REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par sarunu sākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi par brīvās tirdzniecības nolīgumu
17.2.2016 - (2015/2932(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu
Bernd Lange, Daniel Caspary Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā
B8-0250/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par sarunu sākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi par brīvās tirdzniecības nolīgumu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),
– ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker un Eiropadomes priekšsēdētāja Donald Tusk kopīgās deklarācijas ar Jaunzēlandes premjerministru John Key (2015. gada 29. oktobris) un ar Austrālijas premjerministru Malcolm Turnbull (2015. gada 15. novembris),
– ņemot vērā 2008. gada 29. oktobra ES un Austrālijas partnerattiecību nolīgumu un 2007. gada 21. septembra ES un Jaunzēlandes kopīgo deklarāciju par attiecībām un sadarbību,
– ņemot vērā citus ES un Austrālijas divpusējos nolīgumus, īpaši Savstarpējās atzīšanas nolīgumu attiecībā uz atbilstības novērtēšanu, sertifikātiem un marķējumiem un Nolīgumu par vīna tirdzniecību,
– ņemot vērā citus ES un Jaunzēlandes divpusējos nolīgumus, īpaši Nolīgumu par sanitārajiem pasākumiem, kas piemērojami dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu tirdzniecībai, un Savstarpējās atzīšanas nolīgumu attiecībā uz atbilstības novērtēšanu,
– ņemot vērā agrākās rezolūcijas, īpaši 2012. gada 12. septembra rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Austrāliju, ar ko groza Nolīgumu par savstarpēju atzīšanu[1], un 2012. gada 12. septembra rezolūciju par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi, ar ko groza Nolīgumu par savstarpēju atzīšanu[2],
– ņemot vērā paziņojumu pēc G20 valstu un valdību vadītāju sanāksmes, kas notika 2014. gada 15. un 16. novembrī Brisbenā,
– ņemot vērā 2015. gada 22. aprīļa Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Austrālijas ārlietu ministra kopīgo deklarāciju „Ceļā uz ciešāku ES un Austrālijas partnerību” un 2014. gada 25. marta priekšsēdētāja Van Rompuy, priekšsēdētāja José Manuel Barroso un premjerministra John Key kopīgo deklarāciju par ciešāku partnerību starp Jaunzēlandi un Eiropas Savienību,
– ņemot vērā dažu lauksaimniecības sektoru jutīgo raksturu šajās sarunās;
– ņemot vērā, ka ES pašlaik īsteno sarunas ar tās galvenajiem tirdzniecības partneriem par daudziem nolīgumiem;
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 3. punktu un 218. pantu,
– ņemot vērā Komisijai uzdoto jautājumu par sarunu sākšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi par brīvās tirdzniecības nolīgumu (O-000154/2015 – B8-0101/2016),
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Austrālija un Jaunzēlande ir vieni no senākajiem un tuvākajiem ES partneriem ar kopējām vērtībām un apņēmību veicināt labklājību un drošību globālā un uz noteikumiem balstītā sistēmā;
B. tā kā ES, Austrālija un Jaunzēlande kopīgi strādā, lai atrisinātu plašu kopīgo problēmu loku, un sadarbojas vairākos starptautiskos forumos;
C. tā kā ES un Jaunzēlande ir parakstījušas Nolīgumu par valsts iepirkumu un Austrālija pašlaik tam gatavojas pievienoties;
D. tā kā ES, Austrālija un Jaunzēlande ir iesaistījušās daudzpusējās sarunās, lai vēl vairāk liberalizētu “vidi saudzējošu ražojumu tirdzniecību” (videi nekaitīgu produktu nolīgums) un pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA);
E. tā kā gan Austrālija, gan Jaunzēlande ir parakstījušas Klusā okeāna valstu partnerības (TPP) nolīgumu, par kuru nesen tika pabeigtas sarunas, un ir iesaistījušās pašreizējās sarunās par reģionālu visaptverošu ekonomikas partnerību (RCEP) Austrumāzijā, apvienojot Austrālijas un Jaunzēlandes svarīgākos tirdzniecības partnerus;
F. tā kā Austrālija un Jaunzēlande ir divas no tikai sešiem PTO locekļiem, kuriem joprojām nav preferenciālas piekļuves ES tirgum vai ar kuriem nenotiek sarunas, lai tādu panāktu;
G. tā kā gan Austrālija, gan Jaunzēlande ir divas valstis, kurās ir pilnībā nodrošināts tiesiskums un kuras šobrīd nodrošina stingru vides un cilvēktiesību, sociālo un darba tiesību aizsardzību;
H. tā kā ES un Austrālijas un ES un Jaunzēlandes brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšana ļautu padziļināt tirdzniecības un investīciju attiecības un tā kā nevar apsvērt brīvās tirdzniecības nolīgumu slēgšanu, ja tie nelabvēlīgi ietekmē līgumslēdzēju pušu spēju ieviest, uzturēt vai pastiprināt sociālos, vides un darba standartus;
I. tā kā ES 2014. gada 30. jūlijā pabeidza sarunas par ES un Jaunzēlandes partnerības nolīgumu par attiecībām un sadarbību (PARC) un 2015. gada 22. aprīlī — par ES un Austrālijas pamatnolīgumu;
J. tā kā ES ir trešais svarīgākais tirdzniecības partneris gan Austrālijai, gan Jaunzēlandei, kuras starp Eiropas Savienības lielākajiem tirdzniecības partneriem ieņem attiecīgi divdesmit pirmo un piecdesmit pirmo vietu (2014. gadā);
K. tā kā Jaunzēlande ir viena no nedaudzām valstīm, kurās saskaņā ar Komisiju ir pietiekams privāto datu aizsardzības līmenis;
L. tā kā modernu, tālejošu, līdzsvarotu un visaptverošu nolīgumu noslēgšana ekonomiskās attiecības paceltu jaunā līmenī;
M. tā kā Parlamentam būs jāpieņem lēmums par piekrišanas sniegšanu iespējamiem ES un Austrālijas un ES un Jaunzēlandes brīvās tirdzniecības nolīgumiem,
1. uzsver, ka padziļinātām ES un Āzijas un Klusā okeāna valstu reģiona attiecībām ir svarīga ietekme uz ekonomisko izaugsmi Eiropā un ka tas ir atspoguļots Eiropas Savienības tirdzniecības politikā; atzīst, ka Austrālija un Jaunzēlande ir svarīgas šīs stratēģijas daļas un ka tirdzniecības paplašināšana un padziļināšana ar šiem partneriem var palīdzēt šo mērķi sasniegt;
2. atzinīgi vērtē gan Austrāliju, gan Jaunzēlandi par to spēcīgo un konsekvento iesaistīšanos daudzpusējās tirdzniecības darba kārtībā;
3. uzskata, ka pilnu Savienības divpusējās un reģionālās sadarbības stratēģiju potenciālu var izmantot tikai tad, ja savstarpējības un savstarpēja labuma garā ir noslēgti kvalitatīvi brīvās tirdzniecības nolīgumi gan ar Austrāliju, gan Jaunzēlandi, vienlaikus nekādā gadījumā nesamazinot vai nenovirzot līdzekļus un uzmanību no mērķa sasniegt progresu attiecībā uz visām pusēm vai jau noslēgtu daudzpusējo un divpusējo nolīgumu īstenošanas;
4. uzskata, ka sarunas par divu atsevišķu, modernu, tālejošu, līdzsvarotu un visaptverošu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) slēgšanu ar Austrāliju un Jaunzēlandi atbilstoši šo divu ekonomiku specifiskajām īpašībām ir pragmatisks veids, kā padziļināt divpusējās partnerattiecības un vēl vairāk pastiprināt jau nobriedušās divpusējās attiecības tirdzniecības un investīciju jomā, un tas palīdzētu mīkstināt nesen noslēgtās TPP potenciāli novirzošo ietekmi; paredz, ka sarunu rezultāti var kalpot kā paraugs turpmākajiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem;
5. aicina Komisiju nolīguma darbības jomas izpētes laikā padziļināti pētīt visas papildu tirgus piekļuves iespējas Eiropas uzņēmumiem, īpaši MVU, kuras varētu nodrošināt iespējamie BTN ar Austrāliju un Jaunzēlandi, un izsvērt šīs iespējas attiecībā pret potenciālām aizsardzības interesēm, ņemot vērā to, ka gan Austrālijai, gan Jaunzēlandei ir jau salīdzinoši atklāti tirgi un ļoti zemi tarifi;
6. uzsver, ka ambiciozajos nolīgumos starp trijām attīstītajām tautsaimniecībām saturīgā veidā ir jāiekļauj investīcijas, preču un pakalpojumu tirdzniecība (izmantojot jaunākos Eiropas Parlamenta ieteikumus par atrunām attiecībā uz politisku rīcības brīvību un jutīgām nozarēm), elektroniskā tirdzniecība, publiskais iepirkums, enerģētika, valsts uzņēmumi, konkurence, korupcijas apkarošana, reglamentējoši jautājumi tādās jomās kā sanitārie un fitosanitārie šķēršļi, tehnoloģiju izpēte un jo īpaši MVU vajadzības, un tie var uzlabot pasaules ekonomikas pārvaldību, izmantojot intensīvāku konverģenci un sadarbību starptautisko standartu jomā, nevājinot patērētāju (piemēram, pārtikas nekaitīgums), vides (piemēram, dzīvnieku veselība un labturība, augu veselība) vai sociālo un darba aizsardzību;
7. uzsver, ka iespējamos nolīgumos pilnībā jāņem vērā un atsevišķā sadaļā jāiekļauj MVU vajadzības un intereses saistībā ar tirgus piekļuves veicināšanas jautājumiem, lai radītu konkrētas uzņēmējdarbības iespējas;
8. uzskata, ka stingra un mērķtiecīga ilgtspējīgas attīstības sadaļa, kurā cita starpā ietverti darba pamatstandarti, četras SDO prioritārās pārvaldības konvencijas un daudzpusēji vides nolīgumi, ir neatņemama jebkura brīvās tirdzniecības nolīguma daļa;
9. norāda, ka lauksaimniecība ir ļoti jutīga nozare un ka galīgajā un līdzsvarotajā lauksaimniecības un zivsaimniecības nodaļas versijā pienācīgi jāņem vērā visu Eiropas ražotāju intereses, piemēram, gaļas, piena, cukura, labības un tekstilizstrādājumu ražotāju intereses, kā arī to intereses, kuri dzīvo tālākajos reģionos, piemēram, ieviešot pārejas periodus vai atbilstošas kvotas vai neuzņemoties saistības visjutīgākajos ekonomikas sektoros; uzskata, ka tikai tad ir iespējams veicināt konkurētspēju un dot labumu patērētājiem un ražotājiem; aicina iekļaut efektīvus divpusējus aizsardzības pasākumus, lai novērstu importa pieplūdumu, kas radītu vai varētu radīt nopietnu kaitējumu Eiropas ražotājiem jutīgās nozarēs, un īstenot īpašus pasākumus attiecībā uz jutīgiem ražojumiem no tālākiem reģioniem, piemēram, izslēdzot īpašos cukurus;
10. uzsver, ka sarunās būtu jānonāk līdz stingriem un izpildāmiem noteikumiem, kas aptver intelektuālā īpašuma, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, atzīšanu un aizsardzību;
11. aicina Komisiju iespējami drīz veikt visaptverošus potenciālo nolīgumu ilgtspējas ietekmes novērtējumus, lai varētu rūpīgi novērtēt iespējamos ieguvumus un zaudējumus no ES un Austrālijas un ES un Jaunzēlandes tirdzniecības un ieguldījumu attiecību paplašināšanas abu pušu iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs, iekļaujot dalībvalstu tālākos reģionus un aizjūras zemes un teritorijas;
12. aicina Komisiju noteikt, ka priekšnoteikums sarunu sākšanai ar Austrāliju un Jaunzēlandi ir visu pušu apņemšanās jau no paša sākuma vest sarunas pēc iespējas pārredzami un pilnībā ievērojot citās sarunās iedibināto paraugpraksi, un pastāvīgi iesaistoties dialogos ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī paredzēt šajā sakarā sagaidāmo vērienīguma līmeni nolīguma darbības jomas izpētē;
13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Austrālijas un Jaunzēlandes valdībai un parlamentam.