Procedūra : 2016/2550(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0562/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0562/2016

Debates :

PV 09/05/2016 - 15
CRE 09/05/2016 - 15

Balsojumi :

PV 11/05/2016 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0217

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 410kWORD 90k
3.5.2016
PE582.577v01-00
 
B8-0562/2016

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0364/2016, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanu (2016/2550(RSP))


Iskra Mihaylova Reģionālās attīstības komitejas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanu (2016/2550(RSP))  
B8-0562/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. pantu, 162. pantu, 174.‒178. pantu un 349. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1), (turpmāk “Kopīgo noteikumu regula” (KNR)),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr.°1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju “Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē. Attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES reģionos un pilsētās”,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. decembra paziņojumu “Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē — maksimāla ESI fondu ieguldījuma izmantošana” (COM(2015)0639),

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par ES dalībvalstu sagatavotību jaunā kohēzijas politikas plānošanas perioda efektīvam un savlaicīgam sākumam(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. februāra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai. Jaunas vadlīnijas Eiropas strukturālo un investīciju fondu kombinēšanai ar ESIF”,

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par 2014.–2020. gada kohēzijas politikas sākšanas novilcinājumu(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 28. oktobra rezolūciju par Kohēzijas politiku un stratēģijas “Eiropa 2020” pārskatīšanu(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem(6),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par kohēzijas politikas īstenošanas paātrināšanu (O‑000070/2016 – B7-0364/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā kohēzijas politika, kuras budžets līdz 2020. gadam ir vairāk nekā EUR 350 miljardi, ir instruments, kas palīdz tuvināt Eiropas Savienību tās iedzīvotājiem, un tā ir arī galvenā ES ieguldījumu un attīstības politika, kas aptver visus ES reģionus; tā kā dažās dalībvalstīs tā ir publisko ieguldījumu galvenais avots;

B.  tā kā stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus var sasniegt, veidojot saskaņotu mijiedarbību starp politikas virzieniem izaugsmes un attīstības jomā un vajadzības gadījumā veicot strukturālas reformas, kā arī nodrošinot reģionu un pilsētu aktīvu līdzdalību šo mērķu īstenošanā; tā kā šajā saistībā kohēzijas politikai ir izšķirīga nozīme;

C.  tā kā ar 2014.–2020. gada laikposmam paredzēto regulējumu kohēzijas politikā tika ieviestas vairākas svarīgas reformas, piemēram, tematiska koncentrācija, nodrošinot elastību, kas nepieciešama, lai labāk ņemtu vērā vietējās vajadzības, stingrāka orientēšanās uz rezultātiem, labāka koordinācija ar ekonomikas un sociālo politiku, uzlabotas saiknes starp ES prioritātēm un reģionu vajadzībām, uzlabota ESI fondu izmantošanas koordinācija ar vienotā stratēģiskā satvara palīdzību;

D.  tā kā kohēzijas politikas ieguldījumi būtu jākoordinē un jāsaskaņo ar citām ES politikas jomām, piemēram, digitālo vienoto tirgu, enerģētikas savienību, sociālo politiku, makroreģionālajām stratēģijām, pilsētvides programmu, pētniecību un inovācijām un transporta politiku, lai labāk sekmētu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

E.  tā kā saskaņā ar KNR 136. panta 1. punktu Komisijai ir jāatceļ saistības jebkurai darbības programmas summas daļai, kas nav izmantota sākotnējam un gada priekšfinansējumam un starpposma maksājumiem līdz 31. decembrim trešajā finanšu gadā pēc darbības programmas budžeta saistību gada;

F.  tā kā kopš jaunā plānošanas perioda sākuma ir pagājuši divi gadi un ir bijuši kohēzijas politikas īstenošanas kavēšanas gadījumi; tā kā darbības programmas tika apstiprinātas galvenokārt 2014. gada beigās un 2015. gadā un liels skaits ex ante nosacījumu vēl nav izpildīti;

