REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par virzību uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem
2.3.2016 - (2015/2612(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu
Jerzy Buzek Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā
B8-0308/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par virzību uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),
– ņemot vērā jautājumu Komisijai par ceļu uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem (O-000021/2016 – B8–0116/2016),
– ņemot vēra Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
– ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 8. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantu,
– ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā[1],
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā lielo datu tirgus pieauguma temps līdz 2017. gadam būs sešas reizes lielāks nekā kopējā IKT tirgus pieauguma temps un tā vērtība kopumā sasniegs EUR 50 miljardus saskaņā ar Starptautiskās Datu korporācijas (IDC) prognozi par lielo datu tehnoloģiju un pakalpojumu attīstību pasaulē 2013.–2017. gadā, kas saskaņā ar Lielo datu vērtības publiskās un privātās partnerības datiem līdz 2017. gadam var radīt 3,75 miljonus jaunu darbvietu;
B. tā kā datu apjoms pieaug nepieredzētā tempā un līdz 2020. gadam sasniegs 16 triljonus gigabaitu, kas atbilst datu ģenerēšanas pieaugumam par 236 % gadā;
C. tā kā lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz lielo datu ģenerētajām zināšanām, var radīt būtisku produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu un tā kā uz datiem balstītas ekonomikas priekšrocības līdz 2020. gadam radīs IKP papildu pieaugumu par 1,9 %;
D. tā kā lielo datu attīstība ir neatņemama jaunā digitālā tirgus daļa un tai būtu jānodrošina inovatīvu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības modeļu izstrāde, vienlaikus nodrošinot atbilstību ES regulējumam datu aizsardzības jomā, jo lielie dati var radīt būtiskus riskus un problēmas, jo īpaši pamattiesību jomā (ieskaitot privātumu un datu aizsardzību), kā arī potenciāli netaisnīgu diskrimināciju, kas izriet no neobjektīviem secinājumiem, kuru pamatā ir korelācijas, nevis cēloņsakarības;
E. tā kā plaukstoša ekonomika, kura balstīta uz datiem, nākotnē var radīt izaugsmes un nodarbinātības iespējas, tostarp veicinot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un pakalpojumus un uzlabojot produktivitāti; tā kā ir jāpanāk labs līdzsvars, lai, radot labvēlīgus apstākļus ekonomikas izaugsmei, saglabātu uzticību, vienlaikus aizsargājot un ievērojot patērētāju tiesības, izmantojot efektīvu uzraudzību, novērtēšanu un pienācīgus atbildes pasākumus, vajadzības gadījumā ar likumdošanas palīdzību;
F. tā kā lielie dati dod arī iespējas patērētājiem (piemēram, ērtumu, efektivitāti un ietaupījumus), uzņēmumiem (rūpniecība 4.0) un pārvaldei (e-pārvalde) un attiecībā uz mājokļiem (viedās pilsētas), zinātni, medicīnu (m-veselība), reaģēšanu uz katastrofām un cīņu pret noziedzību;
Uz datiem balstītas ekonomikas loma digitālās savienības stratēģijā
1. pauž cerību, ka uz datiem balstītas ekonomikas priekšrocības valstu un Eiropas līmenī ietekmēs sabiedrību un visu veidu uzņēmumus vērtību ķēdē; uzskata, ka uz datiem balstītas ekonomikas izveide ir digitālā vienotā tirgus stratēģijas pamatā, un augstu vērtē tās potenciālu palīdzēt Eiropai atgūt konkurētspēju modernizētajās nozarēs un paātrināt Eiropas ekonomikas atlabšanu, investīcijas izaugsmē un inovāciju visās nozarēs, kas būs iespējams tikai tad, ja tiks nodrošināta pareiza uzņēmējdarbības vide un līdzekļi digitālās transformācijas veikšanai un ja šīs tehnoloģijas būs atbilstošas ES tiesiskajam regulējumam attiecībā uz datu aizsardzību, lai novērstu riskus un problēmas, jo īpaši attiecībā uz pamattiesībām un it sevišķi privātuma un datu aizsardzību;
2. uzsver, ka uz datiem balstītā ekonomikā ir vajadzīgas modernizētas prasmes un ka ir paredzams, ka tas turpmākajos gados radīs ievērojamu skaitu jaunu darbvietu Eiropā;
3. atzīst sociālekonomiskās priekšrocības, ko sniedz integrēta datu izmantošana visās Eiropas ekonomikas nozarēs un visās Eiropas pētniecības jomās, un uzsver pārredzamības nozīmi attiecībā uz savākto datu vērtību un izmantošanu, kā arī uz pārvaldības noteikumiem un veidiem, kādos šie dati tiek vākti un apstrādāti, uzsver, ka privātpersonām ir jābūt mūsdienīgām, jēgpilnām tiesībām piekļūt informācijai par datu apstrādi; šajā kontekstā uzsver vajadzību vākt precīzus statistikas datus par iedzīvotāju, uzņēmumu un publiskās pārvaldes iestāžu informētības līmeni; uzsver, ka ekonomikas digitalizācija ir svarīgs lielo datu tehnoloģiju attīstības dzinējspēks un tādēļ datu ekonomikas attīstības nolūkā ir vajadzīga horizontāla pieeja;
4. uzskata, ka dati ir vērtīgs uzņēmumu aktīvs, kura vērtību varētu ievērojami palielināt, izstrādājot inovatīvus un gudrus paņēmienus, kā uzņēmumiem piederošos datus integrēt ar atklātiem datiem; aicina uzsākt iniciatīvas, uzlabojot MVU informētību par to rīcībā esošo datu vērtību un to, kā tos izmantot, lai izstrādātu jaunus uzņēmējdarbības modeļus nolūkā veicināt izaugsmi un piešķirt MVU svarīga lielo datu dalībnieka lomu;
5. uzsver, ka uz noteikta veida datu, jo īpaši personas datu, apstrādi attiecas ES datu aizsardzības tiesību aktu darbības joma; šajā sakarā mudina ātri pieņemt datu aizsardzības paketi;
6. norāda, ka datu aizsardzība un no datu integrētas izmantošanas izrietošās iespējas savstarpēji neizslēdz viena otru, jo gudra iespēju izmantošana var nodrošināt atbilstību datu aizsardzības prasībām; uzskata, ka publiskās politikas un uzņēmējdarbības modeļu izstrādē būtiska uzmanība būtu jāpievērš tam, lai nodrošinātu uzticēšanos šīm tehnoloģijām, jo uzticības trūkums var ievērojami kaitēt izaugsmei un inovācijai digitālajā nozarē; uzskata, ka ir būtiski nepieciešams nākotnes prasībām atbilstošs un vienots tiesiskais regulējums attiecībā uz datu aizsardzību, lai veicinātu izaugsmi un inovāciju, un atzīst interneta atvērto un globālo raksturu; atzīst, ka datu aizsardzības tiesību akti ir tehnoloģiski neitrāli un jau pašlaik pilnībā attiecas uz darbībām ar lielajiem datiem, kas tiek veiktas ES, un tādēļ ir pilnībā jāievēro; mudina publiskajā politikā datu ģenerēšanas jomā un analīzes ciklā iekļaut integrētu privātuma aizsardzību un privātuma aizsardzību pēc noklusējuma, vienlaikus cenšoties izmantot jebkuru iespēju veicināt lielo datu potenciāla attīstību;
7. uzskata, ka ir svarīgi izstrādāt tiesisko regulējumu, lai risinātu tādus uz datiem balstītai ekonomikai aktuālus ekonomiskus, tehnoloģiskus, sociālus un kultūras problēmjautājumus kā piekļuve datiem, datu pārbaude un piederība, jo īpaši attiecībā uz publiskajiem datiem; uzskata, ka drošība un datu aizsardzība ir būtisks pamats uz datiem balstītas nozares izaugsmei; uzsver, ka pamats jaunam digitālajam sākumam Eiropā ir sinerģijas atrašana starp lielajiem datiem, datu aizsardzību, datu drošību un atklātajiem datiem; aicina risināt problēmas, kas saistītas ar datu piederību, īpašumtiesībām, pārvaldību, piekļuvi un drošību, savstarpēju savietojamību, datu ierobežojumiem un uzglabāšanu, ierobežojumiem datu izmantošanai un atkārtotai izmantošanai visā Eiropā, inovāciju kavēkļiem intelektuālā kapitāla, pieejamības un infrastruktūras jomā, pārredzamiem datu pārsūtīšanas noteikumiem, pārrobežu mehānismiem un attiecīgos gadījumos atklāto datu radīšanu, izplatīšanu un pieejamību un to pieejamību publiskās pārvaldības iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem;
