REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par endokrīnai sistēmai kaitīgām vielām — situācija pēc Tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma
1.6.2016 - (2016/2747(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Piernicola Pedicini, Marco Affronte, Eleonora Evi, Marco Zullo, Fabio Massimo Castaldo, Marco Valli, Daniela Aiuto, Laura Agea, Dario Tamburrano, Laura Ferrara, Isabella Adinolfi, Tiziana Beghin, David Borrelli, Rosa D’Amato, Ignazio Corrao, Marco Zanni EFDD grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0733/2016
B8-0736/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par tematu „Vielas, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus: stāvoklis pēc Tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma”
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu[1],
– ņemot vērā Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2015. gada 16. decembra spriedumu lietā T-521/14 „Zviedrijas Karaliste pret Eiropas Komisiju” (Prasība sakarā ar bezdarbību — Zinātnisku kritēriju specifikācija, lai noteiktu īpašības, kas rada endokrinoloģiskās sistēmas traucējumus — Komisijas nepieņemti deleģējošie akti — Pienākums rīkoties), ko iesniedza Zviedrijas Karaliste, cita starpā Eiropas Parlamentam iestājoties lietā ad adiuvandum pret Eiropas Komisiju,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 168., 234., 265. un 266. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 14. pantu un 17. panta 8. punktu,
– ņemot vērā priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2016. gada 22. marta vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam ((2016)1416502),
– ņemot vērā Reglamenta 119. un 123. pantu, kā arī 169. panta 5. punktu,
– ņemot vērā priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai saskaņā ar Reglamenta 119. pantu (2016/1594(MOC)),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta nosūtīto 2016. gada 23. maija atzinumu D(2016)24155, jo īpaši tā 17., 19., 20. un 21. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Regulas (ES) Nr. 528/2012 pamatā ir piesardzības princips un tās mērķis ir nodrošināt, ka, ražojot un piedāvājot tirgū aktīvās vielas un biocīdus, nerodas kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nepieņemama ietekme uz vidi;
B. tā kā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 Komisijai ne vēlāk kā līdz 2013. gada 13. decembrim bija jāpieņem deleģētie akti, ar kuriem nosaka zinātniskos kritērijus endokrīnai sistēmai kaitīgu aktīvo vielu un biocīdu īpašību noteikšanai;
C. tā kā Komisija nav pieņēmusi iepriekš minētos deleģētos aktus ne līdz 2013. gada 13. decembrim, ne pēc tam;
D. tā kā Tiesa savā 2015. gada 16. decembra spriedumā lietā T-521/14 konstatēja, ka Komisijai bija skaidrs un precīzi formulēts pienākums bez jebkādiem nosacījumiem pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu iepriekš minētos zinātniskos kritērijus ne vēlāk kā līdz 2013. gada 13. decembrim;
E. tā kā Tiesa, noraidot Komisijas izvirzīto konkrēto juridisko argumentu, ar ko tā pamato savu bezdarbību, sprieduma 74. punktā ir nepārprotami paskaidrojusi, ka nevienā Regulas (ES) Nr. 528/2012 noteikumā nav prasīts veikt zinātnisku, ar risku saistītu kritēriju ietekmes novērtējumu;
F. tā kā Komisija vairākkārt ir apstiprinājusi savu nodomu pirms iepriekš minētā deleģētā akta pieņemšanas veikt ietekmes novērtējumu;
G. tā kā šie paziņojumi ir apstiprinājums nepārtrauktai, pastāvīgai un atkārtotai Regulas (ES) Nr. 528/2012 un Tiesas 2015. gada 16. decembra sprieduma lietā T-521/14 pārkāpšanai;
H. tā kā saskaņā ar LESD 266. panta pirmo daļu iestādei, kuras pieņemtais akts ir pasludināts par spēkā neesošu vai kuras bezdarbība ir atzīta par tādu, kas ir pretrunā Līgumiem, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu;
I. tā kā šāda atkārtota neatbilstīga rīcība ir skaidrs Līgumu pārkāpums, ko ir izdarījusi pati Līguma uzraudzītāja — Komisija;
J. tā kā Corporate Europe Observatory (CEO) 2015. gada maija detalizētajā un neapstrīdētajā ziņojumā ir konstatēts, ka Komisijas Vides ģenerāldirektorāts būtu varējis laikus noteikt zinātniskos kritērijus endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošu ķīmisku vielu konstatēšanai;
K. tā kā saskaņā ar šo pašu ziņojumu deleģēto aktu pieņemšanas novēlošana, pieprasot nelegālu ietekmes novērtējumu, bija izplānota stratēģija, ko īstenoja Komisijas līmeņa ierēdņi, kuri izvēlējās aizsargāt privātas rūpnieciskās intereses, nevis cilvēku veselību un vidi;
L. tā kā par P. Pedicini un citu deputātu iesniegto priekšlikumu izteikt neuzticību Komisijai pirmo reizi tika paziņots 2016. gada 12. maija plenārsēdes laikā, un pēc tam priekšsēdētājs Martin Schulz vēstulē visiem Eiropas Parlamenta deputātiem šo priekšlikumu atcēla; tā kā iemesli šim lēmumam bija saistīti ar Reglamenta 169. panta 5. punkta in extenso kļūdainu interpretāciju;
M. tā kā Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumā, ko 2016. gada 10. maijā pieprasīja ENVI komiteja, ir skaidri norādīts, ka Eiropas Parlamentam vienīgais atlikušais tiesiskās aizsardzības līdzeklis ir divus gadus ilga procedūra, ar kuru sekmīgā gadījumā varētu tikai panākt, ka Tiesa vēlreiz atzīst Komisijas bezdarbības prettiesiskumu, taču tā nevarētu likt Komisijai pieņemt deleģētos aktus, kā tas ir pieprasīts Regulā (ES) Nr. 528/2012 (Biocīdu regula);
N. tā kā Eiropas Parlamenta Juridiskais dienests piebilst, ka Parlaments nepārprotami ir tiesīgs reaģēt uz Komisijas nostāju, izmantojot savas pilnvaras īstenot Komisijas politisko kontroli saskaņā ar LES 14. pantu,
1. pauž nožēlu par to, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu pieņemt deleģētos aktus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 528/2012;
2. atgādina, ka Komisijas pienākums bija precizēt zinātniskos kritērijus endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošu vielu konstatēšanai, taču saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm ietekmes novērtējumu mērķis ir savākt pierādījumus, lai izvērtētu, vai turpmāka ES leģislatīva vai neleģislatīva rīcība ir pamatota un kā šādu rīcību var vislabāk izplānot, lai sasniegtu vēlamos politikas mērķus;
3. uzskata par nepieņemamu to, ka pat pēc Tiesas 2015. gada decembra spriedumā iekļautā norādījuma Komisija nav pieņēmusi deleģētos aktus, ar kuriem nosaka zinātniskos kritērijus endokrīnai sistēmai kaitīgu aktīvo vielu un biocīdu īpašību noteikšanai;
4. uzskata, ka ietekmes novērtējumos konstatētajām politiskajām iespējām nekādā gadījumā nevajadzētu ietekmēt zinātnisko kritērijus endokrīnai sistēmai kaitīgu aktīvo vielu un biocīdu īpašību noteikšanai;
5. uzsver, ka Līgums papildus tiek pārkāpts, ciktāl Komisija nav veikusi visus vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu;
6. pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs vispirms plenārsēdē paziņoja par priekšlikumu izteikt neuzticību un pēc tam to atcēla saskaņā ar Reglamenta 119. pantu (2016/1594(MOC));
7. prasa Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka zinātniskos kritērijus endokrīnās sistēmas traucējumus izraisošu aktīvo vielu un biocīdu konstatēšanai; prasa Komisijai rīkoties nekavējoties, un ne vēlāk kā pēc diviem mēnešiem šis akts tiks uzskatīts par oficiālu paziņojumu saskaņā ar LESD 265. pantu;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomes priekšsēdētājam un Komisijas priekšsēdētājam, kā arī darīt tiem zināmu plenārsēdes balsojumu par šo priekšlikumu.
- [1] OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.