G.  tā kā saskaņā ar KNR 53. pantu Komisijai katru gadu, sākot no 2016. gada, jānosūta Parlamentam kopsavilkuma ziņojums par ESI fondu programmām, pamatojoties uz dalībvalstu ikgadējiem īstenošanas ziņojumiem, kas iesniegti saskaņā ar 50. pantu, un 2017. un 2019. gadā Komisijai ir jāsagatavo stratēģisks ziņojums, kurā apkopoti dalībvalstu progresa ziņojumi,

1.  aicina Komisiju iespējami drīz pēc KNR noteiktajiem termiņiem — 31. janvāra un 31. jūlija — novērtēt, kā tiek īstenoti laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam paredzētie ESI fondi, un sagatavot sīki izstrādātu analīzi par saistību atcelšanas riskiem, norādot summas katrai dalībvalstij, un analīzi par dalībvalstu iesniegtajām maksājumu prognozēm; turklāt aicina Komisiju norādīt, kādi pasākumi tiek plānoti, lai iespējami lielākā mērā nepieļautu ESI fondu saistību atcelšanu;

2.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbilstīgi stratēģijai “Eiropa 2020” pilnībā izmantot ESI fondu potenciālu, lai stiprinātu sociālo un ekonomisko kohēziju un mazinātu teritoriālās atšķirības, ļaujot visiem reģioniem uzlabot savu konkurētspēju un veicināt ieguldījumus, tostarp no privātiem avotiem;

3.  norāda, ka, atskatoties uz 2007.–2013. gada plānošanas periodu, būtiskākie šķēršļi un problēmas, kas vairākās dalībvalstīs un reģionos kavēja kohēzijas politikas īstenošanu, bija nepietiekama iespējamo līdzekļu saņēmēju informētība, kas izraisīja atbilstīgu projektu trūkumu; svarīgāko projektu lēna un ilgstoša apstiprināšana apvienojumā ar tādu administratīvu struktūru neesamību, kuras spētu pārvaldīt ieguldījumus svarīgākajos projektos; sarežģītas un laikietilpīgas iepirkuma procedūras; sarežģīti valsts atbalsta noteikumi; sarežģītas atļaujas piešķiršanas procedūras; neatrisinātas mantiskās attiecības; pārmērīgi ilga atļaujas piešķiršanas procedūra un apgrūtināta piekļuve finansējumam; turklāt atzīst, ka dalībvalstīm un vietējām iestādēm dažkārt ir grūtības nodrošināt atbilstību prasībām, kas saistītas ar Stabilitātes un izaugsmes pakta iekšējo un ārējo īstenošanu; aicina Komisiju attiecībā uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, pirmkārt, sniegt informāciju par šķēršļiem, ar kuriem, īstenojot kohēzijas politiku, saskaras dalībvalstis, un, otrkārt, novērtēt, kā ex ante nosacījumu izpilde ietekmē politikas efektīvu īstenošanu;

4.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota darba grupa, lai uzlabotu 2007.–2013. gada programmu īstenošanu astoņās dalībvalstīs, un aicina Komisiju informēt Parlamentu par sasniegtajiem rezultātiem; aicina Komisiju turpināt šīs darba grupas darbību, lai atbalstītu un paātrinātu 2014.–2020. gada programmu īstenošanu visās dalībvalstīs, un iesniegt Parlamentam rīcības plānu darba grupas darbībai; aicina Komisiju pilnībā iekļaut ESI fondus ES labāka regulējuma stratēģijā;

5.  uzsver, ka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa administratīvās spējas ir būtisks priekšnoteikums savlaicīgai un sekmīgai kohēzijas politikas īstenošanai; šajā saistībā norāda, ka atbilstīgu projektu trūkums bieži vien ir saistīts ar resursu trūkumu, kuri vietējām un reģionālajām iestādēm ir nepieciešami, lai sagatavotu projekta dokumentāciju; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt administratīvo spēju nostiprināšanu politikas īstenošanas un novērtēšanas posmos un ziņot Parlamentam par šajā saistībā plānotajiem pasākumiem; turklāt mudina pārvaldes iestādes pilnībā un efektīvi izmantot noteikumus, kas saistīti ar 11. tematisko mērķi — “uzlabot publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālo spēju”;

6.  ņemot vērā to, ka laba pārvaldība var uzlabot līdzekļu apguves spēju, uzsver, ka saskaņā ar mērķiem, kas saistīti ar teritoriālo kohēziju, ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību, ir jāveic attiecīgas strukturālas reformas, jānodrošina ieguldījumiem labvēlīgi politikas virzieni un jāīsteno cīņa pret krāpšanu; vēlas iepazīties ar secinājumiem, kas iekļauti Komisijas ziņojumā par atpalikušajiem reģioniem, un uzzināt sīkāku informāciju par to, kā šos secinājumus varētu izmantot, risinot ilgstošas problēmas, kas ietekmē ESI fondu savlaicīgu īstenošanu un apguvi; aicina Komisiju arī precizēt koncepciju “uz darbības rezultātiem balstīta budžeta plānošana”, lai palielinātu izlietoto līdzekļu efektivitāti;

7.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija izveidojusi augsta līmeņa neatkarīgu ekspertu grupu ESI fondu līdzekļu saņēmēju uzraudzības vienkāršošanai; uzsver, ka vienkāršošana ir viens no priekšnoteikumiem, lai paātrinātu īstenošanu; tādēļ mudina Komisiju pat pašreizējā plānošanas periodā paātrināt darbības, kas saistītas ar vienkāršotu procedūru ieviešanu, un saglabāt augstu kohēzijas politikas pārredzamības līmeni; šajā saistībā uzskata, ka nekavējoties jāapspriež augsta līmeņa grupas ieteikumus;

8.  ņemot vērā to, ka ekonomikas krīzes dēļ daudzās dalībvalstīs ir likviditātes deficīts un trūkst publisku līdzekļu, kas būtu pieejami publiskiem ieguldījumiem, un ka kohēzijas politikas resursi kļūst par publisko ieguldījumu galveno avotu, aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā piemērot un izmantot pašreizējo elastību, ko nodrošina Stabilitātes un izaugsmes pakts; turklāt, lai palielinātu elastību saistībā ar ieguldījumiem izaugsmē un darbvietu radīšanā, aicina Komisiju iesaistīties pastāvīgā dialogā ar tām dalībvalstīm, kuras ir lūgušas piemērot pašreizējo ieguldījumu klauzulu; aicina Komisiju arī veicināt EIB iesaistīšanos, lai dalībvalstīm, kam tas nepieciešams, sniegtu lielāku tehnisko un finansiālo atbalstu projektu sagatavošanā un īstenošanā; uzskata, ka finanšu instrumenti, ja tos efektīvi īsteno, pamatojoties uz rūpīgu ex ante novērtējumu, un ja tos stratēģisko apvieno ar dotācijām, var ievērojami palielināt finansējumu, tādējādi palīdzot pārvarēt valstu budžetu samazināšanas negatīvo ietekmi un izstrādāt projektus, kas nodrošina ieņēmumus; uzsver, ka šo mērķi var palīdzēt īstenot skaidri, saskaņoti un konkrēti noteikumi par finanšu instrumentiem, kuri paredzēti, lai vienkāršotu sagatavošanas un īstenošanas procesu, ko veic līdzekļu pārvaldītāji un saņēmēji, un kuri ir tādi, kas atzīst dalībvalstu finanšu tirgu atšķirīgo attīstības līmeni; uzskata, ka šo procesu varētu sekmēt, ja visi attiecīgie noteikumi par finanšu instrumentiem tiktu apvienoti vienā, viegli pieejamā un saprotamā dokumentā un ja netiktu pieļauta attiecīgo norādījumu lieka pārskatīšana finansēšanas posmu vidū (ja vien tā nav tiesību aktos noteikta prasība);

9.  atzīst, ka ESIF instrumenti papildina kohēzijas politiku, un norāda uz Komisijas 2016. gada 22. februāra paziņojumu “Investīciju plāns Eiropai. Jaunas vadlīnijas Eiropas strukturālo un investīciju fondu kombinēšanai ar ESIF”; aicina Komisiju un vietējās un reģionālās iestādes pienācīgi ņemt vērā ESI un ESIF kombinēšanas iespējas, ievērojot to, ka šie abi instrumenti, lai gan tie ir atšķirīgi, var viens otru papildināt, palielinot ieguldījumu radīto sviras efektu;

10.  pauž bažas par to, ka dalībvalstīs kavējas ar programmām saistīto iestāžu un sertifikācijas iestāžu izraudzīšanās, kas savukārt aizkavē dalībvalstu maksājumu pieteikumu iesniegšanu, neļaujot raiti īstenot programmas;

11.  uzskata, ka pārāk liela centralizācija un uzticēšanās trūkums arī var būt iemesli, kādēļ kavējas ESI fondu īstenošana, jo dažas dalībvalstis un pārvaldības iestādes nevēlas vietējām un reģionālajām iestādēm uzticēt, tostarp ar tādu jaunu attīstības instrumentu palīdzību kā integrētie teritoriālie ieguldījumi (ITI) un sabiedrības virzīta vietējā attīstība (SVVA), lielāku atbildību par ES fondu pārvaldību; atzīstot, ka šādu attieksmi daļēji veicina ES regulatīvā sistēma, aicina Komisiju arī turpmāk palīdzēt veicināt paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un reģioniem par sekmīgiem deleģēšanas piemēriem;

12.  uzsver, ka ir svarīgi maksājumus veikt savlaicīgi, lai pareizi un efektīvi īstenotu kohēzijas politiku un nodrošinātu tās uzticamību; tādēļ aicina Komisiju informēt Parlamentu par pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek īstenots maksājumu plāns saistībā ar 2016. gada budžetu un arī turpmākajos gados;

13.  uzsver to, ka no pašreizējā kohēzijas politikas īstenošanas (īstenošanas paātrināšanas) novērtējuma Komisija varētu gūt konkrētas un svarīgas atziņas, kas būtu jāņem vērā, apspriežot turpmāko kohēzijas politiku laika posmam pēc 2020. gada; aicina Komisiju iespējami drīz formulēt svarīgākās iegūtās atziņas un sadarboties ar Parlamentu, dalībvalstīm un citām ieinteresētām personām jautājumā par ESI fondu turpmāko izmantošanu pēc 2020. gada, lai uzlabotu līdzekļu mērķtiecīgāku izlietojumu un savlaicīgu īstenošanu;

14.  norāda, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis līdz 2016. gada beigām pabeigtu ar ex ante nosacījumu izpildi saistītās darbības, tādējādi nodrošinot programmu netraucētu īstenošanu un nepieļaujot starpposma maksājumu iespējamu apturēšanu; mudina Komisiju izdot visaptverošas pamatnostādnes par publisko iepirkumu un profilaktiskiem pasākumiem, lai iepirkuma procesā nepieļautu kļūdas un pārkāpumus, un publicēt līdzekļu saņēmējiem paredzētas standarta iepirkumu procedūras, lai nepieļautu finanšu korekcijas un ES ieguldījuma iespējamu atcelšanu;

15.  aicina Komisiju, dalībvalstis un visas ieinteresētās personas uzlabot koordināciju un sākt iniciatīvas, kas saistītas ar efektīvu komunikācijas politiku, lai palielinātu sabiedrības informētību par kohēzijas politikas īstenošanu un piešķirtu tai lielāku nozīmi, tādējādi nodrošinot, ka vispārējā sabiedrība labāk izprot kohēzijas politikas rezultātus un ietekmi;

16.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, Reģionu komitejai, dalībvalstīm un to nacionālajiem un reģionālajiem parlamentiem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0015.

(4)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0068.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0384.

(6)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0419.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika