PRIEKŠLIKUMS IZTEIKT NEUZTICĪBU EIROPAS KOMISIJAI -
12.5.2016 - (2016/1594(MOC))
Piernicola Pedicini, David Borrelli, Anja Hazekamp, Kateřina Konečná*, Sylvie Goddyn, Mireille D'Ornano, Isabella Adinolfi, Marco Affronte, Laura Agea, Daniela Aiuto, Marina Albiol Guzmán, Louis Aliot, Martina Anderson, Gerolf Annemans, Marie-Christine Arnautu, Nicolas Bay, Tiziana Beghin, Xabier Benito Ziluaga, Dominique Bilde, Mara Bizzotto, Mario Borghezio, Marie-Christine Boutonnet, Lynn Boylan, Steeve Briois, Gianluca Buonanno, Matt Carthy, Fabio Massimo Castaldo, Nikolaos Chountis*, Ignazio Corrao, Rosa D'Amato, Fabio De Masi*, Stefan Eck, Georgios Epitideios, Cornelia Ernst*, Eleonora Evi, Edouard Ferrand, Laura Ferrara, Luke Ming Flanagan, Lorenzo Fontana, Eleonora Forenza, Tania González Peñas*, Takis Hadjigeorgiou, Robert Jarosław Iwaszkiewicz, Jean-François Jalkh, Josu Juaristi Abaunz*, Janusz Korwin-Mikke, Stelios Kouloglou*, Merja Kyllönen, Marine Le Pen, Gilles Lebreton, Philippe Loiseau, Paloma López Bermejo*, Petr Mach, Curzio Maltese*, Dominique Martin, Jiří Maštálka*, Marisa Matias*, Georg Mayer, Jean-Luc Mélenchon*, Joëlle Mélin, Bernard Monot, Sophie Montel, Liadh Ní Riada, Franz Obermayr, Florian Philippot, Marcus Pretzell, Laurenţiu Rebega, Matteo Salvini, Jean-Luc Schaffhauser, Maria Lidia Senra Rodríguez, Barbara Spinelli*, Neoklis Sylikiotis*, Dario Tamburrano, Estefanía Torres Martínez, Mylène Troszczynski, Marco Valli, Harald Vilimsky, Marco Zanni, Marco Zullo, Lola Sánchez Caldentey, Rina Ronja Kari*, Bruno Gollnisch, Jean-Marie Le Pen
* Paraksti atsaukti
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu[1],
– ņemot vērā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra spriedumu lietā Nr. T–521/14, Zviedrija/Komisija[2], kurā Zviedrijas Karaliste, ko cita starpā atbalstīja arī Eiropas Parlaments, cēlusi prasību pret Komisiju par to, ka tā nav pieņēmusi deleģētos aktus, ar kuriem nosaka konkrētus zinātniskus kritērijus, lai noteiktu vielas, kas noārda endokrīno sistēmu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168. pantu,
– ņemot vērā LESD 265. un 266. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 8. punktu un LESD 234. pantu,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2016. gada 22. marta vēstuli ((2016)1416502), kas adresēta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam,
– ņemot vērā Reglamenta 119. pantu,
A. tā kā Regulas (ES) Nr. 528/2012 pamatā ir piesardzības princips un tās mērķis ir nodrošināt, ka, ražojot un piedāvājot tirgū aktīvās vielas un biocīdus, nerodas kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nepieņemama ietekme uz vidi;
B. tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 Komisijai tika uzlikts par pienākumu ne vēlāk kā līdz 2013. gada 13. decembrim pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka zinātniskos kritērijus endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošu vielu konstatēšanai;
C. tā kā Komisija nav pieņēmusi iepriekš minētos deleģētos aktus ne līdz 2013. gada 13. decembrim, ne pēc tam;
D. tā kā Vispārējā tiesa savā 2015. gada 16. decembra spriedumā konstatēja, ka Komisijai bija skaidrs un precīzi formulēts pienākums bez jebkādiem nosacījumiem noteikt iepriekš minētos zinātniskos kritērijus ne vēlāk kā līdz 2013. gada 13. decembrim;
E. tā kā Vispārējā tiesa ir noraidījusi Komisijas izvirzīto konkrēto argumentu, ar ko tā pamato savu bezdarbību, un sprieduma 74. punktā nepārprotami konstatējusi, ka nevienā Regulas (ES) Nr. 528/2012 noteikumā nav prasīts veikt zinātnisku, ar risku saistītu kritēriju ietekmes novērtējumu;
F. tā kā Eiropas Parlamenta 2016. gada 2. februāra plenārsēdē Komisija, kuru pārstāvēja komisārs Vytenis Povilas Andriukaitis, paziņoja, ka ietekmes novērtējums „ir noderīgs un pat būtisks instruments, kas ietekmē lēmumu par kritērijiem” un ka Komisija bija paredzējusi nākt klajā „pirmkārt, ar īstenošanas regulu, kurā iekļauts kritērijs, ko piemēros ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas Regula par augu aizsardzības līdzekļiem, un saskaņā ar tā dēvēto regulatīvo kontroles procedūru; otrkārt, ar deleģētu aktu, kas ietver kritērijus, kas piemērojami saskaņā ar Biocīdu regulu”;
G. tā kā Komisijas priekšsēdētājs J.-C. Juncker savā iepriekš minētajā 2016. gada 22. marta vēstulē apstiprināja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Komisijas nodomu iegūt, pirmkārt, Regulējuma kontroles padomes atzinumu par ietekmes novērtējumu, lai gan Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka ne ar vienu Regulas (ES) Nr. 528/2012 noteikumu netiek prasīts zinātnisku, ar risku saistītu kritēriju ietekmes novērtējums;
H. tā kā šie paziņojumi ir apstiprinājums nepārtrauktai, pastāvīgai un atkārtotai Regulas (ES) Nr. 528/2012 un Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma pārkāpšanai;
I. tā kā LESD 266. panta pirmajā daļā ir paredzēts: „Iestādei vai struktūrai, kuras pieņemtie akti ir pasludināti par spēkā neesošiem vai kuras bezdarbība ir atzīta par tādu, kas ir pretrunā Līgumiem, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu“;
J. tā kā tādēļ šāda atkārtota norādījumu neizpilde ir nepārprotams Līgumu pārkāpums,
1. pauž nožēlu par to, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu pieņemt deleģētos aktus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012;
2. atgādina, ka Komisijas pienākums bija precizēt zinātniskos kritērijus endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošu vielu konstatēšanai, lai gan saskaņā ar Komisijas 2015. gada 19. maija labāka regulējuma pamatnostādnēm ietekmes novērtējumu loma ir vākt pierādījumus, lai novērtētu, vai paredzētais Savienības leģislatīvais vai neleģislatīvais pasākums ir pamatots un kādam šim pasākumam jābūt, lai vislabāk sasniegtu vēlamos politikas mērķus;
3. uzskata par nepieņemamu to, ka pat pēc Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra spriedumā iekļautā norādījuma Komisija nav pieņēmusi deleģētos aktus, ar kuriem nosaka zinātniskos kritērijus endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošu vielu konstatēšanai;
4. uzskata, ka ietekmes novērtējumos konstatētajām politiskajām iespējām nekādā gadījumā nevajadzētu ietekmēt zinātnisko kritēriju identifikāciju endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošu vielu konstatēšanai;
5. pauž neapmierinātību par Komisijas nepamatotajiem un bezsaturīgajiem mēģinājumiem aizkavēt deleģēto aktu pieņemšanu, tādējādi pārkāpjot savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem, pakārtojot šo pienākumu izpildi ietekmes novērtējuma veikšanai, kurš saskaņā ar tiesību aktiem nav nepieciešams, un priekšroku dodot īstenošanas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009[3] par augu aizsardzības līdzekļiem;
6. uzsver vēl vienu Komisijas izdarīto Līgumu pārkāpumu, jo tā nav veikusi visus pasākumus, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu;
7. izsaka neuzticību Komisijai;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Padomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam šo priekšlikumu izteikt neuzticību, kā arī darīt zināmu plenārsēdes balsojumu par šo priekšlikumu.
- [1] OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.
- [2] Vispārējās tiesas 2015. gada 15. oktobra spriedums, Zviedrija/Parlaments, T–521/14, ECLI:EU:T:2008:976;
- [3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.).