Procedūra : 2016/2537(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0177/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0177/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 04/02/2016 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0048

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 557kWORD 301k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0146/2016
1.2.2016
PE576.538v01-00
 
B8-0177/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Lībijā (2016/2537(RSP))


Elmar Brok, Cristian Dan Preda, Andrej Plenković, Mariya Gabriel, David McAllister, Tunne Kelam, Michael Gahler, Barbara Matera, Daniel Caspary, Davor Ivo Stier, Roberta Metsola, Kinga Gál, Adam Szejnfeld, Therese Comodini Cachia, Traian Ungureanu, Lorenzo Cesa, Dariusz Rosati, Tokia Saïfi, Lara Comi, Milan Zver, Ramón Luis Valcárcel Siso PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Lībijā (2016/2537(RSP))  
B8‑0177/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Lībiju,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 18. janvāra secinājumus,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomes rezolūcijas par stāvokli Lībijā, tostarp 2015. gada rezolūciju Nr. 2259,

–  ņemot vērā to, ka 2015. gada 17. decembrī Shīrātā (Marokā) ir parakstīta Lībijas politiskā vienošanās,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 19. janvāra paziņojumu,

–  ņemot vērā ANO atbalsta misijas Lībijā (UNSMIL) un ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja attiecīgās pilnvaras,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā kopš 2011. gada, kad tika gāzta pulkveža Muamara Kadafi diktatūra, Lībija ir cietusi no nestabilitātes, iekšējiem konfliktiem un sektantisma;

B.  tā kā, lai gan 2014. gadā jūnijā valstī notika parlamenta vēlēšanas, politiskā šķelšanās un vardarbība tomēr nav ļāvusi Lībijas iedzīvotājiem īstenot pulkveža Kadafi krišanas rezultātā radušās cerības; tā kā Tripolē un Tobrukā darbojas konfliktējošu pušu izveidotas valdības un parlamenti;

C.  tā kā 2015. gada 17. decembrī parakstītā Lībijas politiskā vienošanās ir daļa no pasākumu kopuma, kuru mērķis ir panākt valsts vienotību un radīt visiem atvērtu, stabilu un ilgtspējīgu valsts pārvaldes un politikas īstenošanas procesu;

D.  tā kā Lībijas Tobrukas parlaments 2016. gada 25. janvārī noraidīja ANO atbalstīto vienotības valdību, tomēr apstiprinot Lībijas politisko vienošanos, kas nodrošina pamatu politiskās pārejas procesam valstī;

E.  tā kā politisko vakuumu un stabilas valdības trūkumu ir izmantojis Da’esh un citi ekstrēmistu spēki, tā apdraudot mieru un drošību visā reģionā;

F.  tā kā nesenās kaujas lielā mērā ir palīdzējušas tādiem teroristu grupējumiem kā Da’esh palielināt savu klātbūtni valstī un tajā nostiprināties; tā kā tas varētu nopietni apdraudēt drošību reģionā un ES, ja šī problēma netiks risināta; tā kā Da’esh ir izvērsis vērienīgas ofensīvas pret galvenajiem naftas objektiem Lībijā;

G.  tā kā visā valstī turpina pasliktināties stāvoklis cilvēktiesību jomā, jo cita starpā notiek cilvēku patvaļīga aizturēšana, nolaupīšana, nelikumīga nogalināšana un spīdzināšana un tiek īstenota vardarbība pret žurnālistiem, amatpersonām, politiskajiem aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem; tā kā haoss Lībijā ir ļāvis kontrabandistiem ļaunprātīgi izmantot bēgļus, kuri cenšas tikt uz Eiropu,

1.  atbalsta 2015. gada 17. decembrī parakstīto Lībijas politisko vienošanos un atzinīgi vērtē prezidentūras padomes veidošanu;

2.  atbalsta nacionālās saskaņas valdību kā Lībijas likumīgo valdību un mudina visas iesaistītās puses, arī trešās valstis, atzīt šo valdību;

3.  pauž nožēlu, ka Tobrukas parlaments ir noraidījis nacionālās saskaņas valdību; nacionālās saskaņas valdības apstiprināšanu uzskata par vienu no galvenajiem soļiem, lai īstenotu Lībijas politisko vienošanos;

4.  joprojām ir nobažījies par humanitārās krīzes saasināšanos Lībijā; mudina visas puses izbeigt vardarbību, atturēties no rīcības, kas izraisa vēl dziļāku šķelšanos un polarizāciju, un meklēt risinājumus politiskā dialoga procesā;

5.  pauž nopietnas bažas par ekstrēmistu organizāciju un kustību aizvien lielāku klātbūtni Lībijā; uzskata, ka minētie grupējumi nopietni apdraud stabilitāti un drošību visā reģionā un arī drošību Eiropā;

6.  ir nobažījies par to, ka konflikts Lībijā ietekmē drošību Ēģiptē un jo īpaši Tunisijā, kā arī Alžīrijā un tās naftas atradnēs; uzsver, ka konflikts Lībijā veicina ekstrēmisma pieaugumu Tunisijā; prasa ES pastiprināt sadarbību ar Tunisiju cīņā pret terorismu un sniegt lielāku atbalstu sociālekonomiskās pārejas procesam Tunisijā;

7.  uzsver Lībijas konflikta destabilizējošo ietekmi uz citām Sāhelas reģiona valstīm; uzsver, ka Lībijas vāji noteiktās robežas un centrālas politiskās kontroles trūkums ir ievērojami veicinājis ieroču izplatīšanu un tirdzniecību, kā arī bruņoto grupējumu brīvu pārvietošanos; aicina kaimiņvalstis un citus reģionālos dalībniekus atbalstīt UNSMIL centienus panākt dialogu un aicina atturēties no jebkādas rīcības, kas ir tam pretēja;

8.  atbalsta EU NAVFOR MED operāciju SOPHIA (ES militārā operācija Vidusjūras apgabala centrālās daļas dienvidos), ar ko cenšas rast risinājumu problēmām, kas saistītas ar bēgļu plūsmu un kontrabandistiem, kuri bēgļus ļaunprātīgi izmanto; atgādina, ka minētās operācijas sekmīga īstenošana ir tieši saistīta ar politiskā dialoga ilgtspēju Lībijā un nepieciešamību atjaunot valstī mieru un stabilitāti; prasa panākt vienošanos, kas drīzumā ļautu ES misijai veikt operācijas Lībijas teritoriālajos ūdeņos;

9.  prasa ES un starptautiskajai sabiedrībai arī turpmāk sniegt humāno, finansiālo un politisko palīdzību, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar humanitāro situāciju Lībijā, un atvieglotu iekšzemē pārvietoto personu, bēgļu un to civiliedzīvotāju ciešanas, kuriem vairs nav pieejami pamatpakalpojumi;

10.  nosoda Da’esh uzbrukumus Lībijas naftas infrastruktūras objektiem; atgādina, ka pārāk lielā Lībijas paļaušanās uz ogļūdeņražu ieguvi vairo valsts ekonomisko neaizsargātību; uzskata, ka ekonomikas atveseļošana ir Lībijas pārejai uz demokrātiju nozīmīgs solis;

11.  uzsver, ka šā politiskā procesa noteicēja ir pati Lībija un ka ir svarīgi arī turpmāk nodrošināt, lai tas vienmēr būtu atvērts visiem, šajā nolūkā cita starpā nodrošinot arī sieviešu, pilsoniskās sabiedrības, kā arī politisko un vietējo dalībnieku līdzdalību;

12.  atzinīgi vērtē UNSMIL un ANO ģenerālsekretāra īpašā pārstāvja Martin Kobler darbību;

13.  aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu koordinēt dalībvalstu rīcību Lībijā un mērķtiecīgi atbalstīt valsts veidošanu un institucionālo attīstību, un kopā ar dalībvalstīm, ANO, NATO un reģionālajiem partneriem ne vien palīdzēt veidot efektīvus, valstij pakļautus un valsts kontrolētus drošības spēkus (bruņotos spēkus un policijas spēkus), kas spētu nodrošināt valstī mieru un kārtību, bet arī atbalstīt pamiera noteikšanu un pamiera uzraudzības mehānisma izveidi; uzsver, ka ES par prioritāru būtu jānosaka arī atbalsts Lībijas tiesu sistēmas reformai, kā arī palīdzības sniegšana citās demokrātiskai pārvaldībai būtiski svarīgās jomās;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Lībijas valdībai un Pārstāvju palātai, ANO ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgai un Āfrikas Savienībai.

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika