Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. pantu par kopējās lauksaimniecības politikas darbību,

–  ņemot vērā LESD 114. pantu par iekšējā tirgus izveidi un darbību,

–  ņemot vērā LESD 168. panta 4.punkta b) apakšpunktu par veterinārijas un fitosanitārijas pasākumiem,

–  ņemot vērā LESD 169. pantu par pasākumiem patērētāju tiesību aizsardzībai,

–  ņemto vērā LESD 13. pantu, kurā noteikts, ka, izstrādājot un īstenojot ES politikas virzienus, Savienībai un dalībvalstīm ir pilnībā jāņem vērā dzīvnieku labturības prasības, jo dzīvnieki ir jutīgas būtnes,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 576/20013 par lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu(1) un Komisijas 2013. gada 28. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 577/2013 par identifikācijas dokumentu paraugiem suņu, kaķu un mājas sesku nekomerciālai pārvietošanai, teritoriju un trešo valstu saraksta izveidošanu un par deklarāciju formas, izkārtojuma un valodas prasībām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 576/2013 paredzētajiem konkrētiem nosacījumiem(2),

–  ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK(3) A(I) pielikumā,

–  ņemot vērā 2014. gada 15. aprīļa rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzīvnieku veselību(4),

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2010. gada 29. novembrī notikušās 3050. sanāksmes secinājumus par suņu un kaķu labturību,

–  ņemot vērā Padomes 1996. gada 9. decembra Regulu (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 23. augusta Īstenošanas regulu (ES) Nr. 792/2012, ar ko paredz noteikumus par to atļauju, sertifikātu un citu dokumentu veidlapu paraugiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, un groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 865/2006(6),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2015. gada 3. decembra prejudiciālo nolēmumu lietā C-301/14, kurā paplašināti tiek interpretēts ,,saimnieciskās darbības" jēdziens atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 1. panta 5. punkta izpratnei un ,,uzņēmēji, kas ir iesaistīti Kopienas iekšējā tirdzniecībā" jēdziens atbilstīgi Padomes Direktīvas 90/425/EEK 12. panta izpratnei,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Regulu (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību(7),

–  ņemot vērā Dānijas, Nīderlandes un Vācijas 2014. gada 14. decembra Kopīgo deklarāciju par dzīvnieku labturību,

–  ņemot vērā 2015. gada 19. maija rezolūciju par drošāku veselības aprūpi Eiropā - pacientu drošības uzlabošana un cīņa pret mikrobu rezistenci(8),

–  ņemot vērā Lolojumdzīvnieku daudznozaru, starparodu un starpdisciplinārās stratēģiskās ideju laboratorijas veiktā pētījuma secinājumus par zoonozēm (Callisto projekts),

–  ņemot vērā pirmos rezultātus, kas gūti ES pētījumā par komercdarbībā izmantotiem suņiem un kaķiem, kurš tika veikts 12 dalībvalstīs saskaņā ar Regulai (ES) 576/2013 pievienoto Komisijas paziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Komisijas finansētā pētījuma par komercdarbībā izmantotu suņu un kaķu labturību pirmie rezultāti liecināja par to, ka — lai gan tirdzniecība ar suņiem un kaķiem rada EUR1,3 miljardus lielus ieņēmumus — tikai 13 % no iegādātajiem lolojumdzīvniekiem nāk no dzīvnieku profesionāliem audzētājiem;

B.  tā kā nevalstiskās organizācijas, tiesībaizsardzības iestādes, kompetentās iestādes un veterināri ir snieguši pierādījumus par arvien plašāku lolojumdzīvnieku nelegālo tirdzniecību, kuras laikā bieži tiek pārkāpti lolojumdzīvnieku pārvietošanas shēmas noteikumi, kā arī notiek izvairīšanās no kontroles un dokumentu viltošana;

C.  tā kā arvien lielāks skaits cilvēku nelikumīgi izmanto šo nekomerciālo sistēmu, lai tirgotu lolojumdzīvniekus tīri komerciālos nolūkos;

D.  tā kā tiek lēsts, ka lolojumdzīvnieku pārvietošanas shēmas ļaunprātīga izmantošana šobrīd ir trešais ienesīgākais nelegālas tirdzniecības paveids ES pēc narkotiku un ieroču tirdzniecības;

E.  tā kā nevalstiskās organizācijas, tiesībaizsardzības iestādes un kompetentās iestādes lolojumdzīvnieku nelegālo tirdzniecību arvien biežāk saista ar smago un organizēto noziedzību;

F.  tā kā, neraugoties uz nesen panāktajiem uzlabojumiem, joprojām pastāv nopietnas bažas attiecībā uz sniegto informāciju par lolojumdzīvnieku pasēm, īpaši par to, kā var pierādīt, ka uzrādītais dzīvnieka vecums ir pareizs;

G.  tā kā Šengenas zona bez robežām ne vien paredz iespēju dalībvalstu pilsoņiem ceļot bez pases, bet arī ļauj Savienības teritorijā bez kontroles pārvadāt dzīvniekus, kurus parasti tur kā lolojumdzīvniekus;

H.  tā kā lolojumdzīvnieki, ko dzīvnieku audzētāji tirgo nelegāli, bieži vien tiek izaudzēti sliktos apstākļos, tiem ir ierobežotas socializācijas iespējas un pastāv lielāks risks saslimt;

I.  tā kā 70 % no jaunajām, cilvēkus skarošajām slimībām, kas parādījušās pēdējo desmitgažu laikā, ir dzīvnieku izcelsmes slimības, un dzīvnieki, kas parasti tiek turēti kā lolojumdzīvnieki, pārnēsā vairāk nekā 100 zoonožu, tostarp, trakumsērgu;

J.  tā kā pērkot lolojumdzīvniekus, kas turēti sliktos apstākļos un bieži vien nav pat 15 nedēļas veci un tādēļ tiem ir slikti attīstīta imūnsistēma un tie nav vakcinēti pret tādām slimībām kā parvovīruss, var rasties situācija, kad pircējam tiek radīti neparedzēti lieli finansiālie izdevumus un smagi pārdzīvojumi;

K.  tā kā lielākajā daļā dalībvalstu jau pastāv kādas saskaņošanas prasības attiecībā uz lolojumdzīvnieku reģistrāciju un/vai to identifikācijas metožu standartizāciju; tā kā lielākā daļa šo datubāžu vēl nav savstarpēji savienotas, tādējādi neļaujot nodrošināt pilnīgu izsekojamību gadījumos, kad lolojumdzīvnieki tiek pārvesti pār dalībvalstu robežām;

L.  tā kā obligātas un saskaņotas Eiropas līmeņa prasības attiecībā uz lolojumdzīvnieku identificēšanu un reģistrēšanu būtu nozīmīgs solis ceļā dzīvnieku labturības, kā arī sabiedrības un dzīvnieku veselības aizsardzību un nodrošinātu efektīvu lolojumdzīvnieku izsekojamību Savienībā;

M.  tā kā nelegālā tirdzniecība ar savvaļas dzīvniekiem ir viena no visplašākajām transnacionālās organizētās noziedzības darbībām visā pasaulē; tā kā arvien vairāk savvaļas dzīvnieku Eiropas mājās tiek turēti kā lolojumdzīvieki;

N.  tā kā gadījumos, kad izbēg eksotiski vai savvaļas dzīvnieki, var notikt nekontrolēta to izplatīšanās, kas ietekmē vidi, sabiedrības veselību un ekonomiku; tā kā lielākā daļa eksotisko un savvaļas dzīvnieku nav piemērota dzīvei nebrīvē, un tas rada daudzas dzīvnieku labturības problēmas;

O.  tā kā dažās dalībvalstīs (piemēram, Nīderlandē un Beļģijā) jau ir izveidoti ,,pozitīvie” saraksti attiecībā uz lolojumdzīvniekiem, kurus var turēt mājās un/vai pārdot, un šie saraksti samazina to eksotisko un savvaļas dzīvnieku skaitu, kurus tur kā lolojumdzīvniekus;

1.  uzsver labvēlīgo ietekmi, kāda lolojumdzīvniekiem ir miljoniem to īpašnieku un ģimeņu dzīvē visā ES, un atkārtoti apliecina, ka īpašniekiem jābūt iespējai ceļot kopā ar saviem lolojumdzīvniekiem drošā un kontrolētā veidā visā Savienībā;

2.  atzinīgi vērtē lolojumdzīvnieku pārvietošanas shēmas uzlabojumus, kas ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 576/2013, tostarp papildu drošības elementu iekļaušanu lolojumdzīvnieka pasē;

3.  ar bažām norāda uz nevalstisko organizāciju, tiesībaizsardzības iestāžu, kompetento iestāžu un veterināru sniegtajiem pierādījumiem, kas skaidri liecina, ka arvien biežāk tiek pārkāpti lolojumdzīvnieku pārvietošanas shēmas noteikumi, izmantojot šo shēmu komerciālos nolūkos;

4.  norāda, ka nelegāli pārdotie lolojumdzīvnieki netiek vakcinēti, nesaņem nepieciešamos medikamentus vīrusa saslimšanas gadījumos, kā arī veterināro un sanitāro aprūpi, un to lielākajā daļā gadījumu rada nepareizas audzēšanas metodes, kuru rezultātā šie dzīvnieki bieži vien kļūdaini tiek ārstēti ar antibiotikām; uzsver, ka tas palielina risku, ka lolojumdzīvnieku vidū var palielināties mikrobu rezistence; pauž bažas par to, ka tas ir papildu riska faktors, ka mikrobu rezistences varētu attīstīties un tikt pārnesta uz cilvēkiem;

