REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Venecuēlā

1.6.2016 - (2016/2699(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Ernest Urtasun, Molly Scott Cato, Bronis Ropė, Igor Šoltes, Ernest Maragall, Barbara Lochbihler Verts/ALE grupas vārdā

B8-0723/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā

(2016/2699(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā situācija Venecuēlā ir ļoti saspringta vairāku ļoti atšķirīgu faktoru dēļ;

B.  tā kā naftas cenu sabrukuma dēļ valsts ekonomika ir ievērojami sarukusi, jo ieņēmumi no naftas tirdzniecības ir valsts galvenie ieņēmumi ārvalstu valūtā;

C.  tā kā inflācija ir pieaugusi līdz 700 %, kas ir augstākais līmenis pasaulē;

D.  tā kā pamatpatēriņa preču, tostarp pārtikas un medikamentu, nodrošinājums nekādā ziņā nav pietiekams, jo līdz pat 40 % valstī ražoto vai importēto pirmās nepieciešamības preču, kuru zemās cenas tiek saglabātas sociālu iemeslu dēļ, nonāk melnā tirgus darījumos ar kaimiņvalstīm;

E.  tā kā arī sen prasītā pārāk zemo degvielas cenu paaugstināšana un valūtas kursa liberalizācija ir negatīvi ietekmējusi ienākumus un piekļuvi precēm;

F.  tā kā vēl nebijis sausums, ko izraisīja El Ninjo dabas parādība, vēl vairāk pasliktina stāvokli valstī; tā kā lēmums par to, ka 70 % no valsts energonodrošinājuma tiks iegūti no hidroelektroenerģijas, neņemot vērā citus atjaunojamās enerģijas avotus, ir novedis pie pašreiz vērojamā, galējā enerģijas trūkuma un privātu uzņēmumu un valsts iestāžu slēgšanas;

G.  tā kā 2016. gada 13. maijā Venecuēlas prezidents Nicolás Maduro pagarināja ārkārtas stāvokli valstī vēl par 60 dienām;

H.  tā kā 2015. gada decembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcija un tas notika lielā mērā tādēļ, ka balsošanā atturējās bijušie PSUV partijas atbalstītāji, un tā rezultātā izveidojās līdz šim vēl nepieredzēts izpildvaras, tiesu varas un likumdošanas pilnvaru savienojums;

I.  tā kā opozīcija ir uzsākusi procesu referenduma organizēšanai, lai atsauktu Venecuēlas prezidenta pilnvaras saskaņā ar Venecuēlas 1999. gada konstitūciju, kas paredz iespēju atsaukt jebkura līmeņa amatpersonu pilnvaras, kad ir pagājusi puse no viņu pilnvaru termiņa;

J.  tā kā šis mehānisms ir visā pasaulē unikāls un paredz vairākus nosacījumus, tostarp to, ka vismaz 1 % vēlētāju katrā federālajā zemē lūdz šāda procesa sākšanu, ka 20 % no visiem balsstiesīgajiem lūdz organizēt referendumu, ka vismaz 25 % no visiem balsstiesīgajiem piedalās balsošanā un, visbeidzot, ka to iedzīvotāju skaits, kas balso "pret" amatpersonu, uz kuru attiecas atsaukšana, ir lielāks par to, kas balso "par" viņas palikšanu amatā;

K.  tā kā konfliktu risināšana vardarbīgiem līdzekļiem ir bijusi ļoti raksturīga šim reģionam visā 20. gadsimta gaitā; tā kā šis augstais vardarbības līmenis visos sabiedriskās dzīves līmeņos turpina pastāvēt un draud iznīcināt Venecuēlas valsti, kas atšķirībā no vairuma citu šī reģiona valstu nav piedzīvojusi pilsoņu karus;

L.  tā kā nesodāmībai Venecuēlā ir sena vēsture, jo personas, kas atbildīgas par slepkavībām un masu slaktiņiem, kuri 1992. gadā notika Catia cietumā, vēl nav sauktas pie atbildības;

M.  tā kā par 2014. gada vardarbīgajiem notikumiem, kuros tika noslepkavoti vismaz 43 cilvēki, joprojām nav noteikts sods, lai gan patiesības komisijai vajadzēja izmeklēt pēdējās desmitgadēs veiktos noziegumus un nodrošināt virzību uz vispārpieņemtiem tiesas procesiem un sankciju noteikšanu;

N.  tā kā UNASUR un OAS pašlaik vada starpniecības iniciatīvu, lai atjaunotu politisko dialogu saskaņā ar valsts konstitūciju; tā kā bijušais Spānijas prezidents José Luis Rodriguez Zapatero vada diplomātiskos centienus, ko atbalsta ASV valsts sekretārs John Kerry,

1.  mudina visas iesaistītās puses turpmāk nesaasināt nestabilitāti valstī, izvairīties no jebkādas vardarbības izmantošanas un neatkārtot asinsizliešanu, ko izraisīja vardarbīgās demonstrācijas 2015. gada sākumā, ievērot likumu un sākt konstruktīvu dialogu, ievērojot tiesiskuma principus un valsts konstitūciju;

2.  uzsver, ka Venecuēlas iedzīvotājiem ir demokrātiski jālemj par valsts sociālo un ekonomisko modeli;

3.  uzsver, ka valstis ārpus Venecuēlas nedrīkstētu izmantot pašreizējo situāciju savas valsts iekšzemes stāvokļa uzlabošanai;

4.  stingri nosoda jebkādus aicinājumus iejaukties, lai gāztu valsts valdību, sliktākajā gadījumā pat veicot militāru intervenci, ko ierosināja Kolumbijas bijušais prezidents Alvaro Uribe savā 2016. gada 12. maija uzrunā Maiami; uzstāj, ka jebkāda veida politiskās pārmaiņas ir jāpanāk tikai ar legāliem līdzekļiem un rīkojot vēlēšanas;

5.  aicina visas iesaistītās puses izstrādāt humānās palīdzības plānu un izbeigt melnā tirgus darījumus, kontrabandu un citas darbības, kas neļauj iedzīvotājiem, jo īpaši Venecuēlas nabadzīgākajai sabiedrības daļai, saņemt pirmās nepieciešamības preces;

6.  atzinīgi vērtē centienus, ko īsteno UNASUR un tās ģenerālsekretārs Ernesto Samper, Spānijas bijušais prezidents José Luis Rodriguez Zapatero, Leonel Fernández no Dominikānas Republikas un Martin Torrijos no Panamas, lai veicinātu nacionālo dialogu starp Venecuēlas valdības un opozīcijas, kuru pārstāv demokrātiskās vienības apaļā galda organizācija (MUD), pārstāvjiem;

7.  aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini atbalstīt šos centienus, lai atjaunotu miermīlīgas sarunas un izvairītos no konflikta turpmākas eskalācijas;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Venecuēlas valdībai un iestādēm, kā arī Eiropas un Latīņamerikas parlamentārajai asamblejai.