REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ISIS veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu
27.1.2016 - (2016/2529(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Josef Weidenholzer, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Richard Howitt, Nikos Androulakis, Zigmantas Balčytis, Hugues Bayet, Brando Benifei, Goffredo Maria Bettini, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Nicola Caputo, Silvia Costa, Andi Cristea, Miriam Dalli, Viorica Dăncilă, Isabella De Monte, Tanja Fajon, Eugen Freund, Doru-Claudian Frunzulică, Eider Gardiazabal Rubial, Enrico Gasbarra, Neena Gill, Ana Gomes, Theresa Griffin, Enrique Guerrero Salom, Sergio Gutiérrez Prieto, Cătălin Sorin Ivan, Liisa Jaakonsaari, Afzal Khan, Kashetu Kyenge, Javi López, Juan Fernando López Aguilar, Andrejs Mamikins, Costas Mavrides, Marlene Mizzi, Luigi Morgano, Alessia Maria Mosca, Victor Negrescu, Momchil Nekov, Péter Niedermüller, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Vincent Peillon, Tonino Picula, Kati Piri, Miroslav Poche, Soraya Post, Gabriele Preuß, Siôn Simon, Jutta Steinruck, Tibor Szanyi, Marc Tarabella, Elena Valenciano, Julie Ward, Carlos Zorrinho S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0149/2016
B8‑0159/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ISIS veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irāku, Sīriju, Lībiju un Ēģipti, jo īpaši 2015. gada 12. marta rezolūciju par organizācijas “ISIS/Da'esh” nesenajiem uzbrukumiem un cilvēku, it īpaši asīriešu, nolaupīšanas gadījumiem Tuvajos Austrumos[1] un 2014. gada 18. septembra rezolūciju par stāvokli Irākā un Sīrijā un IS ofensīvu, tostarp minoritāšu vajāšanu[2],
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 16. marta secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī ISIL/DA'ESH draudiem, 2014. gada 20. oktobra secinājumus par ISIL/Da'esh krīzi Sīrijā un Irākā, 2014. gada 30. augusta secinājumus par Irāku un Sīriju, 2014. gada 14. aprīļa un 2015. gada 12. oktobra secinājumus par Sīriju, kā arī 2014. gada 15. augusta secinājumus par Irāku,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību un ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas sekmēšanu, kā arī 1981. gada ANO Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā Padomes 2003. gada 8. maija Lēmumu 2003/335/TI par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanu un saukšanu pie atbildības par tiem[3] un paziņojumu, ko sniedza ANO ģenerālsekretāra īpašais padomnieks genocīda novēršanas jautājumos,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes atklātajās debatēs “Personas, kas Tuvajos Austrumos piedzīvojušas uzbrukumus un pāridarījumus etnisku vai reliģisku iemeslu dēļ” pausto ES īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis 2015. gada 27. marta paziņojumu Eiropas Savienības vārdā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju 2249, 2253 un 2254,
– ņemot vērā ANO 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā, kā atzīts ANO Drošības padomes 2015. gada 20. novembra rezolūcijā 2249 (2015), vardarbīga ekstrēmisma ideoloģija, ko uzspiež tā dēvētā ISIS/Daesh, tās terora akti, nepārtrauktie brutālie, sistemātiskie un plaši izplatītie uzbrukumi civiliedzīvotājiem, cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, tostarp reliģiski vai etniski motivēti pārkāpumi, kultūras mantojuma iznīcināšana un kultūras īpašuma nelikumīga tirdzniecība ir globāls un līdz šim nepieredzēts apdraudējums starptautiskajam mieram un drošībai;
B. tā kā atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijai 2249 (2015) dalībvalstīm, kuras to spēj, Sīrijas un Irākas teritorijā, ko kontrolē ISIS/Daesh, ir atļauts veikt visus vajadzīgos pasākumus, ievērojot starptautiskās tiesības, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas hartu, un starptautiskās cilvēktiesības, bēgļu un humanitārās tiesības, lai pastiprinātu un saskaņotu centienus novērst un apspiest terora aktus;
C. tā kā ANO Drošības padomes rezolūcijā 2253 (2015) ir atkārtoti uzsvērts dalībvalstu pienākums nodrošināt, ka to valstspiederīgie un personas, kas uzturas to teritorijā, nedara ekonomiskos resursus pieejamus ISIS/Daesh, Al-Qaeda, kā arī sabiedrotajām fiziskām personām, grupējumiem, uzņēmumiem un juridiskām personām — atgādina, ka šis pienākums attiecas uz tiešo un netiešo tirdzniecību ar naftu un naftas pārstrādes produktiem, un turklāt atgādina, ka ir svarīgi, lai visas dalībvalstis ievērotu savu pienākumu nodrošināt, ka to valstspiederīgie un personas, kas uzturas to teritorijā, neziedo fiziskām un juridiskām personām, kuras ir atzītas par teroristiskām vai kuras darbojas citu tādu fizisku un juridisku personu vārdā, kas ir atzītas par teroristiskām;
D. tā kā ANO Drošības padomes rezolūcijā 2254 (2015) ir pausts atbalsts Sīrijas vadītam politiskam procesam, ko ANO ir sekmējusi, un ir paredzēts sešu mēnešu laikā izveidot ticamu, iekļaujošu un nesektantisku pārvaldību, kā arī ir noteikts grafiks un process jaunas konstitūcijas izstrādei; tā kā rezolūcijā ir arī pausts atbalsts brīvām un taisnīgām vēlēšanām, kurām saskaņā ar jauno konstitūciju ir jānotiek 18 mēnešu laikā, kuras jāadministrē ANO uzraudzībā, lai nodrošinātu labu pārvaldību un atbilstību augstākajiem starptautiskajiem standartiem attiecībā uz pārraudzību un pārskatatbildību, un kurās jādod tiesības piedalīties visiem Sīrijas iedzīvotājiem, tostarp diasporai, kā noteikts Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas 2015. gada 14. novembra paziņojumā;
E. tā kā ANO un citas starptautiskās organizācijas ir ziņojušas par to, ka ISIS/Daesh un ar to saistīti grupējumi Tuvajos Austrumos, jo īpaši Sīrijā un Irākā, plaši un smagi pārkāpj starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, ka šie pārkāpumi ir vērsti pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm un cita starpā izpaužas kā mērķtiecīga nogalināšana, piespiedu pievēršana citai ticībai, cilvēku nolaupīšana, sieviešu pārdošana, sieviešu un bērnu verdzība, bērnu vervēšana pašnāvnieku bumbu sprādzienu rīkošanai, seksuāla un fiziska vardarbība, kā arī spīdzināšana; tā kā ir arvien lielākas bažas par to cilvēku labklājību, kuri joprojām ir spiesti atrasties ISIS/Daesh spēku kontrolētajās teritorijās, jo tās nesasniedz gandrīz nekāda starptautiskā humānā palīdzība;
F. tā kā ISIS/Daesh vēršas pret reliģiskajām un etniskajām minoritātēm, piemēram, kristiešu, jezīdu, šabaku, kakaju, sābiešu un šiītu kopienām, kā arī daudziem arābiem un sunnītiem; tā kā tiek sistemātiski iznīcinātas mošejas, pieminekļi, svētnīcas, baznīcas un citas kulta celtnes, kā arī kapenes un kapsētas;
G. tā kā Starptautiskā neatkarīgā izmeklēšanas komisija ir dokumentējusi un ziņojusi, ka cilvēkiem no etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, kas vēršas pret ISIS/Daesh un citiem teroristu grupējumiem, paramilitāriem grupējumiem un nevalstiskiem bruņotiem grupējumiem teritorijās, kuras de facto ir tās kontrolē, joprojām draud vajāšana;
