Procedūra : 2016/2573(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0584/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0584/2016

Debates :

PV 07/06/2016 - 16
CRE 07/06/2016 - 16

Balsojumi :

PV 08/06/2016 - 12.14
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 425kWORD 92k
9.5.2016
PE582.602v01-00
 
B8-0584/2016

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8-0367/2016 un B8-0368/2016, uz kuriem jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra rezolūciju par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu  (2016/2573(RSP))


Monika Hohlmeier, Jeroen Lenaers PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra rezolūciju par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu (2016/2573(RSP))  
B8-0584/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 2., 3., 4., 6. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus,

–  ņemot vērā attiecīgos ANO cilvēktiesību instrumentus, jo īpaši 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un tās attiecīgos protokolus un 2006. gada 20. decembra Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu,

–  ņemot vērā ES politikas pamatnostādnes attiecībā uz trešām valstīm par spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un ES pamatnostādnes par nāvessodu,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes ziņojumu, kuru sagatavojis īpašais referents jautājumos par spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un kurā uzsvars likts uz izmeklēšanas komisiju darbu attiecībā uz spīdzināšanas un citādas nežēlīgas izturēšanās tendencēm vai praksi(1),

–  ņemot vērā ASV un ES 2009. gada 15. jūnija kopīgo paziņojumu par Gvantanamo līča aizturēšanas centra slēgšanu un turpmāko sadarbību cīņā pret terorismu,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2016. gada februāra spriedumu lietā Nasr un Ghali pret Itāliju (Abu Omar), 2014. gada jūlija spriedumus lietās Al-Nashiri pret Poliju un Husayn (Abu Zubaydah) pret Poliju, kā arī 2012. gada decembra spriedumu lietā El-Masri pret bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2014. gada 24. septembra rezolūciju 2178 (2014) par terora aktu izraisītajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai,

–  ņemot vērā 2007. gada 14. februāra rezolūciju(2) un 2009. gada 19. februāra rezolūciju(3) par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus,

–  ņemot vērā 2012. gada 11. septembra rezolūciju par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs — saistībā ar EP TDIP komitejas ziņojumu veiktie pasākumi(4),

–  ņemot vērā prezidenta B. Obamas 2009. gada 22. janvāra Izpildrīkojumu Nr. 13491 par likumīgas pratināšanas nodrošināšanu,

–  ņemot vērā prezidenta B. Obamas 2015. gada 20. janvāra runu par stāvokli valstī,

–  ņemot vērā 2014. gada 17. decembrī plenārsēdē notikušās debates par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu,

–  ņemot vērā 2015. gada 11. februāra rezolūciju par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu(5),

–  ņemot vērā Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas faktu konstatēšanas braucienu uz Bukaresti Rumānijā 2015. gada 24. un 25. gada septembrī un attiecīgo darba brauciena atskaiti,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2015. gada 13. oktobrī rīkoto atklāto uzklausīšanu „Izmeklēšana par iespējamo CIP gūstekņu nogādāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā Eiropas valstīs”,

–  ņemot vērā 2015. gadā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vajadzībām publicēto pētījumu „A quest for accountability? EU and Member State inquiries into the CIA Rendition and Secret Detention Programme”,

–  ņemot vērā slēgto izmeklēšanu, kas veikta saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (ECTK) 52. pantu, par nelikumīgu CIP veiktu aizturēšanu un par terora aktu izdarīšanu aizdomās turētu aizturēto personu nelikumīgu pārvadāšanu un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra lūgumu visām ECTK dalībvalstīm līdz 2015. gada 30. decembrim nosūtīt viņam informāciju par pabeigtām vai sāktām izmeklēšanas procedūrām, relevantām lietām vietējās tiesās vai citiem pasākumiem, kas saistīti ar šīs izmeklēšanas jomu(6),

–  ņemot vērā Padomei un Komisijai uzdotos jautājumus par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. februāra rezolūciju par ASV Senāta ziņojumu par CIP veikto spīdzināšanu (O-000038/2016 – B8-0367/2016 un O-000039/2016 – B8-0368/2016),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES pamatā ir apņemšanās ievērot demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī cilvēka cieņu un starptautiskās tiesības, turklāt ne tikai iekšpolitikā, bet arī ārējās darbībās; tā kā ES apņemšanās veicināt cilvēktiesības, ko pastiprina ES Pamattiesību hartas stāšanās spēkā un sāktā pievienošanās Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, jāatspoguļo visās politikas jomās, lai ES cilvēktiesību politiku padarītu efektīvu;

B.  tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis cīņā pret terorismu ievērot cilvēka cieņu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp starptautiskajā sadarbībā šajā jomā, balstoties uz ES Līgumiem, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, valstu konstitūcijām un pamattiesību aktiem;

C.  tā kā, balstoties uz darbu, ko veikusi Parlamenta Pagaidu komiteja saistībā ar iespējamo Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) veikto Eiropas valstu izmantošanu nolūkā pārvadāt un nelikumīgi turēt apcietinājumā gūstekņus, Parlaments ir asi nosodījis ASV vadīto CIP pārsūtīšanas un slepenās aizturēšanas programmu, kuras īstenošanā pieļauti daudzi cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp nelikumīga un patvaļīga aizturēšana, nolaupīšana, spīdzināšana un citu veidu cietsirdīga izturēšanās;

D.  tā kā atbilstīgs pārskatatbildības process ir ļoti svarīgs, lai saglabātu pilsoņu uzticēšanos demokrātiskajām iestādēm, lai efektīvi aizsargātu un veicinātu cilvēktiesības ES iekšpolitikā un ārpolitikā un lai nodrošinātu leģitīmu un efektīvu drošības politiku, kas balstīta uz tiesiskumu;

E.  tā kā Amerikas Savienotās Valstis 2001. gada 11. septembrī cieta no nepieredzēta mēroga Al Qaeda teroristu uzbrukumiem, kuru rezultātā, lidmašīnām ietriecoties Pasaules tirdzniecības centra dvīņu torņos, Pentagonā un laukā Pensilvānijas štatā, bojā gāja vairāk nekā 3000 cilvēku;

F.  tā kā ES un ASV attiecību pamatā ir cieša partnerība un sadarbība daudzās jomās saskaņā ar kopīgām vērtībām — demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām; tā kā ES un ASV pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukumiem ir pastiprinājušas cīņu pret terorismu;

G.  tā kā ES un tās dalībvalstis ar ASV 2009. gada 15. jūnijā parakstīja kopīgu paziņojumu par Gvantanamo līča aizturēšanas centra slēgšanu un turpmāku sadarbību terorisma apkarošanā uz kopēju vērtību, starptautisko tiesību un tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas pamata;

H.  tā kā ES dalībvalstu palīdzība daļai gūstekņu pārcelties uz dzīvi citur ir sniegta lēnām un ierobežotā apjomā;

I.  tā kā 2016. gada 23. februārī prezidents Obama nosūtīja Kongresam plānu par ASV militārā cietuma Gvantanamo līcī, Kubā, galīgu slēgšanu;

J.  tā kā 2014. gada 3. decembrī pēc sešus gadus ilgas izmeklēšanas ASV Senāta Īpašā izlūkošanas komiteja publicēja kopsavilkumu par savu pētījumu par CIP Aizturēšanas un nopratināšanas programmu;

K.  tā kā Parlaments, ņemot vērā šo kopsavilkumu, uzdeva Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai, Ārlietu komitejai un Cilvēktiesību apakškomitejai atsākt izmeklēšanu par iespējamo CIP gūstekņu pārvadāšanu un nelikumīgu turēšanu apcietinājumā ES valstīs un gada laikā plenārsēdē sniegt pārskatu;

L.  tā kā šā izmeklēšanas turpinājuma ietvaros notika Parlamenta faktu konstatēšanas brauciens uz Rumāniju, kur esot bijušas slepenas CIP aizturēšanas vietas, visas relevantās informācijas un pierādījumu vākšana par iespējamu uzpirkšanu vai citādu korupciju, kas saistīta ar minēto CIP programmu, un tika organizēta uzklausīšana, kurā bija iesaistīti dalībvalstu parlamenti un speciālisti, lai izvērtētu visas pabeigtās un notiekošās parlamentu un tiesu iestāžu izmeklēšanas,

1.  atkārtoti stingri nosoda tādu pastiprinātas nopratināšanas metožu izmantošanu, kuras ir aizliegtas starptautiskajos tiesību aktos un ar kurām cita starpā tiek pārkāptas tiesības uz brīvību, drošību, humānu izturēšanos, tiesības netikt spīdzinātam, tiesības uz nevainīguma prezumpciju, tiesības uz lietas izskatīšanu taisnīgā tiesā, juridiskās palīdzības izmantošanu un vienlīdzīgu aizsardzību saskaņā ar tiesību aktiem;

2.  uzskata, ka dalībvalstis ir apliecinājušas gatavību ievērot starptautiskās tiesības; tāpēc uzsver, ka dalībvalstīm, kas veic neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu par cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar CIP programmu, šī darbība jāpamato ar neapgāžamiem tiesu pierādījumiem un ar valstu tiesu sistēmu un ES tiesību aktu ievērošanu, nevis tikai ar plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības pieņēmumiem;

3.  pasvītro transatlantisko attiecību neatsveramo nozīmi un stratēģisko raksturu, ņemot vērā šā laikmeta pieaugošo globālo nestabilitāti; pauž nostāju, ka šīs uz kopīgām interesēm un kopīgām vērtībām balstītās attiecības ir jāstiprina vēl vairāk, pamatojoties uz daudz pušu interešu, starptautiskā tiesiskuma un konfliktu risināšanu sarunu ceļā principa ievērošanu;

4.  atgādina par ASV izšķirošo lomu terorisma apkarošanā, tostarp Eiropā; uzskata, ka transatlantiskā sadarbība terorisma apkarošanas jomā ir jāīsteno arī turpmāk, lai aizsargātu iedzīvotājus abās Atlantijas okeāna pusēs, un ka, to īstenojot, ir jāievēro ES tiesību aktos garantētās pamata cilvēktiesības un privātums; prasa nodrošināt transatlantisko partneru politiskā dialoga nepārtrauktību attiecībā uz drošību un terorisma apkarošanu, tostarp pilsonisko tiesību un cilvēktiesību aizsardzību, lai terorismu apkarotu efektīvi;

5.  uzsver, ka transatlantiska sadarbība, kas ir balstīta uz tādām kopējām vērtībām kā brīvības un drošības un demokrātijas un cilvēka pamattiesību veicināšanu, ir viena no galvenajām ES ārējo attiecību prioritātēm un ka tādai tai arī ir jābūt; atkārtoti apstiprina nepārprotamo nostāju, kas pausta ASV un ES 2009. gada paziņojumā, ka kopīgajiem centieniem cīņā pret terorismu jāatbilst saistībām, kuras ir noteiktas starptautiskajās tiesību normās, jo īpaši starptautiskajās cilvēktiesībās un humanitārajās tiesībās, un ka šāda ievērošana mūsu valstis padarīs stiprākas un drošākas;

6.  atkārto savu nelokāmo apņemšanos sadarboties ar ASV globālajā cīņā pret terorismu, tajā pašā laikā nodrošinot, ka pilnībā un stingri tiek ievērotas saistības cilvēktiesību un tiesiskuma jomā, kā arī uzsver, ka efektīvi pretterorisma pasākumi nevis ir pretēji cilvēktiesību ievērošanai, bet gan ir papildinoši un savstarpēji pastiprinoši mērķi; norāda, ka pamattiesību ievērošana ir būtisks veiksmīgas pretterorisma politikas nostādņu elements; atgādina, ka cīņā pret terorismu ir vajadzīga daudzpusēja pieeja, un tāpēc Apvienoto Nāciju Organizācijā aktīvi veicina globālu aliansi, kas cīnās pret terorismu, iesaistot visus starptautiskos dalībniekus;

7.  atzinīgi vērtē nesenos apsveicamos pasākumus, ko veicis prezidents Baraks Obama, pastāvīgi un atkārtoti cenšoties panākt ASV militārajā bāzē Gvantanamo līcī (Kubā) ierīkotā aizturēšanas centra slēgšanu un nodrošināt, ka tiek atbrīvotas ieslodzītās personas, kurām apsūdzības nav izvirzītas; uzsver, ka prezidents Baraks Obama savā 2015. gada 20. janvāra runā par savienības stāvokli atkārtoti pauda apņemšanos izpildīt savu 2008. gada vēlēšanu kampaņas solījumu slēgt Gvantanamo līča cietumu, un atzinīgi vērtē plānu, ko viņš nosūtīja Kongresam 2016. gada 23. februārī. turklāt prasa, lai atlikušos ieslodzītos pārvietotu uz prastajiem kontinentālajiem cietumiem un lai viņi atrastos apstākļos, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, un lai viņus saskaņā ar likumu apsūdzētu un sauktu pie atbildības vispārējās jurisdikcijas tiesās;

8.  prasa, lai tiktu pastiprināts regulārais un strukturētais ES un ASV starpparlamentārais dialogs, jo īpaši Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un tās attiecīgo partneru ASV Kongresā un Senātā dialogs, izmantojot visas Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) sniegtās sadarbības un dialoga iespējas; šajā sakarībā atzinīgi vērtē TLD Eiropas Parlamenta un ASV Kongresa 78. sanāksmi, kuru ir paredzēts rīkot Hāgā 2016. gada 26.– 28. jūnijā un kas ir uzskatāma par iespēju šo sadarbību padarīt ciešāku, ņemot vērā to, ka terorisma apkarošanas sadarbība būs šīs diskusijas neatņemama sastāvdaļa;

9.  aicina dalībvalstis, ņemot vērā ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu slepenajām izlūkošanas un drošības aģentūrām, nodrošināt minēto aģentūru un to īstenojamo darbību demokrātisku kontroli, šim nolūkam izmantojot pienācīgu iekšējo, izpildvaras, tiesu iestāžu un neatkarīgu parlamentāro pārraudzību;

10.  atgādina, ka dalībvalstu parlamenti, veicot izpildvaras kontroli, un Eiropas tiesas, jo īpaši Eiropas Cilvēktiesību tiesa, kas ir uzskatāmas par tiesiskas valsts principa un iedzīvotāju pamattiesību ievērošanas nodrošinātājām, ir tās iestādes, kas ir vispiemērotākās, lai veiktu visu veidu izmeklēšanu un kriminālprocesus par iespējamu ieslodzīto pārsūtīšanu un nelegālo apcietināšanu ES valstīs no CIP puses un sniegtu efektīvus aizsardzības līdzekļus cietušajām personām;

11.  konstatē, k 2016. gada 11. septembrī Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Thorbjørn Jagland nolēma izbeigt 10 gadus ilgušo izmeklēšanu, ko saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijas 52. pantu sāka viņa priekšgājējs par nelikumīgām CIP veiktām tādu personu ieslodzīšanām un pārsūtīšanu, kas tiek turētas aizdomās par terora aktu izdarīšanu; konstatē, ka, kaut arī ne visas dalībvalstu atbildes bija saturīgas, procedūras rezultātā tomēr izdevās iegūt informāciju, kuru pēc tam izmantoja Eiropas Padomes darbībās, ar kurām atklāja attiecīgos pārkāpumus un palīdzēja novērst to sekas;

12.  uzsver, ka tās vienu gadu ilgušās izmeklēšanas rezultātā, ko veica Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja par to, ka CIP, iespējams, ES dalībvalstīs ir ievedusi ieslodzītos un tos tur ir nelikumīgi turējusi apcietinājumā, nekādi svarīgi papildu secinājumi gūti nav un tāpēc uzdod tai izmeklēšanu izbeigt, kā to ir izdarījusi Eiropas Padome 2016. gada 11. februārī;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem.

(1)

A/HRC/19/61, 18.1.2012.

(2)

OV C 287 E, 29.11.2007., 309. lpp.

(3)

OV C 76 E, 25.3.2010., 51. lpp.

(4)

OV C 353 E, 3.12.2013., 1. lpp.

(5)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0031.

(6)

http://website-pace.net/documents/19838/2008330/AS-JUR-INF-2016-06-EN.pdf/f9280767-bf73-44a1-8541-03204e2dfae3.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika