Procedūra : 2016/2529(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0149/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0149/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 04/02/2016 - 8.10
CRE 04/02/2016 - 8.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0051

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 562kWORD 90k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0149/2016
27.1.2016
PE576.509v01-00
 
B8-0149/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par ISIS veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu (2016/2529(RSP))


Bodil Valero, Alyn Smith, Bronis Ropė, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ISIS veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu (2016/2529(RSP))  
B8-0149/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, Sīriju, Lībiju un Ēģipti, jo īpaši 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par nesenajiem pret kristiešiem vērstas vardarbības un vajāšanas gadījumiem, jo īpaši Maaloula (Sīrija) un Peshawar (Pakistāna), un mācītāja Saeed Abedini lieta (Irāna)(1), 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Irākā un Sīrijā un IS ofensīvu, tostarp minoritāšu vajāšanu(2), 2014. gada 27. novembra rezolūciju par Irāku — sieviešu nolaupīšana un pret viņām vērsta cietsirdīga izturēšanās(3), 2015. gada 12. februāra rezolūciju par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS)(4), 2015. gada 12. marta rezolūciju par organizācijas „ISIS/Da'esh” nesenajiem uzbrukumiem un cilvēku, it īpaši asīriešu nolaupīšanas gadījumiem Tuvajos Austrumos(5) un 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par ISIS/Da'esh veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu(6),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. marta secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī ISIL/Da’esh draudiem, 2014. gada 20. oktobra secinājumus par ISIL/Da’esh krīzi Sīrijā un Irākā, 2014. gada 30. augusta secinājumus par stāvokli Irākā un Sīrijā, kā arī 2014. gada 14. aprīļa un 2015. gada 12. oktobra secinājumus par Sīriju un 2014. gada 15. augusta secinājumus par Irāku,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu par stāvokli Sīrijā un Irākā,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautiskajām humanitārajām tiesībām, cilvēktiesību aizstāvjiem un reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un tām pievienotos papildprotokolus,

–  ņemot vērā 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

–  ņemot vērā organizācijas Amnesty International 2016. gada 20. janvāra ziņojumu Banished and dispossessed: Forced displacement and deliberate destruction in northern Iraq (Padzīti un ekspropriēti: piespiedu pārvietošana un tīša sagraušana Irākas ziemeļos),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā tā sauktā ISIL/Daesh turpina vērsties pret etniskām un reliģiskām grupām Irākā un Sīrijā, tostarp haldiešiem, sīriešiem, asīriešiem, feiliešu kurdiem, kakajiem, sabiešiem, šabakiem, šiītu arābiem, turkmēņiem un jezīdiem, apzināti pakļaujot tos daudzām smagām ļaunprātībām un starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, no kuriem daži, pēc ANO ekspertu domām, ir uzskatāmi par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un varbūt pat par genocīdu;

B.  tā kā šie sistemātiskie un smagie noziegumi pret konkrētām etniskām un reliģiskām grupām izpaužas kā masveida slepkavības, etniska tīrīšana, mērķtiecīgas slepkavības, piespiedu pievēršana islāmam, cilvēku nolaupīšana, piespiedu pārvietošana, nomētāšana ar akmeņiem un ķermeņa daļu nociršana, piespiedu pazušana, spīdzināšanu, reliģijas un kultūras mantojuma vietu izpostīšana un kultūras priekšmetu kontrabanda; tā kā ANO ir ziņojusi arī par sistemātisku seksuālu un fizisku vardarbību, sieviešu un bērnu masveida paverdzināšanu un bērnu vervēšanu pašnāvnieku bumbu spridzināšanai;

C.  tā kā IS līdz šim ir apzināti un sistemātiski par mērķi izraudzījusies un sagrāvusi vairāk nekā 100 reliģisko un vēsturisko vietu, tostarp baznīcas, mošejas, pieminekļus, svētnīcas un citas kulta celtnes, kapenes un kapsētas, kā arī arheoloģiskā un kultūras mantojuma vietas Sīrijā un Irākā;

D.  tā kā saskaņā ar ANO sniegto informāciju šī rīcība ir daļa no sistemātiskas vai plaši izvērstas politikas, kuras mērķis ir apspiest, izraidīt uz visiem laikiem vai sagraut minētās kopienas teritorijās, ko kontrolē Daesh;

E.  tā kā ANO īpašā referenta tiesību uz uzskatu un vārda brīvības veicināšanas un aizsardzības jautājumos 2015. gada 16. jūnija ziņojumā, kurā skarta arī cīņa pret terorismu, ir teikts, ka “ir pierādījumi, ka ISIL ir izdarījusi nopietnus starptautisko tiesību pārkāpumus, tostarp genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un smagus cilvēktiesību pārkāpumus” (11. punkts);

F.  tā kā Daesh īstenotā nežēlīgā vardarbība un ļaunprātīgā izturēšanās ietekmē ne tikai reliģiskās minoritātes, bet arī citas grupas un privātpersonas, piemēram, sunnītu musulmaņus, LGBTI personas, ateistus un ikvienu, kurš neatbilst IS reakcionārajai un ekstrēmistiskajai ideoloģijai;

G.  tā kā Daesh ir sākusi sistemātiski nogalināt visus opozīcijas viedokļu paudējus neatkarīgi no to reliģiskās piederības, piemēram, nāvessodu izpildot vairākiem sunnītu žurnālistiem un sunnītu imamiem, kas iebilda pret Daesh, nāvessodu izpildot 700 sunnītu cilšu locekļiem Deir ez Zorā 2014. gada augustā trijās dienās un simtiem sunnītu civiliedzīvotāju kā nesen 2016. gada 16. janvārī;

H.  tā kā joprojām katru dienu tiek ziņots par plaša mēroga kara noziegumiem un citiem starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem, ko reģionā veic citas konfliktā iesaistītās puses, tostarp Asada režīms;

I.  tā kā pret reliģiskām un etniskām minoritātēm vēršas arī Asada režīms un nevalstiski bruņoti grupējumi, kuri pie Daesh nepieder, proti, Jabhat Al Nusra grupējums Sīrijā un šiītu kaujinieki Irākā;

J.  tā kā dažos gadījumos uzbrukumi reliģiskām un etniskām kopienām notiek tāpēc, ka šo uzbrukumu veicēji sajauc kopienas etniskās un reliģiskās izcelsmes aspektus ar iedomāto tās politisko uzticību;

K.  tā kā saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem ikvienam ir tiesības dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu un brīvi pieņemt un mainīt reliģiskus un nereliģiskus uzskatus; tā kā politisko un reliģisko vadītāju pienākums ir visos līmeņos vērsties pret ekstrēmismu un veicināt personu un reliģisko grupu savstarpēju cieņu;

L.  tā kā līdz šim tikai deviņas dalībvalstis ir parakstījušas Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu, proti, Austrija, Beļģija, Francija, Lietuva, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Spānija un Vācija,

1.  stingri nosoda daudzkārtējos un nopietnos starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību aktu pārkāpumus, ko veikušas visas Irākā un Sīrijā notiekošajos konfliktos iesaistītās puses;

2.  atgādina savu stingro nosodījumu par masveida un plaši izplatītajām Daesh pastrādātajām zvērībām, tostarp tās apzinātos uzbrukumus reliģiskām un etniskām kopienām teritorijās, kuras atrodas tās kontrolē;

3.  īpaši stingri nosoda to, ka Sīrijā un Irākā Daesh iznīcina reliģiskās un kultūras vietas un objektus — tas ir uzbrukums visu Sīrijas un Irākas iedzīvotāju un visas cilvēces kultūras mantojumam; aicina visas valstis pastiprināt kriminālizmeklēšanu un tiesisko sadarbību, ko tās veic, lai atklātu visas grupas, kuras atbildīgas par kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību un tāda kultūras mantojuma bojāšanu vai iznīcināšanu, kas pieder visiem Sīrijas, Irākas, kā arī plašāku Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionu iedzīvotājiem;

4.  aicina karojošās puses reģionā nekavējoties pārtraukt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, atbrīvot visas patvaļīgi aizturētās personas un aizsargāt visu personu cilvēktiesības neatkarīgi no ticības, etniskās piederības vai politiskās pārliecības;

5.  nosoda ietekmīgu reliģisko līderu retorikas eskalāciju visā Tuvo Austrumu reģionā un ārpus tā, tostarp Krievijā, saistībā ar konfliktu Sīrijā, kas uzpūš naida liesmas un palielina pret reliģiskajām kopienām vērstas vardarbības risku; aicina reliģiskos līderus visā pasaulē atturēties no jebkāda veida reliģiskās neiecietības atbalstīšanas un musināšanas uz vardarbību;

6.  atzīst, atbalsta un prasa visiem ievērot neatņemamās tiesības visām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm un citām personām, kas dzīvo Irākā un Sīrijā, turpināt savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē dzīvot cieņpilni, līdztiesīgi un droši, kā arī to, lai viņi varētu pilnībā brīvi praktizēt savu ticību bez jebkādas iebiedēšanas, vardarbības vai diskriminācijas; uzsver, ka šo iedzīvotāju patiesie pārstāvji jāiekļauj procesā, kura mērķis ir noteikt politisko nākotni šo minoritāšu dzimtajām vietām Irākā un Sīrijā;

7.  atzīst, ka Daesh vardarbība ir tikai viens no daudzajiem faktoriem, kas saasina humanitāro krīzi Sīrijā, Irākā un plašākā reģionā; aicina ES un tās dalībvalstis šajā sakarībā sniegt aktīvu ieguldījumu un veikt praktiskus un politiskos pasākumus, jo īpaši saistībā ar ANO, lai rastu risinājumu šiem konfliktiem nolūkā mazināt ciešanas un vajāšanu miljoniem cilvēku no visām reliģiskajām un etniskajām grupām;

8.  atkārtoti apstiprina pilnīgu un aktīvu atbalstu ANO īpašā sūtņa Staffan de Mistura darbam, lai drīzumā sāktu sarunas Ženēvā starp visām Sīrijas pusēm; uzstāj, ka ir svarīgi pienācīgi ņemt vērā minoritāšu aizsardzību visās diskusijās par politiskās pārejas procesu un Sīrijas nākotni; tādēļ uzstāj, ka Sīrijā bāzēto kustību pārstāvji būtu jāiekļauj miera sarunās;

9.  atgādina, ka Daesh pirmām kārtām ir sekas, nevis cēlonis pašreizējiem satricinājumiem, kas piemeklējuši Tuvos Austrumus un citus reģionus; uzsver, ka Daesh attīstību ir sekmējuši ieilgušie cilvēktiesību pārkāpumi un nesodāmība, nepotisks kapitālisms, plaši izplatīta korupcija, sektantisms, atstumtība un diskriminācija, kas skar veselas iedzīvotāju grupas, jo īpaši arābu sunnītus, kā arī ilgstošas manipulācijas un iejaukšanās no ārienes, kurās iesaistīti gan reģionāli, gan Rietumus pārstāvoši dalībnieki; tāpēc uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai, lai efektīvi reaģētu uz Daesh zemisko rīcību un šīs organizācijas raksturu, ir nepieciešams vienots, iekļaujošs un stratēģisks rīcības plāns, kam pamatā ir starptautisko tiesību ievērošana;

10.  uzsver, ka Daesh rašanās un izveidošanās par nozīmīgu reģionālu dalībnieku, kam kopš 2014. gada vasaras pievērsta nedalīta starptautiskās sabiedrības uzmanība, nedrīkstētu mazināt atbildību, kura par pašreizējo humanitāro katastrofu būtu jāuzņemas citiem iesaistītajiem dalībniekiem, galvenokārt Asada režīmam, kā arī bijušajai Irākas valdībai un pārējo vietējo bruņoto grupējumu vadītājiem un ar džihādu nesaistītajām karojošajām pusēm, tostarp Lībijā;

