Rezolūcijas priekšlikums - B8-0063/2016Rezolūcijas priekšlikums
B8-0063/2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada sesijās

14.1.2016 - (2015/3035(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Barbara Lochbihler, Judith Sargentini, Molly Scott Cato Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0050/2016

Procedūra : 2015/3035(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0063/2016
Iesniegtie teksti :
B8-0063/2016
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8‑0063/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada sesijās

(2015/3035(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO cilvēktiesību konvencijas un tām pievienotos fakultatīvos protokolus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas Rezolūciju 60/251, ar ko izveido Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomi (UNHRC),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, Eiropas Sociālo hartu un ES Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju (2015–2019),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par ANO Cilvēktiesību padomi,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp steidzamās rezolūcijas par šiem jautājumiem,

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 17. decembra rezolūciju par 2014. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[1],

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu, 3. panta 5. punktu, 18., 21., 27. un 47. pantu,

–  ņemot vērā UNHRC 2015. gada ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2015. un 2016. gadā ir svinamas daudzas gadadienas saistībā ar cilvēktiesībām, mieru un drošību: ANO dibināšanas 70. gadadiena, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) 50. gadadiena, Deklarācijas par tiesībām uz attīstību (1968) 40. gadadiena un Pekinas Deklarācijas un rīcības platformas (1995) 20. gadadiena, kā arī vēsturiskās ANO Drošības padomes rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību (2000) un Tūkstošgades attīstības mērķu (2000) 15. gadadiena; tā kā šīs gadadienas sakrīt ar smagāko humanitāro krīzi kopš Otrā pasaules kara, rodoties aizvien pieaugošam cilvēku skaitam, kas spiesti pamest mājas klimata pārmaiņu, vajāšanas, bruņotu konfliktu un vardarbības eskalācijas dēļ;

B.  tā kā cilvēktiesību ievērošana neatkarīgi no rases, izcelsmes, sociālā stāvokļa, dzimuma, seksuālās orientācijas vai ādas krāsas ir visu valstu pienākums, un atkārtoti norādot uz cilvēktiesību — politisko, pilsoņu, ekonomisko, sociālo vai kultūras tiesību — nedalāmību, kas ir savstarpēji saistītas un savstarpēji atkarīgas, un uzskatot, ka jebkuru šo tiesību liegšana tieši un neatgriezeniski ietekmē pārējo tiesību saņemšanu;

C.  tā kā visām valstīm ir jāievēro savu iedzīvotāju pamattiesības un jāveic konkrēti pasākumi labākai šo tiesību ievērošanai valsts līmenī un jāsadarbojas starptautiskā līmenī, lai visās jomās novērstu šķēršļus cilvēktiesību realizācijai;

D.  tā kā cilvēktiesību universāluma ievērošana, veicināšana un aizsardzība ir Eiropas Savienības ētikas noteikumu un tiesību acquis daļa un viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem; tā kā cilvēktiesību situācija ES dalībvalstīs tieši ietekmē to, cik ticama būs ES cilvēktiesību politika ārvalstīs;

E.  tā kā Savienības rīcību attiecībās ar trešām valstīm nosaka Lisabonas līguma 21. pants, kurā uzsvērts cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība un apliecināts ES pienākums savās starptautiskajās darbībās nodrošināt cilvēka cieņas, vienlīdzības un solidaritātes, kā arī ANO hartas un starptautisko tiesību principu ievērošanu;

F.  tā kā cilvēktiesību ievērošana ir jāiekļauj visās politikas jomās, ietverot mieru un drošību, attīstības sadarbību, migrāciju, tirdzniecību un ieguldījumus, humanitāro darbību, klimata pārmaiņas un cīņu pret terorismu, jo šīs jomas nav iespējams risināt izolēti no cilvēktiesību ievērošanas;

G.  tā kā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) regulārās sesijas, īpašo referentu iecelšana, vispārējā periodiskā pārskata (UPR) mehānisms un īpašā procedūra specifisku konkrētas valsts vai tematisku jautājumu risināšanai sekmē starptautiskos centienus veicināt un ievērot cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu;

H.  tā kā dažas Cilvēktiesību padomes locekles ir vienas no smagākajām cilvēktiesību pārkāpējām un nelabprāt sadarbojas ar ANO tādās jomās kā īpašās procedūras un ziņošanas prasības vis-à-vis ANO cilvēktiesību līguma iestādēm,

ANO Cilvēktiesību padome

1.  atkārtoti norāda, ka UNHRC locekles ir jāievēl no to valstu vidus, kas ievēro augstākos cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas veicināšanas un ievērošanas standartus, un mudina ES dalībvalstis censties panākt, lai ikvienu valsti, kas ievēlēta UNHRC, izraudzītos, pamatojoties uz cilvēktiesību izpildes kritērijiem; ir nobažījies par plaši izplatītajiem un sistemātiskajiem cilvēktiesību pārkāpumiem atsevišķās UNHRC valstīs, tostarp Krievijā, Ķīnā un Saūda Arābijā; aicina ES dalībvalstis nebalsot par tādu valstu uzņemšanu, kas izdara šādus rupjus cilvēktiesību pārkāpumus, un publiskot savu balsojumu;

2.  pilnībā atbalsta ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (turpmāk — Birojs) neatkarību un integritāti un uzsver, ka ir būtiski aizsargāt tā neatkarību, lai Birojs efektīvi un objektīvi varētu turpināt savu pienākumu pildīšanu; vēlreiz norāda, ka Birojam ir nepieciešami pienācīgi līdzekļi un pilnīgs atbalsts;

3.  vēlreiz pauž atbalstu īpašajām procedūrām un mandātu turētāju neatkarīgumam, lai tie varētu objektīvi pildīt savas funkcijas; pauž dziļu nožēlu, ka atsevišķas dalībvalstis, piemēram, Venecuēla, Saūda Arābija un Etiopija, un novērotājvalstis, piemēram, Vjetnama, Zimbabve, Uzbekistāna un Turkmenistāna, nevēlas sadarboties ar tematisko īpašo procedūru starpniecību, kā arī pauž nožēlu, ka attiecīgās valstis, tostarp Izraēla, nevēlas sadarboties, izmantojot konkrētai valstij paredzētās īpašās procedūras; aicina visas valstis pilnībā sadarboties, piemērojot minētās procedūras;

4.  atkārtoti uzsver, cik būtisks ir vispārējā periodiskā pārskata (UPR) universālums, lai visas ANO dalībvalstis pilnībā izprastu cilvēktiesību situāciju, un atkārtoti pauž atbalstu pārskata otrajam ciklam; atkārtoti aicina ieteikumus, ko valstis nepieņēma pirmajā ciklā, pārskatīt vēlreiz saistībā ar turpmāko UPR procesu;

5.  uzsver, ka ir jānodrošina plaša ieinteresēto personu loka, jo īpaši pilsoniskās sabiedrības, pilnīga piedalīšanās vispārējā periodiskā pārskata (UPR) procesā, un ir ļoti nobažījies, ka pilsoniskās sabiedrības piedalīšanos UPR procesā apgrūtina lieli ierobežojumi un aizvien striktāki aizliegumi un iebiedēšana;

6.  aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un Komisiju vispārējā periodiskā pārskata ieteikumus izmantot visos ES politiskajos dialogos ar attiecīgajām valstīm, lai apzinātu veidus un līdzekļus, kā šos ieteikumus īstenot ar valsts un reģionālo stratēģiju starpniecību;

7.  saistībā ar Cilvēktiesību padomes 10. gadadienu prasa izvērtēt Padomes ietekmi un mērogu, kādā tā īsteno savu mandātu, un aicina lielāku uzmanību pievērst tās rezolūciju un pārējo lēmumu īstenošanai; pauž bažas par praksi, kādu, izstrādājot savas rezolūcijas, piekopj cilvēktiesību pārkāpumos vainīgās valstis, jo šīs valstis bieži vien nevis vēlas risināt radušos situāciju, bet gan cenšas savu rīcību un neizdarību slēpt no starptautiskās sabiedrības; uzsver, ka visu valstu situācijas ir jārisina pēc būtības un nevis selektīvi; uzsver, cik būtiski ir pilsoniskās sabiedrības līdzdalību integrēt visos Padomes darba aspektos un veicināt saskaņotu rīcību, lai nepieļautu atkārtotu situāciju rašanos;

8.  atzinīgi vērtē ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārmaiņu iniciatīvu, ar ko uzlabotu un nostiprinātu ANO cilvēktiesību biroju globālo klātbūtni, izveidojot astoņus reģionālos centrus nolūkā aizsargāt un veicināt cilvēktiesību ievērošanu tiešā sadarbībā ar partneriem, lai cilvēktiesību mehānismu ieteikumus pārvērstu reālās pārmaiņās uz vietas;

ES dalībvalstis Cilvēktiesību padomē

9.  pauž nožēlu par nesaskaņām un vienotības trūkumu starp ES dalībvalstīm, kādas iepriekšējā gadā bijušas saistībā ar vairākām valstu situācijām, tostarp Azerbaidžānā, Bahreinā, Ēģiptē un Jemenā, jo vairākas ES dalībvalstis atteicās parakstīt ES kopīgo deklarāciju un pat aktīvi centās bloķēt citu ES dalībvalstu iniciatīvas;

10.  pauž nožēlu, ka atsevišķas ES dalībvalstis Cilvēktiesību padomē ir visai pasīvas; pauž nožēlu, ka kopš Cilvēktiesību padomes izveidošanas rezolūcija par Baltkrieviju ir vienīgā jaunā rezolūcija par situāciju valstī, uz ko ES nolēma reaģēt kā grupa; aicina ES dalībvalstis un Cilvēktiesību padomi aktīvāk uzņemties vadību saistībā ar situācijām valstīs un mobilizēt pasākumus situācijās, kurām Padome vēl nav pievērsusies;

11.  nosoda ES dalībvalstu uzvedību balsojumos par vairākiem Dienvidu puslodes valstīm izšķirīgi svarīgiem jautājumiem, kad ES dalībvalstis no balsošanas atturējās vai lielākoties balsoja pret rezolūcijām, kuras galu galā pieņēma, piemēram, rezolūcijas par nelikumīgas izcelsmes līdzekļu repatriāciju, privātām militārām un drošības kompānijām, bruņotiem bezpilota lidaparātiem, ārvalstu parādu, tiesībām uz izglītību, cilvēktiesībām un starptautisko solidaritāti, vienpusējiem piespiedu pasākumiem, algotņiem, tiesībām uz mieru, zemnieku cilvēktiesībām, rasismu, Āfrikas tautām, tiesībām uz attīstību un demokrātiska un taisnīga režīma veicināšanu pasaulē; pauž nožēlu arī par, ka ANO Cilvēktiesību padomē starp ES dalībvalstīm joprojām pastāv domstarpības par vairākām svarīgām rezolūcijām, tostarp par bruņotiem bezpilota lidaparātiem, tiesībām uz mieru, cīņu pret rasismu un tiesībām uz attīstību;

12.  uzskata, ka ES dalībvalstu balsojumi Cilvēktiesību padomē ievērojami kontrastē ar ES pausto apņēmību panākt tiesību nedalāmību, jo īpaši attiecībā uz ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, un ka šie balsojumi liecina par ES kolektīvo nespēju panākt globālo standartu uzlabošanu minētajās jomās; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) ziņot Parlamentam par izmaiņām šajā situācijā un mudina Cilvēktiesību padomē padziļināti pārskatīt ES un dalībvalstu pieeju ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un tā dēvētajām jaunās paaudzes tiesībām; prasa nodrošināt ES dalībvalstu principiālāku un neselektīvu iesaistīšanos Cilvēktiesību padomes darbā; aicina ES un tās dalībvalstis, lai tās ANO sistēmas plašākā kontekstā visās savās darbībās un nostājās iekļautu cilvēktiesības;

Pilsoniskās un politiskās tiesības

13.  vēlreiz norāda, ka tiesības periodiskās un īstenās vēlēšanās brīvi ievēlēt politiskos līderus, pamatojoties uz vispārējām un taisnīgām vēlēšanām, ir visu iedzīvotāju pamattiesības, kas ir jānodrošina saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR);

14.  atkārtoti pauž uzskatu, ka vārda brīvība un neatkarīgai un plurālistiskai pilsoniskajai sabiedrībai labvēlīga un atsaucīga vide ir priekšnoteikumi cilvēktiesību ievērošanai;

15.  uzskata, ka mūsdienu digitālās tehnoloģijas pasaules mērogā nodrošina priekšrocības un izvirza uzdevumus tādās jomās kā tiesību uz privātumu aizsardzība un vārda brīvības paušana tiešsaistē; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka ir izraudzīts ANO īpašais referents par tiesībām uz privātumu digitālajā laikmetā, kura mandātā ietilpst uzraudzības un privātuma jautājumi, kas skar lietotājus tiešsaistē vai bezsaistē;

16.  vēlreiz norāda, ka ilgstoši ir noraidījis nāvessoda, spīdzināšanas, nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai sodīšanas pielietošanu visos gadījumos un jebkādos apstākļos; vēlreiz uzsver, ka nāvessoda atcelšana veicina cilvēka cieņas principu ievērošanu;

17.  atzinīgi vērtē līdz šim panākto būtisko progresu, jo daudzas valstis ir apturējušas nāvessodu izpildi, savukārt citas — pieņēmušas leģislatīvas pasākumus, ar ko atcelt nāvessodu; tomēr pauž nožēlu, ka iepriekšējos gados atsevišķas valstis ir atsākušas nāvessodu izpildi; aicina valstis, kas ir atcēlušas nāvessodu vai ilgstoši ievēro nāvessoda moratoriju, šo soda veidu neatjaunot, un tās valstis, kas joprojām izpilda nāvessodus, aicina noteikt nāvessoda moratoriju, kas būtu pirmais solis ceļā uz nāvessoda atcelšanu;

18.  aicina visas dalībvalstis īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai ar jebkādiem līdzekļiem, tostarp sniedzot tiesībaizsardzības atbalstu vai palīdzību kriminālvajāšanas iestādēm, nodrošinātu, ka tās tieši vai netieši neveicina nāvessoda noteikšanu vai izpildi valstīs, kas nāvessodu vēl izpilda;

Sociālās un ekonomiskās tiesības

19.  pauž nožēlu, ka 20 gadus pēc tam, kad ir pieņemta Vīnes deklarācija par cilvēktiesību universālumu un nedalāmību, kā arī atzīta visu cilvēktiesību savstarpējā atkarība un saistība, ES un dalībvalstis Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR) neuzskata par tikpat līdzvērtīgu un vienlīdz svarīgu kā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā to apliecināja ES uzvedība balsojumos UNHRC; atzinīgi vērtē UNHRC centienus visas cilvēktiesības noteikt par līdzvērtīgām un vienlīdz svarīgām, ieceļot īpašās procedūras mandātu turētājus ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību jomā; prasa īpašas pūles, tostarp ES dalībvalstīm, pielikt tam, lai nodrošinātu ICESCR fakultatīvā protokola plašu ratifikāciju, ar ko ievieš sūdzību un izmeklēšanas mehānismus;

20.  ir ļoti nobažījies par galējas nabadzības pieaugumu, kas apdraud visu cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu; šajā ziņā atzinīgi vērtē UNHRC īpašā referenta ziņojumu par galējo nabadzību un cilvēktiesībām (A/HRC/29/31) un atbalsta viņa priekšlikumus par galējas nabadzības izskaušanu, kas ietver: ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību atzīšanu par tikpat svarīgām kā pilsoniskās un politiskās tiesības; tiesību uz sociālo aizsardzību atzīšanu; fiskālās politikas īstenošanu nolūkā samazināt nevienlīdzību; tiesību uz vienlīdzību aktualizēšana un pilnīgošana; un resursu pārdales jautājumu izvirzīšana cilvēktiesību debašu centrā;

21.  uzskata, ka korupcija, nodokļu apiešana, sabiedrisko līdzekļu izšķērdēšana un pārskatabildības trūkums rada iedzīvotāju cilvēktiesību pārkāpumus, jo no valstu budžetiem tiek atrauti līdzekļi, kas būtu jāizlieto cilvēktiesību stiprināšanai tādās svarīgās sabiedrisko pakalpojumu jomās kā izglītība, veselības pamatpakalpojumi un pārējā sociālā infrastruktūra; uzskata, ka cīņā ar korupciju izšķirīga nozīme ir pasākumiem, kas nodrošina cilvēktiesības, jo īpaši tiesības uz informāciju, vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, tiesības uz neatkarīgu lietas izskatīšanu tiesā un demokrātisku līdzdalību valsts lietās;

22.  uzsver, ka minoritāšu kopienām trešās valstīs ir īpašas vajadzības un ka ir jāveicina to pilnīga līdztiesība visās ekonomikas, sociālās, politiskās un kultūras dzīves jomās;

Pirmiedzīvotāji

23.  aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis aktīvi atbalstīt pirmiedzīvotāju pilnīgu un efektīvu līdzdalību visās Cilvēktiesību padomes sesijās; aicina EĀDD, Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā, ka pirmiedzīvotāji ir sevišķi atkarīgi no klimata pārmaiņām, un aktīvi atbalstīt viņu līdzdalību Parīzes nolīguma piemērošanā; mudina ES dalībvalstis pieprasīt, lai visi īpašo procedūru mandātu turētāji pievērstu īpašu uzmanību jautājumiem, kas skar pirmiedzīvotāju sievietes un bērnus, un par šādiem jautājumiem regulāri ziņotu UNHRC; mudina EĀDD un dalībvalstis aktīvi atbalstīt sistēmisku pasākumu plānu par pirmiedzīvotājiem, kas pieprasīts ar ANO Ģenerālās Asamblejas 2014. gada septembra rezolūciju, īpaši attiecībā uz regulāru konsultāciju organizēšanu ar pirmiedzīvotājiem kā šā procesa daļu;

Cilvēktiesību aizstāvji

24.  nosoda, ka vairākās trešās valstīs joprojām tiek vajāti un ieslodzīti cilvēktiesību aizstāvji un opozīcijas līderi; pauž bažas par netaisnīgiem un ierobežojošiem tiesību aktiem, tostarp ārvalstu finansējuma ierobežojumiem, kā rezultātā samazinās iespējas īstenot pilsoniskās sabiedrības aktivitātes; aicina visas valdības veicināt un atbalstīt plašsaziņas līdzekļu brīvību, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvju aktivitātes un atļaut viņiem darboties, nesējot bailes un neveicot represijas vai iebiedēšanu;

25.  aicina visas valdības ļaut pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem sadarboties ar UNHRC, izmantojot UPR mehānismu, un nodrošināt, ka par cilvēktiesību aktīvistu vajāšanu atbildīgās valstis tiek sauktas pie atbildības;

26.  uzskata, ka cilvēktiesību aizstāvju un opozīcijas aktīvistu sistemātiska iebiedēšana un apcietināšana vairākās valstīs, kas ir UNHRC locekles, apdraud UNHRC uzticamību; mudina ES un tās dalībvalstis ES līmenī veicināt iniciatīvu, ar ko saskaņoti un visaptveroši reaģētu uz lielākajiem uzdevumiem, ar kādiem visā pasaulē saskaras cilvēktiesību aizstāvji, kas cīnās par sieviešu tiesībām, aizsargā vidi, tiesības uz zemi un pirmiedzīvotāju tiesības, cīnās pret korupciju un visatļautību, kā arī žurnālisti un citi cilvēktiesību aizstāvji, kas izmanto plašsaziņas līdzekļus, tostarp tiešsaisti un sociālos tīklus, un konsekventi nosoda šo aktīvistu nogalināšanu;

Uzņēmējdarbība un cilvēktiesības

27.  pauž ciešu atbalstu efektīvai un visaptverošai ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu īstenošanai gan ES, gan ārpus tās un mudina ES dalībvalstis pieņemt un īstenot valsts rīcības plānus; uzsver, ka ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu trūkumus ANO pamatprincipu efektīvā īstenošanā, tostarp nodrošinātu piekļuvi tiesvedībai un pārsūdzībai;

28.  aicina ANO un ES pievērsties jautājumam par tiesību uz zemi aizstāvjiem, kuri cieš no represijām, tostarp draudiem, vajāšanas, patvaļīgas apcietināšanas, uzbrukumiem un slepkavībām, par to, ka atļaujas kritizēt plaša mēroga zemes sagrābšanu, kā rezultātā trešo valstu lauku iedzīvotāji zaudē tiesības uz zemi un pārtiku, jo īpaši saistībā ar multinacionālu un Eiropas uzņēmumu investīcijām vai darbībām; prasa ANO prioritārā kārtībā ieviest mehānismus un ES konsekventi risināt jautājumu par zemes sagrābšanu, kā arī par tiesību uz zemi aizstāvjiem;

29.  atzinīgi vērtē ANO augstā cilvēktiesību komisāra iniciatīvu paplašināt pārskatatbildības un pārsūdzības projektu, lai sekmētu taisnīgu un efektīvāku iekšzemes tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmu, jo īpaši saistībā ar lieliem cilvēktiesību pārkāpumiem uzņēmējdarbības nozarē; aicina visas valdības izpildīt savus pienākumus, nodrošinot cilvēktiesību ievērošanu un to cietušo piekļuvi aizstāvībai, kuri saistībā ar uzņēmējdarbības radītiem cilvēktiesību pārkāpumiem saskaras ar praktiskiem un juridiskiem šķēršļiem piekļūt pārsūdzībai valsts un starptautiskā līmenī;

30.  nosoda to, ka ES dalībvalstis balsojušas pret un centušās bloķēt Atklātās starpvaldību darba grupas (IGWG) izveidi, lai tā attiecībā uz cilvēktiesībām izstrādātu starptautiski saistošu instrumentu par transnacionālām korporācijām un citām uzņēmējdarbības struktūrām; atzinīgi vērtē līdzšinējo IGWG darbu un aicina ES un dalībvalstis konstruktīvi iesaistīties sarunās;

Migrācija un bēgļi

31.  aicina Cilvēktiesību padomi ar tās mehānismiem vislielāko uzmanību pievērst ietekmei uz daudzo bēgļu un migrantu cilvēktiesībām visā pasaulē un izstrādāt ieteikumu šajā jomā; ar bažām norāda, ka Eiropas ārējā robeža ir kļuvusi par nāvējošāko robežu pasaulē; aicina cilvēktiesības iekļaut visās robežu pārvaldības politikas nostādnēs un Frontex aktivitātēs, ietverot sūdzību mehānisma izveidi;

32.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt darbu, ko veic ANO īpašais referents migrantu cilvēktiesību jautājumos, kā arī atbalstīt viņa ieteikumu īstenošanu, tostarp prasību paātrināt darbu pie jauniem veidiem, kā nodrošināt likumīgas migrācijas ceļus personām, kas atrodas smagā humanitārā situācijā, un strauji īstenot reformu un nodrošināt lielākas pārmitināšanas iespējas, kā arī uzraudzīt izpildi;

33.  pauž bažas par migrantu, tostarp patvēruma meklētāju un bēgļu, pastāvīgo un plaši izplatīto diskrimināciju un viņu tiesību pārkāpumiem; aicina visas valstis pieņemt uz cilvēktiesībām balstītu pieeju migrācijai, ar ko migrācijas politikas un pārvaldības centrā izvirza migrantu, patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības, īpašu uzmanību pievēršot atstumtām un mazaizsargātām migrantu grupām, piemēram, sievietēm un bērniem; aicina visas valstis risināt pret sievietēm un meitenēm vērstās dzimuma vardarbības problēmu un uzsver, cik būtiski ir izstrādāt uz dzimuma aspektu balstītu migrācijas politiku, lai ņemtu vērā sieviešu un meiteņu īpašās vajadzības;

34.  atgādina, ka visām valstīm ir pienākums ievērot un aizsargāt visu attiecīgās valsts jurisdikcijā esošo personu cilvēktiesības neatkarīgi no valstspiederības vai izcelsmes un neatkarīgi no šo personu imigrācijas statusa; atgādina, ka migrantu atpakaļnosūtīšana ir jāveic, pilnībā ievērojot migrantu tiesības un pamatojoties uz brīviem un informētiem lēmumiem, kā arī tikai tad, ja migrantu izcelsmes valstī ir garantēta viņu tiesību aizsardzība; aicina valdības izbeigt migrantu patvaļīgu apcietināšanu un aizturēšanu un stingri ievērot izraidīšanas aizliegumu; atkārtoti aicina ES nodrošināt, ka visi nolīgumi ar ārpussavienības valstīm par sadarbību migrācijas jomā un atpakaļuzņemšanu atbilst starptautiskajām tiesībām;

Klimata pārmaiņas un cilvēktiesības

35.  atzinīgi vērtē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ietvaros noslēgto Parīzes nolīgumu, kas attiecas uz pielāgošanos, ietekmes mazināšanu, tehnoloģiju attīstību un nodošanu un spēju veidošanu; uzstāj, ka klimata pārmaiņu jautājums būtu jāintegrē visās ekonomikas politikas jomās; mudina visus nolīguma parakstītājus pieņemt steidzamus un vērienīgus ietekmes mazināšanas un pielāgošanās pasākumus, integrējot klimata pārmaiņu jautājumu visās politikas jomās; uzstāj, ka visām politikas jomām un darbībām saistībā ar UNFCCC jābūt balstītām uz cilvēktiesībām;

36.  atgādina, ka klimata pārmaiņu nelabvēlīgā ietekme rada tūlītējus un potenciāli neatgriezeniskus pasaules mēroga draudus cilvēktiesību pilnīgai īstenošanai, un ka šīs pārmaiņas ievērojami ietekmē visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, kuru tiesību situācija jau tā ir nedroša; ar bažām atzīmē —paredzams, ka tādu ar klimatu saistītu negadījumu rezultātā kā, piemēram, jūras līmeņa celšanās un ekstremālas laikapstākļu izmaiņas, kas izraisa sausumu un plūdus, būs vēl vairāk bojāgājušo, palielināsies iedzīvotāju pārvietošana, kā arī pārtikas un ūdens trūkums;

37.  aicina starptautisko sabiedrību risināt ar terminu "klimata bēglis" saistītās tiesiskās nepilnības, tostarp noteikt tā definīciju starptautiskajās tiesībās vai visos juridiski saistošos starptautiskos nolīgumos;

Sieviešu tiesības

38.  uzsver, ka ir svarīgi nemazināt Pekinas rīcības platformas acquis nozīmi attiecībā uz to, ka izglītības un veselības aprūpes pieejamība ir pamata cilvēktiesības, un attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo tiesību aizsardzību; uzsver, ka seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību vispārēja ievērošana un piekļuve attiecīgiem pakalpojumiem veicina mātes un bērna mirstības samazināšanos; norāda, ka ģimenes plānošana, mātes veselība, viegla piekļuve kontracepcijai un iespēja drošos apstākļos veikt abortu ir sieviešu dzīvības glābšanas svarīgi elementi un palīdz atsākt normālu dzīvi gadījumos, ja viņas kļuvušas par izvarošanas upuri; uzsver nepieciešamību, īstenojot attīstības sadarbību un humānās palīdzības darbības ar trešām valstīm, koncentrēties galvenokārt uz šiem politikas virzieniem;

39.  atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes nesen pieņemto rezolūciju Nr. 2242 par sievietēm, mieru un drošību, ar kuru sievietes tiek noteiktas par galveno komponentu visos centienos, lai risinātu globālas problēmas, tostarp saistībā ar aizvien pieaugošo vardarbīgo ekstrēmismu, klimata pārmaiņām, migrāciju, ilgtspējīgu attīstību, mieru un drošību; atzinīgi vērtē ANO globālā pētījuma secinājumus par to, kā īstenot ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1325 par sievietēm, mieru un drošību, kurā uzsvērts, cik svarīgi ir nodrošināt sieviešu līderību un lomu konfliktu risināšanā un miera veidošanā un ka to iesaistīšanās ir uzlabojusi humānās palīdzības sniegšanu, nostiprinājusi miera uzturētāju centienus, veicinājusi miera sarunas un palīdzējusi novērst vardarbīgu ekstrēmismu;

40.  pauž sašutumu par to, ka kopš vardarbīgu ekstrēmistu grupējumu, piemēram, Daesh Sīrijā un Irākā vai Boko Haram Rietumāfrikā, izveides vardarbība pret sievietēm un jo īpaši seksuāla vardarbība ir kļuvusi par šo ekstrēmistu grupu mērķu, ideoloģijas un ienākumu avotu neatņemamu sastāvdaļu un rada jaunu būtisku problēmu starptautiskajai sabiedrībai; aicina visas valdības un ANO iestādes pastiprināt savu apņēmību cīņā pret šiem šausmīgajiem noziegumiem un atjaunot sieviešu cieņu, lai tām nodrošinātu tiesiskumu, nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu un piemērotus atbalsta pasākumus;

41.  uzskata, ka viens no veidiem cīņai pret ekstrēmismu ir sieviešu autonomijas garantēšana, novēršot starp sievietēm un vīriešiem pastāvošo nevienlīdzību, kas konfliktu laikā sievietes un meitenes padara neaizsargātas; aicina ANO un visas tās dalībvalstis veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu sieviešu autonomiju, viņu jēgpilnu iekļaušanu konfliktu novēršanā un risināšanā un miera sarunās un miera veidošanas procesā, palielinot viņu pārstāvību visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, tostarp valsts, reģionālās un starptautiskās iestādēs un mehānismos;

Bērnu tiesības

42.  atgādina, ka Konvencija par bērna tiesībām, kas pieņemta 1989. gadā un ir viens no visvairāk ratificētajiem starptautiskajiem cilvēktiesību līgumiem, nosaka vairākas bērna tiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, veselību, izglītību un rotaļāšanos, kā arī tiesības uz ģimenes dzīvi, aizsardzību pret vardarbību un diskrimināciju un tiesības uz sava viedokļa uzklausīšanu; aicina visas šā līguma parakstītājas pildīt savus pienākumus; aicina ASV, kura ir vienīgā valsts pasaulē, kura vēl nav ratificējusi šo konvenciju, prioritārā kārtā pievienoties tai;

43.  atzinīgi vērtē ANO plānu veikt pasaules mēroga pētījumu, lai ar uzraudzības un novērtēšanas analīzi noteiktu, kā tiek īstenoti spēkā esošie starptautiskie tiesību akti un standarti, kā arī novērtētu valstu konkrētās iespējas uzlabot politiku un risinājumus; mudina visas valstis atbalstīt šo pētījumu un aktīvi piedalīties tajā;

44.  ar bažām atzīmē, ka 2015. gadā valstīs visā pasaulē vairākas personas tika notiesātas uz nāvi par noziegumiem, ko izdarījušas pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas, un tika sodītas ar nāvi, neraugoties uz ANO Konvencijā par bērna tiesībām paredzēto aizliegumu piemērot nāvessodu mazgadīgajiem;

LGBTI personu tiesības

45.  pauž bažas par to, ka joprojām ir diskriminējoši tiesību akti un prakse un notiek vardarbība pret personām, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, tostarp dažās valstīs tiek izmantots nāvessods; mudina rūpīgi uzraudzīt LGBTI personu stāvokli valstīs, kurās nesen pieņemtie pret LGBTI personām vērstie likumi apdraud seksuālo minoritāšu pārstāvju dzīvību; pauž nopietnas bažas par tā dēvētajiem „pretpropagandas” tiesību aktiem, kas ierobežo vārda un pulcēšanās brīvību, tostarp arī Eiropas kontinenta valstīs;

46.  atbalsta ANO augstā cilvēktiesību komisāra pastāvīgo darbu cīņā ar šiem diskriminējošiem tiesību aktiem, jo īpaši izmantojot paziņojumus, ziņojumus un kampaņu "Brīvs un vienlīdzīgs", kā arī citu ANO struktūru darbu; pauž bažas par LGBTI cilvēktiesību aizstāvju pamatbrīvību ierobežojumiem un aicina ES palielināt atbalstu viņiem; norāda, ka LGBTI personu pamattiesības drīzāk tiek ievērotas tad, ja šīm personām ir iespējas attiecības legalizēt, piemēram, reģistrēt partnerību vai laulību; prasa Cilvēktiesību padomei izveidot īpašu procedūru vai citu mehānismu, lai nodrošinātu sistemātisku uzmanību šiem jautājumiem;

Terorisma apkarošana un cilvēktiesības

47.  atgādina, ka pamattiesību un brīvību ievērošana ir veiksmīgas terorisma apkarošanas politikas pamatā, ietverot digitālās novērošanas tehnoloģiju izmantošanu, un prasa, lai visos pretterorisma pasākumos tiktu ievērotas cilvēktiesības un tiesiskums, kas ir arī ANO Vispārējās terorisma apkarošanas stratēģijas pamats;

Sports un cilvēktiesības

48.  nosoda autoritāru valstu arvien biežāk izmantoto praksi rīkot liela mēroga sporta vai kultūras pasākumus, lai palielinātu šo valstu starptautisko leģitimitāti, vienlaicīgi turpinot ierobežot vietējo opozīciju; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi ierosināt izskatīt šo jautājumu, tostarp UNHRC, un uzsākt dialogu ar valstu sporta federācijām, uzņēmumiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām par praktiskajiem apsvērumiem to dalībai šādos pasākumos, tostarp FIFA Pasaules kausā Krievijā 2018. gadā un Katarā 2022. gadā un Olimpiskajās spēlēs Pekinā 2022. gadā; aicina izstrādāt ES un ANO politikas satvaru sporta un cilvēktiesību jomā;

Cīņa pret nesodāmību / ICC

49.  atkārtoti pauž stingru apņemšanos izbeigt nesodāmību par vissmagākajiem noziegumiem, kas skar starptautisko sabiedrību, un panākt taisnīgumu personām, kuras cietušas no kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīda, tostarp noziegumiem, kas saistīti ar seksuālu vardarbību, un atkārtoti pauž stingru atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai (ICC); turpina vērīgi uzraudzīt jebkādus centienus iedragāt Krimināltiesas leģitimitāti vai neatkarību; pauž nopietnas bažas par to, ka vairāki aresta orderi joprojām nav izpildīti; mudina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar Krimināltiesu un sniegt tai stingru diplomātisko, politisko un finansiālo atbalstu, tostarp arī ANO; aicina pastiprināt centienus Romas Statūtu, tostarp Kampalas grozījumu, universāluma veicināšanā, ratificējot tos, un to efektīvā īstenošanā;

Bezpilota lidaparāti un autonomie ieroči

50.  atkārtoti aicina ES Padomi izstrādāt vienotu ES nostāju attiecībā uz bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, lielāko nozīmi piešķirot cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanai un risinot tādus jautājumus kā tiesiskais regulējums, samērīgums, atbildība, civiliedzīvotāju aizsardzība un pārredzamība; atkārtoti mudina ES aizliegt tādu pilnībā autonomu ieroču izstrādi, ražošanu un izmantošanu, kas ļauj izdarīt uzbrukumu bez cilvēka iejaukšanās; uzsver, ka cilvēktiesības būtu jāiekļauj visos dialogos par terorisma apkarošanu, kas tiek risināti ar trešām valstīm; pauž nožēlu par negatīvo Francijas un Apvienotās Karalistes balsojumu par jaunāko Cilvēktiesību padomes rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu terorisma apkarošanas un militārām operācijām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

Cilvēktiesības un narkomānijas apkarošanas politika

51.  atzinīgi vērtē ANO īpašo referentu spīdzināšanas jautājumos un nelikumīgas, patvaļīgas vai tūlītējas nāvessodu izpildes jautājumos 2015. gada 7. oktobra kopīgo paziņojumu par to, ka “nāvessods par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotikām ir starptautisko tiesību pārkāpums un nelikumīga nogalināšana” un ka “starptautiskajām aģentūrām, kā arī valstīm, kas sniedz divpusēju tehnisko palīdzību, lai apkarotu ar narkotikām saistīto noziedzību, ir jānodrošina, ka ar programmām, kuras tās veicina, netiek pārkāptas tiesības uz dzīvību”;

52.  prasa ES un tās dalībvalstīm jautājumu par to, lai atceltu nāvessodu par noziegumiem saistībā ar narkotikām, noteikt par prioritāru UNGASS sarunās, un vēlreiz uzsver, ka nāvessoda atcelšanai par noziegumiem, kas saistīti ar narkotikām, būtu jākļūst par priekšnoteikumu finanšu atbalsta, tehniskās palīdzības, veiktspējas palielināšanas un cita atbalsta piešķiršanai narkotiku apkarošanas politikas jomā;

53.  pauž atbalstu tam, lai tiktu izveidots īpašā referenta cilvēktiesību un narkomānijas apkarošanas politikas jomā amats;

ES prioritātes ar atsevišķām valstīm saistītos jautājumos

Azerbaidžāna

54.  atzinīgi vērtē ANO Cilvēktiesību padomes 29. sesijas laikā sniegto kopīgo paziņojumu par cilvēktiesību situāciju Azerbaidžānā, tomēr pauž nožēlu, ka vairākas ES dalībvalstis neatbalstīja šo kopīgo paziņojumu; aicina ES dalībvalstis un citas Padomes dalībvalstis cieši sekot cilvēktiesību situācijai Azerbaidžānā un strādāt pie tā, lai pieņemtu rezolūciju, kurā tiek aicināts nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot cilvēktiesību aizstāvjus, politiskos un pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, žurnālistus un blogu autorus, kas ir aizturēti vai apcietināti, pamatojoties uz politiski motivētām apsūdzībām, pilnībā izmeklēt sūdzības par iespējamu spīdzināšanu apcietinājumā un atcelt tiesību aktus, kas nepamatoti ierobežo vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību Azerbaidžānā; aicina ES dalībvalstis censties izveidot mandātu īpašajam referentam par cilvēktiesību situāciju Azerbaidžānā;

