Procedūra : 2016/2695(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0861/2016

Iesniegtie teksti :

B8-0861/2016

Debates :

PV 05/07/2016 - 14
CRE 05/07/2016 - 14

Balsojumi :

PV 06/07/2016 - 6.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 482kWORD 82k
29.6.2016
PE585.298v01-00
 
B8-0861/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,


par Struktūrfondu un investīciju fondu, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un citu Eiropas inovāciju fondu sinerģiju (2016/2695(RSP))


Younous Omarjee, Merja Kyllönen, Monica Macovei, Jiří Maštálka, Ángela Vallina, Martina Michels GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Struktūrfondu un investīciju fondu, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un citu Eiropas inovāciju fondu sinerģiju (2016/2695(RSP))  
B8-0861/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 4., 162. un 174. līdz 178. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, (turpmāk „Kopīgo noteikumu regula“)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005(7),

–  ņemot vērā 2014. gada 17. februāra rezolūciju par attālāko reģionu potenciāla kāpināšanu, veidojot sinerģiju starp struktūrfondiem un citām ES programmām(8),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ieguldījumu nodarbinātībai un izaugsmei — ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas veicināšana Savienībā(9),

–  ņemot vērā 2015. gada 26. novembra rezolūciju par virzību uz 2014.–2020. gada kohēzijas politikas vienkāršošanu un orientēšanu uz rezultātiem(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlija sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju „Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē”,

–  ņemot vērā 2014. gadā publicēto Komisijas rokasgrāmatu „Enabling synergies between European Structural and Investment Funds, Horizon 2020 and other research, innovation and competitiveness-related Union programmes” (Eiropas strukturālo un investīciju fondu, programmas „Apvārsnis 2020” un citu Savienības pētniecības, inovācijas un konkurentspējas programmu sinerģijas veicināšana),

–  ņemot vērā 2015. gadā Parīzē parakstīto COP21 nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā kohēzijas politika 2014.–2020. gada finanšu plānošanas periodā joprojām ir galvenais visus reģionus aptverošs ES instruments un tā kā tas ir vienīgais fonds, ar ko pārdala ienākumus ES reģionu starpā, un tā kā tās darbības mērķis ir vairot pārticību un mazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kuras vēl vairāk saasināja ekonomikas un finanšu krīze un taupības politika;

B.  tā kā kohēzijas politiku īsteno, izmantojot trīs fondus: Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERDF), Eiropas Sociālo fondu (ESF) un Kohēzijas fondu (KF), līdztekus lauku attīstībai paredzētiem fondiem, proti, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (EAFRD), un jūrlietu un zivsaimniecības nozarei paredzēto Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EMFF);

C.  tā kā Kopējo noteikumu regulā attiecībā uz visiem pieciem šiem fondiem — Eiropas strukturāliem un investīciju fondiem (ESI fondiem) — tika noteiktas kopējās normas, savukārt īpašas normas, ko piemēro katram ESI fondam un Eiropas teritoriālās sadarbības mērķus reglamentēja atsevišķi;

D.  tā kā, nesen veicot kohēzijas politikas reformu, tika paredzēts ierobežots skaits mērķu un prioritāšu, radot tematisku koncentrāciju,

1.  atgādina, ka sinerģijas nevar kalpot par pamatu, lai ESI fondus izmantotu mērķiem, kas nav teritorijas, ekonomikas un sociālās kohēzijas mērķi;

2.  atgādina, ka kohēzijas politikas mērķis ir vairot pārticību un samazināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības, kuras saasināja ekonomiskā un finanšu krīze un taupības politika; šajā sakarībā stingri nosoda ekonomiskās pārvaldības un kohēzijas politikas saikni;

3.  atgādina, ka kohēzijas politikas saikne ar citām ES politikas jomām un iniciatīvām ir nostiprināta kopējā stratēģiskajā sistēmā, kas ieviesta ar Kopīgo noteikumu regulu, un tādējādi, izmantojot visus savus instrumentus un mērķus, tostarp pilsētprogrammu, teritoriālās attīstības programmu, ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, jo īpaši mikrouzņēmumos, gudras izaugsmes un viedas specializācijas stratēģijas, tā veicina kohēzijas mērķu sasniegšanu;

4.  uzsver, ka Kopīgo noteikumu regulā saistībā ar ESI fondiem pirmo reizi ir iekļautas juridiskās pilnvaras, lai maksimāli palielinātu sinerģiju ne tikai starp šiem diviem instrumentiem, bet arī ar citām programmām, piemēram, COSME, Erasmus + un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu; atgādina, ka jaunā kohēzijas politikas sistēma ir galvenokārt vērsta uz ierobežotu politikas mērķu skaitu un četrām prioritāšu jomām;

5.  uzsver to, ka sinerģija rodas jau no paša stratēģiskās plānošanas līmeņa, un tāpēc attiecībā uz to ir jāizdara stratēģiskas izvēles un jāveic plānošana par katru reģionu un dalībvalsti, lai apzinātu un vairotu iespējas; norāda, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” gadījumā tas izpaužas kā programmu īstenošana sinerģijas sekmējošā veidā attiecībā uz izpratnes veidošanu, informācijas sniegšanu un iesaistīšanu saziņas kampaņās, un valstu kontaktpunktu, cik vien iespējams, lielu sasaisti ar valsts un reģionālā līmeņa ESI fondu politikas veidotājiem un pārvaldības iestādēm;

6.  uzsver, ka viedās specializācijas stratēģiju izstrāde, izmantojot valsts un reģionālā līmeņa pārvaldes iestādes un ieinteresētās personas, piemēram, universitātes un citas augstākās izglītības mācību iestādes, un sociālos partnerus, ir vērtīga no reģionu viedokļa un to dalībvalstu viedokļa, kas vēlas ERFD resursus ieguldīt pētniecībā un inovācijā;

7.  atzīst, ka Savienības budžetā ir pieaugusi to finanšu instrumentu loma, kas ir uzskatāmi par papildu finansējuma veidu salīdzinājumā ar subsīdijām un dotācijām; konstatē, ka finanšu instrumenti var kalpot kā alternatīvs un papildinošs finansējuma veids, taču tie būtu jāizmanto tikai attiecībā uz projektiem, kuros šāda veida finansējums nodrošina papildu vērtību un uzlabo publisko līdzekļu saprātīgu pārvaldību;

8.  aicina Komisiju veikt finanšu instrumentu padziļinātu analīzi no šā plānošanas perioda sākuma brīža; uzsver, ka, novērtējot finanšu instrumentu, sviras efekts nevar būt vienīgais vērtēšanas kritērijs; šajā sakarībā atgādina, cik svarīgi ir „papildinājuma” kritēriji un tā ieguldījuma novērtējums, kas ir veikts, lai izpildītu ES kohēzijas mērķus, ņemot vērā to, ka ESIF juridiskais pamats ir LESD 175. panta 3. punkts;

9.  šajā sakarībā pauž nožēlu, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbībā netiek izmantoti ģeogrāfiskie un attīstības kritēriji; uzsver, ka ESIF un ESI fondu politikas nostājas (tostarp kohēzijas, lauku attīstības un zivsaimniecības politikas nostājas) attiecas uz dažādām politikas jomām un iestāžu līmeņiem; uzsver, ka ir obligāti nepieciešams nodrošināt visu ES instrumentu pilnīgu saskaņu un sinerģiju, lai izvairītos no pārklāšanās vai pretrunām starp tiem vai starp dažādiem politikas īstenošanas līmeņiem; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka, izveidojot ESIF, tika samazināts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” budžets, tādējādi ierobežojot to spēju sasniegt mērķus un apliecinot šā fonda nesaderību ar sociāliem, ekonomiskiem un teritoriālās kohēzijas mērķiem, kas ir nostiprināti Līgumos;

10.  atgādina, ka pamatprogrammai „Apvārsnis 2020” trūkst līdzekļu, jo īpaši mazāk attīstītu reģionu un attālāko reģionu vajadzībām, un ka projekti, kas ir novērtēti kā izcili, netiek finansēti; uzsver, ka ir jāizmanto alternatīvs finansējums (piemēram, ESI fondu dotācijas varētu piešķirt izciliem pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektiem); ierosina, lai jau sākotnēji tiktu atzīts tiem saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” veikto izvērtēšanu piešķirtais izcilības līmenis, jo tajā izmantotie novērtēšanas kritēriji atbilst tiem, kas paredzēti Kopīgo noteikumu regulā attiecībā uz atbilstīgajiem tematiskajiem mērķiem (piemēram, „stiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju”);

11.  pauž nožēlu, ka ES pētniecības finansējums no teritoriālā viedokļa koncentrējas atsevišķās valstīs un universitātēs; prasa, lai pētniecības un inovāciju politika nodrošinātu taisnīgu teritoriālo sadalījumu, kas praksē atbilstu kohēzijas politikas mērķiem;

12.  aicina Komisiju ātri pieņemt ietvaru, ar ko palielina efektīvu ERDF un EAF sinerģiju;

13.  aicina Komisiju ierosināt ESI fondu, pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” un jūras nozaru izaugsmes stratēģijas sinerģijas pamatu;

14.  atgādina, ka Kopējo noteikumu regulas pamatā ir horizontāls mērķis — ilgtspējīga attīstība — un šajā sakarībā uzskata, ka ESI fondu un citu ES politikas nostāžu sinerģija ir jāstiprina saskaņā ar ES atjaunojamo enerģijas resursu mērķiem, tostarp COP21 mērķiem, un ar visiem ES fondiem, ar kuriem atbalsta dabu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību;

15.  uzskata, ka kohēzijas politikas un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” sinerģija nedrīkstētu skart militāro pētniecību;

16.  uzsver problēmas, kuras taupības politikas un fiskālie ierobežojumi rada valsts, reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm, lai sasniegtu ES fondu līdzfinansēšanas attiecību; aicina Komisiju pārskatīt pašreizējās līdzfinansējuma daļas un atļaut pagaidu izņēmumus ES dalībvalstīm un reģioniem, kuri saskaras ar nopietnām problēmām;

17.  prasa ieviest uzraudzības sistēmu, lai izsekotu sinerģijas panākumus nolūkā izplatīt paraugpraksi un gūtu mācības pirms stratēģijas „Eiropa 2020” pārskatīšanas;

18.  aicina Komisiju novērtēt iespēju piemērot „zelta vidusceļa” noteikumu publiskajiem ieguldījumiem, tādējādi publiskos ieguldījumus atbrīvojot publiskā deficīta prasībām un atļaujot dalībvalstīm attīstīt publiskos ieguldījumus, tostarp tos, kurus atbalsta ES fondi;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)

OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.

(3)

OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.

(4)

OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(5)

OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.

(6)

OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.

(7)

OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(8)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0133..

(9)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0308.

(10)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0419.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika