Procedūra : 2016/2699(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0726/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0726/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 08/06/2016 - 12.17
CRE 08/06/2016 - 12.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 526kWORD 110k
1.6.2016
PE596.892v01-00
 
B8-0726/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Venecuēlā (2016/2699(RSP))


Javier Couso Permuy, Marina Albiol Guzmán, João Pimenta Lopes, Neoklis Sylikiotis, Miguel Viegas, João Ferreira, Eleonora Forenza, Paloma López Bermejo, Takis Hadjigeorgiou, Sofia Sakorafa GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2016/2699(RSP))  
B8-0726/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1945. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kurā paziņots nolūks „attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai”,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuros abos ir teikts, ka „visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos” un ka „pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”,

–  ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) un ES 27 dalībvalstu 2013. gada janvārī notikušās valsts un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju, kuras parakstītāji apstiprināja apņemšanos ievērot visus Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos nolūkus un principus un atbalstu jebkuriem centieniem vienlīdzīgi saglabāt visu valstu suverenitāti un respektēt to teritoriālo integritāti un politisko neatkarību,

–  ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona miera zonas proklamēšanu, par kuru vienojās otrajā CELAC augstākā līmeņa sanāksmēs, kas notika Havanā (Kuba) 2014. gadā, Belenā (Kostarika) 2015. gadā un Kito (Ekvadora) 2016. gadā,

–  ņemot vērā CELAC augstākā līmeņa valstu un valdību vadītāju 2015. gada 10. un 11. jūnija sanāksmes politisko deklarāciju un Briseles deklarāciju, kurā parakstītāji atkārtoti apstiprināja savas saistības attiecībā uz visiem mērķiem un principiem, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, un arī apstiprināja savu lēmumu atbalstīt visus centienus aizstāvēt visu valstu suverēno vienlīdzību, respektēt to teritoriālo neaizskaramību un politisko neatkarību un atbalstīt domstarpību atrisināšanu ar miermīlīgiem līdzekļiem un atbilstoši tiesiskumam un starptautiskajām tiesībām, un norādot, ka CELAC ir atzinusi Latīņamerikas un Karību jūras reģionu par miera zonu,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteikto neiejaukšanās principu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Venecuēlas Bolivāra Republikas atkārtotu ievēlēšanu par ANO Cilvēktiesību padomes locekli 2015. gada oktobrī un iepriekšējās Cilvēktiesību padomes vispārējā regulārajā pārskatā par Venecuēlu iekļautos secinājumus,

–  ņemot vērā 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem,

–  ņemot vērā Dienvidamerikas valstu savienības (UNASUR) ģenerālsekretāra 2016. gada 23. maija paziņojumu, kas sekoja UNASUR vizītei Venecuēlā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Ban Ki-moon 2016. gada 21. maija paziņojumu,

–  ņemot vērā Venecuēlas Augstākās tiesas lēmumu attiecībā uz valdības apstiprinātā dekrēta Nr. 2323 par ārkārtas stāvokli un ārkārtas ekonomiskām grūtībām atbilsmi konstitūcijai,

–  ņemot vērā prezidenta Nicolás Maduro iniciatīvu dibināt komiteju patiesības atklāšanai un reparāciju izmaksai vardarbības upuriem un atbalstīt tās darbību saskaņā ar tiesiskumu un ievērojot konstitucionālo kārtību,

–  ņemot vērā Mercosur, UNASUR un CELAC iepriekšējos paziņojumus par stāvokli Venecuēlā un jo īpaši visu šo triju organizāciju deklarācijas par ASV vienpusējo piespiedu pasākumu noraidīšanu pret Venecuēlas Bolivāra Republiku,

–  ņemot vērā Nobela miera prēmijas laureāta no Argentīnas Adolfo Pérez Esquivel un pāvesta Franciska paziņojumus par Venecuēlu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumus par Venecuēlu, jo īpaši viņas runaspersonas jaunāko —2015. gada 24. februāra — paziņojumu,

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2007. gada 24. maija(1), 2008. gada 23. oktobra(2), 2009. gada 7. maija(3), 2010. gada 11. februāra(4), 2010. gada 8. jūlija(5), 2012. gada 24. maija(6), 2014. gada 27. februāra(7), 2014. gada 18. decembra(8) un 2015. gada 9. marta(9) rezolūcijas,

