REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas 2016. gada 23. maija deleģēto regulu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, definējot kritērijus metodikai, ar kuru nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām
29.7.2016 - (C(2016)2976 – 2016/2743(DEA))
Philippe Lamberts Verts/ALE grupas vārdā
B8-0868/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2016. gada 23. maija deleģēto regulu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, definējot kritērijus metodikai, ar kuru nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām
(C(2016)2976 – 2016/2743(DEA))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2016)2976),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu[1], un jo īpaši tās 45. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK[2], un jo īpaši tās 13. panta 1. punktu,
– ņemot vērā regulatīvā tehniskā standarta projektu, ko Eiropas Banku iestāde (EBI) iesniedza 2015. gada 3. jūlijā saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 4. punktu,
A. tā kā ar Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 2. punktu Komisija pēc EBI standartu projekta iesniegšanas ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt deleģētus aktus, lai definētu vērtēšanas kritērijus metodikai, ar kuru nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (minimum requirement for own funds and eligible liabilities — MREL);
B. tā kā 2015. gada 17. decembrī Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 23. apsvērumu un 10. panta 1. punktu ar grozījumiem apstiprināja regulatīvo tehnisko standartu projektu;
C. tā kā 2016. gada 9. februārī EBI sniedza Komisijai atzinumu, kurā norādīja, ka nepiekrīt dažiem Komisijas ierosinājumiem grozīt regulatīvo tehnisko standartu (RTS) galīgo projektu, ko EBI ir sagatavojusi par kritērijiem, pēc kuriem nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL);
D. tā kā ir izveidoti noregulējuma fondi, lai nodrošinātu noregulējumam nepieciešamo finansējumu ārkārtas gadījumos, kad noregulējuma shēmu ar maksātnespējīgās iestādes finanšu resursiem vien nav iespējams īstenot un finanšu stabilitāte vai citi noregulējuma mērķi būtu apdraudēti, ja shēmas īstenošana ciestu neveiksmi;
E. tā kā, cenšoties atbilstoši Direktīvas 2014/59/ES 45. panta 6. punkta a) apakšpunktam objektīvi izvērtēt kritērijus saistībā ar „nepieciešamīb[u] nodrošināt, ka iestādi iespējams noregulēt [..] tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi”, noregulējuma iestādei bieži vien nāksies apsvērt iespēju, ka pašas maksātnespējīgās iestādes resursu apjoms varētu būt nepietiekams un ka tāpēc vajadzētu izmantot noregulējuma finansēšanas mehānismus; tā kā nepieciešamību iestādes noregulējuma vajadzībām izmantot noregulējuma fondus ir īpaši svarīgi apsvērt tad, ja tā ir sistēmiski nozīmīga iestāde, kuras haotisks bankrots, visticamāk, grautu finanšu stabilitāti;
F. tā kā dažos gadījumos noregulējuma fondu drīkst izmantot tikai tad, ja ir izpildīta sloga sadales prasība, saskaņā ar kuru akcionāriem un kreditoriem būtu jāveic zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai paredzēta iemaksa ne mazāk kā 8 % apmērā no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 5. punktā, un tā kā tas nopietni ierobežo noregulējuma iestāžu spēju rīkoties; tā kā tāpēc ar šo ierobežojumu ir būtiski rēķināties, kad sistēmiski nozīmīgu iestāžu gadījumā atbilstoši direktīvas 45. panta 6. punkta a) apakšpunktam tiek apsvērti kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai ir iespējams izmantot noregulējuma instrumentus tā, lai būtu sasniegti noregulējuma mērķi;
G. tā kā deleģētajā regulā būtu skaidri jāuztur prasība sistēmiski nozīmīgu iestāžu gadījumā izvērtēt, vai ir iespējams izpildīt Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 5. punktā noteikto sloga sadales prasību, jo abiem tiesību aktiem ir jābūt konsekventiem un ir jāgarantē juridiskā noteiktība;
H. tā kā EBI iesniegtajā standartu projektā Komisija ir svītrojusi vēl divus MREL un iekšējās rekapitalizācijas režīma īstenošanai svarīgus nosacījumus, proti:
– svītrots noteikums par pārbaudi, kas veicama attiecībā uz korekcijām, ar kurām samazina rekapitalizācijas summu un vienādranga iestāžu grupas salīdzinošo atsauces vērtību (projekta 2. panta 3. punkta c) apakšpunkts),
– svītrots noteikums par to, ka pārejas laiks nedrīkst pārsniegt 48 mēnešus (projekta 8. panta 2. punkts),
1. iebilst pret Komisijas deleģēto regulu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, definējot kritērijus metodikai, ar kuru nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām;
2. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un darīt tai zināmu, ka deleģētā regula nevar stāties spēkā;
3. aicina Komisiju iesniegt jaunu deleģēto aktu, kurā būtu ņemti vērā šādi ieteikumi:
a) deleģētajā regulā būtu skaidri jāuztur prasība sistēmiski nozīmīgu iestāžu gadījumā izvērtēt, vai ir iespējams izpildīt Direktīvas 2014/59/ES 44. panta 5. punktā noteikto sloga sadales prasību (saskaņā ar kuru akcionāriem un kreditoriem būtu jāveic zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai paredzēta iemaksa ne mazāk kā 8 % apmērā no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla), jo abiem tiesību aktiem ir jābūt konsekventiem un ir jāgarantē juridiskā noteiktība;
b) deleģētajā regulā būtu jāuztur prasība veikt pārbaudi attiecībā uz korekcijām, ar kurām samazina rekapitalizācijas summu un vienādranga iestāžu grupas salīdzinošo atsauces vērtību (projekta 2. panta 3. punkta c) apakšpunkts);
c) deleģētajā regulā būtu jāuztur prasība par to, ka pārejas laiks nedrīkst pārsniegt 48 mēnešus (projekta 8. panta 2. punkts);
4. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.