Procedūra : 2016/2695(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0851/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0851/2016

Debates :

PV 05/07/2016 - 14
CRE 05/07/2016 - 14

Balsojumi :

PV 06/07/2016 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0311

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 487kWORD 89k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0851/2016
29.6.2016
PE585.286v01-00
 
B8-0851/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,


par sinerģiju inovācijām —Eiropas strukturālie un investīciju fondi, pamatprogramma „Apvārsnis 2020” un citi Eiropas inovāciju fondi un ES programmas (2016/2695(RSP))


Ernest Maragall, Davor Škrlec, Bronis Ropė Verts/ALE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par sinerģiju inovācijām —Eiropas strukturālie un investīciju fondi, pamatprogramma „Apvārsnis 2020” un citi Eiropas inovāciju fondi un ES programmas (2016/2695(RSP))  
B8-0851/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 4., 162. un 174. līdz 178. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1), (turpmāk ,,Kopīgo noteikumu regula” (KNR)),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK(8),

–  ņemot vērā 2014. gada 14. janvāra rezolūciju par pārdomātu specializāciju — izcilības centru tīklu izveidi kohēzijas politikas efektivitātei(9),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā(10),

–  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 10. jūnija paziņojumu „Pētniecība un inovācija kā jaunas izaugsmes avoti” (COM(2014)0339),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē”,

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 26. novembra paziņojumu „Investīciju plāns Eiropai” (COM(2014)0903),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. jūnija darba dokumentu “Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas „Apvārsnis 2020” un citu Savienības pētniecības, inovācijas un konkurences programmu sinerģijas veicināšana” (SWD(2014)0205),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu „Reģionālās politikas ieguldījums stratēģijā „Eiropa 2020” paredzētajā gudrā izaugsmē (COM(2010)0553),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2013. gada 30. jūlija atzinumu „Inovācijas plaisas mazināšana”,

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2014. gada 20. novembra atzinumu „Pasākumi, ar ko atbalsta jaundibinātu augsto tehnoloģiju uzņēmumu ekosistēmu izveidi”,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā kohēzijas politikas 2014. — 2020. gada finanšu plānošanas periodā joprojām ir galvenais visus reģionus aptverošs ES instruments ar ko veikt ieguldījumus reālajā ekonomikā, un vienlaikus ir Eiropas solidaritātes izpausme, paplašinot izaugsmi un labklājību un mazinot ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kuras vēl vairāk saasina ekonomikas un finanšu krīze;

B.  tā kā kohēzijas politika ir pilnībā saskaņota ar stratēģiju „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei un ir veidota, pamatojoties uz tās trim instrumentiem: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), un atbilstīgi vienotajam stratēģiskajam satvaram (VSS) plašāk koordinēta ar lauku attīstības fondiem, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un jūrlietu un zivsaimniecības nozarē — Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF);

C.  tā kā vienoti noteikumi tika izveidoti visiem pieciem šiem fondiem — Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem) — saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu, bet konkrētie katram VSS fondam piemērojamie noteikumi un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis ir pakļauti atsevišķam regulējumam;

D.  tā kā nesen veiktā kohēzijas politikas reforma ieviesa ierobežotu skaitu mērķu un prioritāšu, izveidojot tematisko ievirzi / tematisko koncentrāciju, taču tajā pašā laikā dodot zināmu rīcības brīvību un pielāgošanos noteiktām īpatnībām, un turklāt tā nodrošināja uzlabotas partnerības principu un stingru daudzlīmeņu pārvaldību, skaidri noteiktu pieeju teritoriālai attīstībai, palielināja sinerģiju starp šiem pieciem fondiem, kā arī ar citiem attiecīgajiem fondiem (piemēram, ar programmu „Apvārsnis 2020”, Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu, Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME), vides un klimata pasākumu programmu (LIFE)), kā arī nodrošināja īstenošanas noteikumu turpmāku vienkāršošanu, efektīvu uzraudzības un vērtēšanas sistēmu, pārredzamu izpildes satvaru, skaidrus finanšu instrumentu izmantošanas noteikumus, kā arī stabilu vadības un kontroles sistēmu un efektīvu finanšu pārvaldības sistēmu;

E.  tā kā, lai veicinātu galvenās uzmanības pievēršanu veiktspējai un stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu izpildei, katrā dalībvalstī tika ieviesta veiktspējas rezerve, ko veido 6 % no ERAF (neapverot Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi), ESF, KF, ELFLA un EJZF piešķirtajiem līdzekļiem, un, pamatojoties uz darbības pārskatu 2019. gadā, ir paredzēts, ka šī rezerve tiks piešķirta tikai tām programmām un prioritātēm, kurās ir sasniegti starpposma mērķi, kā arī tika ieviesti ex ante nosacījumi, lai nodrošinātu ESI fondu izdevumu efektivitāti, bet stingra uzraudzība un izvērtēšana nozīmē to, ka kohēzijas politikai 2014. — 2020. gadā ir visvērtīgākā politika, raugoties no ES budžeta viedokļa;

F.  tā kā Komisija 2015. gada14. decembrī pieņēma paziņojumu par ESI fondu ieguldījumu ES izaugsmes stratēģijā, Investīciju plānā Eiropai un Komisijas prioritātēs nākamajiem desmit gadiem, kas faktiski ir Regulas par kopīgiem noteikumiem ESI fondiem 16. pantā paredzētais ziņojums, par to īstenošanas progresu, kas aptver arī rezultātus, kādi gūti sarunās ar visām dalībvalstīm par partnerības nolīgumiem, darbības programmām un katras valsts svarīgākajām risināmajām problēmām;

G.  tā kā dotācijas ir pareizais veids kā atbalstītu projektus ar augstu pozitīvu ārējo ietekmi, t. i., tos, kas dod labumu visai sabiedrībai kopumā, un tādējādi tos ir grūti izmērīt, pamatojoties uz šo projektu īstermiņa un vidēja termiņa ekonomisko atdevi, un tā kā finanšu instrumenti ir īstais veids, kā atbalstīt projektus ar zemu pozitīvu ārējo ietekmi, tādēļ tos vajadzētu vērtēt. pamatojoties, galvenokārt, uz to ekonomisko atdevi,

1.  atgādina, ka saikne starp kohēzijas politiku un citām ES politikas jomām un iniciatīvām (programma „Apvārsnis 2020”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, lauku attīstība, digitālais vienotais tirgus, enerģētikas savienība) tika stiprinātā vienotajā stratēģiskajā satvarā, ko ieviesa ar Kopīgo noteikumu regulu, un tādējādi, izmantojot visus savus instrumentus un mērķus, tostarp pilsētprogrammu, teritoriālās attīstības programmu, ieguldījumus MVU, gudru izaugsmi un pārdomātu specializācijas stratēģiju, tā veicina stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu;

2.  uzsver to, ka minētā sinerģija rodas jau no paša stratēģiskās plānošanas līmeņa, un tāpēc attiecībā uz to ir jāizdara stratēģiskas izvēles un jāveic plānošana par katru reģionu dalībvalsti atsevišķi, lai apzinātu un vairotu iespējas; norāda, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” gadījumā tas izpaužas kā izpratnes veidošanu, informācijas sniegšana, iesaistīšanās saziņas kampaņās un saistot valstu kontaktpunktus cik vien iespējams ar valsts un reģionālā līmeņa ESI fondu politikas veidotājiem un pārvaldības iestādēm;

3.  uzsver, ka pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrāde, iesaistot valsts un reģionālās vadošās iestādes un ieinteresētās personas, piemēram, universitātes un pārējās augstākās izglītības iestādes, rūpniecības nozares un sociālos partnerus uzņēmējdarbības atklāšanas procesā ir obligāta, reģioniem un dalībvalstīm, kas vēlas ieguldīt ERAF resursus pētniecībā un inovācijā, tā kā pārdomātas specializācijas stratēģijās būtu jāietver arī augšupējas darbības (spēju veidošana, valsts/reģionālās P&I sistēmas) un pakārtotas darbības (inovācijas/tirgus) pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”, kas savukārt veicina sadarbību ES līmenī, lai Eiropā mazinātu atšķirīgos inovāciju līmeņus, un jo īpaši veic ieguldījumus saiknē starp līderiem un sekotājiem, pamatojoties uz paātrinātas izcilības un paplašinātas līdzdalības darbībām, bet pārdomātas specializācijas metodoloģija var kļūt par vēl nozīmīgāku paraugu, kā īstenot kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada;

4.  uzskata, ka ir vēl vairāk jāstiprina kohēzijas politikas mērķtiecīgums; uzsver, ka ir neatliekami jāpalielina sinerģija ar citām ES politikas pamatnostādnēm konkurences jomā, jo īpaši pētniecības un attīstības, IKT, atjaunojamās enerģijas avotu un MVU jomā, lai palielinātu ES pētniecības un attīstības rezultātu izmantošanas intensitāti, radot jaunas kvalitatīvas darbvietas un saglabājot jau esošās, un veicinātu videi draudzīgu ekonomiku; aicina Komisiju izvērtēt iespējas palielināt sinerģiju dažādus ES instrumentu izmantošanā, jo īpaši starp pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un pārdomātas specializācijas iniciatīvām (RIS3);

5.  ka 2014. — 2020. gada plānošanas periodā kohēzijas politika finanšu instrumentiem piešķir lielāku nozīmi, un ka finanšu instrumenti, ja tos efektīvi īsteno, var ievērojami palielināt finansējuma ietekmi inovāciju ieviešanai tirgū, piemēram, energoefektivitātes jomā; tomēr uzsver, ka nepieciešams vairāk pierādījumu, lai saprastu, kā šādus finanšu instrumentus var efektīvi izmantot; atgādina, ka ar dotācijām un finanšu instrumentiem finansē dažāda veida darbības un ka šie atšķirīgie atbalsta veidi ir paredzēti atšķirīgiem līdzekļu saņēmējiem un projektiem; pauž nopietnas bažas par turpmāko dotāciju finansējumu ES programmās; uzsver, ka ir svarīgi turpināt dotāciju piešķiršanu konkrētām nozarēm vai konkrētiem darbību veidiem; uzsver, ka arī turpmāk ir jāsaglabā pareizais līdzsvars starp dotācijām un finanšu instrumentiem; atgādina, ka jāturpina palielināt finanšu instrumentu pārskatatbildība, pārredzamība un virzība uz rezultātu;

6.  uzsver, ka, tā kā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) un Eiropas strukturālo un investīciju fondu politikas jomu (kohēzija, kā arī lauku attīstība un zivsaimniecība) mērķi ir vērsti uz atšķirīgiem politikas un institucionālajiem līmeņiem, tiem citam cits ir jāpapildina, jo īpaši ar resursiem; pauž bažas par Komisijas priekšlikumu ar visaugstāko risku daļu ieguldījumu no ESI fondiem, uz kuriem ESIF, nevis tad, kad instrumenti ir apvienoti; uzskata, ka tas rada tiesisko nenoteiktību attiecībā uz ESI fondu izmantošanu, un ir pretrunā ar sākotnējo ESIF izveides ieceri — nodrošināt līdzekļus jaunu risku uzņemšanas spējai attiecībā uz ES ieguldījumiem;

7.  norāda, ka vēl vairāk ir jāstiprina sinerģijas ar citām politikas jomām un citiem instrumentiem, lai maksimāli palielinātu ieguldījumu ietekmi; šajā sakarībā atgādina par ES budžeta izmēģinājuma projektu „Kāpnes uz izcilību” (S2E), kas turpina atbalstīt 13 dalībvalstu reģionus, attīstot un izmantojot sinerģiju starp ESI fondiem; uzsver, cik svarīgi ir arī apzināt specializācijas saistītās jomas citos reģionos un dalībvalstīs, lai sadarbotos ar tiem, nodrošinātu labāku sagatavotību daudzvalstu projekta iespējām un panāktu starptautisku savienojamību;

8.  atgādina, ka pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” nav pietiekama finansējuma un ka projekti, kas novērtēti kā izcili, nesaņem finansējumu; uzsver, ka ir jāizmanto alternatīvs finansējums, piemēram, izmantojot izcilības zīmogu, ESI fondu dotācijas varētu piešķirt izciliem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem;

9.  uzsver, ka ESIF ir jābūt saskaņotam ar ESI fondiem un tam jāpapildina šie fondi un citas ES programmas, piemēram, „Apvārsnis 2020”; uzsver, ka būtu jānodrošina visu ES instrumentu pilnīga saskaņa un sinerģija, lai izvairītos no pārklāšanās vai pretrunām starp tiem vai starp dažādiem politikas īstenošanas līmeņiem; atgādina, ka ar stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanu ir jāpievēršas šim uzdevumam, lai efektīvi izmantotu visus pieejamos līdzekļus un sasniegtu cerētos rezultātus attiecībā uz visaptverošajiem stratēģiskajiem mērķiem, ņemot vērā, ka kvantitātes, kvalitātes un ietekme uz P&I ieguldījumiem būtu jāpalielina, koordinēti lietojot kohēzijas politikas instrumentus un programmu „Apvārsnis 2020”;

10.  ņem vērā Pētniecības, inovāciju un zinātnes komisāra sagatavošanās darbus ar mērķi, iespējams, izveidot Eiropas inovācijas padomi nolūkā labāk koordinēt inovācijas iniciatīvas Eiropas Savienībā (2015. gada decembris); brīdina vēl papildus nesarežģīt jau tā komplicēto ES finanšu instrumentu sistēmu, kurā ietilpst, piemēram, Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), nākotnes un jauno tehnoloģiju (NJT) shēmas, līgumiskās publiskās un privātās partnerības, kopīgās tehnoloģiju iniciatīvas (JTI), Eiropas inovācijas partnerības, InnovFin, ESIF finansējums, un atgādina Komisijai, ka inovācija notiek reģionālā un vietējā līmenī, un tāpēc centralizēts instruments vai lēmumu pieņemšanas struktūra, visticamāk, nebūs visefektīvākais instruments;

11.  vērš uzmanību uz pašreiz notiekošo projektu „Ceļā uz reģionālās ekonomikas konverģenci” (TREC), kura mērķis ir apvienot rūpniecības kopas un tehnoloģiju centrus dažādos ES reģionos — gan vadošajos, gan atpaliekošajos — lai veicinātu salīdzinošo vērtēšanu, labākās prakses un attīstības stratēģiju savstarpējo apmaiņu; aicina rūpīgi pārraudzīt tā rezultātus un noteikt, vai šī shēma ir veiksmīga, lai iekļautu to konkurētspējas budžeta pozīcijā minētajos finanšu instrumentos;

12.  uzsver, kā to atzinusi Revīzijas palāta, ka EIT finansējums ir pārāk koncentrēts uz nedaudzām valstīs un ierobežotu skaitu zināšanu un inovāciju kopienu (ZIK) partneru — 73 % EIT finansējuma tiek piešķirti piecām valstīm; aicina Komisiju un EIT būtiski palielināt finansējumu un pasākumus, kas paredzēti reģionālo inovāciju shēmās, lai atbalstītu inovācijas daudzos reģionos un plašāk izvērstu EIT atbalsta darbības;

13.  prasa, lai Komisija sniegtu paziņojumu par sinerģiju īstenošanu, ņemot vērā to, ka, izņemot atsauci uz to potenciālu ierobežotu ieguldījumu resursu izmantošanā un vispārējām izredzēm, risinot jaunas problēmas nākotnē, šis jautājums nav apskatīts tās ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 16. pantu, kaut gan konkrētām valstīm adresētie ieteikumi ir daļa no šīm sinerģijām;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.

(4)

OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(5)

OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.

(6)

OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.

(7)

OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(8)

OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.

(9)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0002.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0308.

(11)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0419.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika