Procedūra : 2016/2747(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0734/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0734/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 08/06/2016 - 12.18
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 408kWORD 80k
1.6.2016
PE596.900v01-00
 
B8-0734/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,


par endokrīnai sistēmai kaitīgām vielām — situācija pēc Tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma (2016/2747(RSP))


Sylvie Goddyn EPP grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošām vielām — situācija pēc Tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma (2016/2747(RSP))  
B8-0734/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra spriedumu lietā Nr. T–521/14, „Zviedrijas Karaliste pret Eiropas Komisiju”(4), kurā Zviedrijas Karaliste, ko cita starpā atbalstīja arī Eiropas Parlaments, cēlusi prasību pret Komisiju par to, ka tā nav pieņēmusi deleģētos aktus, ar kuriem nosaka konkrētus zinātniskus kritērijus, lai noteiktu vielas, kas noārda endokrīno sistēmu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 36. pantu,

–  ņemot vērā LESD 168. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 17. panta 8. punktu un LESD 234. pantu,

–  ņemot vērā 2016. gada 22. marta vēstuli, ko Komisijas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker nosūtījis Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam ((2016)1416502),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada novembra priekšlikumu jaunam pasākumam attiecībā uz bisfenolu A (BPA) materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 25. maija paziņojumu par endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošām vielām — pašreizējā situācija pēc Tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Regulas (ES) Nr. 528/2012 pamatā ir piesardzības princips un tās mērķis ir nodrošināt, ka, ražojot un piedāvājot tirgū aktīvās vielas un biocīdus, nerodas kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nepieņemama ietekme uz vidi;

B.  tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 Komisijai tika uzlikts par pienākumu ne vēlāk kā līdz 2013. gada 13. decembrim pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka zinātniskos kritērijus endokrīnai sistēmai kaitīgu aktīvo vielu un biocīdu īpašību noteikšanai;

C.  tā kā Komisija nav pieņēmusi iepriekš minētos deleģētos aktus ne līdz 2013. gada 13. decembrim, ne pēc tam;

D.  tā kā Vispārējā tiesa savā 2015. gada 16. decembra spriedumā konstatēja, ka Komisijai bija skaidrs un precīzi formulēts pienākums bez jebkādiem nosacījumiem noteikt iepriekš minētos zinātniskos kritērijus ne vēlāk kā līdz 2013. gada 13. decembrim;

E.  tā kā Vispārējā tiesa ir noraidījusi Komisijas izvirzīto konkrēto juridisko argumentu, ar ko tā pamato savu bezdarbību, un sprieduma 74. punktā nepārprotami konstatējusi, ka nevienā Regulas (ES) Nr. 528/2012 noteikumā nav prasīts veikt zinātnisku, ar risku saistītu kritēriju ietekmes novērtējumu;

F.  tā kā Parlamenta 2016. gada 2. februāra plenārsēdē Komisija, ko pārstāvēja veselības un pārtikas nekaitīguma komisārs Vytenis Povilas Andriukaitis, paziņoja, ka ietekmes novērtējums “ir uzskatāms par noderīgu un pat būtisku instrumentu, izstrādājot gaidāmo lēmumu par kritērijiem” un, vēl jo vairāk, ka Komisija gatavojas iesniegt “pirmkārt, īstenošanas regulu, kas satur kritērijus, ko piemēro ķīmiskām vielām, uz kurām attiecas Augu aizsardzības līdzekļu regula un tā saucamā PRAC procedūra”, un, “otrkārt, deleģēto aktu, kas satur kritērijus, ko piemēro saskaņā ar Biocīdu regulu”,

G.  tā kā Komisijas priekšsēdētājs J.-C. Juncker savā iepriekš minētajā 2016. gada 22. marta vēstulē apstiprināja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam Komisijas nodomu iegūt, pirmkārt, Regulējuma kontroles padomes atzinumu par ietekmes novērtējumu, lai gan Vispārējā tiesa ir norādījusi, ka ne ar vienu Regulas (ES) Nr. 528/2012 noteikumu netiek prasīts zinātnisku, ar risku saistītu kritēriju ietekmes novērtējums;

H.  tā kā šie paziņojumi ir apstiprinājums nepārtrauktai, pastāvīgai un atkārtotai Regulas (ES) Nr. 528/2012 un Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma pārkāpšanai;

I.  tā kā LESD 266. panta 1. daļā ir noteikts, ka “Iestādei vai struktūrai, kuras pieņemtie akti ir pasludināti par spēkā neesošiem vai kuras bezdarbība ir atzīta par tādu, kas ir pretrunā Līgumiem, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu”;

J.  tā kā tādēļ šāda atkārtota norādījumu neizpilde ir nepārprotams Līgumu pārkāpums,

K.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1935/2004 pamatā ir princips, ka jebkuram materiālam vai izstrādājumam, kas paredzēts tiešai vai netiešai saskarei ar pārtikas produktiem, jābūt pietiekami inertam, lai novērstu vielu pārnesi uz pārtiku tādos daudzumos, kas apdraudētu cilvēka veselību vai radītu nepieņemamas izmaiņas pārtikas produkta sastāvā, vai pasliktinātu tā organoleptiskās īpašības;

L.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1935/2004 18. pantā ir paredzēts, ka, ja jaunas informācijas iegūšanas vai esošas informācijas pārvērtēšanas rezultātā dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka materiāla vai izstrādājuma izmantošana apdraud cilvēku veselību, tā var uz laiku apturēt vai ierobežot attiecīgo ES noteikumu, piemēram, noteikumu par plastmasu, piemērošanu; tā kā saskaņā ar šiem pašiem noteikumiem Komisijai ir uzlikts par pienākumu izlemt, vai šie pasākumi ir nepieciešami, ja tas ir atbilstīgi pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinuma saņemšanas, un veikt darbības to pieņemšanai vai noraidīšanai;

M.  tā kā vairākas dalībvalstis ir ieviesušas valsts aizliegumu aizdomīgo endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošo vielu izmantošanai plastmasas materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, kā arī citos materiālos, piemēram, pārklājumos; tā kā Dānija un Beļģija ir ieviesušas valsts aizliegumu izmantot BPA materiālos, kas paredzēti saskarei ar zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produktiem, tāpat kā Zviedrija ir ieviesusi aizliegumu attiecībā tikai uz pārklājumiem un lakām materiālos, kas paredzēti saskarei ar zīdaiņu un mazu bērnu pārtikas produktiem, bet Francija — attiecībā uz visu pārtikas iepakojumu, konteineriem un virtuves piederumiem;

N.  tā kā Komisijas juridiskais pienākums rīkoties attiecas uz tām dalībvalstīm, kuras ir izmantojušas šādu pamatojumu 18. panta piemērošanai, proti, Franciju, Dāniju un Beļģiju; tā kā šīs dalībvalstis, kā arī Zviedrija, ir paziņojušas par saviem pasākumiem, ciktāl tie attiecas uz materiāliem, kuriem nepastāv specifiski saskaņoti pasākumi ES līmenī, kā paredzēts “2015/1535 paziņošanas procedūrā”;

O.  tā kā Regulas (EK) Nr. 1907/2006 pamatā ir cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanas princips,

1.  uzsver, ka Komisija nav nodrošinājusi cilvēku veselības un vides augsta līmeņa aizsardzību;

2.  atgādina, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu pieņemt deleģētos aktus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012;

3.  atgādina, ka Komisijas pienākums bija precizēt zinātniskos kritērijus endokrīnai sistēmai kaitīgu aktīvo vielu un biocīdu īpašību noteikšanai, lai gan saskaņā ar Komisijas 2015. gada 19. maija labāka regulējuma pamatnostādnēm ietekmes novērtējumu uzdevums ir vākt pierādījumus, lai novērtētu, vai paredzētais Savienības leģislatīvais vai neleģislatīvais pasākums ir pamatots un kādam šim pasākumam jābūt, lai vislabāk sasniegtu vēlamos politikas mērķus;

4.  uzskata par nepieņemamu to, ka pat pēc Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra spriedumā iekļautā norādījuma Komisija nav ierosinājusi deleģētos aktus, ar kuriem nosaka zinātniskos kritērijus endokrīnai sistēmai kaitīgu aktīvo vielu un biocīdu īpašību noteikšanai;

5.  kā nepamatotus un tukšus nosoda Komisijas mēģinājumus novilcināt savu rīcību un mēģinājumu pamatot vajadzību pieņemt ietekmes novērtējumu, kas nav paredzēts tiesību aktos, kad tā jau publiski ir darījusi zināmu, ka to ietekmē rūpnieciskie lobiji, PTO un Amerikas Savienotās Valstis, prasot nepublicēt zinātniskos kritērijus endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošu īpašību noteikšanai;

6.  uzsver vēl vienu Komisijas izdarīto Līgumu pārkāpumu, jo tā nav veikusi visus pasākumus, lai izpildītu Vispārējās tiesas spriedumu;

7.  aicina Komisiju ļaut dalībvalstīm lemt par aizliegumu izmantot un importēt produktus, kurus tās uzskata par endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošiem;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2)

OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.

(3)

OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(4)

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 16. decembra spriedums, Zviedrijas Karaliste pret Eiropas Komisiju, lieta Nr. T–521/14, ECLI:EU:T:2015:976.

(5)

http://ec.europa.eu/smart-regulation/roadmaps/docs/2015_sante_534_bpa_measure_en.pdf.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika