REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par asociācijas nolīgumu un padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu īstenošanu
15.1.2016 - (2015/3032(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Jacek Saryusz-Wolski, Andrej Plenković, Sandra Kalniete, Jerzy Buzek, David McAllister, Michael Gahler, Daniel Caspary, Iuliu Winkler, Andrzej Grzyb, Tunne Kelam, Jaromír Štětina, Alojz Peterle, Davor Ivo Stier, László Tőkés, Jarosław Wałęsa, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Mariya Gabriel, Fernando Ruas, Siegfried Mureşan, Agnieszka Kozłowska-Rajewicz, Dariusz Rosati, Ramón Luis Valcárcel Siso PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0068/2016
B8‑0069/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par asociācijas nolīgumu un padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu īstenošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un to dalībvalstu, no vienas puses, un Gruzijas, Moldovas un Ukrainas, no otras puses, noslēgtos asociācijas nolīgumus un padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas,
– ņemot vērā, ka Eiropas Parlaments ratificēja šos nolīgumus 2014. gada septembrī (ar Ukrainu), novembrī (ar Moldovu) un decembrī (ar Gruziju),
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju, Moldovu un Ukrainu, kā arī neseno ziņojumu par Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un Austrumu partnerības pārskatīšanu,
– ņemot vērā 2015. gada 21. un 22. maijā Rīgā notikušajā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē pieņemto kopīgo deklarāciju,
– ņemot vērā Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 18. novembra kopīgo paziņojumu par EKP pārskatīšanu,
– ņemot vērā 2015. gada 18. decembra progresa ziņojumus par to, kā Gruzija un Ukraina īsteno vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Gruzija, Moldova un Ukraina ir Austrumu partnerības valstis, kas izvēlējušās ciešāku politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju ar ES, īstenojot līdz šim progresīvākos asociācijas nolīgumus, kuri ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu izveidi (asociācijas nolīgumi / DCFTA), kā arī reformu programmu, kuras pamatā ir kopējās vērtības — demokrātija, laba pārvaldība, tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības;
B. tā kā ES atzīst šo triju valstu centienus integrēties Eiropā un uzsver asociācijas nolīgumu pievienoto vērtību valstu reformu procesos;
C. tā ka asociācijas nolīgumus / DCFTA ar Gruziju un Moldovu sāka provizoriski piemērot 2014. gada 1. septembrī;
D. tā kā asociācijas nolīgumu ar Ukrainu sāka provizoriski piemērot 2014. gada 1. novembrī un DCFTA ar Ukrainu — tikai 2016.gada 1. janvārī;
E. tā kā bezvīzu režīms starp ES un Moldovu tika ieviests 2014. gada aprīlī un tā kā nesenākajos Komisijas ziņojumos 2015. gada decembrī norādīts, ka Gruzija un Ukraina tagad atbilst vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānos noteiktajām prasībām;
F. tā kā ES sadarbība ar Austrumu partnerības valstīm ir sastapusies ar spēcīgu pretestību un agresīvu reakciju no Krievijas Federācijas puses, piemēram, pretpasākumiem pret asociācijas valstīm; tā kā DCFTA nav paredzētas nevienas trešās puses interesēm un tā kā ES ir izrādījusi labu gribu un pielikusi daudz pūļu, lai novērstu jebkādas šaubas saistībā ar DCFTA īstenošanas sekām,
1. atzinīgi vērtē līdz šim panākto asociācijas nolīgumu / DCFTA īstenošanā; atgādina, ka minēto asociācijas nolīgumu / DCFTA un saistīto asociācijas programmu rūpīgai un savlaicīgai īstenošanai arī turpmāk ir jābūt ES un triju partnervalstu ilgtermiņa prioritātei; atgādina Komisijai, ka ir jāpieliek visas pūles, lai atbalstītu asociācijas nolīgumu / DCFTA pilnīgu un sekmīgu īstenošanu visās trijās valstīs;
2. norāda, ka asociācijas nolīgumu / DCFTA īstenošanas sekmes ir atkarīgas no stabilas politiskās vides, konkrētiem tirdzniecības politikas reformas plāniem, institucionālajām spējām ar skaidru atbildības sadali, stratēģiskas domāšanas, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās un finanšu un tehniskā starptautiskā atbalsta;
3. norāda, ka visas trīs valstis saskaras ar līdzīgām problēmām saistībā ar to teritoriālo integritāti un uz tām gulstas politisko, sociālo un ekonomisko reformu izraisīts iekšējs spiediens; uzsver, ka to strukturālajās reformās par prioritāti būtu jānosaka demokrātijas nostiprināšana, korupcijas izskaušana un tiesiskuma stiprināšana;
4. atkārtoti pauž stingru atbalstu visu triju partnervalstu suverenitātei un teritoriālajai integritātei to starptautiski atzītajās robežās;
5. uzsver to, ka asociācijas valstis ir brīvi izvēlējušās izveidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību un ka to izvēle ir pilnībā jāievēro, un nekāda trešā puse nedrīkst uz to izdarīt spiedienu; šo attiecību mērķis ir veicināt ekonomikas, labklājības un demokrātijas stabilitāti, modernizāciju un dažādošanu attiecīgajās valstīs, pamatojoties uz cilvēktiesību, labas pārvaldības un tiesiskuma ievērošanu;
6. atzinīgi vērtē Komisijas pozitīvo novērtējumu attiecībā uz vīzu režīma liberalizāciju Ukrainā un Gruzijā pēdējā novērtējumā par vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu īstenošanu šajās divās valstīs; sagaida, ka Padome un dalībvalstis rīkosies, lai bez liekas kavēšanās ieviestu bezvīzu režīmu ar abām valstīm; pauž pārliecību, ka abu valstu iedzīvotāji bezvīzu režīmu uzskatīs par konkrētu ieguvumu, ko sniegusi to izvēle par labu Eiropai, kā arī šāds režīms veicinās ES uzņēmumu, pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju savstarpējos kontaktus ar saviem līdziniekiem Austrumu partnerības valstīs;
7. uzsver, ka sistēmiska korupcija un tiesu sistēmas politizācija un neatkarības trūkums, kas būtiski kavē asociācijas valstu sociālekonomisko attīstību, joprojām ir kopīga problēma, kura šīm trijām asociācijas valstīm ir jārisina ar apņēmīgām reformām atbilstoši asociācijas nolīgumu / DCFTA burtam un garam;
8. uzsver to, ka padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu galvenie mērķi mikromērogā ir konkrēti un ilgtspējīgi uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus, nodrošinot stabilitāti, radot iespējas MVU un izveidojot darbvietas, un makromērogā — radīt izaugsmi un veicināt reformas, cita starpā, apkarojot korupciju, uzlabot apstākļus tirdzniecības attīstībai un ieguldījumiem, sekmēt regulējumu tuvināšanu un partneru pakāpenisku ekonomisko integrāciju ES iekšējā tirgū, kā arī izveidot labvēlīgu un paredzamu uzņēmējdarbības vidi;
9. aicina Komisiju katru gadu sīki ziņot par to, kā tiek īstenota DCFTA ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, jo īpaši par Gruzijai paredzēto noteikumu apiešanas novēršanas mehānismu un noteikumu apiešanas novēršanas mehānismu un drošības klauzulu attiecībā uz Moldovu;
10. uzsver, cik svarīgi ir asociācijas nolīgumu / DCFTA noteikumi par sadarbību enerģētikas jomā saistībā ar enerģijas piegādes drošību un konkurētspējīgu, pārredzamu un nediskriminējošu enerģijas tirgu attīstību atbilstoši ES noteikumiem un standartiem, kā arī saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti; atbalsta ES ieceri veicināt enerģijas tirgus pilnīgu integrāciju ar Moldovu, Ukrainu un Gruziju ar Enerģētikas kopienas starpniecību;
11. norāda, ka ir svarīgi asociācijas valstu iedzīvotājiem paskaidrot ieguvumus, ko nodrošina asociācijas nolīgumu / DCFTA īstenošana, un kliedēt mītus; aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu centienus šajā saistībā un atzinīgi vērtē Austrumu stratēģiskās komunikācijas grupas darbu, ko tā veikusi šajā nolūkā;
Gruzija
12. uzsver, ka ir jāgarantē mierīga un cieņpilna politiskā vide un jānodrošina, ka tiek pilnībā ievērota to iestāžu neatkarība un efektivitāte, kuras nodrošina demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu Gruzijā; uzsver to, ka dzīvotspējīgas politiskās opozīcijas esamība ir ļoti svarīga līdzsvarotai un nobriedušai politiskajai sistēmai; nosoda visus zināmos vardarbības gadījumus pret jebkuras politiskās partijas locekļiem un uzsver, ka visi šādi gadījumi būtu nekavējoties un rūpīgi jāizmeklē;
13. uzskata, ka bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili vajāšana un iepriekšējās valdībās strādājušo ierēdņu un pašreizējās opozīcijas dalībnieku aizturēšana un ieslodzīšana ir skaidri selektīva tiesiskuma piemēri; pauž dziļas bažas par tiesu sistēmas izmantošanu politisko oponentu vājināšanā, kas kaitē Gruzijas ceļam uz Eiropu un Gruzijas iestāžu centieniem demokrātisku reformu jomā; atgādina par bijušā Tbilisi mēra Gigi Ugulavas lietu, kurš tika apcietināts 23 stundu laikā pēc viņa atbrīvošanas no cietuma pēc tam, kad Konstitucionālā tiesa atzina viņa ieilgušo atrašanos pirmstiesas apcietinājumā par antikonstitucionālu un nelikumīgu; aicina Gruzijas politisko eliti pievērst uzmanību savas valsts nākotnei un novērst politisko polarizāciju;
14. uzsver, ka visām apsūdzībām ir jābūt pārredzamām, objektīvām, balstītām uz pierādījumiem, samērīgām un bez politiskas motivācijas, tajās stingri jāievēro izmeklēšanas un tiesvedības procedūras un tās jāveic, pilnībā ievērojot Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzēto taisnīgas tiesas principu;
15. pauž bažas par nesenajiem mēģinājumiem mainīt Gruzijas vispopulārākā neatkarīgās televīzijas kanāla Rustavi 2 īpašumtiesības un redakcijas politiku; pieprasa izbeigt šo politiski motivēto iebiedēšanu; atkārtoti norāda, ka tas ir īpaši uztraucoši, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu brīvības mazināšanos, ir nopietnā pretrunā asociācijas nolīguma / DCFTA garam un burtam un turklāt apdraud Gruzijas ceļu uz Eiropu;
16. aicina Gruzijas valdību, jo īpaši ņemot vērā 2016. gada parlamenta vēlēšanas, radīt vidi, kas būtu labvēlīga brīviem plašsaziņas līdzekļiem un veicinātu vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu, un ļaut plašsaziņas līdzekļiem sniegt informāciju neatkarīgi un objektīvi bez politiska vai ekonomiska spiediena;
17. aicina Komisiju un EĀDD nosūtīt ekspertu misiju, ko veidotu augsta līmeņa konsultanti (tostarp pensionējušies Eiropas Savienības Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneši), lai tā uzraudzītu Rustavi 2 lietu, par ko patlaban notiek tiesvedība;
18. atkārtoti pauž stingru atbalstu Gruzijas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un atkārtoti pauž bažas par Gruzijas teritoriju — Abhāzijas un Chinvali/Dienvidosetijas — okupāciju, ko joprojām īsteno Krievijas spēki; stingri nosoda t. s. robežu nospraušanas procesa (gar administratīvajām robežām) turpināšanu un paplašināšanu, ko virza Krievija un kam ir nopietnas humanitārās sekas; mudina Gruziju turpināt centienus vērsties pie iedzīvotāju kopienām visā tās teritorijā;
Moldova
19. pauž dziļas bažas par de facto sistēmisko politisko nestabilitāti, kas ir faktiski turpinājusies kopš pēdējām parlamenta vēlēšanām 2014. gada 30. novembrī; pauž nožēlu par to, ka Moldovas parlaments un tajā pārstāvētās politiskās partijas vēl nav sekmīgi izveidojušas jaunu valdību, kopš balsojums par neuzticības izteikšanu 2015. gada 29. oktobrī lika atkāpties premjerministra Valeriu Streleț vadītajai valdībai; norāda uz nesekmīgajiem mēģinājumiem izveidot jaunu valdību 4. un 13. janvārī;
20. uzskata, ka pašreizējais politiskais strupceļš Moldovā ir sasniedzis kritisku punktu, kas var turpmāk destabilizēt valsti un tās jau tā vājās iestādes un apdraudēt ekonomiku, jo īpaši, krītoties ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un nodokļu ieņēmumiem;
21. aicina visas Moldovas politiskās partijas, kas noskaņotas eiropeiski, aizmirst par atšķirīgajiem uzskatiem un uzņemties atbildību, nopietni iesaistīties sarunās un izbeigt krīzi, un rast vairākumu, lai izveidotu stabilu valdību, kas darbotos līdz pašreizējā parlamentārā sasaukuma darbības beigām un bez kavēšanās enerģiski īstenotu visas nepieciešamās reformas ar skaidriem mērķiem un precīzu piemērošanas grafiku;
22. aicina visas eiropeiski noskaņotās partijas atzīt smagās ģeopolitiskās sekas, kādas būtu viņu nespējai līdz 2016. gada 29. janvārim — Konstitucionālās tiesas lēmumā noteiktajam termiņam — izveidot jaunu valdību, kā rezultātā būtu vajadzīgas pirmstermiņa vēlēšanas; uzsver potenciāli negatīvās sekas, ko pirmstermiņa vēlēšanas atstātu uz eiropeiski noskaņoto partiju ietekmi, kā arī ģeopolitiskā virziena iespējamu/reālistisku maiņu un valsts turpmāku destabilizāciju;
23. norāda, ka reformas, kas vajadzīgas Moldovā, ietver sistēmiskas korupcijas izskaušanu, valsts nozagšanas novēršanu, neatkarīgas, objektīvas un depolitizētas tiesu sistēmas izveidi, ekonomikas stabilizāciju atbilstoši Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) prasībām un banku nozares efektīvas uzraudzības nodrošināšanu; pauž nožēlu, ka politiskās nestabilitātes, Moldovas iestāžu rīcībnespējas un vienošanās ar SVF trūkuma dēļ kopš 2015. gada sākuma ir apturēta ES finansiālās palīdzības sniegšana; vērš uzmanību uz iespējamu saistību neizpildi 2016. gada sākumā, ja turpināsies pašreizējā politiskā krīze;
24. aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt visu nepieciešamo tehnisko zinātību un finanšu atbalstu Moldovas nākamajai valdībai, ņemot piemēru no ES Ukrainas atbalsta grupas, cita starpā, nosūtot ekspertus un ierēdņus no Briseles un dalībvalstu galvaspilsētām un iekļaujot viņus Moldovas administrācijā, lai viņi varētu palīdzēt reformu īstenošanā un uzraudzīt to uz vietas un ik dienu;
25. atkārto, ka nedrīkst aiztaupīt nekādas pūles un ka jāizrāda politiskā griba un drosme, pienācīgi izmeklējot korupcijas skandālu, kura rezultātā no banku nozares tika nozagts apmēram EUR 1 miljards (kas atbilst ap 18 % vietējā IKP), un ka vainīgie ir jāsauc pie atbildības un nozagtie līdzekļi jāatgūst; visi iepriekšminētie pasākumi būtu nozīmīgs politisko aprindu solis pretī sabiedrības uzticības atgūšanai;
Ukraina
26. atzinīgi vērtē ES un Ukrainas padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanos spēkā 2016. gada 1. janvārī; tomēr pauž nožēlu par to, ka Krievijas Federācija ir vienpusēji apturējusi sava brīvās tirdzniecības nolīguma ar Ukrainu darbību, ieviesusi stingrus tirdzniecības ierobežojumus Ukrainas eksportam uz Krieviju un liek šķēršļus preču tranzītpārvadājumiem uz trešām valstīm, pārkāpjot Pasaules Tirdzniecības organizācijas un citus divpusējus tirdzniecības nolīgumus, tā postoši ietekmējot Ukrainas ekonomiku un tās ārējo tirdzniecību; aicina Padomi veikt darbības, kas mudinās Krieviju labot un atcelt šos pasākumus; pauž nolūku turpināt pievērst uzmanību ES un Ukrainas DCFTA jautājumam attiecīgajās Eiropas Parlamenta struktūrās;
27. uzsver Komisijas nepieredzēto gatavību un centienus pusotra gada laikā novērst visas Krievijas puses šaubas saistībā ar DCFTA īstenošanu un rast praktiskus risinājumus; pauž nožēlu par Krievijas puses nespēju sniegt konkrētus piemērus par to, kā DCFTA stāšanās spēkā ietekmētu tās tirgu un tirdzniecību; atkārtoti norāda uz potenciālo ieguvumu, ko asociācijas nolīguma / DCFTA īstenošana varētu sniegt Krievijai, palielinot tirdzniecības un ekonomisko aktivitāti un nodrošinot lielāku stabilitāti kaimiņreģionos;
28. vēlreiz stingri nosoda gan Krievijas agresīvo ekspansīvo politiku, kas apdraud Ukrainas vienotību, teritoriālo integritāti un neatkarību un arī Eiropas Savienību, gan tās militāro intervenci un Ukrainas teritorijas okupāciju, tostarp Krimas nelikumīgo aneksiju, kas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un pašas Krievijas saistībām, kuras izriet no ANO Hartas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Helsinku Nobeiguma akta un 1994. gada 5. decembra Budapeštas memoranda;
29. pauž nopietnas bažas par Minskas vienošanās īstenošanu līdz sākotnēji apstiprinātajam termiņam — 2015. gada 31. decembrim; atgādina, ka Krievijas iestādes šajā saistībā ir īpaši atbildīgas; atkārtoti norāda — kopš oktobra vidus pieaug pamiera pārkāpumu skaits, novērotāji no EDSO īpašās novērošanas misijas Ukrainā turpina saskarties ar pārvietošanās brīvības ierobežojumiem, nav nodrošināta Ukrainas kontrole pār visu tās robežu ar Krieviju, nav panākta vienošanās par vietējo pašvaldību vēlēšanu kārtību pagaidām okupētajās Luhanskas un Doņeckas teritorijās un nav atbrīvotas visas ieslodzītās un nelikumīgi aizturētās personas, piemēram, Nadja Savčenko un Oļegs Sencovs;
30. atzinīgi vērtē Padomes 2015. gada 21. decembra lēmumu paplašināt ekonomiskās sankcijas pret Krievijas Federāciju sakarā ar Minskas vienošanās nepildīšanu; atkārto, ka Minskas vienošanās pilnīga izpilde ir sankciju atcelšanas priekšnoteikums;
31. apsveic Ukrainu ar Komisijas 2015. gada decembrī publicēto pozitīvo galīgo progresa ziņojumu par vīzu režīma liberalizācijas rīcības plāna īstenošanu; sagaida, ka Ukrainas vadība 2016. gada pirmajā ceturksnī izpildīs savas saistības pretkorupcijas jomā; atzinīgi vērtē Ukrainas iestāžu pastāvīgos centienus izpildīt vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu; paļaujas, ka Ukrainas iedzīvotāji bezvīzu režīma ātru ieviešanu pārliecinoši uzskatīs par konkrētu ieguvumu, ko sniegusi to izvēle par labu Eiropai; gaida no Komisijas konkrētu tiesību akta priekšlikumu, iekļaujot Ukrainu to trešo valstu sarakstā, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzas prasības;
32. uzsver, ka pats galvenais jautājums, kas jārisina ar reformu palīdzību, ir sistēmiskā korupcija; mudina Ukrainas iestādes apņemties izskaust korupciju valstī;
atzinīgi vērtē līdz šim pieņemtos lēmumus, piemēram, pretkorupcijas tiesību aktu izstrādi un iestāžu (Valsts korupcijas apkarošanas birojs, Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra, īpašs korupcijas apkarošanas prokurors) un mehānismu izveidi;
stingri mudina aizsargāt politisko neatkarību, kā arī nodrošināt pietiekamus finanšu un citus resursus, kas ļautu iestādēm pildīt savus pienākumus, un līdz ar to pilnībā īstenot starptautiskās sabiedrības un galvenokārt jau Ukrainas iedzīvotāju cerības; jo īpaši uzsver, ka pretkorupcijas iestādēm ir jābūt politiski neatkarīgām un nodrošinātām ar pietiekamu kompetenci un resursiem, lai tās varētu patiešām pildīt savas pilnvaras; mudina iestādes nepiekrist nekāda veida kompromisiem šajā jomā un stāties pretī savtīgām interesēm, jo gan starptautiskā sabiedrība, kas iesaistīta Ukrainas atbalstā, gan paši Ukrainas iedzīvotāji gaida ātrus un konkrētus rezultātus cīņā pret korupciju; progress tiks mērīts, tikai pamatojoties uz rezultātiem, nevis labām iecerēm;
33. sagaida, ka Ukrainas iestādes ātri un precīzi īstenos DCFTA un asociācijas programmas noteikumus; saprot, ka kara situācija Ukrainas austrumos būtiski traucē šiem centieniem; tomēr skaidri norāda, ka Ukrainas sekmes un noturība pret jebkādu ārēju ienaidnieku ir ļoti atkarīgas no tās ekonomikas un tiesiskā regulējuma stabilitātes, plaukstošas demokrātijas un augošas labklājības;
34. atkārtoti norāda, ka asociācijas nolīguma / DCFTA pilnīga īstenošana nodrošinās lielāku stabilitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, piekļuvi jauniem tirgiem un tuvināšanos ES noteikumiem un standartiem, kas nāks par labu ekonomikas videi un padarīs pārredzamāku lēmumu pieņemšanu, piemēram, publiskā iepirkuma procedūrās, tā atstājot aiz muguras pēcpadomju oligarhisko praksi veikt aizkulišu ekonomiskos darījumus; tā sniegs konkrētus rezultātus visiem iedzīvotājiem, nodrošinot darbvietas un ļaujot darboties valstī ar veselīgām un spēcīgām iestādēm, ievērojot iedzīvotāju cieņu un godu;
35. lai atjaunotu Ukrainas iedzīvotāju pilnīgu uzticēšanos pašreizējo Ukrainas iestāžu reformu centienu patiesumam, tiesu un prokuratūras reforma ir jānosaka par ilgtermiņa prioritāti; šīm reformām būtu jānodrošina jaunas neatkarīgu profesionāļu paaudzes stāšanās amatā, pamatojoties uz objektīvām konkursa atlases procedūrām; uzsver, ka ģenerālprokuroram būtu jāatgūst iedzīvotāju uzticība, saucot pie atbildības vainīgos Eiromaidana protestētāju noslepkavošanā; tiesu iestāžu neatkarība, pārredzamas procedūras un depolitizācija ir sevišķi svarīga; ir jāiedibina patiešām efektīvs tiesiskums; uzsver, ka panākumi būs saskatāmi, kad notiks radikāla nošķiršanās no pagātnes un iedzīvotāji zinās, ka taisnīgums ir viņu pusē, nevis to pusē, kas var to nopirkt, kā tas bijis pēdējās divās desmitgadēs;
35. atzinīgi vērtē notiekošo konstitucionālo reformu procesu decentralizācijas un tiesu sistēmas jomā; atgādina, ka Eiropas Padomes Venēcijas komisija ir sniegusi pozitīvus ieteikumus par abām konstitucionālo grozījumu kopām; uzsver, ka ar tiesām saistīto grozījumu pieņemšana pavērs ceļu visaptverošai tiesu sistēmas reformai, tāpēc pauž atzinību par Ukrainas parlamenta neseno rīcību, minētos grozījumus nosūtot Konstitucionālajai tiesai; uzsver to, ka ar grozījumiem par decentralizāciju ir ne vien ņemta vērā Minskas vienošanās prasība, bet arī tiks izlēmīgi veicināta valsts modernizācija; tāpēc aicina Ukrainas parlamentu ātri pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā;
36. pauž bažas par Ukrainas ekonomikas stāvokli un valsts vispārējo finansiālo situāciju; ņem vērā nelielos konstatētos panākumus ekonomikas snieguma stabilizācijā; uzteic svarīgo vienošanos par parāda atvieglojumu, ko Ukraina panāca ar saviem kreditoriem 2015. gada septembrī; atgādina, ka starptautiskā sabiedrība, jo īpaši ES, Eiropā bāzētās starptautiskās finanšu iestādes, SVF un atsevišķas līdzekļu devējas valstis, ir apņēmusies izmaksāt līdz šim nepieredzētu summu aptuveni EUR 20 miljardu apmērā; tās izmaksāšana ir stingri jāsaista ar konkrētiem panākumiem reformu procesā, kritērijiem un īstenošanas grafikiem; ekonomikas ierobežojumu atcelšanai un demonopolizācijai ir jāturpina būt prioritātei, tāpat kā turpmākām regulatīvām reformām, patiesai privatizācijai, fiskālām reformām, pārredzamības veicināšanai un ieguldījumiem labvēlīgu apstākļu izveidei; atzinīgi vērtē nesen šajā nolūkā izveidoto Labāka regulējuma nodrošināšanas biroju; aicina aktīvi iesaistīt Ukrainas speciālistus un ES ekspertus, lai sniegtu ieguldījumu, nodrošinot neatkarīgu ekspertīzi un uzraugot reformu īstenošanas procesu;
37. atzinīgi vērtē ES un Ukrainas parlamentārās asociācijas komitejas efektīvo un dinamisko darbu, uzraugot politisko, drošības un ekonomisko situāciju Ukrainā, kā arī tās apņēmību un atbalstu saistībā ar vispārējo uz ES orientēto reformu procesu, ko sākusi Ukraina; atgādina par saprašanās memorandu, ko 2015. gadā parakstīja Ukrainas parlaments (Verkhovna Rada) un Eiropas Parlaments, izveidojot kopīgu sistēmu parlamentārajam atbalstam un spēju veidošanai starp abiem parlamentiem; atgādina, ka vajadzību novērtēšanas misija patlaban nosaka kārtību, kādā Eiropas Parlaments sniedz atbalstu Ukrainas Verkhovna Rada;
38. uzsver, ka ir jāstiprina Ukrainas pilsoniskā sabiedrība, lai tā varētu konsultēt un atbalstīt iestādes apsolīto reformu īstenošanā un darboties kā efektīvs uzraugs un ziņotājs; atzinīgi vērtē ekspertu un Verkhovna Rada efektīvo sadarbību reformu procesā un asociācijas nolīguma / DCFTA īstenošanā; uzteic to, ka Verkhovna Rada prioritātes tiek noteiktas plašā dialogā ar pilsonisko sabiedrību; prasa stingrāku pieeju izpratnes par asociācijas nolīguma / DCFTA sniegtajām īpašajām iespējām uzlabošanai uzņēmēju kopienā, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu vidū; aicina citas valsts iestādes sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, jo asociācijas nolīguma / DCFTA īstenošanai ir vajadzīgs patiess sabiedrības atbalsts un akcepts, ko var sasniegt tikai ar dialogu un viedokļu apmaiņu;
39. pauž dziļas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem Austrumukrainā un Krimā, ko nelikumīgi anektējusi Krievijas Federācija un kur sabiedriskās kārtības pilnīga sabrukuma rezultātā Krimas tatāri un citas minoritātes, īpaši reliģiskās minoritātes, ir pakļauti mērķtiecīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem;
40. uzsver, ka ES kopā ar Ukrainas iestādēm ir jāpievērš turpmāka uzmanība humanitārajai krīzei Ukrainā un jārisina sevišķi smagā humanitārā situācija, īpaši iekšēji pārvietoto personu situācija; uzteic centienus, ko šajā nolūkā īstenojušas Ukrainas iestādes, Komisija, dalībvalstis un starptautiskā sabiedrība kopumā; atkārto savu iepriekšējo aicinājumu Komisijai palielināt ES humānās palīdzības pamanāmību un uzsver, ka tas ir konkrēts veids, kā iegūt skarto teritoriju iedzīvotāju atbalstu; uzsver, ka Ukrainai ir nepieciešama turpmāka ES finansiālā palīdzība, lai tiktu galā ar smago humanitāro krīzi;
41. pauž dziļas bažas par kontekstu saistībā ar Nīderlandē gaidāmo konsultatīvo referendumu par ES un Ukrainas asociācijas nolīgumu / DCFTA; paļaujas, ka Nīderlandes iedzīvotāji vērtēs nolīgumu pēc tā būtības, atzīstot tā konkrēto ietekmi uz ES un jo īpaši Nīderlandi; prasa Nīderlandes valdībai paskaidrot, kādus pasākumus tā iecerējusi veikt pēc referenduma;
°
° °
42. uzsver, ka asociācijas nolīgumu parakstīšana un ratificēšana nav galīgais mērķis ES un Gruzijas, ES un Moldovas un ES un Ukrainas attiecībās, un norāda, ka saskaņā ar LES 49. pantu Gruzijai, Moldovai un Ukrainai, tāpat kā jebkurai citai Eiropas valstij, ir Eiropas perspektīva un tās var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja tās ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un nodrošina tiesiskumu;
43. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Gruzijas, Moldovas un Ukrainas prezidentiem, premjerministriem un parlamenta priekšsēdētājiem, Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Nīderlandes ārlietu ministram.