5.  atzīst, ka nepietiekama socializācija un pieradināšana ir viens no galvenajiem lolojumdzīvnieku uzvedības problēmu, piemēram, atšķiršanās un baiļu no ikdienas priekšmetiem, cēloņiem un ka tās rada ilgtermiņa draudus dzīvnieku labturībai;

6.  atzīst, ka, lai arī daudzām dalībvalstīm ir obligātas lolojumdzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, pastāv atšķirības attiecībā uz informāciju, ko šajās sistēmās iekļauj, uz dzīvniekiem, uz kuriem attiecas šīs identifikācijas un reģistrācijas prasības, un pārvaldības līmeni, kurā informācija tiek uzglabāta;

7.  aicina Komisiju veicināt to, ka tiek izveidotas obligātas lolojumdzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmas, kas ļauj piekļūt datiem par valstī reģistrētajiem lolojumdzīvniekiem, lai izveidotu ES līmeņa izsekojamības mehānismu; uzsver, ka dati par lolojumdzīvnieku īpašniekiem un pārdevējiem būtu jāglabā un jāapstrādā atbilstīgi attiecīgajiem ES juridiski saistošajiem personas datu aizsardzības standartiem;

8.  atzīst, ka saskaņotas identificēšanas un reģistrēšanas prasības suņiem (Canis lupus familiaris) un kaķiem (Felis silvestris catus) samazinātu dzīvnieku dokumentu viltošanu un nelegālu tirdzniecību, tādējādi uzlabojot dzīvnieku labturību un aizsargājot sabiedrības un dzīvnieku veselību. kā arī nodrošinot efektīvu dzīvnieku izsekojamību Savienībā;

9.  ar bažām norāda uz to, ka arvien plašāka kļūst nelikumīga tirdzniecība ar tādiem eksotiskiem un savvaļas dzīvniekiem, kurus bieži tur kā lolojumdzīvniekus;

10.  atzīst, ka to identificēšanas un reģistrēšanas prasību saskaņošana, kas attiecas uz eksotiskiem un savvaļas dzīvniekiem, kurus patlaban tur kā lolojumdzīvniekus, samazinātu nelegālās tirdzniecības izplatību, novērstu dzīvnieku ciešanas, labāk aizsargātu sabiedrības un dzīvnieku veselību, labturību un bioloģisko daudzveidību, un tai būtu arī jānodrošina efektīva dzīvnieku izsekojamība Savienībā;

11.  atzīst, ka šajā sakarībā obligāti ir jāievieš to eksotisko un savvaļas dzīvnieku ,,pozitīvie” saraksti, kuriem nav sarežģītu vajadzību (piem. uzvedības, diētas, apiešanās vai specializētas aprūpes vajadzību) un kurus vidusmēra īpašnieks var turēt kā lolojumdzīvnieku;

12.  aicina Komisiju, kad stāsies spēkā Regula par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, nekavējoties pieņemt deleģēto aktu, ar kuru atbilstīgi regulas 108., 109. un 118. pantam nosaka detalizētas un saskaņotas prasības attiecībā uz līdzekļiem un metodēm suņu (Canis lupus familiaris) un kaķu (Felis silvestris catus) identifikācijai un reģistrācijai;

13.  aicina Komisiju, kad stāsies spēkā Regula par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām, apsvērt iespēju pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem atbilstīgi regulas 108., 109. un 118. pantam paredz noteikumus ar detalizētām un saskaņotām prasībām attiecībā uz līdzekļiem un metodēm šādu minētās regulas I pielikumā iekļautu lolojumdzīvnieku identifikācijai un reģistrācijai: reptiļi, putni (to putnu sugu īpatņi, kas nav mājas pāvi, tītari, pērļu vistiņas, pīles, zosis, paipalas, baloži, fazāni, irbes un skrējējputni (Ratitae), grauzēji, kā arī truši, ko netur pārtikas ražošanai;

14.  aicina Komisiju panākt, ka 12. un 13. punkta prasības nodrošina, ka efektīvi tiek piemēroti Regulā par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām ietvertie slimību profilakses un kontroles pasākumi un ka tiek veicināta lolojumdzīvnieku izsekojamība, to pārvietošana dalībvalstī un starp dalībvalstīm un ievešana Savienībā;

15.  aicina Komisiju izpētīt papildpasākumus nelegālas lolojumdzīvnieku tirdzniecības apkarošanai, kas iekļauti pētījuma par komercdarbībā izmantotu suņu un kaķu labturību secinājumos, un bez kavēšanās publicēt šos secinājumus;

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 178, 28.6.2013., 1. lpp. (2) OV L 178, 28.6.2013., 109. lpp. (3) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0381. (5) OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp. (6) OV L 242, 7.9.2012., 13. lpp. (7) OV L 317, 4.11.2014., 35. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0197.