–  ņemot vērā UNASUR ģenerālsekretāra 2016. gada 28. maija oficiālo paziņojumu un Dominikānas Republikas bijušā prezidenta Leonel Fernández agrāk paustos izteikumus Venecuēlas ekonomikas darba grupas vizītes laikā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Venecuēlā starp dažām nozarēm notiek un pēdējo mēnešu laikā pieņemas spēkā ekonomisks karš, izmantojot cenu celšanu, preču kontrabandu un krājumu veidošanu; tā kā Venecuēla saskaras gan ar iekšējiem, gan ārējiem miera un suverenitātes apdraudējumiem un tā kā tajā pašā laikā tā saskaras ar ārkārtas sociālām, ekonomiskām, politiskām, ar dabu saistītām un vides problēmām;

B.  tā kā Venecuēlas Bolivāra Republikas valdība ir vairākas reizes nosodījusi opozīcijas veicinātās destabilizācijas darbības pret mieru un demokrātisko stabilitāti valstī un pret Venecuēlas iedzīvotājiem, kā, piemēram, 2014. gada 12. februārī notikušo "Operāciju Jericho", proti, valsts apvērsuma mēģinājumu, kurš bija vērsts pret demokrātiski ievēlēto valdību, kuru bija plānojusi galēji labējā opozīcija un kuru finansēja un atbalstīja ASV valdība kopā ar vairākām Venecuēlas augsta līmeņa militārajām amatpersonām, kā arī pēdējos mēnešos pieaugošo ekonomisko karu, vardarbības aktu veicināšanu pret civiliedzīvotājiem, valsts iestādēm, armiju un policiju un sabiedrisko pakalpojumu sabotēšanu, un šajos pasākumos ir bijuši iesaistīti opozīcijas līderi, tostarp Karakasas mērs Antonio Ledezma, María Corina Machado un Leopoldo López, kas ir izdarījuši smagus noziegumus un tagad mēģina manipulēt ar starptautisko sabiedrisko domu, lai tiktu uzskatīti par „politiski slodzītajiem”;

C.  tā kā Antonio Ledezma tika arestēts pēc tam, kad Valsts ģenerālprokuratūra bija izsniegusi aresta orderi, un ir apsūdzēts sazvērestībā un līdzdalībā noziedzīgā nolūkā saistībā ar aizdomām par iesaistīšanos apvērsuma rīkošanā; tā kā abi šie nodarījumi, kuros viņš apsūdzēts, ir paredzēti un sodāmi saskaņā ar Venecuēlas Kriminālkodeksu un Konstitucionālo likumu, kas vērsts pret organizēto noziedzību un terorisma finansēšanu;

D.  tā kā vardarbība, ko veicina Venecuēlas galēji labējie spēki, ir faktors, kurš ir veicinājis vairāku ietekmīgu Venecuēlas Apvienotās Sociālistiskās partijas (PSUV) pārstāvju, piemēram, Omar Arcadio Guararima un Jhonny Rodríguez noslepkavošanas 2013. gadā, Juancho Montoya, Eliézer Otaiza, Efraín Enrique Larreal un Robert Serra noslepkavošanas 2014. gadā, Dimas Gómez Chirinos, César Cristóbal Grisel Salazar, José Coraspe un Jean Carlos Añanguren noslepkavošanas 2015. gadā un Alfredis José Escandela Sánchez, Ricardo Durán, César Vera un Marco Tulio Carrillo noslepkavošanas 2016. gadā, nemaz nerunājot par pavisam nesen — šā gada 28. maijā — notikušo atvaļinātā ģenerālmajora un bijušā Bolivāra nacionālo kaujinieku komandiera Félix Velásquez vardarbīgo nogalināšanu, viņam nomirstot no ložu ievainojumiem; tā kā iekšlietu, tieslietu un miera ministrs Gustavo González López ziņoja, ka divas no personām, kas ir arestētas uz aizdomu pamata par slepkavības veikšanu, ir aktīvi darbojušās Chacao policijā, kura ir pakļauta opozīcijas atbalstītajam Karakasas mēram;

E.  tā kā 2014. gada decembrī ASV prezidents Baraks Obama paziņoja par Senātā pieņemtu likumu, kas paredz vienpusēju un eksteritoriālu sankciju noteikšanu pret Venecuēlu un kas paredz, ka ASV līdz 2019. gadam vienpusēji un eksteritoriāli piemēros sankcijas pret Venecuēlas Bolivāra Republikas valdību un iedzīvotājiem; tā kā visas 33 Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstis ir nosodījušas un noraidījušas šīs vienpusējās sankcijas, kuras ASV noteikusi Venecuēlai; tā kā ES un CELAC otrās augstākā līmeņa sanāksmes Briseles deklarācijā ES valstu un valdību vadītāji ņēma vērā to, ka CELAC ir noraidījusi ASV sankcijas pret Venecuēlas Bolivāra Republiku; tā kā Venecuēlas valdība reaģējusi ar paziņojumu par pasākumu kopumu, īstenojot Vīnes konvencijas par diplomātiskajiem sakariem pantus;

F.  tā kā 2016. gada 10. maijā Strasbūrā Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni uzstājīgi un satraukti pieprasīja Eiropas Parlamentam sniegt atbalstu “jebkura noderīga risinājuma” īstenošanā, lai uzlabotu stāvokli Venecuēlā;

G.  tā kā 2016. gada 17. maijā Lisabonā Eurolat sanāksmē Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks Antonio Tadžani prasīja ES iejaukties Venecuēlā;

H.  tā kā viens no komponentiem Venecuēlas nepārtrauktai destabilizēšanai ir bijis un turpina būt tāds vairāku miljonu dolāru finansējums pret valdību vērstām organizācijām un politiskām partijām, kurš tiek nodrošināts ar ASV aģentūru, piemēram, USAID un organizācijas „Nacionālais fonds demokrātijas veicināšanai”, starpniecību un ilgst jau vairāk nekā 12 gadus; tā kā prezidents B. Obama ir atļāvis piešķirt īpašu finansējumu USD 5,5 miljonu apmērā, lai ar Valsts departamenta starpniecību apmaksātu pret valdību vērstus grupējumus Venecuēlā;

I.  tā kā 2014. gada februārī tika uzsākta plāna, kas zināms ar nosaukumu ‘La Salida’ ("Izeja"), īstenošana ar studentu organizētu demonstrāciju, kas sekoja labējā spārna un galēji labējo politisko partiju aicinājumam un izvērtās vardarbībā, turpinoties dažus mēnešus, ar skaidru mērķi destabilizēt demokrātiski ievēlēto Venecuēlas valdību; tā kā laikā no 2014. gada februāra līdz jūnijam tika nogalināti 43 un ievainoti 878 cilvēki; tā kā šāda stratēģija nav nekas jauns, jo notikumu scenārijs pēc prezidenta N. Maduro demokrātiskās ievēlēšanas 2013. gada aprīlī bija līdzīgs kā pēc 2002. gadā notikušā valsts apvērsuma un tam sekojošās vardarbības; tā kā opozīcijas līderi tad atteicās atzīt vēlēšanu rezultātus un kopš tā laika ir atkārtoti sekmējuši vardarbības līmeņa palielināšanos; tā kā vēlēšanu naktī uzbrukumos bolivāru svinībām bojā gāja 11 venecuēlieši, tostarp 2 bērni;

J.  tā kā Venecuēlas Ceļa barikāžu vardarbības upuru komiteja (“Comité de Víctimas de la Guarimba y el Golpe Continuado”), kuru izveidojuši šajā vardarbībā cietušie un viņu radinieki, ir aicinājusi starptautisko sabiedrību atturēties no cilvēktiesību izmantošanas politiskiem mērķiem un nesadarboties ar Venecuēlas politikas dalībniekiem, kas mēģina slēpt vardarbību un naidu, ko Venecuēla pārcieta kopš 2014. gada februāra, vai ar to manipulēt; tā kā upuru radinieki ir prasījuši vainīgos saukt pie pie kriminālatbildības un aicinājuši pārtraukt nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem valstī;

K.  tā kā 2016. gada maijā pēc prezidenta N. Maduro pieprasījuma un iniciatīvas tika izveidota UNASUR komiteja, lai veicinātu dialogu starp Venecuēlas valdību un opozīciju ar mērķi risināt valstij būtiskas problēmas; tā kā darba grupā, lai noteiktu dialoga darba kārtību, bija iesaistīts bijušais Spānijas premjerministrs José Luis Rodríguez Zapatero, bijušais Panamas prezidents Martín Torrijos un bijušais Dominikānas Republikas prezidents Leonel Fernández; tā kā šajā sakarībā ANO ģenerālsekretārs Ban Ki-moon ir atbalstījis bijušo valstu un valdību vadītāju pašreizējās iniciatīvas veicināt dialogu starp Venecuēlas valdību un opozīciju UNASUR pārraudzībā;

L.  tā kā valstu un starptautiskie plašsaziņas līdzekļi situāciju Venecuēlā atspoguļo vienpusīgi; tā kā manipulācija ar informāciju, jo īpaši sociālajos tīklos, liek izplatīties baumām un nepatiesai informācijai par Venecuēlu, cita starpā attiecībā uz iespējamu humanitāro krīzi, lai pamatotu iejaukšanos Venecuēlā;

M.  tā kā Nobela miera prēmijas laureāts Adolfo Pérez Esquivel ir aicinājis aizstāvēt demokrātiju Venecuēlā pret mēģinājumiem destabilizēt valdību, brīdinot, ka tuvojas apvērsuma mēģinājumi, kuru pamatā ir jaunas metodes Latīņamerikā, un paužot nosodījumu starptautiskiem plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem, piemēram, CNN un FOX News, kuri miera vārdā izplata kara propagandu un brīvības vārdā kurina naidu;

N.  tā kā iepriekšējo 15 gadu laikā Venecuēlā ir notikušas 20 dažādas vēlēšanas; tā kā pēdējās parlamenta vēlēšanās uzvarēja opozīcija, apliecinot, ka arguments par demokrātijas neesamību Venecuēlā ir pilnībā nepareizs; tā kā, neskatoties uz visām demokrātiski notikušajām vēlēšanām, daļa opozīcijas vienmēr atsakās atzīt valdības leģitimitāti; tā kā opozīcija oportūnistiski atzina iepriekšējo vēlēšanās rezultātus un prasīja ievērot Venecuēlas konstitūciju, lai gan vienmēr ir pret to iebildusi; tā kā Venecuēlas Bolivāra Republikas konstitūcijā ir ietverti līdzdalības demokrātijas principi, piemēram, noteikums par referendumu, ar kuru atsauc prezidenta mandātu;

O.  tā kā galēji labējie spēki Venecuēlā cenšas maldināt sabiedrību, apgalvojot, ka Nacionālā elektorālā padome bloķē atsaukšanas referendumu; tā kā opozīcijai bija iespēja uzsākt procesu 2016. gada 10. janvārī, taču tā kaut kādu iemeslu dēļ "to nedarīja, bet gaidīja līdz pēdējam brīdim, lai izdotu rīkojumu, neskatoties uz to, ka tā zināja visus veicamos soļus"; tā kā galēji labējie spēki neievēroja procedūras un tādējādi kritizēja Nacionālo elektorālo padomi tikai tāpēc, ka tie patvaļīgi vēlējās pielāgot tiesību aktus savām vajadzībām;

P.  tā kā galēji labējie spēki centās apstiprināt amnestijas likumu, kas, lai gan ir spēkā dažās Eiropas valstīs, liktu atbrīvot slepkavas un teroristus; tā kā tomēr galēji labējie spēki apgalvo, ka šā tiesību akta mērķis ir atbrīvot politiski ieslodzītos; tā kā Venecuēlā apcietinājumā esošās personas ir atbildīgas par noziegumiem pret Venecuēlas iedzīvotājiem un tās likumīgo valdību, vienkāršo iedzīvotāju nogalināšanu Guarimbas laikā un citiem terora aktiem;

Q.  tā kā Venecuēlas Bolivāra Republika tika ievēlēta par ANO Cilvēktiesību padomes locekli, saņemot plašu atbalstu; tā kā Venecuēla ir akceptējusi 97 % no Cilvēktiesību padomes iepriekšējā 2011. gadā sagatavotajā vispārējā regulārajā pārskatā izdarītajiem ieteikumiem; tā kā 80 % no ieteikumiem bija tieši piemērojami un Venecuēlas valsts ir apņēmusies īstenot pārējos akceptētos ieteikumus; tā kā Venecuēlu 2014. gada oktobrī ievēlēja arī par vienu no piecām rotācijai pakļautajām ANO Drošības padomes loceklēm laikposmam no 2015. gada līdz 2016. gadam un par šīs valsts kandidatūru balsoja 181 no 193 ANO dalībvalstīm; tā kā 2014. gada 6. un 7. novembrī Venecuēlas valsts uzstājās ANO Komitejā pret spīdzināšanu, kura rūpīgi pārbaudīja to, vai šī valsts ievēro Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem;

R.  tā kā laikposmā no 2006. līdz 2013. gadam Venecuēla ir pakāpusies par 13 vietām ANO tautas attīstības indeksā uz 71. vietu no 187 vietām; tā kā iepriekšējos desmit gados Venecuēlas valdība sociālos izdevumus ir palielinājusi par vairāk nekā 60,6 %; tā kā Venecuēla pašlaik ir valsts ar zemāko nevienlīdzības rādītāju reģionā;

S.  tā kā saskaņā ar ANO Latīņamerikas Ekonomikas komisijas (CEPAL) datiem Venecuēla ir ievērojami samazinājusi nabadzības rādītāju un palielinājusi paredzamo mūža ilgumu; tā kā galējas nabadzības līmenis bija nokrities līdz rekordzemam 5,4 % rādītājam 2015. gadā, savukārt 1998. gadā tas sasniedza 21 %; tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) ir apsveikusi Venecuēlas valdību ar to, ka tā spējusi ievērojami samazināt to cilvēku skaitu, kas cieš no pārtikas trūkuma, tādējādi panākot vienu no ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem;

T.  tā kā Venecuēla ir piektā lielākā naftas eksportētājvalsts pasaulē, un tajā ir pasaules lielākās apstiprinātās naftas rezerves; tā kā saskaņā ar budžeta projektu 2015. gadam 38 % no publiskajiem izdevumiem tiks veltīti sociālajiem ieguldījumiem, tostarp izglītībai, mājokļiem un pilsētu attīstībai, veselības aprūpei, sociālajam nodrošinājumam, kultūrai, komunikācijai, kā arī zinātnei un tehnoloģijām, šiem izdevumiem sasniedzot 8,2 % no Venecuēlas IKP,

U.  tā kā Venecuēla saskaras ar nopietniem ASV un ES uzbrukumiem politisko, diplomātisko, finansiālo, ekonomisko un plašsaziņas līdzekļu frontē, vienlaikus ciešot no El Niño parādības, kas pēdējo trīs gadu laikā ir izraisījusi lietusgāžu trūkumu, un līdz ar to vairākus apgabalus ir skāris sausums un augsta gaisa temperatūra; tā kā šī situācija ir izraisījusi ūdens līmeņa pazemināšanos Guri aizsprostā, veicinot enerģētikas krīzi valstī; tā kā Venecuēlas ekonomisko stāvokli ietekmē naftas cenu kritums, un tās valdība īsteno pasākumus, lai saglabātu esošo sociālo modeli un turpinātu visu panākto sociālo progresu;

V.  tā kā, ņemot vērā Venecuēlas pašreizējo ārkārtas situāciju, prezidents N. Maduro nolēma izdot dekrētu Nr. 2323 par ārkārtas stāvokli un ārkārtas ekonomiskajām grūtībām, kurš jau ir devis dažus pozitīvus rezultātus, aizstāvot darba ņēmēju, pirmiedzīvotāju, pensionāru un citu grupu tiesības pašreizējos ārkārtas apstākļos;

W.  tā kā ir uzsākts dialogs starp Venecuēlas Bolivāra Republikas valdības un opozīcijas pārstāvjiem, kā starpniekiem darbojoties José Luis Rodríguez Zapatero, Leonel Fernández un Martín Torrijos,

1.  stingri nosoda pastāvīgo destabilizācijas kampaņu pret Venecuēlas Bolivāra Republiku ar vardarbīgiem pasākumiem, kas notiek pēc līdzīgas shēmas kā iepriekšējā apvērsuma mēģinājumā 2002. gadā; uzstāj, ka intervences pasākumi pret Venecuēlas suverenitāti, kuru mērķis nepavisam nav iespēju radīšana dialogam un mieram, veicina galējas nostājas, kas neatbilst valsts institucionālajai un konstitucionālajai kārtībai;

2.  noraida apgalvojumus par iespējamu humanitāro krīzi, ar kuriem ir paredzēts veicināt starptautisku kampaņu par labu intervencei;

3.  pauž dziļu nožēlu par zaudētajām dzīvībām un pauž patiesu līdzjūtību opozīcijas īstenotā vardarbībā bojāgājušo ģimenēm; aicina saukt pie atbildības visus, kuri vainojami noziegumos vai kūdīšanā uz tiem; izsaka atzinību Venēcijas Bolivāra Republikas tieslietu sistēmai un tādēļ noraida jebkādu iejaukšanos pašlaik notiekošajos valsts līmeņa tiesu procesos;

4.  pauž nožēlu par dažu opozīcijas dalībnieku, piemēram, Antonio Ledezma, María Corina Machado un Leopoldo López, vairākkārtīgo līdzdalību apvērsumos, jo viņi iepriekš paši ir nostādījuši sevi ārpus demokrātiska tiesiskā regulējuma, mēģinot graut Venecuēlas konstitucionālo kārtību;

5.  atkārti pauž pilnīgu atbalstu Venecuēlas iedzīvotājiem, Bolivāra procesam un ievēlētajam prezidentam Nicolás Maduro, kā arī pauž solidaritāti ar tiem; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu starptautiskajās tiesībās paredzētajam principam neiejaukties valstu iekšējās lietās; pauž dziļu nožēlu par ES vai jebkuras valsts iejaukšanos trešo valstu iekšējās lietās, kā arī pauž nožēlu par jaunākajiem Federikas Mogerīni un Antonio Tadžani paziņojumiem; ievērojot minēto, tāpat nosoda arī ASV lēmumu noteikt sankcijas pret Venecuēlu;

6.  nosoda cilvēktiesību izmantošanu politisku mērķu sasniegšanai, kas ir apšaubāma rīcība, jo īpaši attiecībā uz Venecuēlu; atgādina, ka šī kopš 2007. gada ir Parlamenta desmitā rezolūcija par šo valsti un ka lielākā daļa agrāko rezolūciju ir iesniegtas pirmsvēlēšanu laikā vai vienlaicīgi ar destabilizēšanās procesu; brīdina un ir stingri pārliecināts par to, ka nodoms izmantot Eiropas Parlamentu kā vidi manipulācijām, kurā Venecuēlas iekšpolitikas jautājumi tiek izmantoti Spānijas vēlēšanu kampaņas labā, reaģējot uz dažu politisko partiju konkrētām interesēm šajā valstī un šiem jautājumiem neesot nekādi saistītiem ar ES prioritātēm, kurai ir jāvērš savi centieni uz nozīmīgu sociālo un politisko problēmu risināšanu, kas skar tās iedzīvotājus un teritoriju;

7.  nosoda šīs destabilizēšanas kampaņas nedemokrātiskos un kaujinieciskos mērķus; uzsver ASV imperiālistiskās intereses nodrošināt sev piekļuvi Venecuēlas naftas resursiem un ASV politisko mērķi destabilizēt Bolivāra Amerikas tautu alianses — Tautas tirdzniecības nolīguma (ALBA–TCP) valstis;

8.  atbalsta Latīņamerikas un Karību jūras reģiona miera zonas proklamēšanas dokumentā iekļautos principus un mudina visu starptautisko sabiedrību pilnībā respektēt šo proklamēšanu attiecībās ar CELAC valstīm, tostarp apņemšanos ne tieši, ne netieši neiejaukties nevienas citas valsts iekšējās lietās un ievērot valsts suverenitātes, vienlīdzīgu tiesību un tautu pašnoteikšanās principus;

9.  uzsver, ka dialoga rezultātā ar trešām valstīm nekādos apstākļos nedrīkst tikt noteikti tautu pašnoteikšanās tiesību ierobežojumi; pauž nožēlu par to, ka ES un tās dalībvalstīm pārāk bieži prioritāte ir diplomātiski, politiski vai ekonomiski apsvērumi, nevis cilvēktiesības, kas ir pieeja, kuras rezultāts ir politika, kurai raksturīgi dubultstandarti un kura ir pretrunā vispārējam cilvēktiesību redzējumam; noraida jebkādu scenāriju, kas līdzinās, piemēram, Irākas, Afganistānas, Sīrijas un Lībijas scenārijiem, kad, aizbildinoties ar „“cilvēktiesību un demokrātijas nodrošināšanu”, ir izraisīta veselu reģionu nonākšana pie iznīcības, kara, haosa un humanitārās krīzes;

10.  nosoda starptautisko plašsaziņas līdzekļu ietekmi baumu un dezinformācijas izplatīšanā ar mērķi radīt vardarbības un nestabilitātes gaisotni, kas apdraud Venecuēlas valdības darbību; atgādina, ka informācijas brīvība ir cilvēka pamattiesības, un aicina starptautiskos plašsaziņas līdzekļus rīkoties atbildīgi un notikumus atspoguļot taisnīgi, precīzi un līdzsvaroti, jo pašlaik tā nenotiek;

11.  nosoda amnestijas tiesību akta projektu, kuru Venecuēlā ir ierosinājuši galēji labējie spēki un kuras galvenais mērķis ir atbrīvot slepkavas, teroristus un personas, kas atbildīgas par nevainīgu cilvēku nāvi;

12.  pauž dziļu solidaritāti ar Venecuēlu un Latīņameriku saistībā ar El Niño parādību un tās milzīgo ietekmi uz Venecuēlu; stingri prasa ievērot starptautisku solidaritāti, lai palīdzētu un atbalstītu reģionus, kas cieš no šīs dabas parādības;

13.  atzinīgi vērtē sociālās iekļaušanas politikas īstenošanu Venecuēlā, kuras pamatā ir sociālā atbildība un taisnīgums, vienlīdzība, solidaritāte un cilvēktiesības, jo šī politika palīdzējusi samazināt valstī nevienlīdzību, it īpaši attiecībā uz sociālās attīstības pasākumiem un ievērojamiem panākumiem, kas sasniegti nabadzības ierobežošanā un izglītības jomā, tostarp izskaužot analfabētismu 2005. gadā un palielinot studentu skaitu augstākās izglītības mācību iestādēs;

14.  atgādina par Venecuēlas svarīgo lomu, veidojot un stiprinot sadarbības un integrācijas procesu, kas dod labumu Latīņamerikas tautām; uzsver ievērojamos rezultātus, kas panākti reģionālajā integrācijā un sadarbībā Latīņamerikas tautu labā; atzinīgi vērtē ievērojamos ALBA–TCP un CELAC sasniegumus veselības, izglītības, kultūras un finansiālās integrācijas jomās;

15.  atzīst, ka ALBA-TCP dalībvalstis apzinās Venecuēlas valdības smago darbu, veicinot un aizsargājot cilvēktiesības, tiesiskumu un mieru un tiecoties ierobežot plānus attiecībā uz starptautisku iejaukšanos Venecuēlā, kura apdraud stabilitāti ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī reģionā;

16.  atbalsta EuroLat deklarāciju, kura tika pieņemta Lisabonas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2016. gada 16.–18. maijā, atsaucoties uz konkrētām problēmām, ar ko saskaras dažas divpusējās reģionālās asociācijas dalībvalstis, pauž "bažas par ekonomikas krīzes politisko, ekonomisko un sociālo ietekmi, kas skar daudzas Eiropas un Latīņamerikas valstis," un turklāt "attiecībā uz Venecuēlas krīzi" iesaka meklēt "saskarsmes punktus, lai valdības, Asamblejas un politisko partiju pārstāvji varētu strādāt kopā un rast risinājumus Venecuēlas Konstitūcijas ietvaros";

17.  atbalsta prezidenta N. Maduro veicināto iniciatīvu ar UNASUR atbalstu īstenot dialogu starp Venecuēlas Bolivāra Republikas valdības un opozīcijas pārstāvjiem un atbalsta UNASUR lomu, iestājoties par tādām šā dialoga prioritātēm kā visu pilsoņu labklājība, miers, taisnīgums, patiesība, labas iestāžu attiecības, ekonomikas stiprināšana un tiesiskuma, demokrātijas un valsts suverenitātes ievērošanas aizsardzība, pirmajai sanāksmei notiekot Dominikānas Republikā un tajā piedaloties bijušajiem premjerministriem un prezidentiem, proti, José Luis Rodríguez Zapatero (Spānija), Leonel Fernández (Dominikānas Republika) un Martín Torrijos (Panama);

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai, Mercosur parlamentam, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārai asamblejai un Latīņamerikas reģionālajām struktūrām, tostarp UNASUR, ALBA–TCP un CELAC.

(1)

OV C 120 E, 24.4.2008., 484. lpp.

(2)

OV C 15 E, 21.1.2010., 85. lpp.

(3)

OV C 212 E, 5.8.2010., 113. lpp.

(4)

OV C 341 E, 16.12.2010., 69. lpp.

(5)

OV C 351 E, 2.12.2011., 130. lpp.

(6)

OV C 264 E, 13.9.2013., 88. lpp.

(7)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0176.

(8)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0106.

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0080.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika