Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(1), it īpaši tā IV pielikumu,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,

–  ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences kopsavilkuma ziņojumu, ar kuru sniegts papildu ieguldījums šajā rezolūcijā no Parlamenta komiteju viedokļa, un kas Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot un pieņemot savu darba programmu 2017. gadam,

–  ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,

A.  tā kā Komisijas loma ir veicināt Savienības vispārējās intereses, nākt klajā ar atbilstošām iniciatīvām šā mērķa sasniegšanai, nodrošināt Līgumu piemērošanu, pārraudzīt ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, ar apņēmību īstenot tiesiskuma principu, kas balstīts uz Eiropas pamatvērtībām un ir pamats Eiropas iedzīvotāju kopīgai dzīvei miera apstākļos, kā arī veikt koordinācijas, izpildu un pārvaldības funkcijas un ierosināt tiesību aktus;

B.  tā kā ES pieredz ieilgušu ekonomikas krīzi, kuras laikā vērojama zema izaugsme un darbvietu izveides un investīciju trūkums, ko nav iespējams pārvarēt bez Eiropas integrācijas būtiskas padziļināšanas, kur vien tas ir pamatoti, it īpaši iekšējā tirgū un saistībā ar ekonomikas un monetāro savienību, vienlaikus pastiprinot demokrātisko kontroli un pārskatatbildību;

C.  tā kā ilgtspēja un ekonomikas izaugsme ir saderīgas un var būt savstarpēji pastiprinošas un tā kā Komisija ir mudināta ilgtspēju padarīt par savas darbvietu izveides un izaugsmes programmas stūrakmeni,

1. DAĻA. Horizontāli jautājumi

1.  atzinīgi vērtē sarunu rezultātā panākto Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, jo īpaši iestāžu apņemšanos uzlabot ietekmes novērtējumus, vairāk izmantot nevis direktīvas, bet regulas, kā arī paredzēt turpināmības klauzulas, lai ES tiesību akti tiktu regulāri pārskatīti; tāpēc gaida Komisijas ziņojumu par Savienības tiesību aktu piemērošanu un jo īpaši tās novērtējumu par direktīvu transponēšanu valstu tiesību aktos, tostarp dalībvalstu pienākumu jebkādus papildu elementus (pārmērīga reglamentēšana) skaidri identificēt ar ES rezultātu apkopojumu starpniecību, kā arī aktīvāk risināt nepareizi transponēto direktīvu jautājumu un rūpīgi uzraudzīt spēkā esošo tiesību aktu izpildi un īstenošanu;

2.  aicina īstenot REFIT programmu attiecībā uz spēkā esošajiem tiesību aktiem, uzsverot, ka tiesību aktiem arī digitālā aspektā ir jāatbilst to paredzētajam mērķim;

2. DAĻA. Konkrētas nozares

Eiropas politika patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jomā

3.  prasa izstrādāt atsevišķu priekšlikumu par humanitārajām vīzām Šengenas zonā;

4.  prasa izveidot pienācīgu ES ekonomiskās migrācijas politiku, kas pamatotos uz pašreizējiem instrumentiem studentiem, pētniekiem un augsti kvalificētiem darba ņēmējiem, izveidojot Šengenas darba un uzturēšanās atļauju nekvalificētiem un mazkvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem;

5.  aicina gatavot īstenošanas un uzraudzības ziņojumus par Eiropas robežu un krasta apsardzes sistēmas un Šengenas zonas darbību;

Tiesiskuma, drošības un pamattiesību telpa

Tiesiskums

6.  vēlreiz aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par ES administratīvajām tiesībām, kas garantētu atvērtu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību, un pienācīgi ņemt vērā Parlamenta priekšlikumu par ES regulējumu šajā jomā;

7.  atzinīgi vērtē gaidāmo priekšlikumu par regulas „Brisele IIa” pārskatīšanu un aicina Komisiju ievērot paredzēto grafiku; uzsver šā tiesību akta ārkārtējo nozīmi saistībā ar dalībvalstu ģimenes tiesību normu kolīziju jautājumiem, jo īpaši attiecībā uz bērnu aizgādību un bērnu starptautisku nolaupīšanu;

8.  aicina Komisiju ierosināt Eiropas tiesisko regulējumu attiecībā uz mazāk aizsargātu pieaugušo aizsardzību, lai saskaņotu dažādos valstu pasākumus attiecībā uz fiziskām personām, kuras nespēj risināt savas personiskās lietas vai īpašuma jautājumus; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka konkrēta rīcība nesekoja Parlamenta 2008. gada ieteikumam attiecībā uz pieaugušo juridisko aizsardzību: pārrobežu ietekme(2);

9.  aicina Komisiju izpētīt iespējas ES līmenī saskaņot trauksmes cēlēju aizsardzību;

Drošība

10.  aicina Komisiju nodrošināt, lai efektīvi un saskaņoti tiktu īstenota 2015.–2020. gada Eiropas Drošības programma un prioritātes attiecībā uz terorisma apkarošanu, pārrobežu organizēto noziedzību un kibernoziedzību, pievēršoties efektīviem rezultātiem drošības jomā; vēlreiz aicina pirms jaunu tiesību aktu priekšlikumu iesniegšanas Eiropas Drošības programmas ietvaros padziļināti izvērtēt attiecīgo esošo ES instrumentu darbības efektivitāti un atlikušās šīs jomas nepilnības; šajā sakarībā pauž nožēlu par sistemātisku ietekmes novērtējuma trūkumu attiecībā uz vairākiem priekšlikumiem, kas tika minēti kā daļa no šīs programmas;