11.  atkārtoti pauž visstingrāko nosodījumu Asada režīma pastrādātajiem noziegumiem pret savas valsts iedzīvotājiem, tostarp ķīmisko ieroču, degbumbu, kasešu bumbu, tvertņveida bumbu izmantošanu un tūkstošiem civiliedzīvotāju turēšanu aplenkumā visā Sīrijā;

12.  uzsver, ka ir svarīgi saskaņā ar starptautiskajiem standartiem saukt pie atbildības Sīrijā un Irākā visas puses, kas atbildīgas par starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, tostarp genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem; atkārtoti aicina jautājumu par stāvokli Sīrijā un Irākā nodot izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai un atbalsta visas iniciatīvas šajā saistībā;

13.  pauž ļoti dziļas bažas par to, ka, pēc vairāku ANO īpašo referentu domām, Daesh pastrādātos noziegumus pret reliģiskajām minoritātēm Sīrijā var uzskatīt par genocīdu; tāpēc uzsver starptautiskās sabiedrības vēsturisko atbildību, lai panāktu, ka šie noziegumi tiek izvērtēti atzītā tiesvedībā;

14.  aicina Kurdu reģionālo valdību Ziemeļirākā izmeklēt sūdzības par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veicis tās militārais atzars Peshmerga, un saukt pie atbildības personas, kuras atbildīgas par šiem iespējamiem noziegumiem;

15.  joprojām pauž bažas par to, ka iedzīvotāju humanitārās vajadzības Irākā, Sīrijā un Lībijā vēl aizvien pārsniedz starptautiskās palīdzības iespējas; mudina visus līdzekļu devējus, tostarp ES un tās dalībvalstis, izpildīt savus solījumus un bez vilcināšanās sniegt palīdzību, tostarp izmantojot vietējās pilsoniskās sabiedrības grupas un minoritāšu atbalsta organizācijas, lai vislabāk sasniegtu neaizsargātās iedzīvotāju grupas, kam palīdzība vajadzīga; aicina Turciju un Kurdu reģionālo valdību nekavējoties atvērt savas robežas ar Ziemeļsīriju un atcelt ierobežojumus humānās palīdzības sniegšanai, rekonstrukcijai, plašsaziņas līdzekļiem un politiķu un pilsoniskās sabiedrības apmaiņai;

16.  atzīst, ka pašlaik Tuvajos Austrumos notiekošā reliģisko un etnisko grupu vajāšana ir faktors, kas veicina masveida migrāciju un pārvietošanu valsts iekšienē; aicina dalībvalstis ņemt vērā ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos lūgumu uzņemties lielāku līdzatbildību, lai bēgļi, kas bēg no kara skartajiem apgabaliem, tostarp reliģiski vai etniski motivētas vajāšanas dēļ, varētu rast aizsardzību ārpus reģionam tuvāko kaimiņvalstu teritorijas, pārvietojot viņus, izmantojot humanitārās bēgļu uzņemšanas programmas, vienkāršojot noteikumus par ģimenes atkalapvienošanos vai padarot elastīgākus noteikumus par vīzām; uzsver, ka jo sevišķi ir nepieciešams risināt īpaši mazaizsargāto personu situāciju, kurām ir, piemēram, nopietnas medicīniskas vajadzības un spēju traucējumi, un kurām uzbrūk, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju, dzimumidentitāti vai dzimuma dēļ;

17.  mudina visas dalībvalstis prioritārā kārtā ratificēt Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un dalībvalstis veicināt šā ļoti nozīmīgā cilvēktiesību instrumenta vispārēju ratifikāciju un īstenošanu un atbalstīt darbu, ko veic ANO Piespiedu pazušanas komiteja, kura izveidota saskaņā ar minēto konvenciju;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un visām Sīrijā, Irākā un Lībijā notiekošajā konfliktā iesaistītajām pusēm.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0442.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0027.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0066.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0040.

(5)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2015)0071.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0179.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika