Procedūra : 2016/2699(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0729/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0729/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 08/06/2016 - 12.17
CRE 08/06/2016 - 12.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0269

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 559kWORD 86k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0700/2016
1.6.2016
PE596.895v01-00
 
B8-0729/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Venecuēlā (2016/2699(RSP))


Francisco Assis, Ramón Jáuregui Atondo, Carlos Zorrinho, Marlene Mizzi, Doru-Claudian Frunzulică, Claudia Țapardel, Nicola Caputo, Nicola Danti, Pier Antonio Panzeri, Nikos Androulakis, Karoline Graswander-Hainz, Knut Fleckenstein, Enrique Guerrero Salom, Sergio Gutiérrez Prieto, Ana Gomes, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Jonás Fernández, Juan Fernando López Aguilar, Victor Boştinaru S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2016/2699(RSP))  
B8-0729/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Venecuēlā, proti, 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(1) un 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu(2), un 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā(3),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 2001. gada 11. septembrī pieņemto Amerikas Demokrātijas hartu

–  ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra 2014. gada 20. oktobra paziņojumu par protestētāju un politiķu aizturēšanu Venecuēlā,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram Luis Almagro adresēto cilvēktiesību aizsardzības organizācijas Human Rights Watch 2016. gada 16. maija vēstuli par Venecuēlu(4),

–  ņemot vērā Dienvidamerikas valstu savienības (UNASUR) ģenerālsekretāra oficiālos 2016. gada 23. maijā(5) un 28. maijā(6) izdarītos paziņojumus par sanāksmēm, kuras rīkoja, lai noskaidrotu iespējas sākt nacionālu Venecuēlas valdības un MUD opozīcijas koalīcijas pārstāvju dialogu,

–  ņemot vērā G7 valstu un valdību vadītāju 2016. gada 26. un 27. maijā(7) Isešimā izdarīto deklarāciju,

–  ņemot vērā ASV valsts sekretāra John Kerry 2016. gada 27. maija paziņojumu par telefona sarunu ar bijušo Spānijas premjerministru José Luis Rodríguez Zapatero(8),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Venecuēlas teritorijā atrodas 20 % no pasaules naftas iegulām, no kurām tiek iegūti tikai 3 % no pasaulē iegūtā naftas apjoma; tā kā nafta sastāda 96 % no Venecuēlas eksporta; tā kā ekonomiskā uzplaukuma laikā Venecuēla nebija uzkrājusi neko, lai mazinātu pretēju tendenci, kas izpaudās, ka tirdzniecības apjoma kritums, vai lai amortizētu vajadzīgo makroekonomisko korekciju ietekmi;

B.  tā kā saskaņā ar Starptautisko Valūtas fonda (SVF) prognozēm Venecuēlas ekonomika 2016. gadā saruks par 8 %, padziļinot 2015. gada kritumu, kas bija 5,7 %; tā kā, neskatoties uz minimālās algas pieaugumu par 30 %, inflācijas rādītājs — 180,9 % — Venecuēlas iedzīvotājiem liedz jebkādas iespējas iegādāties pirmās nepieciešamības preces; tā kā SVF paredz, ka vidējā inflācija līdz 2016. gada beigām sasniegs 700 % un — 2200 % 2017. gadā;

C.  tā kā, neskatoties uz oficiālu datu trūkumu saskaņā ar nacionālā statistikas institūta ENCOVI (Encuesta de Condiciones de Vida) nabadzība Venecuēlā ir pieaugusi no 30 % 2013. gadā līdz 60 % 2016. gadā; tā kā 75 % no medikamentiem, kurus Pasaules Veselības organizācija uzskata par ļoti svarīgiem, Venecuēlā pieejami nav;

D.  tā kā pamata infrastruktūras celtniecība nav paredzama un neefektīva pārvaldība ir novedusi pie plašas ekonomiskās un sociālās krīzes, par ko liecina ilgstošais resursu, izejvielu, kapitālpreču, pamata pārtikas preču un svarīgāko medikamentu trūkums un pilnīga ražošanas apstāšanās, un tā kā valsts atrodas uz plaša sociālā apvērsuma sliekšņa, kas varētu izraisīt humanitāru krīzi ar neparedzamām sekām;

E.  tā kā 167 deputātu vietu vienpalātas parlamentā — Nacionālajā asamblejā — Venecuēlas opozīcijas koalīcija MUD ieguva 112 vietas, kas ir divu trešdaļu vairākums salīdzinājumā ar Vienotās sociālistu partijas PSUV 55 vietām; tā kā Augstākā tiesa pēc tam aizliedza četriem MUD pārstāvjiem stāties Nacionālās asamblejas deputāta amatā, kā rezultātā opozīcija zaudēja savu divu trešdaļu vairākumu;

F.  tā kā ir ieslodzīti ievērojami opozīcijas vadītāji un citas personas — apmēram 100, pamatojoties uz ideoloģiskiem un politiskiem iemesliem; tā kā Nacionālā asambleja 2016. gada 29. martā pieņēma Amnestijas un nacionālās samierināšanas likumu un 2016. gada 11. aprīlī Augstākā tiesa no jauna to pasludināja par pretēju konstitūcijai;

G.  tā kā kopš Nacionālās asamblejas darbības sākuma 2016. gada janvārī Augstākā tiesa par nelikumīgiem un nepiemērojamiem pasludināja četrus asamblejas pieņemtos likumus: februārī Augstākā tiesa atstāja spēkā prezidenta Nicolas Maduro ekonomisko dekrētu, ko Nacionālā Asambleja noraidīja janvārī; martā Augstākā tiesa, pieņemot spriedumu pasludināja, ka likumdevēja iestādei nav tiesību izskatīt 13 tiesnešu iecelšanu, kas notika 2015. gada beigās; aprīlī šī tiesa par pretēju konstitūcijai pasludināja Amnestijas likumu un noraidīja konstitūcijas grozījumu, kas būtu samazinājas prezidenta pilnvaru termiņu no sešiem līdz četriem gadiem;

H.  tā kā nesen UNASUR ietvaros notika sanāksme ar Dominikānas Republiku, kuru vadīja bijušais Spānijas premjerministrs José Luis Rodríguez Zapatero, bijušais Dominikānas Republikas prezidents Leonel Fernández un bijušais Panamas prezidents Martín Torrijos un kuru rīkoja, lai noskaidrotu iespējas sākt nacionālo dialogu ar Venecuēlas Bolivāra Republikas valdības pārstāvjiem un opozīcijas partijām, kuras pārstāvēja MUD;

I.  tā kā cīņa par kontroli pār nelikumīgām raktuvēm, ir ierasta parādība ar minerāliežiem bagātā teritorijā, kas robežojas ar Gajānu Brazīliju; tā kā 2016. gada 4. martā Tumeremo, Bolivāra štats, notika masveida slepkavība — vispirms pazuda 28 ogļraču un pēc tam viņi tika nogalināti; tā kā varas iestādes joprojām nav devušas apmierinošu atbildi un tā kā šo lietu nesen izmeklējušo žurnālisti Lucía Suárez nošāva 2016. gada 28. aprīlī viņas mājā Tumeremo;

J.  tā kā tiesiskas valsts princips un varas dalīšanas princips netiek ievēroti pietiekamā mērā; tā kā šā brīža fakti liecina par pārmērīgu valdības iejaukšanos tiesu varas un Nacionālās Vēlēšanu padomes darbībā un kontroli pār tām, nelabvēlīgi ietekmējot likumdevēju varu un opozīciju, kas ir jebkuras demokrātiskās sistēmas stūrakmeņi;

K.  tā kā Venecuēlas valdības 2016. gada 6. aprīlī pieņemtajā dekrētā Nr. 2294 ir noteikts, ka publiskā sektora darbinieki strādās tikai divas dienas nedēļā, kamēr Simona Bolivāra Hidroelektriskajā stacijā netiks novērstas El Niño radītās sekas; tā kā ir uz laiku vai pavisam ir arī izbeigtas mācības universitātēs un citās mācību iestādēs, pamatojoties uz nacionālās drošības vai enerģijas taupīšanas apsvērumiem; tā kā šīs slēgšanas nopietni ietekmē iedzīvotāju tiesības;

L.  tā kā ļoti augstā noziedzības līmeņa un pilnīgas nesodāmības dēļ Venecuēla ir kļuvusi par vienu no visbīstamākajām valstīm pasaulē un Karakasā ir visaugstākais vardarbīgās noziedzības līmenis pasaulē — uz 100 000 cilvēku tiek izdarītas vairāk nekā 119,87 slepkavības;

M.  tā kā demokrātiskā opozīcija ir sākusi konstitūcijai atbilstošu procesu, pieprasot minēto pasākumu atcelšanas referenduma rīkošanu; tā kā MUD ir savākusi un Nacionālajai Vēlēšanu iestādei nodevusi 1,8 miljonus parakstu, kas ir daudz vairāk, nekā sākotnēji bija nepieciešams — 198 000 — lai šis process būtu likumīgs un pieņemams no konstitūcijas viedokļa,

1.  pauž dziļas bažas par būtisko situācijas pasliktināšanos demokrātijas un cilvēktiesību jomā Venecuēlā;

2.  atzinīgi vērtē UNASUR ietvaros veikto starpniecību, pateicoties kurai ir sākts izpildvaras un MUD opozīcijas vairākuma nacionālā dialoga process; atgādina, ka Venecuēlā netiks rasts neviens reālistisks, miermīlīgs un noturīgs risinājums, ja netiks īstenots nacionālais dialogs, un aicina iesaistītās puses sākt lietišķu un uz risinājumu vērstu procesu; uzsver, ka sarunās panākts demokrātisks risinājums ir vienīgais virzības uz priekšu risinājums;

3.  mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un reģionālās organizācijas nodrošināt, lai dialoga un nacionālā izlīguma mehānismiem Venecuēlā būtu samierināšanas funkcija un lai tiktu atbalstīts valsts pašreizējās krīzes pārvarēšanas miermīlīgs, demokrātisks un konstitucionāls risinājums

4.  pieņem zināšanai G7  valstu un valdību vadītāju paziņojumu par Venecuēlu; aicina Eiropas Padomi tās jūnija sanāksmē sniegt politisku paziņojumu par stāvokli valstī un atbalstīt nesen sākto starpniecības darbu, lai attiecībā uz Venecuēlu varētu panākt demokrātiskus un politiskus risinājumus;

5.  pauž dziļas bažas par aizvien vairāk pieaugošo sociālo spriedzi, ko radīja tādu pirmās nepieciešamības preču trūkums kā pārtika un medikamenti; aicina AP/PV attiecībā uz šo valsti sagatavot sadarbības plānu, lai apmierinātu iedzīvotāju visakūtākās un pamata vajadzības; aicina Venecuēlas valdību piekrist šai sadarbībai un sekmēt tās īstenošanu;

6.  pauž savas bažas par šā brīža institucionālo strupceļu un izpildvaras kontroli pār Augstāko tiesu un Nacionālo Vēlēšanu padomi nolūkā kaitēt Nacionālās asamblejas pieņemto tiesību aktu un iniciatīvu piemērošanai; aicina Venecuēlas valdību ievērot tiesiskas valsts principu un varas dalīšanas principu; atgādina, ka vienlīdz leģitīmu varas atzaru nodalīšana un neatkarība ir būtisks demokrātisko valstu princips, ņemot vērā, ka to darbības pamatā ir tiesiskas valsts kritēriji;

7.  aicina Venecuēlas valdību patlaban cietumā esošo politisko ieslodzīto sodu — ieslodzījuma cietumā — nomainīt ar mājas arestu; atgādina, ka politisko ieslodzīto atbrīvošana ir priekšnoteikums, kuru opozīcija ir izvirzījusi, lai piedalītos sarunās, un aicina abas puses vienoties par kompromisa risinājumu, kas ir jāpanāk nolūkā atbalstīt patlaban īstenotos starpniecības pūliņus; atgādina, ka šāds solis uzlabos izpildvaras vēlmi sekmēt nacionālo dialogu;

8.  pieprasa iestādēm ievērot un garantēt konstitucionālās tiesības uz miermīlīgām demonstrācijām; papildus tam opozīcijas vadītājus aicina savu ietekmi izmantot atbildīgi un atturīgi; aicina Venecuēlas iestādes garantēt visiem iedzīvotājiem, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, politiskajiem aktīvistiem un neatkarīgu nevalstisku organizāciju dalībniekiem, drošību un iespējas brīvi īstenot savas tiesības;

9.  uzskata, ka vissvarīgākā prioritāte ir pazemināt pašreizējo augsto nesodāmības līmeni, kas pastiprina un veicina šajā valstī valdošo arvien pieaugošu vardarbību un nedrošību, un panākt, lai tiktu respektēta pašreizējā tiesiskā sistēma, kas nodrošina taisnīgumu no nolaupīšanām, slepkavībām un citiem ik dienu izdarītiem noziegumiem cietušajām personām un viņu ģimenes locekļiem;

10.  aicina Venecuēlas varas iestādes izmeklēt Tumeremo slaktiņu, kurā tika nekrietni noslepkavoti 28 ogļrači, un saukt pie atbildības šā nozieguma izdarītājus un ierosinātājus, tostarp tos, kas nesen noslepkavoja žurnālisti Lucía Suárez — šis noziegums notika tajā pašā vietā un pastāv aizdomas par tā saikni ar ogļraču slepkavību;

11.  mudina Venecuēlas valdību un varas iestādes ievērot konstitūciju un atbalstīt, nevis sabotēt atzītos likumīgos mehānismus un procedūras, kas paredzētas, lai sāktu Venecuēlas konstitūcijā noteikto vēlēšanu procesu;

12.  mudina Venecuēlas valdību darīt visu iespējamo, lai optimizētu darba un mācību stundas, valstī atjaunojot normālu stāvokli, un ievērot sociālās un darba tiesības un vispārējās tiesības uz izglītību;

13.  atgādina, ka Parlaments vairākkārt apliecināja solidaritāti ar Venecuēlas iedzīvotājiem; norāda, ka lielākā daļa šīs valsts politisko partiju ir stingri un atkārtoti lūgusi pēc mūsu klātbūtnes un atbalsta; šajā sakarībā atgādina, ka Parlamenta delegācijas vizīte ir jau apstiprināta, bet vēl nav notikusi; tādēļ prasa minēto vizīti organizēt tā, lai delegācija varētu izpildīt savas pilnvaras iepazīties ar politisko un sociālo stāvokli Venecuēlā;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0176

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0106.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0080.

(4)

https://www.hrw.org/news/2016/05/16/letter-human-rights-watch-secretary-general-almagro-about-venezuela

(5)

http://www.unasursg.org/es/node/719

(6)

http://www.unasursg.org/es/node/779

(7)

http://www.mofa.go.jp/files/000160266.pdf

(8)

http://www.state.gov/r/pa/prs/ps/2016/05/257789.htm

Juridisks paziņojums - Privātuma politika