11.  aicina Komisiju ierosināt horizontālu likumdošanas instrumentu, lai uzlabotu tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu un uzlabotu operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un ES aģentūrām, pamatojoties uz paziņojumu par stiprākām un viedākām informācijas sistēmām robežām un drošībai, un lai nodrošinātu obligāto informācijas apmaiņu cīņā pret smagiem starptautiskiem noziegumiem; šajā sakarībā mudina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu, lai saskaņotu brīdināšanas kritērijus un noteiktu pienākumu brīdināt par personām, kas notiesātas vai tiek turētas aizdomās par terorismu vai citiem smagiem starptautiskiem noziegumiem;

12.  aicina Komisiju nekavējoties iesniegt grozījumu jaunajā Eiropola dibināšanas regulā, lai radītu patiesas Eiropas izmeklēšanas spējas, nodrošinātu Aģentūru ar juridiskajām tiesībām pieprasīt kriminālizmeklēšanas uzsākšanu un veicinātu informācijas apmaiņu un apkopošanu ES līmenī;

13.  aicina Komisiju mobilizēt zinātības, tehniskos un finanšu resursus, lai nodrošinātu ES līmeņa koordināciju un paraugprakses apmaiņu cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu, teroristu propagandu, radikāliem tīkliem un teroristu organizāciju īstenotu vervēšanu bezsaistē un tiešsaistē, īpašu uzmanību pievēršot novēršanas, integrācijas un reintegrācijas stratēģijām kopā ar precīzu dzimumu līdztiesības integrēto pieeju;

14.  uzsver, ka jebkurš ierosinātais tiesībaizsardzības pasākums, ar ko ierobežo ziņojuma sabiedrībai izplatīšanu tiešsaistē vai publiskošanu citā veidā, vai kura mērķis ir pārtvert personīgo saziņu, ir jāierobežo līdz minimāli nepieciešamajam apjomam, tam jābūt samērīgam un tas jāpiemēro vienīgi ar iepriekšēju tiesas atļauju; aicina Komisiju turpināt un pastiprināt centienus uzlabot procedūras, kā identificēt kibermedniekus un kā no viņiem pasargāt bērnus;

15.  atzinīgi vērtē ES datu aizsardzības tiesību aktu kopuma pieņemšanu un aicina Komisiju nodrošināt šā ES jaunā tiesiskā regulējuma par personas datu aizsardzību ātru un saskaņotu īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka tiek izstrādāts visaptverošs nolīgums par datu aizsardzību starp ES un ASV, bet pauž bažas par to, ka tas neatbilst ES primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem un aicina ES Tiesu sniegt atzinumu pirms nolīguma noslēgšanas; atzinīgi vērtē priekšlikumus par t. s. privātuma aizsargu, ar kuru tiktu aizstātas privātuma “drošības zonas”, tomēr uzskata, ka privātuma aizsargs vēl nav pilnībā drošs saistībā ar spriedumu Schrems lietā, un ir nepieciešami papildu pasākumi, lai pilnībā nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem un judikatūrai;

Pamattiesības

16.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību paktu atbilstoši vadlīnijām, ko Parlaments izklāstīs gaidāmajā normatīvajā patstāvīgajā ziņojumā;

17.  aicina Komisiju darīt visu iespējamo, lai atbloķētu priekšlikumu horizontālai direktīvai par diskriminācijas novēršanu; aicina to pilnveidot sarakstu ar rīcībpasākumiem LGBTI personu līdztiesības nodrošināšanai, lai varētu īstenot visaptverošus Eiropas atbildes pasākumus attiecībā uz pamattiesību problēmām, ar kurām saskaras LGBTI personas, proti, izstrādāt ES ceļvedi cīņai pret homofobiju un diskrimināciju uz seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes pamata;

18.  mudina Komisiju turpināt virzīties uz ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, ņemot vērā Tiesas atzinumu par šo jautājumu un atrisinot atlikušos juridiskos sarežģījumus; mudina Komisiju nekavējoties meklēt risinājumus attiecībā uz diviem problemātiskākajiem jautājumiem saistībā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), proti, savstarpēju uzticēšanos un pārbaudi tiesā;

19.  aicina 2010.–2015. gada vīriešu un sieviešu līdztiesības stratēģiju aizstāt ar spēcīgu, pastāvīgu sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības stratēģiju; atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par to, lai ES ratificētu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju), kuras mērķis ir nodrošināt pienācīgu un efektīvu konvencijas piemērošanu un noteikt dalībvalstīm pienākumu vākt un koplietot datus, kas nepieciešami efektīvu politikas virzienu un informēšanas kampaņu izstrādei;

Ekonomikas un monetārā savienība, izaugsme un ieguldījumi

20.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu veicināt sadarbību ar Parlamentu konkurences jomā; aicina Komisiju turpināt un stiprināt šo praksi un apsvērt koplēmuma pilnvaru piešķiršanu Parlamentam konkurences politikas jomā, jo īpaši gadījumos, kad tiek skarti pamatprincipi un saistošas pamatnostādnes;

21.  aicina Komisiju ļoti ātri nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem finanšu pakalpojumu privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem jomā, atzīmējot, ka šai nozarei ES būtu jāstrādā, lai aizstāvētu iedzīvotāju intereses un nodrošinātu labāku un plašāku izvēli tirgū;

22.  aicina Komisiju veikt efektīvus pasākumus saistībā ar Eiropas pusgadu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis īsteno tām adresētos konkrētos ieteikumus un strukturālās reformas ar mērķi modernizēt savu tautsaimniecību, palielināt konkurētspēju un novērst nevienlīdzību un nelīdzsvarotību;

23.  prasa izveidot Eiropas parāda dzēšanas fondu, kas balstītos uz konkrētu nosacījumu piemērošanu;

24.  aicina Komisiju saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par ES lomu starptautisko finanšu, monetāro un regulatīvo iestāžu un institūciju satvarā(3) racionalizēt un kodificēt ES pārstāvību daudzpusējās organizācijās un struktūrās, lai palielinātu gan Savienības dalības šajās struktūrās pārredzamību, integritāti un pārskatatbildību, gan ES ietekmi, kā arī veicinātu tiesību aktus, kas pieņemti, balstoties uz demokrātisku procesu;

Daudzgadu finanšu shēmas pārskatīšana

25.  tā kā tikai divus gadus pēc tās īstenošanas uzsākšanas daudzgadu finanšu shēma (DFS) jau sasniegusi savas robežas; tā kā bez DFS visaptverošas vidusposma pārskatīšanas Savienība nevarēs ne turpināt risināt papildu finanšu vajadzības un jaunās politikas prioritātes, ne arī izvairīties no maksājumu krīzes atkārtošanās;

26.  aicina Komisiju ievērot savu juridisko pienākumu un līdz 2016. gada beigām iesniegt pārskatu par DFS darbību; mudina to šim budžeta pārskatam pievienot tiesību akta priekšlikumu par Regulas (EK, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, pārskatīšanu, lai nepieļautu maksājumu krīzes atkārtošanos un mobilizētu papildu finanšu resursus tā, lai Savienība spētu risināt jaunos iekšējos un ārējos uzdevumus;

27.  uzskata, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI) ir svarīga, lai risinātu problēmu ar jauniešu bezdarbu, kas vēl arvien ir visaugstākajā jebkad reģistrētajā līmenī Eiropas Savienībā; atgādina, ka ES 2016. gada budžetā YEI paredzētas jaunas saistības, taču līdzekļu apgūšanas spēja ir izsmelta; aicina Komisiju paredzēt programmas pagarinājumu ES 2017. gada budžetā;

28.  atzīmē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) ievērojamo ilgtermiņa ietekmi uz ES budžetu, tostarp būtiskiem samazinājumiem programmas "Apvārsnis 2020" un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) finansēšanai; aicina Komisiju nodrošināt, lai ESIF finansētos projektos lielāka uzmanība tiktu pievērsta MVU, lai tie būtu saistīti ar lielāku risku un tiem būtu lielāka stratēģiska nozīme; pauž bažas par "Apvārsnis 2020" un CEF zemajiem projektu panākumu rādītājiem nepietiekamā finansējuma dēļ un aicina Komisiju atjaunot to finansējuma līmeni;

29.  uzstāj, ka papildu finanšu vajadzības saistībā ar migrācijas un bēgļu krīzi (3. un 4. sadaļa) nedrīkst finansēt uz citu spēkā esošu programmu rēķina, un aicina jauno ES līmeņa ārkārtas atbalsta instrumentu turpmāk īstenot jauna DFS elastības mehānisma formā; aicina Komisiju iesniegt atbilstošus priekšlikumus šajā lietā;

Kohēzijas politika

30.  aicina Komisiju saglabāt finansējumu kohēzijas politikai un Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem tādā līmenī, kāds 2013. gadā tika paredzēts DFS; tādēļ uzskata, ka ar tehnisko korekciju nedrīkstētu pieļaut nekādu budžeta samazinājumu kohēzijas politikai, ņemot vērā tās nozīmi izaugsmes veicināšanā un darbvietu radīšanā, nodrošinot kohēziju Eiropas Savienībā un jo īpaši atbalstot MVU, pētniecību un inovāciju, kā arī ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un pilsētvides politikas virzienus;

31.  aicina Komisiju koordinēt ES pilsētvides attīstības plānu un tādējādi nodrošināt saskaņotus un integrētus politikas risinājumus, kas pilsētām ir nepieciešami Eiropas līmenī, kā arī nodrošināt saikni ar labāka regulējuma programmu; aicina Komisiju stiprināt tās iekšējo koordināciju par jautājumiem, kas saistīti ar pilsētu teritorijām, piemēram, paplašināt ietekmes novērtējumu instrumentu, lai sistemātiskāk ņemtu vērā pilsētu dimensiju;

32.  aicina Komisiju izstrādāt un īstenot pasākumus, lai patiesi novērstu nepilnības, kas traucē progresu mūsdienu pilsētu būtiskāko problēmu risināšanā; uzskata, ka ir nepieciešama patiesa pilsētu dimensijas transversāla nostiprināšana ES lēmumu pieņemšanas procesā (t. s. urbānās dimensijas integrēšana), ar augšupēju pieeju piemērojot to visiem saistītajiem Eiropas politikas virzieniem un tiesību aktiem;

Darbavietu radīšana un droša un veselīga darba vide

33.  aicina Komisiju uzraudzīt to, kā dalībvalstis izmanto līdzekļus jauniešu nodarbinātības un darbvietu izveides veicināšanai, lai nodrošinātu efektivitāti, jo īpaši reģionos ar augstu bezdarba līmeni, veicot ieguldījumus ar YEI un ESIF starpniecību un piemērojot EIB finansētas programmas; aicina veikt īpašus pasākumus, lai veicinātu pamata apmācību tiem jauniešiem, kuri nav iesaistīti ne darba tirgū, ne izglītībā vai apmācībā (NEET); turklāt aicina Komisiju piešķirt pietiekamus līdzekļus, lai veicinātu mācekļu un profesionālās izglītības un apmācības (VET) studentu mobilitāti, un iesniegt priekšlikumus, lai veicinātu cilvēku vecumā virs 50 gadiem nodarbinātību;

34.  aicina Komisiju nākt klajā ar zaļo grāmatu par nevienlīdzību un tās nelabvēlīgo ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos; mudina Komisiju politiska risinājuma ierosināšanas procesā vispirms analizēt un novērtēt šo problēmu un nekavējoties rīkoties, lai apturētu šo tendenci;

35.  aicina Komisiju izmantot dalībvalstu līdzšinējos pozitīvos sasniegumus un turpināt darbu virzībā uz iespējamu Eiropas darba ņēmēju finansiālās līdzdalības modeli, lai novērstu bezdarbu un veicinātu uzņēmējdarbību;

36.  aicina Komisiju turpināt bēgļu sociālo iekļaušanu un viņu integrāciju darba tirgū, jo īpaši saistībā ar valodu apguvi un mehānismu, ar ko atzīst kvalifikāciju un prasmju līdzvērtību; norāda, ka šie pasākumi būtu jāattiecina arī uz atbilstīgiem migrantiem dalībvalstīs;

37.  aicina Komisiju veikt papildu pasākumus Jauno prasmju programmas ietvaros, piemēram, obligātu mācīšanos darbavietā un koordinētu dialogu starp dalībvalstīm un darba tirgus ieinteresētajām personām, jo īpaši uzņēmējiem un izglītības nozari, lai nodrošinātu, ka prasmju ziņā uzsvars tiek likts uz gatavošanos nākotnes vajadzībām un prasmes un darbvietas ES darba tirgū tiek saskaņotas;

38.  mudina Komisiju ieviest visus piemērotos mehānismus, lai panāktu lielāku jauniešu, tostarp mācekļu, mobilitāti, kas būtu veids, kā novērst prasmju neatbilstību darba tirgū un uzlabot piekļuvi nodarbinātības iespējām;

39.  aicina Komisiju uzraudzīt sākotnējo dalībvalstu sasniegto progresu, īstenojot izpildes direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā;

Stratēģija demogrāfisko pārmaiņu ietekmes risināšanai

40.  aicina pieņemt strukturētu ilgtermiņa ES stratēģiju, ar ko risinātu demogrāfisko pārmaiņu radītos sarežģījumus, jo visās dalībvalstīs sabiedrība aizvien vairāk noveco; aicina Komisiju šajā sakarā rūpīgi pievērsties nākotnē gaidāmajiem trūkumiem un neatbilstībām ES darba tirgū un padziļināti izskatīt, kā šādas problēmas varētu risināt visā ES, inter alia — mērķtiecīgi gatavojoties tam, kādas prasmes nākotnē būs vajadzīgas, un panākot, ka prasmes labāk atbilst darba tirgū pieejamām darbvietām, kā arī pastiprinot darbaspēka mobilitāti;

Savienots digitālais vienotais tirgus

41.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par tiešsaistes pakalpojumu pārrobežu pārnesamības nodrošināšanu iekšējā tirgū kā pirmo un svarīgāko soli, lai iedzīvotāji varētu piekļūt likumīgi iegūtam tiešsaistes saturam itvisur Eiropā;

42.  atzinīgi vērtē centienus izstrādāt un modernizēt ES intelektuālā īpašuma tiesību aktus, jo īpaši autortiesību jomā, lai padarītu tos digitālajam laikmetam atbilstošus un atvieglotu pārrobežu piekļuvi radošajam saturam, tādējādi radot juridisko noteiktību un aizsargājot autoru un izpildītāju tiesības; aicina Komisiju visas likumdošanas iniciatīvas par autortiesību modernizēšanu balstīt uz neatkarīgiem pierādījumiem par ietekmi uz izaugsmi un darbvietām, jo īpaši attiecībā uz šīs nozares MVU, uz zināšanu un kultūras pieejamību un potenciālajām izmaksām un ieguvumiem, kā arī mērķi nodrošināt pienācīgu atalgojumu un cīņu ar digitālo pirātismu saistībā ar vērtības veidošanu un nodarbinātību radošajās un kultūras nozarēs; uzskata, ka autortiesībām būtu jāsaglabā sava galvenā funkcija, proti, iespēju nodrošināšana autoriem gūt atlīdzību no tā, ka viņu radītos darbus izmanto citas personas; uzsver, ka ar modernizācijas vai reformu priekšlikumiem nedrīkstētu mazināt reģionu un Eiropas kultūras popularizēšanas tradicionālo metožu būtisko ieguldījumu;

43.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par līgumiem par digitālo saturu un preču tiešsaistes un cita veida distances pārdošanu; sagaida REFIT pārbaudes rezultātus, jo īpaši attiecībā uz pārdošanas un garantiju direktīvu, un uzsver nodomu saskaņot noteikumus, kas reglamentē tiešsaistes un bezsaistes pārdošanu;

44.  atkārtoti aicina iesniegt priekšlikumus nolūkā attīstīt kultūras un radošo nozaru potenciālu kā stimulu darbvietu radīšanai un izaugsmes sekmēšanai; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir īstenot intelektuālā īpašuma tiesības (IĪT), un mudina Komisiju rīkoties saskaņā ar tās rīcības plānu par IĪT pārkāpumu apkarošanu, tostarp pārskatīt IĪT piemērošanas direktīvu, kas vairs neatbilst digitālā laikmeta apstākļiem un nav pietiekama tiešsaistes pārkāpumu apkarošanai, kā arī īstenot Zaļo grāmatu par maksājumu atmaksas un līdzīgām sistēmām, kas varētu nodrošināt ES mēroga tiesības atgūt naudu, kas neapzināti izdota par viltotām precēm; aicina Komisiju pastiprināt ES Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra pilnvaras un atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu IĪT īstenošanas jautājumos;

45.  aicina Komisiju nodrošināt, lai internets arī turpmāk būtu atvērta, neitrāla, aizsargāta un iekļaujoša platforma, kurā var sazināties, ražot, piedalīties un radīt un kurā pastāv kultūras dažādība un var veikt jauninājumus; atgādina, ka šāda ierosme atbilst visu ES iedzīvotāju un patērētāju interesēm un sekmēs Eiropas uzņēmumu panākumus visā pasaulē; uzsver vajadzību nodrošināt tā tīmekļa neitralitātes principa stingru piemērošanu, kas ir pieņemts Savienotā kontinenta tiesību aktu kopuma ietvaros;

46.  mudina Komisiju kopīgotu ekonomiku nevajadzīgi nereglamentēt; atgādina, ka, runājot par kopīgotu ekonomiku, ex post līdzekļi bieži vien ir efektīgāki nekā ex ante regulējums; tādēļ prasa, lai Komisija aizsargātu interneta atvērtību, pamattiesības, tiesisko noteiktību un jauninājumus, saglabātu spēkā esošo tiesisko kārtību, kas paredz starpnieku ierobežotu atbildību, un sekmētu publisko un privāto sadarbību nolūkā novērst kopīgotajā ekonomikā pastāvošos šķēršļus;

47.  atgādina par saistībām, kādas ir noteiktas e-valdības rīcības plānā, proti, tās darbā īstenot „digitāls pēc noklusējuma” un „tikai vienreiz” principu; papildus izmēģinājuma projektam attiecībā uz uzņēmējdarbībā īstenoto „tikai vienreiz” principu prasa, lai šajā sakarībā tiktu iesniegta iedzīvotājiem paredzēta iniciatīva, kurā būtu ņemta vērā pārrobežu dimensija;

48.  aicina Komisiju nodrošināt to, lai galvenais elements priekšlikumā par vienoto digitālo platformu (darbības sākums paredzēts 2017. gadā) un ierosinātajā iniciatīvā atvieglot digitālo risinājumu izmantošanu visā uzņēmuma dzīves laikposmā būtu e-identitātes un e-paraksta izmantošana tādā veidā, kas pēc noklusējuma ir sadarbspējīgs un pārsniedz dalībvalstu robežas;

Vienotais tirgus

49.  aicina Komisiju Eiropas pusgada ietvaros publicēt gada ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju un, izstrādājot katrai valstij adresētas rekomendācijas, sniegt ieteikumus, kuru galvenais priekšmets būtu vienotā tirgus šķēršļu novēršana;

50.  aicina Komisiju atvieglot digitālā satura pārrobežu piekļuvi, pārskatīt Savstarpējo atzīšanas regulu un aktualizēt Mazās uzņēmējdarbības aktu;

51.  uzsver vajadzību samazināt iekšējā tirgū pastāvošo regulēto profesiju skaitu, novēršot nevajadzīgas profesionālās kvalifikācijas prasības; aicina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par pakalpojumu pasi;

52.  aicina Komisiju uzlabot paziņošanas procedūru, kas jāīsteno saskaņā ar Pakalpojumu direktīvu, un arī uzlabot darbojošos produktu informācijas punktus un vienotos informācijas punktus, kā arī apvienot ar ierosināto vienoto digitālo platformu;

53.  aicina Komisiju nodrošināt pilnīgu un ātru Pakalpojumu direktīvas, Publiskā iepirkuma un Novēlotu maksājumu direktīvas īstenošanu;

Pamatprogramma „Apvārsnis 2020”

54.  aicina Komisiju veikt lietderīgu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības programmas termiņa vidusposma izvērtējumu; uzskata, ka, veicot šo izvērtējumu, būtu jāņem vērā Parlamenta rekomendācijas un politiskās prioritātes, jāsniedz pārskats par ES finansētās pētniecības plašāku ietekmi un jāapsver iespējas panākt sinerģiju ar citiem ES finansēšanas instrumentiem, piemēram, kohēzijas politikas fondiem, Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) un pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”; uzskata, ka ilgtermiņa ieguldījumam lielos infrastruktūras objektos būtu jārada darbvietas;

Enerģētikas Savienība, klimata pārmaiņu politika un vide

55.  atkārtoti pauž uzskatu par to, cik svarīgi ir pilnībā īstenot juridiski saistošo 7. vides rīcības programmu (VRP) laikposmam 2014.–2020. gads, un cer, ka Komisija nodrošinās to, lai 2017. gada darba programmā tiktu atspoguļoti VRP mērķi, par ekonomikas politikas pamatu padarot ilgtspējību un iekļaujot īpašu sadaļu, kas būtu veltīta VRP īstenošanai; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus ES politikas virzienos iekļaut ilgstpējīgas attīstības mērķus;

56.  uzskata, ka juridiski saistošajā Parīzes nolīgumā, ko noslēdza 2015. gada decembrī, ir iekļauta starptautiska vienošanās par ilgtermiņa mērķiem ierobežot globālo sasilšanu, ar kuru palīdzību globālie ieguldījumi tiks novirzīti pārejas uz tīro enerģiju nodrošināšanai un kuri, ja tos cenšas sasniegt kopsakarā ar efektīviem līdzekļiem, radīs ievērojamas darbvietu iespējas un garantēs ilgtermiņa izaugsmi Eiropā;

57.  aicina Komisiju ierosināt Savienības mēroga pasākumus, kas papildinātu ES saistības par 40 % samazināt iekšzemes siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, ņemot vērā globālo izvērtēšanu, kas saskaņā ar Parīzes nolīgumu, ir paredzēta 2018. gadā; papildus tam mudina Komisija sagatavot gadsimta vidus nulles emisiju stratēģiju, kas atbilstu Parīzes nolīgumā izklāstītajiem mērķiem, tostarp starpposma mērķiem, lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu ES klimata uzstādījumu sasniegšanu; papildus tam aicina Komisiju izvērtēt šā brīža ES politikas virzienu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem, tostarp ES budžeta un fosilā kurināmā subsīdiju pakāpeniskas likvidēšanas atbilstību; aicina Komisiju ierosināt reglamentētas pārejas uz mazoglekļa ekonomiku pasākumus, lai mazinātu regulāro ekonomisko risku, ko rada oglekļietilpīgi finanšu aktīvi;

58.  pauž ciešu atbalstu aprites ekonomikas programmai un mudina Komisiju nekavējoties turpināt darbu pie tās, proti, īstenot rīcības plānā uzskaitītās iniciatīvas, ņemot vērā ievērojamās priekšrocības, kas ir jāsasniedz, ekonomiskas un vides jomā rīkojoties apņēmīgi un saskaņoti; mudina Komisiju izveidot stingru sistēmu, ar ko uzrauga un pārskata rīcības plāna izpildes rezultātus un nodrošina virzību uz aprites ekonomiku dalībvalstīs, tostarp, jo īpaši ES pusgada ietvaros;

59.  aicina Komisiju steidzami veikt darbības, kas jāīsteno, reaģējot uz ES 2020. gada bioloģiskās daudzveidības stratēģijas termiņa vidusposma pārskatīšanas secinājumiem, un novērst šā brīža politikas virzienu trūkumus, uz kuriem ir īpaši norādīts pārskatīšanas laikā, lai nepieļautu stratēģijas neīstenošanu, ņemot vērā dalībvalstīs pastāvošās atšķirīgās situācijas un vajadzību atbalstīt labāku un visaptverošāku īstenošanu dalībvalstu līmenī;

60.  aicina Komisiju pēc tam, kad tika pieņemti dažādi tiesību akti, kas attiecas uz Enerģētikas savienību, energoefektivitāti, tirgus modeli, atjaunojamo energoresursu enerģiju, un citi ar enerģētiku saistītu tiesību aktu priekšlikumi un paziņojumi, savu vērību galvenokārt pievērst tam, lai nodrošinātu šo aktu izpildi no dalībvalstu puses pilnā mērā; uzskata, ka gadījumos, kad tiesiskās saistības acīmredzami nav ievērotas, Komisijai būtu jāsāk pienākumu neizpildes procedūras, lai izveidotu patiesu Enerģētikas Savienību;

61.  aicina Komisiju veikt lietderīgu pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības programmas termiņa vidusposma izvērtējumu, ņemot vērā Parlamenta rekomendācijas un politiskās prioritātes, ziņot par ES finansētās pētniecības plašāku ietekmi un apsvērt sinerģijas iespējas ar citiem ES finansēšanas instrumentiem;

62.  aicina Komisiju nekavējoties sākt pildīt Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā T-521/14 attiecībā uz endokrīnās sistēmas darbības traucējumus izraisošu vielu atklāšanu — kā tas ir paredzēts ES pieņemtos tiesību aktos;

Integrēta un efektīva transporta nozare

Aviācija

63.  aicina Komisiju ātri iesaistīties patlaban notiekošās sarunās par jauniem gaisa pārvadājumu nolīgumiem ar trešām valstīm un tās pabeigt, lai novērstu Eiropas aviācijas nozarē dīkstāvi un nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; aicina Komisiju cieši sadarboties ar Padomi, lai panāktu virzību daudzās lietās, kas joprojām ir iesaldētas Padomē (pasažieru tiesības, Eiropas vienotā gaisa telpa, laika nišas);

Dzelzceļš

64.  aicina Komisiju veikt papildu pasākumus, ar kuriem nodrošina labāku un pienācīgu spēkā esošo un jauno ES tiesību aktu īstenošanu dzelzceļa pārvadājumu jomā, lai pārvarētu joprojām pastāvošo tirgus sadrumstalotību, kas lielā mērā salēnina virzību uz īstenu un efektīvu vienoto Eiropas dzelzceļa zonu;

Autoceļi

65.  prasa, lai darbotiesspējīgu autoceļu pārvadājumu iekšējo tirgu nodrošinātu, pārskatot Eirovinjetes direktīvu un ar to saistīto regulējumu nolūkā sekmēt Eiropas elektronisko muitas sistēmu un taisnīgu un efektīvu izcenošanu; papildus tam uzstāj uz to, ka ir jāpārskata Regula (EK) Nr. 561/2006, kurā ir reglamentēts kravas automobiļu un autobusu vadītāju atpūtas un darba laiks, lai patlaban spēkā esošos noteikumus pielāgotu un šīs regulas īstenošanu dažādās dalībvalstīs saskaņotu;

Multimodālie pārvādājumi

66.  aicina Komisiju arī turpmāk sekmēt digitalizācijas un automatizācijas attīstību visos pārvadājumu veidos, lai efektīvāk izmantotu esošo infrastruktūru, palielinātu pārvadājumu drošību, samazinātu administratīvo slogu (piemēram, zilā zona, e-CMR) un sekmētu transporta līdzekļu dekarbonizāciju, tostarp izmantojot alternatīvas piedziņas sistēmas, kuru pamatā ir augstāki kurināmā efektivitātes standarti un elektrisko transporta līdzekļu un ilgtspējīgu moderno degvielu popularizēšana, ņemot vērā reālos SEG emisiju ietaupījumus;

Pārvadājumu finansēšana

67.  ņemot vērā DFS pārskatīšanu, prasa pārdomāt pārvadājumu infrastruktūras finansēšanu un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta turpmāko darbību saistībā ar citiem finansējuma avotiem, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas strukturāliem un investīciju fondiem; uzstāj, ka ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt, lai dažādām ES pārvadājumu aģentūrām ar gada budžeta procedūras palīdzību piešķirtie līdzekļi atbilstu likumdevēja noteiktajai kompetencei;

Lauksaimniecības un zivsaimniecības politika

68.  uzsver lielo nozīmi, kāda ir ilgtspējīgai lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarei, gādājot par pārtikas nodrošinājumu Eiropas Savienībā, radot darbvietas un uzlabojot vides standartu ievērošanu, un uzsver, ka ne mazāk svarīgs ir Eiropas lauksaimniecības potenciāls klimata pārmaiņu politikas virzienu sekmēšanā; aicina Komisiju vienkāršot KLP īstenošanu un samazināt birokrātiju, lai palielinātu tās efektivitāti, mazinātu lauksaimniecības uzņēmējiem uzlikto administratīvo slogu un pavērtu iespējas inovācijai, bez kuras nav iespējama progresīva, konkurētspējīga Eiropas lauksaimniecības nozare; prasa, lai Komisiju nāktu klajā ar konkrētiem priekšlikumiem par to, kā, turpmāk īstenojot KLP, varētu radīt lielāku skaitu regulatīva un finansiāla rakstura pamudinājumus lauksaimniecībā ieviest jauninājumus saskaņā ar labāka regulējuma principiem, tādējādi nodrošinot tādu savlaicīgu, efektīvu un lietderīgu lēmumu pieņemšanas procedūru īstenošanu, kuras dotu impulsu tehnoloģiskajai attīstībai Eiropas Savienībā;

69.  atkārto to, cik no Eiropas lauksaimniecības viedokļa svarīga ir jaunu tirgu atvēršana, un aicina Komisiju šajā sakarībā arī turpmāk censties mīkstināt lauksaimniecības krīzes ietekmi, Eiropas lauksaimniekiem radot lielāku skaitu iespēju eksportēt;

70.  uzsver to, cik svarīgi ir steidzami vērsties pret pieaugošajiem draudiem, ko rada pieaugošā rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem, jo tā var ārkārtīgi ietekmēt iedzīvotāju veselību un produktivitāti un dalībvalstu veselības aprūpes budžetus;

71.  aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu par ES rīcības plānu par to, kā Savienībā īstenot Pasaules Veselības organizācijas (PVO) globālo rīcības plānu cīņā pret rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem;

72.  atkārto, ka nolūkā nodrošināt 2013. gadā pieņemtās kopējās zivsaimniecības politikas savlaicīgu un pareizu īstenošanu Komisijai arī turpmāk ir jānāk klājā ar tiesību aktu priekšlikumiem par atjaunotu daudzgadu pārvaldības plānu pieņemšanu attiecībā uz zivju krājumiem;

73.  uzsver to, cik svarīga ir stingra kontrole, kas ir paredzēta Kontroles regulā (Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009), ar ko tiek modernizēta ES pieeja zivju kontroles jomā, ievērojot tiesību aktus, kas pieņemti nolūkā apkarot maluzvejniecību; atgādina Komisijai par tās tiesisko pienākumu iesniegt šīs regulas izvērtējumu, lai novērtētu tās īstenošanu un noteiktu to, cik kontroles pasākumi ir efektīvi un piemēroti tam, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķus; aicina Komisiju veikt visaptverošus turpmākos pasākumus un vajadzības gadījumā ierosināt to pārskatīšanu, lai novērstu trūkumus un nodrošinātu pienācīgu īstenošanu;

74.  uzskata, ka nelegāla, nereģistrēta un neregulēta (NNN) zveja ir uz jūras veiktas organizētās noziedzības izpausme, kas smagi visā pasaulē ietekmē vidi un sociālekonomisko situāciju; aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus pret valstīm, kas nesadarbojas, un visām organizācijām, kas iesaistītas NNN zvejā;

Brīvā tirdzniecība

75.  uzsver savu atbalstu vērienīgai un uz vērtībām balstītai tirdzniecības programmai, kas stiprinās globālo sistēmu, kuras pamatā ir noteikumi, un sekmēs darbvietu radīšanu un ekonomisko izaugsmi Eiropā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas pūliņus ar pilnu sparu turpināt patlabanējās sarunas, kā arī censties sākt jaunas, piemēram, sarunas ar Austrāliju un Jaunzēlandi, un mēģināt atsākt citas iesaldētas sarunas, piemēram, ar Dienvidu kopējā tirgu (Mercosur) un Indiju;

76.  aicina Komisiju iedzīvināt PTO „pēc Nairobi posma” diskusijas, jo, pat ja daudzpusējās tirdzniecības sarunas izrādās grūtas, tām joprojām ir jābūt vienai no ES prioritātēm; uzskata, ka papildus tam būtu vērts aplūkot jaunās jomas un jautājumus, kādi tiek reglamentēti PTO ietvaros, piemēram, digitālo tirdzniecību un ieguldījumus;

77.  uzsver, ka ārkārtīgi svarīga ir Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu steidzama modernizācija un nostiprināšana;

78.  atkārtoti pauž uzskatu, ka ir steidzami jāatjaunina divējāda lietojuma preču eksporta kontroles tiesību akti, un mudina Komisiju novērst šķēršļus, kas kavē šāda priekšlikuma turpmāku izskatīšanu;

79.  mudina Komisiju noskaidrot veidus, kā Eiropas iedzīvotāji var ciešāk iesaistīties ES tirdzniecības politikas procesā, tostarp, vairojot pārredzamību, sadarbībā ar sarunu partneriem un dalībvalstīm, kas formulē Komisijai domātas sarunu vadlīnijas un var sekmēt savu iedzīvotāju līdzdalību;

80.  aicina Komisiju, risinot šā brīža un turpmākās sarunas, joprojām pastiprināti pievērsties maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem bieži vien trūkst līdzekļu, lai iekļūtu trešo valstu tirgos;

Spēcīgāka globālā dalībniece

81.  mudina Komisiju tās atjauninātajā ES globālajā stratēģijā apliecināt pašapziņu un ātri mainīgajā pasaulē ES nodrošināt labākas pozīcijas; papildus tam prasa, lai tā informētu par programmas 2030. gadam īstenošanas, uzraudzību un turpmāko darbību un tās iekļaušanas ES iekšējā un ārējā politikā plānu;

82.  aicina Komisiju aktīvi un efektīvi ar jaunu sparu īstenot ES ārējo politiku; uzsver, ka ES vajadzētu būt vienai no galvenajām dalībniecēm, kas efektīvi reaģē uz problēmām, ar kurām Eiropa patlaban saskaras;

83.  atgādina par vajadzību pārskatīt Humānās palīdzības regulu (Padomes 1996. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 1257/96), lai humāno palīdzību padarītu efektīvāku un nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni miljoniem cilvēku, kuri cieš no konfliktiem vai dabas vai cilvēka radītām katastrofām;

84.  aicina Komisiju pastiprināt savu sadarbību ar Rietumbalkānu reģiona valstīm un austrumu un dienvidu kaimiņattiecību valstīm, lai nodrošinātu ilgtermiņa politisko stabilitāti un novērstu pašreizējo konfliktu pamatcēloņus;

85.  izsakās atzinīgi par Komisiju, jo tā ir uzsvērusi kaimiņattiecību politiku, taču pasvītro to, ka šai politikai ir jāiegūst politiskāka rakstura saturs, jo īpaši kompleksi nodrošinot lielāku finanšu palīdzību, lielāku demokrātisko atbalstu, tirgus pieeju un labāku mobilitāti;

86.  uzsver, ka cilvēktiesību, starptautisko tiesību un pamatbrīvību ievērošanas sekmēšanai ir jābūt galvenajam visu ES politikas virzienu kopsaucējam; aicina Komisiju, veicot terorisma apkarošanas pasākumus, neatstāt novārtā cilvēktiesību aizsardzības nozīmi; mudina Komisiju arī turpmāk aktīvi iestāties par cilvēktiesībām, kas ir jāīsteno efektīvi, piemērojot visus nolīgumus, jo īpaši tirdzniecības, politiskā dialoga un sadarbības un asociācijas nolīgumus, kurus ES ir parakstījusi, jo īpaši tā saucamo demokrātijas klauzulu un Kotonū nolīguma 8. pantu;

87.  uzsver, ka nepārtrauktu un pieaugošu drošības apdraudējumu uz Savienības robežām var sekmīgi apkarot tikai tad, ja dalībvalstis pastiprināti sadarbojas drošības jomā, tostarp NATO ietvaros;

88.  aicina Komisiju īstenot vajadzīgo regulējumu, lai panāktu patiesu, spēcīgu un nesarežģītu Eiropas aizsardzības tehnikas tirgu un palīdzētu dalībvalstīm pēc iespējas lietderīgāk izmantot aizsardzības un drošības budžetus un sāktu konkrētu darbu pie Eiropas aizsardzības savienības izveides;

89.  mudina Komisiju iesniegt savu paziņojumu par programmas 2030. gadam īstenošanas, uzraudzības un turpmāko darbību un tās iekļaušanas ES iekšējā un ārējā politikā plānu;

90.  mudina Komisiju iesniegt vērienīgus priekšlikumus par Eiropas Konsensa attīstības jomā pārskatīšanu;

91.  mudina Komisiju sākt rīcības programmas par veselību pasaulē īstenošanu, ņemot vērā tādu slimību epidēmiju kā saslimšana ar Ebolas vīrusu; aicina Komisiju pieņemt arī iniciatīvas, ar kurām tiktu uzlabota zāļu pieejamība vismazāk attīstītajās valstīs;

Savienības pilsonība, demokrātiskā līdzdarbība un iekļaušana

92.  uzsver, ka daudzi Eiropas Savienības iedzīvotāji uzskata, ka iestādes viņus neuzklausa; aicina Komisiju iedzīvotāju līdzdarbību uztvert nopietni, pienācīgi atbildot uz lūgumraksta iesniedzēja prasībām;

93.  pievērš uzmanību tam, ka iedzīvotāju līdzdarbība pieaug, iesniedzot lūgumrakstus, parakstot Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) un balsojot referendumos par Eiropas jautājumiem; iesaka, lai Komisija izvērtē iedzīvotāju līdzdarbības ietekmi un vajadzību pēc tās;

94.  uzsver, ka ES 2014. gada 30. aprīlī parakstīja Marrākešas līgumu, pamatojoties uz kuru ar autortiesībām aizsargātie darbi tika padarīti pieejami personām ar redzes traucējumiem; uzsver, ka, neskatoties uz to, ES vēl nav to ratificējusi; aicina Komisiju stimulēt dalībvalstis šo līgumu parakstīt;

Kultūra un labāka saziņa

95.  mudina Komisiju pilnībā īstenot un finansēt programmas „Radošā Eiropa” un „Eiropa pilsoņiem”, kurām no daudzgadu finanšu shēmā paredzēto līdzekļu viedokļa ir mazāka nozīme nekā citiem finansējuma mērķiem;

96.  mudina Komisiju Audiovizuālo mediju pakalpojumu (AVMP) direktīvu atjaunināt tā, lai varētu piemērot digitālos risinājumus, kas ir jāīsteno, lai novērstu tehnoloģisko atpalicību šajā jomā;

97.  aicina Komisiju veicināt dalībvalstu sadarbību izglītības un apmācības nozarē, lai labāk apmierinātu izglītības vajadzības, kādas rada pašreizējā bēgļu un humanitārā krīze; konstatē, ka šāds solis liek sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām izstrādāt bēgļu kvalifikācijas atzīšanas mehānismu, lai viņi varētu sākt piedalīties darba tirgū un dot ieguldījumu sabiedrības dzīvē, cik ātri vien iespējams, pēc viņu ierašanās Eiropas Savienībā, kā arī izstrādāt skolotāju apmācības programmas, ar kuru palīdzību var nodrošināt piekļuvi daudzkultūru, nediskriminējošām un iekļaujošām izglītības sistēmām;

_____________________

98.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp. (2) 2008/2123(INI). (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0108.