Investīcijas uz datiem balstītā ekonomikā (infrastruktūra, pētniecība un izstrāde)
8. norāda, ka uz datiem balstītas ekonomikas panākumi ir atkarīgi no plašākas IKT ekosistēmas, tostarp no lietiskā interneta (IoT) izejas datu iegūšanai, lielātruma platjoslas tīkliem datu pārsūtīšanai un mākoņdatošanas iespējām datu apstrādei, kā arī kvalificētiem darbiniekiem, datu pieejamības un savstarpējas savietojamības; uzsver, ka šajā nozarē ir nepieciešamas milzīgas investīcijas mākoņdatošanas attīstībā, superdatošanā un lielātruma platjoslas tīklos, kas ir priekšnoteikumi digitālās ekonomikas panākumiem; prasa attiecībā uz privāto un publisko sektoru uzlabot tiesisko regulējumu un vidi; atgādina, ka tīkla infrastruktūras attīstībā arī turpmāk jāveicina būtiskas privātā sektora investīcijas; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt investīcijas tīkla infrastruktūrā, izmantojot pozitīvu tiesisko regulējumu, un turpināt sekmēt platjoslas infrastruktūras attīstību, izmantojot tādas pašreizējās programmas kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)un Kohēzijas fonds, tomēr tikai tajos apgabalos, kur konstatētas tirgus nepilnības;
9. pauž bažas par to, ka digitālā plaisa, nepietiekamas investīcijas, kā arī tehniskās standartizācijas un nākotnes prasībām atbilstošas datu aizsardzības tiesību aktu trūkums varētu izraisīt Eiropas tehnoloģisko un ekonomisko atpalicību uz datiem balstītas ekonomikas attīstības jomā;
10. atzīst sadarbspējas un standartu nozīmi IKT nozares konkurētspējas sekmēšanā un Komisijas proaktīvo lomu, pilnvarojot standartizēšanas institūcijas; aicina Komisiju izstrādāt lielo datu standartu stratēģiju, lai konstatētu standartu trūkumus Eiropas lielo datu nozarē, tostarp attiecībā uz MVU un Eiropai svarīgām nozarēm; atbalsta uz tirgu balstītu, brīvprātīgu, tehnoloģiski neitrālu, pārredzamu, starptautiski savietojamu un tirgum atbilstošu standartu izstrādi;
11. uzskata, ka programma ISA2 piedāvā iespēju attīstīt savietojamības standartus lielo datu tehnoloģijas pārvaldībai valsts pārvaldes iestādēs un to attiecībām ar uzņēmumiem un pilsoņiem;
12. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt iniciatīvu par datu brīvu apriti; atzinīgi vērtē paredzēto Eiropas datu brīvas plūsmas iniciatīvu, kas norāda uz vajadzību novērst esošos šķēršļus vienota datu tirgus darbībai; aicina Komisiju veikt plašu un pārredzamu novērtējumu par ekonomikas, kas balstīta uz datiem, izveidi ar mērķi prognozēt vajadzības attiecībā uz nepieciešamajām tehnoloģijām un likvidēt šķēršļus inovācijai Eiropā; aicina šajā iniciatīvā risināt problēmas, kas saistītas ar datu drošību, savstarpēju savietojamību, datu piederību, ierobežojumiem un uzglabāšanu, lietošanas un atkārtotas lietošanas ierobežojumiem visā Eiropā, pārredzamiem datu pārsūtīšanas noteikumiem, pārrobežu mehānismiem un atklāto datu apmaiņu starp pārvaldības iestādēm, uzņēmumiem un pilsonisko sabiedrību;
13. norāda, ka lielo datu sekmīga attīstība ir atkarīga no plašākas IKT ekosistēmas, tostarp no lietiskā interneta izejas datu iegūšanai, no platjoslas tīkliem datu pārsūtīšanai un no mākoņdatošanas iespējām datu apstrādei;
14. uzskata, ka ES ir jāvienkāršo atbalsta piešķiršanas procedūras un jāpalielina pētniecības un inovācijas finansējums integrētai datu izmantošanai, digitālai inovācijai un tirgus attīstībai jomās, kas saskaņā ar konstatēto rada pievienoto vērtību iedzīvotājiem, sabiedrībai un ekonomikai, kā arī labāk sekmē inovatīvu produktu un pakalpojumu nonākšanu tirgū; šajā sakarā uzskata, ka ir jāizstrādā kopīgs vidēja termiņa un ilgtermiņa Eiropas ceļvedis dalībvalstīm un ES un tas jāapvieno ar stabilu finansēšanas sistēmu, kas ļautu virzīties uz e-pētniecību; uzskata, ka brīvajai programmatūrai var būt svarīga nozīme minēto mērķu sasniegšanā;
15. atzīst Komisijas iniciatīvas, ar kurām izveido publiskā un privātā sektora partnerības uz datiem balstītas ekonomikas attīstībai, jo publiskā un privātā sektora sadarbībai ir būtiska nozīme attiecībā uz to, lai identificētu šķēršļus nepieciešamo tehnoloģiju izstrādei; atzīst, ka Komisija un Eiropas datu nozare ir apņēmušās investēt EUR 2,5 miljardus publiskā un privātā sektora partnerībā, lai stiprinātu datu nozari un izvirzītu Eiropu vadošajās pozīcijās pasaules datu nozares konkurencē, maksimāli palielinot digitālās ekonomikas potenciālu; uzsver, ka atvērto datu portālu un ar pētniecību saistītas e-infrastruktūras pieejamība ir viens no veidiem, kā mazināt trūkumus, kuri varētu skart tos pētniekus un MVU, kuri atrodas attālos reģionos;
16. atzinīgi vērtē tādu inovācijas telpu izveidi, kurās jau iepriekš koncentrējās uzņēmumi un prasmes, kurās var veicināt to pieaugumu un kuras ļauj eksperimentēt ar tehnoloģijām, kas saistītas ar datiem, inovatīvos klasteros, kuri rada ekosistēmas un starpnozaru rūpniecības platformas projektiem, lai panāktu tīklu izveidi reālajā un digitālajā ekonomikā; uzsver, ka tām ir jākalpo kā uzņēmumu inkubatoriem, izglītojot uzņēmumus par to, kā datu izmantošanu pārvērst uzņēmējdarbības iespējās un kā atbalstīt izaugsmi un MVU internacionalizāciju, kā arī inovatīvus jaunuzņēmumus; aicina veidot ciešāku partnerību starp uzņēmumiem, universitātēm un pētniecības centriem, lai veicinātu inovācijas lielo datu tehnoloģiju jomā; šajā sakarā norāda, ka tiek veiktas investīcijas tādās iniciatīvās kā Digitālo darbvietu lielā koalīcija un Eiropas e-prasmju nedēļa;
17. mudina Komisiju un dalībvalstis ieviest modernu un nākotnes prasībām atbilstošu tiesisko regulējumu, kas stimulē un turpina investīcijas tīkla infrastruktūrā, kura nepieciešama digitālas un savienotas ekonomikas nākotnes prasībām, kā arī pieņemt politiku, kas ļautu sekmīgi attīstīties lietiskajam internetam, un nodrošināt atbilstošu datu jaudu un ātrumu, izvēršot mobilās tehnoloģijas un sekmējot interneta protokola IPv6 izmantošanu;
18. uzsver, ka ir nepieciešama lielāka koordinācija, lai piemērotu atvērtus standartus un sistēmu un sadarbības platformu savietojamību;
19. aicina Komisiju pieņemt politiku, kas novērstu pārmērīgus šķēršļus inovatīvām nozarēm, stimulētu investīcijas pētniecībā un izstrādē, veicinātu Eiropas standartizāciju un risinātu pašreizējo problēmu ar standartiem saistītu patentu pārkāpumu jomā; uzskata, ka ir jāpanāk pienācīgs līdzsvars starp tiem, kas investē pētniecībā un inovācijā, lai izstrādātu šādus būtiskus patentus, un tiem, kas gūst labumu no šo patentu pastāvēšanas; uzsver, ka ar standartiem saistīti patenti ir svarīgs standartizācijas elements un ievērojamam skaitam Eiropas IKT uzņēmumu — uzņēmējdarbības modeļa daļa; prasa izstrādāt pasākumus, lai saglabātu augstas kvalitātes standartizācijas sistēmu, kas var piesaistīt labākos tehnoloģiju ieguldījumus, sniegt sadarbspējīgus un inovatīvus digitālos pakalpojumus un lietotnes, un ļaut slēgt patentu licencēšanas līgumus, pamatojoties uz taisnīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem (FRAND) noteikumiem; tomēr uzskata, ka ir nepieciešami turpmāki centieni, lai cilvēkiem ar invaliditāti atvieglotu piekļuvi un likvidētu digitālos šķēršļus;
20. uzskata, ka, lai gūtu vislielāko labumu no inovācijas lielo datu jomā, programmas „Apvārsnis 2020” principam „atbildīga inovācija” vajadzētu palīdzēt noteikt iespējas paātrināt iekļūšanu tirgū, jo īpaši attiecībā uz MVU;
21. aicina Komisiju nodrošināt investīcijas infrastruktūrā un nākotnes vajadzībām piemērotu mākoņdatošanas pakalpojumu attīstībā Eiropā, uzlabojot tiesisko noteiktību par katras puses pienākumiem un atbildību, garantējot kopējās drošības un datu aizsardzības pasākumu izpildi, pieļaujot datu pārrobežu kustību, kā arī veicinot atbilstošu uzņēmējdarbības vidi, kas vērsta uz efektīva, atvērta un globāla tirgus attīstību;
Uz datiem balstītas ekonomikas izveide ES tirgū
22. uzskata, ka lielie dati var veicināt ekonomikas produktivitāti un uzlabot pakalpojumus patērētājiem un pārvaldes iestāžu sniegtos pakalpojumus; atzīst, ka lielie dati var sekmēt plašākas uzņēmējdarbības iespējas un zināšanu un kapitāla labāku pieejamību, ja vien valdības un ieinteresētās puses konstruktīvi sadarbojas; tomēr uzsver, ka pašreiz sadrumstalotais vienotais tirgus apdraud uz datiem balstītas ekonomikas, lielo datu tehnoloģiju, mākoņdatošanas, lietiskā interneta un citu uz datiem balstītu tehnoloģiju attīstību;
23. uzskata, ka viens no galvenajiem tehnoloģiskajiem kavēkļiem uz datiem balstītas ekonomikas attīstībai ir sadarbspējas un kopējas saskarnes sistēmas trūkums, ar ko sekmētu sensoru radītu un tehnisku datu komunikāciju, kā arī komunikāciju starp virtuālo un fizisko pasauli, nepietiekama atklāto datu pieejamība un tādu tirgus apstākļu trūkums, kuros uzņēmēji varētu īstenot inovāciju un radīt izaugsmi; aicina Komisiju sekmēt kopēju pētniecību šo jautājumu risināšanai;
24. aicina Komisiju veicināt un sekmēt kopīgu pētniecību par to, kā izveidot vienotas saskarnes sistēmu nolūkā samazināt standartu pārklāšanos un nodrošināt savstarpēju tehnisku un semantisku savietojamību, īstenojot standartu noteikšanas procesu, ko virza patērētāji un uzņēmējdarbības vajadzības;
25. atzinīgi vērtē paredzēto Eiropas datu brīvas plūsmas iniciatīvu, ar kuras palīdzību jānovērš pastāvošie šķēršļi vienotā datu tirgus darbībai;
26. prasa veidot nākotnes vajadzībām piemērotu regulatīvo vidi, kas atbilst nozares mainīgajam raksturam, ir tehnoloģiski neitrāla, sekmē jaunuzņēmumu veidošanu un jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīgu konkurenci, vienlaikus novēršot pārmērīgu regulatīvo slogu un nodrošinot datu aizsardzības un privātuma standartu pilnīgu ievērošanu; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas plānus pārskatīt E-privātuma direktīvu; norāda, ka regulatīvajiem pasākumiem ir jābūt vērstiem uz tirgu; uzskata, ka ar vienlīdzīgas konkurences apstākļiem būtu jānodrošina, ka visi operatori –– gan mazi, gan lieli –– var investēt, radīt inovācijas un konkurēt, sniedzot labumu Eiropas galalietotājiem izvēles un pieejamības ziņā;
27. norāda uz atklāto datu kā augstas kvalitātes izejmateriāla nozīmi attiecībā uz to, lai izstrādātu informācijas pakalpojumus un produktus ar pievienoto vērtību; uzsver, ka publisko iestāžu ģenerētajiem datiem un to publiski finansēto Eiropas pētniecības programmu datiem, kuras izmanto publisko finansējumu, piemēram, Copernicus un Galileo, ir jābūt Eiropas pilsoņiem pieejamiem saskaņā ar brīvas piekļuves modeli un pieejamiem publiskās pārvaldes iestādēm un privātā sektora uzņēmumiem, lai tie varētu uzlabot savu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus ievērojot spēkā esošās intelektuālā īpašuma tiesības;
28. norāda, ka, lai uz datiem balstītā ekonomika būtu konkurētspējīgāka un inovatīvāka, ir jābūt pieejamam lielākam datu apjomam, un ka tādēļ ir jāmudina interneta platformas atbrīvot to datu kopas anonimizētu un apkopotu datu veidā, ievērojot datu aizsardzības noteikumus;
29. uzskata, ka vairāk pasākumu ir jāveic saistībā ar datu anonimizāciju un pseidonimizāciju, jo tas ir priekšnoteikums radošai datu inovācijai un liels solis uz priekšu, lai pazeminātu šķēršļus jaunuzņēmumu un MVU ienākšanai tirgū; uzskata, ka ieviestās tehnoloģijas, tostarp tekstizrace un datizrace, būs svarīgs faktors attiecībā uz to, lai no atvērtām datu kopām iegūtu pievienoto vērtību; tomēr norāda, ka ir skaidri jānošķir personas datu un cita veida datu apstrāde un ka ir jāizstrādā tehnoloģiskie risinājumi, kas pēc būtības ir privātumu uzlabojoši;
30. uzsver, ka lielo datu operatoriem, apstrādājot personas datus, ir jāievēro visi ES datu aizsardzības tiesību aktos paredzētie principi, piemēram, godīgums un tiesiskums, ierobežots izmantošanas mērķis, apstrādes juridiskais pamats, piekrišana, samērīgums, precizitāte un ierobežots datu glabāšanas laiks; šajā sakarā atgādina Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja atzinumu par privātumu un konkurētspēju lielo datu laikmetā;
Jaunuzņēmumu un MVU darbības sekmēšana uz datiem balstītā ekonomikā
31. atzīst vajadzību veidot spēcīgu pakalpojumu sniedzēju bāzi, popularizēt integrētas datu izmantošanas sniegto labumu un priekšrocības ekonomikai un sabiedrībai un veicināt MVU uzticēšanos tehnoloģijām, kas saistītas ar lielajiem datiem; atzīst nepieciešamību atbalstīt lielo datu pakalpojumu plašu piemērošanu, lai uzlabotu efektivitāti dažādās ekonomikas nozarēs un atbalstītu jaunus pakalpojumu sniedzējus; aicina izveidot vienas pieturas aģentūras, kas palīdzēs MVU labāk izmantot savus un publiskos datus, vienlaikus stingri ievērojot ES tiesību aktus par datu aizsardzību;
32. pauž nožēlu par to, ka daudzas idejas un iespējas tiek zaudētas vai realizētas ārpus Eiropas tādu ar mērogu un šķēršļiem saistītu jautājumu dēļ kā administratīvais slogs un piekļuve finansējumam un ka tas viss negatīvi ietekmē Eiropas konkurētspēju; aicina sekmēt piekļuvi privātā kapitāla saņemšanai, nodrošinot pareizos stimulus, tostarp īstenojot centienus novērst ar dažādiem valsts, administratīvajiem, reglamentējošajiem un nodokļu noteikumiem saistītās problēmas; prasa sekmēt ekosistēmu izveidi, apvienojot publiskās un privātās institūcijas, kuras nodrošina tehnoloģijas un infrastruktūru, un jaunuzņēmumus, kuriem ir to piemērošanas idejas;
33. atgādina, ka tikai 1,7 % uzņēmumu pilnībā izmanto modernās digitālās tehnoloģijas, neskatoties uz ieguvumiem, kādus digitālie instrumenti var sniegt visās ekonomikas nozarēs; tādēļ mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot digitālo uzņēmējdarbības stratēģiju;
34. mudina Komisiju un dalībvalstis izveidot Eiropas digitālās ekonomikas centrus, kas būtu saistīti ar lielo datu un citu datu tehnoloģiju izmantojumu uzņēmējiem, MVU un inovatīviem uzņēmumiem, kā arī aptvertu pētniekus un plašāku ekonomiku; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt inovācijas telpu un klasteru izveidi, lai palīdzētu attīstīt prasmes un radīt konkurences priekšrocības intelektuālā kapitāla jomā un labāk izprastu lielo datu tehnoloģiju iespējas un ierobežojumus;
35. aicina ES un dalībvalstis uzlabot to saskaņotos centienus skolās un mācību iestādēs, lai padarītu IKT par pievilcīgu profesionālo jomu, jo īpaši sievietēm un meitenēm, un uzskata, ka šādos centienos būtu jāiekļauj pasākumi, ar kuriem veicina spēcīgāku uzņēmējdarbības garu un atvieglo uzņēmējdarbības sākšanu lielo datu jomā, finansējot jaunuzņēmumu veidošanu šajā jomā un tādējādi radot vairāk nodarbinātības iespēju; norāda, ka ir svarīgi pieņemt daudznozaru pieeju speciālistu apmācībai un komandu veidošanai;
36. aicina sākt īstenot iniciatīvas un ierosināt finansēšanas modeļus, kas sekmētu mūžizglītību un pielāgotus pasākumus visiem, tostarp veciem cilvēkiem, un kas veicinātu speciālistu piekļuvi izglītībai ar mērķi paplašināt IKT un datu apstrādes prasmes, lai tādējādi palielinātu digitālajā jomā kvalificētu speciālistu skaitu; prasa uzņēmējdarbības digitalizācijai piešķirt lielāku nozīmi tālākizglītībā un sagatavot uzņēmumu vadītājiem un vecākajiem civildienesta ierēdņiem domātas e-vadības programmas; uzsver vajadzību sekmēt kvalificētu darbinieku pārvietošanos visā ES un pasākumus, ar kuriem novērš prasmju trūkumu, tostarp īpašus pasākumus, lai piesaistītu talantus;
37. atbalsta iniciatīvas, ar kurām valstu izglītības programmās iekļauj kodēšanu un ar datu apstrādi saistītus mācību priekšmetus; uzsver daudzās priekšrocības, ko bezmaksas programmatūra sniedz izglītības jomā, un prasa pievērst īpašu uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka jaunās mācību programmas motivē bērnus atklāt savus talantus un iesaistīties datu zinātnē un kodēšanā;
38. uzskata, ka ES un dalībvalstīm vajadzētu pastiprināt centienus novērst augsti izglītota intelektuālā darbaspēka un kvalificētu speciālistu emigrāciju uz citiem reģioniem ārpus Eiropas;
39. prasa atbalstīt lietotājiem paredzētu instrumentu izstrādi, lai ļautu parastiem galalietotājiem mazajos un vidējos uzņēmumos izstrādāt jaunus uz datiem balstītus uzņēmējdarbības modeļus;
Sabiedrības iesaistīšana
40. prasa sekmēt iniciatīvas, ar kurām vairo informētību un publiskās debates dalībvalstīs un Eiropas un starptautiskā līmenī par šo tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām un labumu, jo īpaši attiecībā uz tām grupām, kurām vēl nav pieejamas digitālās tehnoloģijas vai kuras tās vēl ne pārāk labi pazīst; prasa īstenot iniciatīvas, ar kurām iedzīvotājiem dod iespējas izmantot datus un piešķirt tiem vērtību, jo īpaši jaunu inovatīvu pakalpojumu izstrādei, un vairo informētību par lielo datu tehnoloģiju priekšrocībām un sabiedrībai sniegto labumu;
41. norāda, ka lielo datu analīze var būtiski paātrināt inovatīvu publisko pakalpojumu izstrādi, pamatojoties uz atklātu pārvaldības datu izmantošanu un publiskā sektora informācijas atkārtotu izmantošanu; tādēļ atzinīgi vērtē iespējas, ko sniedz digitālā infrastruktūra un datu integrēta izmantošana, vairojot sabiedrības līdzdalību un iesaisti ar dažāda veida e-pārvaldības un e-demokrātijas instrumentiem;
42. mudina Komisiju un dalībvalstis paātrināt pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt e-pārvaldību; jo īpaši atzīst lietiskā interneta vērtību un aicina Komisiju koordinēt digitālā vienotā tirgus sistēmu ar esošajiem stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem; uzsver arī nepieciešamību pilnībā izmantot sadarbīgā patēriņa un iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības priekšrocības;
43. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
- [1] Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0535.