REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ISIS veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu
27.1.2016 - (2016/2529(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Ryszard Antoni Legutko, Anna Elżbieta Fotyga, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Karol Karski, Arne Gericke, Angel Dzhambazki, Marek Jurek, Raffaele Fitto, Peter van Dalen, Kosma Złotowski, Zdzisław Krasnodębski, Jadwiga Wiśniewska, Andrew Lewer, Beatrix von Storch, Zbigniew Kuźmiuk, Kazimierz Michał Ujazdowski, Timothy Kirkhope, Stanisław Ożóg, Mirosław Piotrowski, Bolesław G. Piecha, Czesław Hoc, Branislav Škripek, Jana Žitňanská ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0149/2016
B8-0154/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ISIS veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku un par Sīriju, par ISIS/Daesh un reliģisko vajāšanu,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. marta secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī ISIL/Daesh draudiem, 2014. gada 20. oktobra secinājumus par ISIL/Daesh krīzi Sīrijā un Irākā, 2014. gada 30. augusta secinājumus par Irāku un Sīriju, 2014. gada 14. aprīļa un 2015. gada 12. oktobra secinājumus par Sīriju un 2014. gada 15. augusta secinājumus par Irāku,
– ņemot vērā Padomes 2003. gada 8. maija lēmumu 2003/355/TI par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem,
– ņemot vērā: ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību; ES Pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanai; ES pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un viņu visāda veida diskriminācijas apkarošanu; ES politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem; ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem; ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību un ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Irāku un Sīriju un ISIL/Daesh draudiem,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā ANO 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām un tās 2000. gada fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos,
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ANO 1984. gada Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,
– ņemot vērā ANO 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtus un jo īpaši to 5. līdz 8. pantu,
– ņemot vērā ANO īpašā padomnieka genocīda novēršanas jautājumos biroja (OSAPG) izveidoto analīzes sistēmu,
– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2015. gada 27. marta ziņojumu par cilvēktiesību situāciju Irākā, ņemot vērā tā dēvētās Irākas un Levantes Islāma valsts un citu ar to saistītu grupējumu pastrādāto vardarbību, jo īpaši ziņojuma 16. punktu par ISIL veiktajiem noziegumiem un par uzbrukumiem reliģiskām un etniskām grupām,
– ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Navi Pillay 2014. gada 25. augusta paziņojumu par to, ka Irākas civiliedzīvotāji cieš no šausminošas, plaši izplatītas un sistemātiskas vajāšanas,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes nesenās rezolūcijas par Irāku un Sīriju, jo īpaši Rezolūciju Nr. 2249(2015), kurā nosodīti ISIS nesenie teroristiskie uzbrukumi,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 3. septembra rezolūciju Nr. S-22/1 par cilvēktiesību stāvokli Irākā, ņemot vērā tā dēvētās Irākas un Levantes Islāma valsts un citu ar to saistītu grupējumu pastrādāto vardarbību,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra īpašā padomnieka genocīda novēršanas jautājumos un ANO ģenerālsekretāra īpašā padomnieka aizsardzības pienākuma jautājumos 2015. gada 13. oktobra paziņojumu par to, ka arvien pieaug kūdīšana uz vardarbību Sīrijā reliģisku iemeslu dēļ,
– ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres 2015. gada 27. jūlija ziņojumu par sniegto tehnisko palīdzību, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības Irākā, un jo īpaši tā 18. punktu,
– ņemot vērā Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas Arābu Republikas jautājumā ziņojumu, ar ko 2015. gada 13. augustā tika iepazīstināta Cilvēktiesību padome, jo īpaši tā 165. līdz 173. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā visu ES dalībvalstu parakstītie un ratificētie Starptautiskās krimināltiesas Romas statūti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas rada vislielāko satraukumu starptautiskajai sabiedrībai kopumā, tostarp jo īpaši genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina efektīvu apsūdzību izvirzīšana par tiem, veicot pasākumus valstu līmenī un sekmējot starptautisko sadarbību;
B. tā kā 1948. gada ANO Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to II pantā sniegta genocīda starptautiska juridiska definīcija, un tajā teikts: "jebkura tālāk izklāstīta darbība, kas tiek izdarīta nolūkā pilnīgi vai daļēji iznīcināt kādu nacionālu, etnisku, rasu vai reliģisku grupu kā tādu: a) šādas grupas locekļu nogalināšana; b) nopietnu miesas bojājumu nodarīšana vai garīga kaitējuma radīšana šādas grupas locekļiem; c) tīša tādu dzīves apstākļu radīšana šādai grupai, kas aprēķināta, lai to pilnīgi vai daļēji fiziski iznīcinātu; d) pasākumu ieviešana, kuru mērķis ir novērst bērnu dzimšanu šādā grupā e) bērnu nodošana spaidu kārtā no vienas grupas otrai"; tā kā šīs konvencijas III pants nosaka, ka sodāms ir ne tikai genocīds, bet arī sazvērestība, kuras mērķis izdarīt genocīdu, tieša un publiska kūdīšana izdarīt genocīdu un līdzdalība genocīdā;
C. tā kā vairāki ANO ziņojumi liecina, ka ISIS/Daesh kontrolētās teritorijās pret kristiešiem, jezīdiem un citām minoritātēm tiek izdarīti kara noziegumi, noziegumi pret cilvēci un, iespējams, īstenots genocīds;
D. tā kā, piemēram, 2014. gada 15. jūlijā ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāve attiecībā uz seksuālu vardarbību konfliktu laikā Zainab Hawa Bangura vērsa uzmanību uz ziņojumiem no Irākas, ka etniskās un reliģiskās minoritātes tiek pakļautas fiziskai vardarbībai, tostarp seksuālai vardarbībai; tā kā ANO īpašā pārstāve Sinjar traģēdijas pirmajā gadadienā, proti, 2015. gada 3. augustā, paziņoja: "Turpmākajās dienās līdzās šausminošām slepkavībām ISIL arī tvarstīja un sagūstīja simtiem sieviešu un meiteņu no etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, īstenojot sistemātisku seksuālu vardarbību, paverdzināšanu, nolaupīšanu un cilvēku tirdzniecību, kas turpinās līdz pat šai dienai. (...) Šī drausmīgā seksuālā vardarbību konfliktu laikā, kas var sasniegt kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci un/vai genocīda līmeni, netiks aizmirsta";
E. tā kā 2014. gada 13. augustā ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāve attiecībā uz seksuālu vardarbību konfliktu laikā Zainab Hawa Bangura un ANO ģenerālsekretāra īpašais pārstāvis Irākas lietās Nickolay Mladenov nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, apliecinot, ka ISIL pārstāvji var būt nolaupījuši un pēc tam piespieduši seksuālajā verdzībā aptuveni 1500 kristiešu un jezīdu sieviešu; tā kā šajā paziņojumā īpašie pārstāvji norādīja uz nepārprotamu vēršanos pret sievietēm un bērniem un Irākas un Levantes Islāma valsts barbarisko rīcību pret minoritātēm tās kontrolētajos apgabalos;
F. tā kā ANO ģenerālsekretāra īpašais padomnieks genocīda novēršanas jautājumos un ANO ģenerālsekretāra īpašais padomnieks aizsardzības pienākuma jautājumos 2014. gada 12. augustā attiecībā uz situāciju Irākā norādīja, ka ziņojumi par Islāma valsts darbībām var norādīt arī uz genocīda risku;
G. tā kā pēc Irākas valdības lūguma sagatavotajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību komitejas 2015. gada 13. marta ziņojumā norādīts, ka ISIL vēršas pret etniskām un reliģiskām grupām, tostarp jezīdiem, kristiešiem, turkmēņiem, sabiešiem/mandiešiem, kakajiem, kurdiem un šiītiem, un ka ir pamats secināt, ka daži no notikumiem Irākā 2014.–2015. gadā var tikt uzskatīti par genocīdu;
H. tā kā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja un ANO Palīdzības misijas Irākā cilvēktiesību biroja 2016. gada 19. janvārī publicētajā ziņojumā par civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotajos konfliktos Irākā laikā no 2015. gada 1. maija līdz 31. oktobrim ir teikts: "Irākas civiliedzīvotāji turpina pieredzēt satriecošu vardarbību. Tā sauktā Irākas un Levantes Islāma valsts (ISIL) turpina veikt sistemātisku un plašu vardarbību un īstenot starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību ļaunprātīgus pārkāpumus. Vairākos gadījumos šie nodarījumi var tikt uzskatīti par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, un, iespējams, genocīdu";
I. tā kā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2015. gada 27. marta ziņojuma par cilvēktiesību situāciju Irākā, ņemot vērā Irākas un Levantes Islāma valsts un citu ar to saistītu grupējumu pastrādāto vardarbību, 16. punktā par ISIL veiktajiem noziegumiem un uzbrukumiem reliģiskajām un etniskajām grupām teikts, ka saņemtā informācija kā genocīdu liek raksturot vairākus vardarbības aktus pret civiliedzīvotājiem to piederības vai šķietamās piederības kādai etniskai vai reliģiskai grupai dēļ;
J. tā kā ANO Palīdzības misijas Irākā ziņojumā par civiliedzīvotāju aizsardzību bruņotajos konfliktos Irākā (2014. gada 11. decembris – 2015. gada 30. aprīlis) ir teikts: "ISIL turpina izdarīt sistemātiskus un plašus starptautisko cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus un veikt ļaunprātības. Vairākos gadījumos šie nodarījumi var tikt uzskatīti par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci, un, iespējams, genocīdu";
K. tā kā ANO augstās cilvēktiesību komisāres 2015. gada 27. jūlija ziņojuma par sniegto tehnisko palīdzību, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības Irākā, 18. punktā teikts: "UNAMI/OHCHR turpināja saņemt daudzus ticamus ziņojumus par plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem un nopietniem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem, ko ISIL veic pret civiliedzīvotājiem acīmredzami plašā vai sistemātiskā veidā. Vairākos gadījumos šie nodarījumi var tikt uzskatīti par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu";
L. tā kā īpašā referenta jautājumos par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību terorisma apkarošanā 2015. gada 27. jūlija ziņojuma 11. punktā teikts, ka ir pierādījumi par ISIL izdarītiem nopietniem starptautisko tiesību pārkāpumiem, tostarp genocīdu, noziegumiem pret cilvēci, kara noziegumiem un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;
M. tā kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi satrauc visas dalībvalstis, kuras ir apņēmušās sadarboties šo noziegumu novēršanā un izbeigt vainīgo nesodāmību saskaņā ar Padomes 2003. gada 16. jūnija Kopējo nostāju 2003/444/KĀDP;
N. tā kā ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 2249(2015) atzīts, ka globālu un nepieredzētu apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai rada tā dēvētā ISIS/Daesh vardarbīgā un ekstrēmistiskā ideoloģija, tās īstenotie terora akti, tās pastāvīgie, rupjie, sistemātiskie un plaši izplatītie uzbrukumi civiliedzīvotājiem, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, ieskaitot reliģisku vai etnisku iemeslu dēļ, tās rīcība kultūras mantojuma iznīcināšanā un nelegālā tirdzniecība ar kultūras vērtībām;
O. tā kā no Irākas un Sīrijas jo īpaši nācies bēgt daudziem kristiešiem un šo kopienu locekļu skaits ir ievērojami samazinājies gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē; tā kā jo īpaši attiecībā uz Irāku šī izceļošana sākās jau 2003. gadā, proti, vēl krietni pirms ISIS/Daesh sāka savus uzbrukumus; tā kā kristieši plaši izceļo arī no lielākās daļas citu Tuvo Austrumu valstu, jo viņi tajās vairs nesaskata nākotnes iespējas; tā kā šai tendencei turpinoties, lielā daļā Tuvo Austrumu vairs nebūs nekādas kristiešu klātbūtnes un uz visiem laikiem tiks zaudētas kopienas un kultūras, no kurām dažas ir 2000 gadu senas;
P. tā kā jaunākie ziņojumi liecina, ka reliģisko minoritāšu situācija pasliktinās arī kurdu kontrolētajos apgabalos,
1. asi nosoda tā dēvēto ISIS/Daesh un kliedzošos cilvēktiesību pārkāpumus un nopietnos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko tā veic kā daļu no savas kampaņas, lai gan tās kontrolētajos apgabalos, gan plašākās Tuvo Austrumu teritorijās izveidotu t. s. "kalifātu" un iznīcinātu visus tos musulmaņus, kuri nav sunnīti, kā arī visas viņu kultūras un vēstures liecības;
2. uzskata, ka ANO un tās struktūrās, vairākas ANO dalībvalstis, cilvēktiesību aizstāvības organizācijas un plašsaziņas līdzekļi ir iesnieguši pietiekami daudz pierādījumu, lai pamatoti secinātu, ka ISIS/Daesh ir izdarījusi un mēģina izdarīt kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīdu pret kristiešiem (haldiešiem/asīriešiem/sīriešiem, melkītiem, armēņiem), jezīdiem, turkmēņiem, šabakiem, sabiešiem/mandiešiem, kakajiem, kurdiem, šiītiem, mērenajiem sunnītiem un neticīgajiem;
3. uzskata, ka tie, kuri jebkādā veidā palīdz ISIS/Daesh, tostarp sniedzot finansiālu, loģistikas vai politisku atbalstu, popularizējot šo teroristu organizāciju un tās ideoloģiju tiešsaistē vai bezsaistē vai kavējot efektīvu starptautisko reakciju, ir vainojami palīdzēšanā veikt iepriekš minētos noziegumus;
4. aicina ES un tās dalībvalstis, jo īpaši Franciju un Apvienoto Karalisti kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles, pieprasīt ANO Drošības padomes rezolūcijas pieņemšanu saskaņā ar ANO Hartas VII nodaļu, lai uzdotu Starptautiskajai Krimināltiesai izmeklēt stāvokli ISIS/Daesh kontrolētajās teritorijās un sauktu pie atbildības par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;
5. mudina Sīriju un Irāku pakļauties Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijai;
6. mudina visas ANO dalībvalstis uzlabot savas tiesību un jurisdikcijas sistēmas, lai nepieļautu savu valstspiederīgo pievienošanos ISIS/Daesh un iesaistīšanos tās noziegumos; mudina visas ANO dalībvalstis uzsākt kriminālvajāšanu pret saviem valstspiederīgajiem, ja viņi piedalās šajos noziegumos;
7. atzīst, atbalsta un visiem prasa ievērot visu Irākā un Sīrijā dzīvojošo reliģisko un etnisko minoritāšu, pamatiedzīvotāju un citāda veida mazākumam piederošo personu neatņemamās tiesības turpināt dzīvot savā vēsturiskajā un tradicionālajā dzimtenē cieņā, vienlīdzībā un drošībā, un praktizēt savu reliģiju pilnīgi brīvi bez jebkāda veida piespiešanas, vardarbības vai diskriminācijas; uzskata — lai pārtrauktu kristiešu un citu reģiona vietējo iedzīvotāju ciešanas un apturētu masveida izceļošanu, ir nepieciešams šā reģiona politisko un reliģisko līderu skaidrs un nepārprotams paziņojums, paužot atbalstu šo iedzīvotāju pastāvīgai klātbūtnei, kā arī pilnīgām un līdzvērtīgām tiesībām kā savu dzimto valstu pilsoņiem;
8. mudina visas ANO dalībvalstis un jo īpaši ES dalībvalstis divkāršot centienus, lai glābtu un aizsargātu vajātos cilvēkus un viņu mantojumu līdz brīdim, kad viņi varēs atgriezties mājās;
9. uzskata, ka drošu patvēruma vietu ierīkošana ar ANO mandātu apveltītu bruņoto spēku aizsardzībā varētu būt veids, kā daļēji risināms milzu apjoma uzdevums nodrošināt pagaidu aizsardzību miljoniem bēgļu no konflikta pārņemtās Sīrijas un Irākas;
10. nosoda un noraida jebkādu tādu islāma vēstījuma interpretāciju, kas paver ceļu vardarbīgai, nežēlīgai, totalitārai, cietsirdīgai un ekspansīvai ideoloģijai, ar ko padara leģitīmu kristiešu un citu minoritāšu iznīcināšanu; mudina Islāma sadarbības organizāciju (OIC) un tās iestādes, Arābu līgu, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomi (Persijas līča Sadarbības padomi, GCC) un musulmaņu līderus visā pasaulē pilnībā nosodīt zvērības, ko tā sauktā ISIS/Daesh veikusi pret kristiešiem, jezīdiem un citām vietējām reliģiskajām minoritātēm, un saukt notikušo īstajā vārdā, proti, noziegumi pret cilvēci, kara noziegumi un genocīds;
11. uzskata par absolūti nepieņemamu un nepieļaujamu to, ka teroristu grupas jebkur pasaulē var pastāvīgi kontrolēt teritorijas, un aicina ANO un NATO izskatīt stratēģijas, lai nepieļautu, ka tādas teroristu organizācijas kā ISIS/Daesh, Boko Haram un Taliban var iegūt šādas teritoriālas vienības;
12. aicina koalīciju cīņai pret ISIS/Daesh konkrēti un tieši atbalstīt visas mazākumtautību vienības starp saviem esošajiem partneriem, lai iekļautu tās cīņā par savas dzimtenes drošību, aizsardzību un atbrīvošanu un nepieļautu atkarības, bezspēcības un pakļaušanas atkārtošanos; atgādina, ka viens no efektīvākajiem cīnītajiem pret ISIS/Daesh ir Demokrātiskās pašpārvaldes (DSA) spēki, kurus veido daudzu tautību un reliģiju pārstāvji; aicina Turciju pārtraukt vēršanos pret DSA un tās spēkiem, jo tie nerada draudus Turcijai;
13. uzsver, ka ir jāiesaista un aktīva politiska loma jāpiešķir jezīdu, turkmēņu un haldiešu–sīriešu–asīriešu iedzīvotājiem, iesaistot viņus savu dzimto vietu politiskās nākotnes noteikšanā, kā arī to atjaunošanā un drošības garantēšanā nākotnē, jo īpaši attiecībā uz Sinjar, Tal Afar un Nineveh līdzenuma apgabaliem; aicina EĀDD aktīvi iesaistīties, lai rastu politisku risinājumu Sinjar vienotības atjaunošanai un miera nodibināšanai; aicina par starpniekiem dialogā starp minoritātēm un kurdu reģionālo valdību un Irākas valdību iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, Eiropas sīriešu savienību, un reliģisko organizāciju pārstāvjus;
14. pauž bažas par nesenajiem ziņojumiem par minoritāšu diskrimināciju kurdu kontrolētajos apgabalos; aicina kurdu reģionālo valdību Irākā un kurdu spēkus Sīrijā turpināt nodrošināt patvērumu tiem, kas bēg no kara un vajāšanas; atzinīgi vērtē tādas iniciatīvas, kā, piemēram, etniski daudzveidīgo demokrātisko pašpārvaldi Sīrijas ziemeļos, un uzskata to par piemēru sadarbībai un konfliktu risināšanai;
15. aicina ES un tās dalībvalstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu atbalsta piegādi visneaizsargātākajiem, un prasa Turcijai un kurdu reģionālajai valdībai Irākā nekavējoties atvērt robežas ar demokrātisko pašpārvaldi Sīrijas ziemeļos un atcelt ierobežojumus humānās palīdzības un atjaunošanas pasākumiem, plašsaziņas līdzekļu darbībai un politiskajai un pilsoniskās sabiedrības apmaiņai, jo demokrātiskā pašpārvalde dod patvērumu arvien vairāk iekšēji pārvietotām personām un tās izolācija kaitē šajos apgabalos dzīvojošām mazākumtautībām;
16. aicina Komisiju un EĀDD iesaistīt mazākumtautību palīdzības organizācijas Sīrijā un Irākā palīdzības sniegšanā valsts iekšienē pārvietotām personām; uzskata, ka ir daudz labu un atbalstāmu iniciatīvu, kā, piemēram, "Sīriešu krusts" Sīrijā un haldiešu katoļu arhibīskapa Bashar Matti Warda vadībā īstenotie centieni;
17. uzsver, ka miera sarunas par Sīrijas nākotni var būt rezultatīvas tikai tad, ja tiks iesaistītas visas puses, un aicina priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos nodrošināt, lai miera sarunās piedalītos Sīrijas demokrātiskās padomes etniski un reliģiski daudzveidīgā delegācija;
18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Sīrijas valdībai un parlamentam, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, Islāma sadarbības organizācijas (OIC) iestādēm, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomei (Persijas līča Sadarbības padomei, GCC), Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai, ANO Drošības padomei un ANO Cilvēktiesību padomei.