H. tā kā vairākos ANO struktūru, tostarp ANO ģenerālsekretāra īpašā padomnieka genocīda novēršanas jautājumos, ANO ģenerālsekretāra īpašā padomnieka jautājumā par aizsardzības pienākumu un Augstā cilvēktiesību komisāra biroja, ziņojumos ir norādīts, ka darbības, ko veikusi ISIS/Daesh, var pielīdzināt kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un, iespējams, genocīdam;
I. tā kā genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi satrauc visas ES dalībvalstis un tās ir apņēmušās sadarboties, lai novērstu šādus noziegumus un sodītu to izdarītājus saskaņā ar Padomes 2003. gada 16. jūnija Kopējo nostāju 2003/444/KĀDP;
J. tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām katram cilvēkam ir tiesības dzīvot saskaņā ar savu sirdsapziņu un brīvi pieņemt un mainīt reliģiskus un nereliģiskus uzskatus; tā kā politisko un reliģisko vadītāju pienākums ir visos līmeņos vērsties pret ekstrēmismu un veicināt personu un reliģisko grupu savstarpēju cieņu;
K. tā kā ISIS/Daesh ir vainojama šaušalīgajās LGBTI kopienas locekļu slepkavībās; tā kā saskaņā ar organizācijas OutRight Action International informāciju Sīrijā un Irākā ir nogalināti 36 cilvēki, kas bija apsūdzēti par sodomiju; tā kā LGBTI kopienas locekļi, kuri dzīvo teritorijās, kur valda ISIS/Daesh, ne tikai baidās no nežēlīgas nāves, bet viņu situāciju vēl vairāk sarežģī izolācija sabiedrībā, kas lielā mērā viņus izstumj,
1. atkārtoti pauž stingru nosodījumu attiecībā uz ISIS/Daesh un briesmīgajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas ir pielīdzināmi noziegumi pret cilvēci un kara noziegumiem saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem, un uzsver, ka būtu jāveic pasākumi, lai tie tiktu atzītu par genocīdu; pauž ārkārtīgi lielas bažas par to, ka šis teroristu grupējums mērķtiecīgi vēršas pret kristiešiem, jezīdiem, šiītiem, šabakiem, sābiešiem, kakajiem un sunnītiem, kuri nepiekrīt viņu islāma interpretācijai, un tas ir viens no veidiem, kā viņi mēģina iznīcināt visas reliģiskās minoritātes savā kontrolētajā teritorijā;
2. mudina visas Parīzē 1948. gada 9. decembrī parakstītās ANO Konvencijas par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par genocīdu un citu attiecīgu starptautisku līgumu līgumslēdzējas puses novērst kara noziegumus, noziegumus pret cilvēci un genocīdu to teritorijā; uzsver, ka minēto darbību izdarītāji nedrīkst palikt nesodīti un vainīgajiem būtu jāstājas Starptautiskās Krimināltiesas priekšā; mudina Sīriju un Irāku atzīt Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju;
3. atgādina, ka ANO Drošības padomes rezolūcijā 2253 ir noteikts juridisks pienākums ANO dalībvalstīm aizliegt jebkāda veida palīdzību ISIS/Daesh un citām teroristu organizācijām, proti, ieroču piegādi un finansiālas palīdzības sniegšanu, tostarp nelikumīgu naftas tirdzniecību, un mudina tās šādu palīdzību valsts tiesību aktos noteikt par noziegumu; atgādina, ka ar to saistītā dažu dalībvalstu bezdarbība būtu starptautisko tiesību pārkāpums un pārējām dalībvalstīm būtu juridisks pienākums īstenot ANO Drošības padomes rezolūciju, rīkojoties, lai atbildīgās fiziskās un juridiskās personas sauktu pie atbildības;
4. aicina Turciju un Persijas līča valstis pastiprināt centienus novērst un apspiest jebkāda veida aktīvu vai pasīvu atbalstu ISIS/Daesh un citām teroristu organizācijām šajās valstīs;
5. mudina Persijas līča valstis, īpaši Saūda Arābiju, stingri vērsties pret ekstrēmisma ideoloģiju, kas kropļo tradicionālās islāma vērtības un atbilstoši tās ekstrēmajai interpretācijai kalpo kā reliģiski politisks pamatojums ISIS/Daesh un Al-Qaeda darbībām;
6. mudina visas ES dalībvalstis atjaunināt savas tiesību sistēmas, lai novērstu, ka to valstspiederīgie un pilsoņi dodas ārpus valsts, lai piebiedrotos ISIS/Daesh un citām teroristu organizācijām, un nodrošinātu to, ka gadījumā, ja viņi nolemj šādi rīkoties, viņi tiek pēc iespējas drīzāk krimināli sodīti — tam būtu jāietver tiešsaistē veikta kūdīšana izdarīt šādus noziegumus un atbalsts to izdarīšanai; uzsver, ka liela nozīme ir novēršanai, kriminālvajāšanai, informēšanai, rehabilitācijai un reintegrācijai;
7. atzīst, atbalsta un pieprasa, lai ikviens ievērotu visu etnisko un reliģisko minoritāšu un citu Irākas un Sīrijas iedzīvotāju neatņemamās tiesības turpināt dzīvot savā vēsturiskajā un tradicionālajā dzimtenē cieņpilni, līdztiesīgi un droši un brīvi praktizēt savu reliģiju bez jebkādas piespiešanas, vardarbības vai diskriminācijas; uzsver, ka visiem reģiona politiskajiem un reliģiskajiem līderiem būtu jāsniedz skaidrs un nepārprotams paziņojums, paužot atbalstu reģiona etniskajām un reliģiskajām minoritātēm un to pastāvīgai klātbūtnei, kā arī viņu pilnīgām un līdzvērtīgām tiesībām kā savu dzimto valstu pilsoņiem;
8. aicina starptautisko sabiedrību, tostarp ES un tās dalībvalstis, nodrošināt vajadzīgos drošības apstākļus un iespēju etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, kas ir bijušas spiestas pamest savu dzimto valsti vai ir piespiedu kārtā pārvietotas, pēc iespējas drīzāk īstenot tiesības atgriezties dzimtenē, saglabāt savas mājas, zemi, īpašumus un mantas, kā arī baznīcas un reliģiskos un kultūras objektus un spēt dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un skatīties nākotnē;
9. uzsver, ka ir svarīgi, lai starptautiskā sabiedrība sniegtu militāru aizsardzību un atbalstu, tostarp militāru atbalstu, īpaši neaizsargātām grupām, pret kurām ISIS/Daesh un citas teroristu organizācijas vēršas Tuvajos Austrumos, piemēram, etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, un lai šādas grupas piedalītos turpmākajos politiski noturīgos risinājumos; aicina visas konfliktā iesaistītās puses ievērot vispārējās cilvēktiesības un veicināt humānās palīdzības un atbalsta sniegšanu pa visiem iespējamiem kanāliem;
10. atkārtoti apliecina pilnīgu atbalstu starptautiskajiem diplomātiskajiem centieniem un ANO īpašā sūtņa Staffan de Mistura darbam pie tā, lai tuvākajās dienās Ženēvā sāktu miera sarunas starp visām Sīrijas pusēm, iesaistot visus attiecīgos globālos un reģionālos procesa dalībniekus;
11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Sīrijas valdībai un parlamentam, Irākas valdībai un Pārstāvju palātai, Kurdistānas reģionālajai valdībai, Islāma sadarbības organizācijas (OIC) struktūrām, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomei (Persijas līča sadarbības padome, GCC), Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajai asamblejai, ANO Drošības padomei un ANO Cilvēktiesību padomei.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0071.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0027.
- [3] OV L 118, 14.5.2008., 12. lpp.