55.  atzinīgi vērtē Leyla un Arif Yunus pagaidu atbrīvošanu humānu apsvērumu dēļ, tomēr aicina nekavējoties atcelt visas pret viņiem izvirzītās apsūdzības; pauž dziļu nožēlu par to, ka pēdējā prezidenta apžēlošanā netika atbrīvota neviena no Azerbaidžānā pārliecības dēļ ieslodzītajām personām;

Baltkrievija

56.  atzinīgi vērtē sešu atlikušo ieslodzīto atbrīvošanu; pauž nopietnas bažas par pastāvīgiem ierobežojumiem attiecībā uz vārda brīvību un biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību; nosoda neatkarīgo žurnālistu un opozīcijas žurnālistu vajāšanu un cilvēktiesību aktīvistu un kritiķu vajāšanu un apcietināšanu uz apšaubāmu apsūdzību pamata; nosoda to, ka joprojām tiek piemēroti nāvessodi;

57.  aicina Padomes 32. sesijā atjaunot ANO īpašā referenta mandātu par cilvēktiesību situāciju Baltkrievijā un aicina valdību pilnībā sadarboties ar īpašo referentu un apņemties uzsākt jau sen nepieciešamo reformu īstenošanu, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības, tostarp īstenojot īpašā referenta ieteikumus un citus cilvēktiesību mehānismus;

Gruzija

58.  pieņem zināšanai jēgpilnās leģislatīvās reformas, kuru rezultātā ir panākts zināms progress un uzlabojumi tieslietu un tiesībaizsardzības, prokuratūras, ļaunprātīgas izturēšanās apkarošanas, bērnu tiesību, privātuma un personas datu aizsardzības, kā arī iekšzemē pārvietotu personu jomā;

59.  tomēr norāda, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni attiecībā uz ļaunprātīgu izturēšanos, jo īpaši attiecībā uz pirmstiesas aizturēšanu un cietušo rehabilitāciju, atbildību par tiesībaizsardzības iestāžu pieļautajām ļaunprātībām, atbildību par valsts amatpersonu iepriekš izdarītiem pārkāpumiem un minoritātēm un sieviešu tiesībām; joprojām pauž bažas par vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību un par to, ka novērotāji nevar iekļūt okupētajos Abhāzijas reģionos un Chinvali reģionā / Dienvidosetijā, kur cilvēktiesību pārkāpumi joprojām ir ļoti izplatīti; aicina Gruzijas valdību veikt attiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu vispārējā periodiskā pārskata (UPR) procesa ieteikumu izpildi;

Krievija

60.  stingri nosoda valdības nepārtrauktās represīvās darbības pret opozīciju, vēršoties pret neatkarīgām NVO ar tā saukto „ārvalstu aģentu likumu” un „nevēlamu ārvalstu organizāciju” likumu, kas ļauj iestādēm aizliegt tādu starptautisku NVO darbību, ko tās uzskata par draudu Krievijas aizsardzības spējām vai konstitucionālajam pamatam, kā arī pastāvīgās un daudzveidīgās represijas pret aktīvistiem, politiskajiem oponentiem un režīma kritiķiem;

Ukraina

61.  pauž nopietnas bažas par to, ka civiliedzīvotāju teritorijās joprojām notiek neselektīvi uzbrukumi un uz skolām vērsti uzbrukumi un to, ka abas puses izmanto skolas militārām vajadzībām; nosoda pastāvīgos cilvēktiesību pārkāpumus konfliktā un pilnībā atbalsta ANO cilvēktiesību uzraudzības misiju un EDSO Īpašo novērošanas misiju Ukrainā; aicina Ukrainas valdību veikt pasākumus, lai atļautu dažu veidu zāļu, tostarp opioīdu aizstāšanas terapijas (OST) zāļu, piegādi, uzlabotu reģistrācijas procedūras un bezdarba un valsts pabalsta pieejamību konfliktos pārvietotajām personām, atceltu tiesību aktus, kas var negatīvi ietekmēt vārda un pulcēšanās brīvību, veiktu konkrētus pasākumus, lai novērstu to, ka bruņotie spēki un grupas izmanto skolas, gan valdības kontrolētajā teritorijā, gan nemiernieku pārvaldītajā teritorijā, kā arī ratificējot Romas statūtus un kļūstot Starptautiskās Krimināltiesas pilntiesīgu locekli;

62.  aicina ES dalībvalstis atbalstīt visus iespējamos centienus ANO līmenī, lai cīnītos pret nesodāmību, un veikt objektīvu izmeklēšanu saistībā ar vardarbības izpausmēm un cilvēktiesību pārkāpumiem, kas saistīti ar vēršanos pret Maidana laukuma demonstrācijām, valdību atbalstošo spēku un Krievijas atbalstīto nemiernieku īstenoto kasešu munīcijas izmantošanu bruņotajā konfliktā Ukrainas austrumos, un risināt jautājumu par cilvēktiesību stāvokli Krimā un citiem pārkāpumiem, kas saistīti ar bruņoto konfliktu Ukrainas austrumdaļā;

Uzbekistāna

63.  mudina ES dalībvalstis strādāt pie ANO Cilvēktiesību padomes rezolūcijas izstrādes, lai izveidotu īpašu ANO mehānismu Uzbekistānai, nodrošinot ANO uzraudzību, publisku paziņošanu un Cilvēktiesību padomes debates par cilvēktiesību stāvokli Uzbekistānā, nolūkā risināt jautājumu par Uzbekistānas līdzšinējo nevēlēšanos sadarboties ar ANO cilvēktiesību mehānismiem, par to, ka daudzi politiskie oponenti, tostarp cilvēktiesību aizstāvji, joprojām atrodas apcietinājumā, par pastāvīgajiem biedrošanās, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumiem un pastāvīgu piespiedu un bērnu darba izmantošanu;

Bahreina

64.  pauž nožēlu, ka Bahreinas valdība nav guvusi progresu, risinot problēmas, kas saistītas ar vairāku personu, tostarp cilvēktiesību aizstāvju, politisko aktīvistu un žurnālistu turēšanu apcietinājumā par to, ka viņi īstenojuši savas tiesības uz miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kā arī problēmas saistībā ar nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp spīdzināšanu, un tiesu sistēmas neatkarības un objektivitātes trūkumu Bahreinā;

65.  aicina ES dalībvalstis jautājumu par cilvēktiesību stāvokli Bahreinā risināt Cilvēktiesību padomē, izmantojot individuālus paziņojumus, turpmāku kopīgu paziņojumu vai rezolūciju, lai mudinātu Bahreinu nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus, politiskos aktīvistus un citas personas, kas aizturētas un kurām izvirzītas apsūdzības par iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar vārda, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, nodrošināt neatkarīgu izmeklēšanu par visām sūdzībām par spīdzināšanu un ļaunprātīgu izturēšanos, kā arī nekavējoties atvieglot īpašā referenta spīdzināšanas jautājumos un citu ANO cilvēktiesību mehānismu vizīti; atkārtoti prasa ES izstrādāt visaptverošu stratēģiju attiecībā uz to, kā ES un tās dalībvalstis varētu censties aktīvi panākt ieslodzīto aktīvistu un pārliecības dēļ ieslodzīto atbrīvošanu;

Izraēla/Palestīna

66.  aicina ES atkārtoti apliecināt savu nostāju par atbildību, kā minēts 2015. gada jūlija Ārlietu padomes secinājumos, norādot, ka tas, ka valstis un nevalstiskie dalībnieki ievēro starptautiskās humanitārās tiesības un starptautiskās cilvēktiesības, tostarp uzņemas atbildību, ir būtisks pamats mieram un drošībai reģionā;

67.  ņemot vērā šīs Ārlietu padomes 2015. gada jūlija sanāksmē apstiprinātās saistības un ES atbalstītajā Cilvēktiesību padomes 2015. gada jūlija rezolūcijā trešām valstīm pausto aicinājumu veicināt cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu okupētajā Palestīnas teritorijā, mudina ES aicināt visas puses veikt ticamu izmeklēšanu par iespējamiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, aktīvi uzraudzīt un novērtēt notiekošo izmeklēšanu atbilstību starptautiskajiem standartiem par pienākumu veikt izmeklēšanu, tostarp regulāri pieprasot skaidrojumu par lietu slēgšanu, uzstājīgi prasīt atbilstīgu turpmākas rīcības mehānismu, lai nodrošinātu ANO Izmeklēšanas komisijas 2015. gada ziņojumā sniegto ieteikumu un iepriekšējos ANO ziņojumos sniegto ieteikumu īstenošanu, un aicināt Izraēlu sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu provizoriskajā izmeklēšanā, tostarp nodrošinot piekļuvi un sadarbību attiecībā uz informācijas pieprasījumiem;

68.  pauž nožēlu par Izraēlas iestāžu atteikumu sadarboties ar ANO īpašo referentu OPT jautājumos, kā rezultātā viņam nācās atkāpties tāpēc, ka Izraēla nepiešķīra viņam piekļuvi okupētajai palestīniešu teritorijai;

Sīrija

69.  pauž dziļas bažas par to, ka drošības un humanitārā situācija Sīrijā arvien pasliktinās; stingri nosoda vardarbību, masveida slepkavības, spīdzināšanu, slepkavības un seksuālu vardarbību, ko Asada režīms, tā dēvētā Islāma valsts un citas ekstrēmistu un teroristu grupas īstenojušas pret Sīrijas iedzīvotājiem; atkārtoti aicina rast ilgtspējīgu risinājumu Sīrijas konfliktam, īstenojot Sīrijas vadītu politisku procesu, lai izstrādātu īsteni politisku pāreju, kas atbilstu šīs valsts iedzīvotāju likumīgajām vēlmēm un ļautu tiem neatkarīgi un demokrātiski lemt par savu nākotni; pauž pilnīgu atbalstu pašreizējiem ANO centieniem rast politisku konflikta risinājumu;

70.  mudina Cilvēktiesību padomi aicināt ANO Drošības padomi (UNSC) veikt nepieciešamos pasākumus, lai sauktu pie atbildības tos, kas vainojami cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp pārkāpumos, kurus var uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, cita starpā lietu par stāvokli Sīrijā nododot izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā;

Saūda Arābija

71.  vēlreiz pauž savu nostāju, ka UNHRC locekles būtu jāievēl no to valstu vidus, kuras ievēro cilvēktiesības, tiesiskumu un demokrātiju; stingri iebilst pret lēmumu, ko ar ES dalībvalstu atbalstu pieņēmusi Apvienoto Nāciju Organizācija, par to, lai Saūda Arābijas Karalistes vēstniekam ANO Ženēvā tiktu piešķirta svarīga loma cilvēktiesību jomā, ieceļot viņu ANO Cilvēktiesību padomē par neatkarīgas ekspertu žūrijas priekšsēdētāju;

72.  joprojām pauž dziļas bažas par sistemātiskajiem un plaši izplatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Saūda Arābijā; aicina Saūda Arābijas iestādes atbrīvot visus politieslodzītos, tostarp 2015. gada Saharova balvas laureātu Raif Badawi;

73.  pauž nopietnas bažas par masveida nāvessoda izpildi 47 ieslodzītajiem Saūda Arābijā 2016. gada 2. janvārī pēc satraucoša izpildīto nāvessodu skaita pieauguma 2015. gadā;

74.  ar bažām norāda uz ziņojumiem par to, ka starp tiem, kuriem tika izpildīts nāvessods, bija nepilngadīgie, garīgi slimas personas un cietumnieki, kas notiesāti uz nāvi par noziegumiem, par kuriem nepiemēro nāvessodu, it īpaši tiem, kas attiecas uz tiesībām uz pulcēšanās, biedrošanās un vārda brīvību;

75.  aicina Saūda Arābijas iestādes pilnībā sadarboties ar UNHRC īpašajām procedūrām un ANO augstā cilvēktiesību komisāra biroju; aicina Saūda Arābiju noteikt nāvessoda moratoriju;

Rietumsahāra

76.  aicina ievērot Rietumsahāras iedzīvotāju pamattiesības, tostarp biedrošanās un vārda brīvību un pulcēšanās tiesības; prasa atbrīvot visus sahravi politieslodzītos; prasa atvērt Rietumsahāras teritoriju Parlamenta deputātiem, neatkarīgajiem novērotājiem, NVO un presei; mudina Apvienoto Nāciju Organizāciju sniegt MINURSO misijai pilnvaras cilvēktiesību jomā, kas būtu līdzvērtīgas tām, kuras ir visām citām ANO miera uzturēšanas misijām visā pasaulē; atbalsta taisnīgu un noturīgu Rietumsahāras konflikta risinājumu, pamatojoties uz sahravi pašnoteikšanās tiesībām saskaņā ar attiecīgajām ANO rezolūcijām;

Jemena

77.  pauž dziļas bažas par dramatisko un vardarbīgo konfliktu un nepieredzēto humanitāro krīzi šajā valstī; nosoda karojošo pušu īstenotos nopietnos kara tiesību un cilvēktiesību pārkāpumus, jo īpaši neselektīvos un nesamērīgos Saūda Arābijas vadītās koalīcijas īstenotos gaisa uzbrukumus, kuros tika nogalināti un ievainoti daudzi civiliedzīvotāji un iznīcināti daudzi civilobjekti; nosoda to, ka Jemenas iestādes izraidīja ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārstāvi; aicina ES atbalstīt starptautiskas izmeklēšanas uzsākšanu ANO Cilvēktiesību padomē, lai dokumentētu visu pušu pārkāpumus kopš 2014. gada septembra;

Burundi

78.  pauž dziļas bažas par tīšajiem uzbrukumiem, kas vērsti pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un viņu ģimenes locekļiem; stingri nosoda Burundi vērojamo politisko vardarbību, tūlītēju nāvessodu izpildi, cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību, kā arī kūdīšanu uz vardarbību politisku, etnisku vai citu iemeslu dēļ, kā arī joprojām pastāvošo nesodāmību attiecībā uz noziegumu izdarītājiem, tostarp policijas un drošības spēkiem, jauniešu grupām, kas saistītas ar politiskajām partijām, un ierēdņiem;

79.  mudina Burundi iestādes izbeigt šos pārkāpumus un aizskārumus, kas ir ļoti svarīga un neatliekama prioritāte, cita starpā nekavējoties apturēt slepkavības un uzbrukumus cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un reāliem vai iespējamiem oponentiem un kritiķiem, un veikt rūpīgu, objektīvu un neatkarīgu izmeklēšanu, lai vainīgos sauktu pie atbildības un nodrošinātu cietušajiem tiesisko aizsardzību;

80.  atzinīgi vērtē Cilvēktiesību padomes speciālās sesijas rīkošanu 2015. gada 17. decembrī par to, kā novērst cilvēktiesību situācijas turpmāku pasliktināšanos Burundi, bet pauž nožēlu par kavēšanos tās rīkošanā; prasa, lai neatkarīgi eksperti ātri izvietotu savu misiju, un mudina Burundi iestādes pilnībā sadarboties ar misiju;

Mauritānija

81.  uzsver, ka, lai gan Mauritānijas valdība ir panākusi progresu attiecībā uz leģislatīviem pasākumiem, kas vērsti pret jebkādu verdzību un verdzībai pielīdzināmiem paradumiem, efektīvas īstenošanas trūkums palīdz šādiem paradumiem saglabāties; aicina iestādes pieņemt verdzības apkarošanas likumu, sākt valsts mērogā, sistemātiski un regulāri vākt dezagregētus datus par visiem verdzības veidiem un veikt pamatīgu uz pierādījumiem balstītu pētījumu par verdzības vēsturi un dabu, lai to izskaustu;

82.  mudina Mauritānijas iestādes atļaut vārda un pulcēšanās brīvību saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un pašas Mauritānijas tiesību aktiem; aicina arī atbrīvot Biram Dah Abeid, Bilal Ramdane un Djiby Sow, lai viņi varētu turpināt savu nevardarbīgo kampaņu pret verdzību, nebaidoties no vajāšanas vai iebiedēšanas;

Dienvidsudāna

83.  atzinīgi vērtē miera līgumu, ko, lai izbeigtu pilsoņu karu, karojošās puses parakstīja 2015. gada 28. augustā un kas paredz pagaidu varas dalīšanu, drošības pasākumus un hibrīdtiesas izveidi nolūkā tiesāt par visiem kopš konflikta sākuma izdarītajiem noziegumiem; atgādina, ka konfliktā gājuši bojā tūkstošiem cilvēku un tā dēļ pārvietoti un par bēgļiem kļuvuši simtiem tūkstošiem cilvēku;

84.  aicina visas puses atturēties no cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp no starptautiskiem noziegumiem, piemēram, sodīšanas ar nāvi bez tiesas sprieduma, etniskas vardarbības, ar konfliktu saistītas seksuālās vardarbības, tostarp izvarošanas, kā arī uz dzimumu balstītas vardarbības, bērnu vervēšanas un izmantošanas, piespiedu pazušanas un patvaļīgas apcietināšanas un aizturēšanas;   

85.  aicina Cilvēktiesību padomi atbalstīt īpašā referenta Dienvidsudānas jautājumos iecelšanu, nodrošinot viņam mandātu uzraudzīt un publiskot informāciju par pārkāpumiem, tostarp par bērnu kareivju vervēšanu un izmantošanu, kā arī par skolu izmantošanu militārām vajadzībām, un sniegt ieteikumus, lai panāktu efektīvu pārskatatbildību;

Venecuēla

86.  atzinīgi vērtē to, ka Venecuēlā 2015. gada 6. decembrī notika brīvas un taisnīgas vēlēšanas; atzinīgi vērtē to, ka gan valdība, gan opozīcijas spēki pieņēma vēlēšanu rezultātus; atgādina, cik svarīgi ir ievērot konstitūciju un cilvēktiesības un īstenot Venecuēlas iedzīvotāju pausto gribu;

87.  atgādina, ka jaunajai valdībai būs jārisina plašs cilvēktiesību jautājumu klāsts, sākot ar nesodīšanu un nesaukšanu pie atbildības par sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, tostarp no drošības spēku puses, līdz patvaļīgai apcietināšanai un aizturēšanai, politieslodzīto tiesībām uz taisnīgu tiesu un tiesu sistēmu neatkarībai, pulcēšanās un biedrošanās brīvībai un mediju brīvībai;

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR)

88.  atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas pieņemto rezolūciju, kas nosoda „ieilgušos sistemātiskos, plašos un rupjos cilvēktiesību pārkāpumus” Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (KTDR), un mudina ANO Drošības padomi veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbildību, tostarp izskatot iespēju ierosināt lietu par situāciju KTDR izskatīt Starptautiskajā Krimināltiesā, un aicina Cilvēktiesību padomi atkārtoti aicināt saukt pie atbildības jo īpaši tos, kuri ir atbildīgi par noziegumiem pret cilvēci saskaņā ar politiku, kas tika noteikta visaugstākajā valsts līmenī pirms vairākiem desmitiem gadu;

Ķīna

89.  pauž dziļas bažas par to, ka turpinās plašas represijas pret cilvēktiesību aktīvistiem un cilvēktiesību juristiem; norāda, ka kopš 2015. gada jūlija vairāk nekā 200 advokāti un juristi ir saņēmuši pavēstes vai ir tikuši aizturēti nopratināšanai pēdējo desmitgažu vērienīgākajos centienos apklusināt režīma kritiķus; pauž satraukumu par ziņām attiecībā uz to, ka Ķīnas iestādes pēdējo dienu laikā, apsūdzot “varas gāšanā”, ir oficiāli arestējušas vismaz septiņus cilvēktiesību jomas advokātus un viņu kolēģus, kuru atrašanās vieta sešus mēnešus tika turēta slepenībā;

Mjanma

90.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 8. novembrī notika uz konkurenci balstītas vēlēšanas — svarīgs punkts valsts pārejā uz demokrātiju; taču pauž bažas par šo vēlēšanu konstitucionālo satvaru, saskaņā ar kuru 25 % parlamenta vietu ir atvēlētas bruņotajiem spēkiem; atzīst līdz šim panākto progresu cilvēktiesību aspektā, tajā pašā laikā norādot uz vairākām jomām, kas joprojām rada bažas, tostarp uz minoritāšu tiesībām un vārda, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību;

91.  nosoda smago un plaši izplatīto rohingu diskrimināciju un pret viņiem vērstās represijas, ko vēl smagāku padara tas, ka šai kopienai nav juridiska statusa, un pret nebudistiem vērstās naida runas intensifikācija; aicina veikt pilnīgu, pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu par visiem ziņotajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret rohingiem un uzskata, ka četri likumi, ko parlaments pieņēma 2015. gadā „rases un reliģijas aizsardzībai”, ir diskriminējoši attiecībā uz dzimumu; pauž nožēlu, ka lai Augstā cilvēktiesību komisāra birojam (OHCHR) vēl arvien nav atļauts izveidot biroju šajā valstī; prasa pirms sarunu par ES un Mjanmas investīciju nolīgumu noslēgšanas veikt pilnīgu novērtējumu par ietekmi uz ilgtspēju un cilvēktiesībām;

Nepāla

92.  atzinīgi vērtē to, ka 2015. gada 20. septembrī stājās spēkā jaunā Nepālas konstitūcija, kam būtu jāliek pamati valsts turpmākajai politiskajai stabilitātei un ekonomikas attīstībai; pauž cerību, ka tuvākajā nākotnē tiks risināti atlikušie problēmjautājumi, kas saistīti ar minoritāšu, tostarp dalītu, politisko pārstāvību un pilsonības tiesību aktiem;

93.  pauž nožēlu par to, ka vispārizplatīta ir nesaukšana pie atbildības par pilsoņu kara laikā abu pušu izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, lai gan 2014. gada maijā tika pieņemts Likums par patiesību, izlīgumu un pazušanu; mudina Nepālas valdību pievienoties Starptautiskajai konvencijai par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu; nosoda ierobežojumus, kas piemēroti Tibetas bēgļu pamatbrīvībām; mudina Indiju atcelt neoficiālo Nepālas ekonomikas blokādi, kas apvienojumā ar postošo 2015. gada aprīļa zemestrīci ir izraisījusi humanitāro krīzi un dzen vēl gandrīz vienu miljonu nepāliešu nabadzības strupceļā;

°

°  °

94.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 69. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram.