REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Eritrejā
2.3.2016 - (2016/2568(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Ryszard Antoni Legutko, Arne Gericke, Mirosław Piotrowski, Ryszard Czarnecki, Edward Czesak, Ruža Tomašić, Angel Dzhambazki ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0318/2016
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Eritreju,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 9. marta paziņojumu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Eritrejas 1997. gada konstitūciju,
– ņemot vērā Āfrikas Hartu par cilvēktiesībām un tautu tiesībām, kurai Eritreja ir pievienojusies, un jo īpaši tās 6., 7. un 9. pantu,
– ņemot vērā 9. pantu 2005. gadā pārskatītajā ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumā (Kotonū nolīgumā), kuru Eritreja ir parakstījusi;
– ņemot vērā ANO Izmeklēšanas komisijas Eritrejas cilvēktiesību jautājumos 2015. gada 4. jūnija ziņojumu — A/HRC/29/42,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes 2015. gada 23. oktobra Rezolūciju Nr. 2224 (2015),
– ņemot vērā UNHCR pārskatu par Eritreju,
– ņemot vērā organizācijas Christian Solidarity Worldwide 2015. gada 30. janvārī iesniegto ziņojumu Izmeklēšanas komisijai Eritrejas cilvēktiesību jautājumos,
– ņemot vērā 1995. gada 23. oktobrī Eritrejas oficiālajā valdības laikrakstā publicēto Valsts dienesta izveides paziņojumu Nr. 82/1995,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 1991. gadā beidzās 30 gadus ilgusī brīvības cīņa un 1993. gadā rīkotajā referendumā Eritrejas iedzīvotāju pārliecinošs vairākums atbalstīja neatkarību; tā kā 1997. gadā tika ratificēta jauna konstitūcija, nosakot cilvēktiesību pilnīgu ievērošana, taču tā netika īstenota;
B. tā kā robežkonflikta dēļ ar Etiopiju 2001. gadā paredzētās parlamenta vēlēšanas tika atliktas un tās vēl aizvien nav notikušas, un tā kā vienīgā politiskā partija, kuras darbība ir atļauta, ir Demokrātijas un tiesiskuma tautas fronte (DTTF); tā kā nacionālā asambleja nav sasaukta kopš 2002. gada un ir atļauta tikai valdības plašsaziņas līdzekļu darbība;
C. tā kā Isaias Afwerki ir bijis vienīgais Eritrejas prezidents kopš neatkarības pasludināšanas 1993. gadā, un viņa režīms, jo īpaši pēc 2001. gada, ir kļuvis ļoti autokrātisks un represīvs, un viņa valdības laikā ir izveidota ļoti militarizēta sabiedrība;
D. tā kā saskaņā ar likumu visiem Eritrejas valstspiederīgajiem — gan sievietēm, gan vīriešiem — vecumā no 18 līdz 40 gadiem ir pienākums 18 mēnešus dienēt aktīvā valsts dienestā un būt rezervistos līdz 50 gadu vecumam; tā kā praksē iesaukšana dienestā bieži vien notiek skolās, tostarp iesaucot bērnus, kuri nav sasnieguši 15 gadu vecumu;
E. tā kā dienesta, jo īpaši militāro mācību, laikā notiek seksuāla vardarbība pret meitenēm un daudzas sievietes un meitenes cenšas izvairīties no valsts dienesta, apprecoties vai dzemdējot bērnus, ko viņas dara arī ģimenes locekļu piespiestas; tā kā dienēšanas ilgumu, kas oficiāli ir 18 mēneši, var pagarināt valsts krīžu gadījumos;
F. tā kā Londonas Dienvidkrasta universitātes veiktajā pētījumā, aptaujājot 200 aizbēgušu iesaucamo, atklāts, ka vidējais dienesta ilgums ir bijis 6,5 gadi un daži ir dienējuši vairāk nekā 12 gadus, un daudz jaunu cilvēku dodas prom no Eritrejas, lai izvairītos no iesaukšanas dienestā;
G. tā kā ANO, atsaucoties uz miera un stabilitātes apdraudējumu reģionā, atjaunoja Eritrejai noteikto ieroču embargo un uzsvēra prasību Eritrejai nodot Somālijas un Eritrejas uzraudzības grupas (SEUG) rīcībā informāciju par karojošiem Džibutijas kaujiniekiem, kas pazuduši kopš 2008. gada sadursmēm;
H. tā kā bēgļu un patvēruma meklētāju skaits, kuru izcelsmes valsts ir Eritreja, 2015. gada vidū bija 444 000 no kopējā valsts iedzīvotāju skaita — 6 500 000 cilvēku; tā kā salīdzinoši lielam skaitam nepavadītu nepilngadīgu personu, kas ierodas no Eritrejas, draud augsts cilvēktirdzniecības risks;
I. tā kā 2015. gadā 39 000 Eritrejas bēgļi un migranti, šķērsojot Vidusjūru, no Ziemeļāfrikas nokļuva Itālijā un Eritreja ir izcelsmes valsts, no kuras Itālijā ir ieradies vislielākais bēgļu skaits;
J. tā kā Eritrejā notiek sistemātiski, plaši un smagi valdības sankcionēti cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp vispārēja iedzīvotāju novērošana, stingra cilvēku pārvietošanās kontrole valstī, to cilvēku kontrole, kuri mēģina valsti pamest, pilnīga vārda brīvības apspiešana un nopietni reliģijas un ticības brīvības pārkāpumi; tā kā šos pārkāpumus var uzskatīt par noziegumiem pret cilvēci;
K. tā kā Eritrejā valdošais režīmam jau ilgu laiku ir ideoloģiskas antipātijas pret visām reliģijām, uzskatot, ka tās mazina un apdraud lojalitāti un šķeļ valsti, un tāpēc tiek vajāti visu reliģiju pārstāvji; tā kā bijušais Eritrejas Ortodoksālās pareizticīgās baznīcas patriarhs atradās mājas arestā no 2007. gada līdz viņa nāves dienai 2015. gada decembrī; tā kā daudzi priesteri, mācītāji un citas reliģiskās autoritātes vai nu atrodas mājas arestā, vai ir ieslodzīti cietumā;
L. tā kā visā valstī ieslodzījumu vietās dzīvībai bīstamos apstākļos joprojām atrodas desmitiem tūkstoši eritrejiešu, kuriem nav izvirzītas apsūdzības un kuri nav tiesāti,
1. aicina Eritreju pilnībā īstenot ratificēto konstitūciju un nodrošināt tajā ietverto tiesību, jo īpaši 17. un 19. pantā noteikto tiesību, īstenošanu;
2. mudina Eritreju parakstīt, ratificēt un nekavējoties īstenot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem, kā arī pilnībā ievērot saistības, kas noteiktas divos dokumentos, kuri aizliedz spīdzināšanu, — Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartā;
3. mudina pārtraukt patvaļīgus arestus, piespiedu pazušanas un turēšanu ieslodzījumā uz nenoteiktu laiku bez apsūdzību izvirzīšanas vai tiesāšanas; uzsver, ka Eritrejas valdībai likumīgi atzītās tiesās jāizskata visu ilglaicīgi ieslodzīto lietas, klātesot starptautiskajiem novērotājiem, vai arī viņi jāatbrīvo un ka nekavējoties jāatbrīvo visi tie, kas ieslodzīti patvaļīgi un nelikumīgi;
4. aicina valdību atzīt cilvēktiesību pārkāpumu esamību un uzņemties atbildību par jau notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp arī par sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma, piespiedu pazušanām, spīdzināšanu, nelikumīgu turēšanu apcietinājumā un arī par valsts dienestā notikušiem seksuālas vardarbības un piespiedu darba gadījumiem;
5. iesaka pārtraukt neterminētu dienesta laiku, nosakot, ka tas nav ilgāks par 18 mēnešiem visiem pašreiz valsts dienestā iesauktajiem un turpmākajiem 18 gadu vecumu sasniegušiem vai vecākiem iesaucamajiem, un paredzēt noteikumu attiecībā uz tiem, kas atsakās dienēt savas pārliecības dēļ;
6. nosoda, ka Eritrejas valdība izmanto tā dēvēto diasporas nodokli, kas no tiem eritrejiešiem, kuri dzīvo ārpus valsts, tiek iekasēts ar izspiešanas un citu nelikumīgu paņēmienu palīdzību un, pārkāpjot ANO rezolūcijas, tiek izmantots, lai finansētu bruņotus grupējumus kaimiņvalstīs, šādi destabilizējot reģionu;
7. pauž lielas bažas par to, ka ārkārtīgi liels skaits eritrejiešu cenšas šķērsot Vidusjūru, lai nokļūtu Eiropā, un uzskata, ka tas notiek, galvenokārt, Eritrejas nedemokrātiskā un totalitārā režīma dēļ; mudina Eritrejas prezidentu un valdību nekavējoties īstenot reformas;
8. pauž stingru pārliecību par to, ka ne vien valsts ekonomiskais stāvoklis, bet arī smagie apstākļi un valdības noteiktie cilvēku brīvības ierobežojumi, jo īpaši iesaukšana dienestā uz neterminētu laiku, veicina migrāciju no Eritrejas; norāda Komisijai, ka ar palīdzības palielināšanu, izmantojot Eiropas Attīstības fondu, šīs problēmas nevar atrisināt;
9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, Panāfrikas parlamentam, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Āfrikas Savienībai un Eritrejas prezidentam, parlamentam un valdībai.