REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas 2017. gada darba programmu
4.7.2016 - (2016/2773(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
József Szájer PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0885/2016
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 27. oktobra paziņojumu „Komisijas 2016. gada darba programma. Nav īstais brīdis, lai rīkotos kā ierasts” (COM(2015)0610) un tā 1.–6. pielikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
A. tā kā politiskajām prioritātēm ir jāatbilst pieejamiem finanšu resursiem;
B. tā kā ES politika un rīcība, ievērojot subsidiaritātes principu un īstenojot to kopā ar dalībvalstīm, var un tai ir arī jāspēj reāli ietekmēt pilsoņu dzīvi, reaģējot uz krīzēm un palīdzot viņiem sagatavoties straujajām pārmaiņām sabiedrības dzīvē un sniegt atbildi uz tām;
C. tā kā ES ir jāievēro saistības attiecībā uz konkurētspējas atgūšanu spēcīgas globālās konkurences apstākļos, tādā veidā saglabājot sociālās tirgus ekonomikas modeli un nodrošinot ilgtspējīgu izaugsmi, lai nākamajām jauno pilsoņu paaudzēm veidotu darba vietas, nevis atstātu parādus,
Eiropas risinājumi Eiropas krīzēm
1. uzsver, ka krīzei, ar kuru šobrīd saskaras ES, nepieciešami Eiropas risinājumi, kuri pārliecinoši balstās uz atbildīgu un pilnībā demokrātisku procesu, kura pamatā ir Kopienas metode un pilnīga Eiropas Parlamenta iesaistīšana, cieši sadarbojoties ar valstu parlamentiem;
2. atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantu par to, kā piemērot subsidiaritātes un proporcionalitātes principu, ES ir pienākums pieņemt tiesību aktus tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un ciktāl tas ir nepieciešams; tāpēc nešaubīgi uzskata, ka jāizvēlas tikai dažas galvenās prioritātes, un aicina Komisiju nepieņemt nebūtiskas iniciatīvas, lai ES rīcība vienmēr būtu vērsta uz galvenajām prioritātēm, kas dod tiešu labumu tās iedzīvotājiem;
3. norāda, ka administratīvie šķēršļi palielina izmaksas uzņēmumiem, īpaši MVU un jaunuzņēmumiem, un apgrūtina inovācijas un darbvietu radīšanu; tādēļ prasa Komisijai pienācīgi ņemt vērā iedzīvotāju un uzņēmumu cerības par efektīvu valsts pārvaldi, kura ir galvenais konkurētspējas faktors;
4. uzsver, ka ES saskaras ar nepieredzēti intensīviem hibrīda veida apdraudējumiem, un aicina Komisiju pievērsties izpildāmiem hibrīda veida apdraudējumu novēršanas pasākumiem un palielināt ES un tās dalībvalstu, kā arī ES partnervalstu, īpaši kaimiņos, izturību;
5. atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir Kopienas metode, likumdošanas procesa pārredzamība, demokrātiskā leģitimitāte un valstu parlamentu loma un atbildība;
Ekonomikas atveseļošanās
6. atgādina, ka nodarbinātība joprojām ir galvenā prioritāte un ka ES nepieciešamas mērķtiecīgas investīcijas, lai uzlabotu pāreju uz inovatīvu, resursu ziņā efektīvu digitālo ekonomiku nolūkā stiprināt Eiropas industrializāciju un atgūt no Eiropas uz ārvalstīm pārvietotās darbvietas, un pārliecinoši apstiprina, ka ES konkurences politika sekmē Eiropas sociālās tirgus ekonomikas funkcionēšanu;
7. aicina Komisiju nākt klajā ar nepieciešamajiem pasākumiem, lai sekmētu izpēti un attīstību, inovāciju un kreativitāti, kas ir galvenie darbvietu radīšanas dzinējspēki;
8. mudina Komisiju nodrošināt uzņēmumiem un MVU labāku piekļuvi kapitālam, kas ir būtiski, lai sekmētu jaunu ražojumu un pakalpojumu izstrādi un ražošanu, kas apvienota ar efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;
9. uzskata, ka globāli konkurētspējīgs, inovatīvs un uz iedzīvotājiem orientēts digitālais vienotais tirgus ir vienīgā iespēja atrisināt 21. gadsimta problēmas; tādēļ aicina Komisiju pilnībā izmantot vienotā tirgus iespējas, panākt lielāku integrāciju, īpaši digitālajā jomā, un radīt vidi, kas cita starpā atbalsta MVU;
10. atbalsta līdzekļu konsolidāciju, pirmkārt un galvenokārt piemērojot ieviestos noteikumus, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un pilnībā izmantojot vienotā tirgus ieguvumus;
11. uzsver, ka ES ekonomiskajā un sociālajā darba kārtībā ir jāiekļauj pasākumi, kuru mērķis ir nevienlīdzības samazināšana un darbvietu radīšanas veicināšana, īpaši jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem, vienlaikus stiprinot investīcijas izglītības sistēmā, mūžizglītībā un prasmju attīstībā;
12. aicina Komisiju cieši uzraudzīt, vai tiek pareizi transponēti visi finanšu pakalpojumu un nodokļu jomas tiesību akti, un uzsver, ka riska samazināšanas pasākumus ir jāīsteno kopā ar riska dalīšanas stratēģijām nolūkā pabeigt banku savienību;
13. aicina Komisiju turpināt tās konsekvento un stingro parāda, deficīta un makroekonomikas nelīdzsvarotības uzraudzību tādā veidā, kas panāk Stabilitātes un izaugsmes pakta izpildi un sekmē ekonomisko izaugsmi un darbvietu izveidi;
14. uzskata, ka jāveicina ciešāka ekonomiskās politikas koordinācija, lai novērstu investīciju plaisas Eiropā un uzturētu pieprasījumu, un ka ir ārkārtīgi svarīgi ievērot ES tiesību aktu prasības par Eiropas ekonomiskās pārvaldības kontekstā pieņemto lēmumu pārskatatbildību;
15. atbalsta Komisiju cīņā pret nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu, kas varētu radīt potenciālus ieņēmumus nacionālajos budžetos līdz pat EUR 1 triljonam, kā arī tās nodomu nākt klajā ar priekšlikumu obligātai kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei;
Reaģēšana uz klimata pārmaiņām un energodrošības nodrošināšana
16. aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai panāktu Enerģētikas savienību, tādējādi garantējot enerģētisko drošību un finansiāli pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
17. mudina ES turpināt novērst klimata pārmaiņu pamatcēloņus, vienlaikus nodrošinot mūsu rūpniecības konkurētspēju ar enerģētikas un klimata diplomātijas stratēģiju, kurā apskatītas šīs vispārējās problēmas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā ( COP 21) Parīzē noslēgto nolīgumu;
Migrācijas un bēgļu krīzes risināšana
18. mudina Komisiju risināt bēgļu krīzes pamatcēloņus, stiprinot sadarbību ar tranzītvalstīm un izcelsmes valstīm migrācijas plūsmu kontekstā, izmantojot visus pieejamos politikas virzienus un instrumentus, lai nodrošinātu šo valstu stabilizāciju, atjaunošanu un attīstību;
19. uzsver, ka ir svarīgi izveidot sistemātiskas un izpildāmas patvēruma meklētāju tiešas pārmitināšanas un pārcelšanas programmas;
20. uzskata, ka Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm jāsniedz nepieciešamā humānā palīdzība un jānodrošina pienācīgi dzīves apstākļi bēgļu nometnēs, apvienojot to ar ilgāka termiņa attīstības programmām;
21. atgādina, ka ir jāgarantē nosacījumi efektīvai patvēruma meklētāju uzņemšanai, lai nodrošinātu humānu attieksmi un drošību, un ka Eiropas iekšienē ir jāgarantē pietiekami resursi bēgļu integrācijai darba tirgū un sabiedrībā;
22. uzsver, ka starptautiskā migrācija ir globāla parādība, kuras apmērs, sarežģītība un ietekme palielinās, un ka tādēļ atbildību par bēgļu aizsardzību ir jāuzņemas ne tikai visai ES, bet arī starptautiskajai sabiedrībai, jo šīs atbildības sadalījums pasaulē šobrīd ir nevienmērīgs; atgādina, ka šī ir visas starptautiskās sabiedrības kopēja atbildība, kuru pienācīgi un ilgtspējīgi īstenot var tikai tad, ja visi starptautiskie dalībnieki rīkojas saskaņoti un apņēmīgi; šajā sakarībā aicina Komisiju, cieši sadarbojoties ar attiecīgajiem starptautiskajiem dalībniekiem, uzsākt pārdomu procesu par starptautiskā tiesiskā regulējuma, tostarp 1951. gada Ženēvas konvencijas, pārskatīšanu, lai pielāgotos nepieredzētajiem globālajiem uzdevumiem, ar kuriem ES un pasaule saskaras migrācijas un bēgļu jomā;
Stabilitāte un drošība ES iedzīvotājiem
23. pauž stingru pārliecību, ka ES sadarbībā ar dalībvalstīm ir jābūt spējīgai kopīgi pārvaldīt drošu Eiropas ārējo robežu, lai aizsargātu ES un Šengenas zonu;
24. uzskata — lai novērstu terorisma un radikalizācijas draudus, Komisijai ir cieši jāuzrauga tas, kā tiek transponēti un īstenoti pasākumi, kuru mērķis ir pievērsties dažādiem terorisma apkarošanas aspektiem, sākot no efektīvas policijas un tiesu iestāžu sadarbības līdz savlaicīgai informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm un ar Eiropola un Eurojust starpniecību, kā arī priekšlikumiem, lai pretdarbotos jaunajām tendencēm terorisma finansēšanā;
25. uzskata, ka Komisijai ir jākoncentrējas uz pieņemto tiesību aktu priekšlikumu īstenošanu, pievēršot īpašu uzmanību drošības paketes īstenošanai; uzskata, ka drošības programma ir regulāri jāatjaunina, lai ņemtu vērā ikvienu patiesi nepieciešamo pasākumu, apkarojot mainīgo un nopietno draudu, ko ES iedzīvotāju drošībai rada terorisms;
26. atzīmē, ka kļūst aizvien grūtāk atšķirt iekšējās un ārējās drošības robežas, tādēļ Komisijai ir jāsniedz ieguldījums kopējās drošības un aizsardzības politikas atdzīvināšanā, jo šī politika vairs nedrīkst būt ES integrācijas procesa vājākais posms;
Vērienīgas ārējās darbības programmas par kaimiņattiecībām un globālo sistēmu izvēršana
27. uzskata, ka ES ir jāpiešķir jauns stimuls savai apņēmībai būt par pasaules līmeņa dalībnieci, un tādēļ prasa Komisijai mobilizēt visus ES ārējās darbības instrumentus, lai panāktu gan labāku globālu pārvaldību, gan arī labāku standartu plašu konverģenci;
28. uzskata, ka drošības videi ir nepieciešams, lai Eiropas aizsardzība kļūtu par pilntiesīgu politikas virzienu, kas nodrošina vienlīdzīgu drošību visām dalībvalstīm, kā arī piešķir līdzvērtīgu nozīmi visu dalībvalstu bažām; uzskata, ka esošajām struktūrām, mehānismiem un instrumentiem ir jākļūst par operatīvu realitāti;
29. aicina Komisiju arī turpmāk:
– veicināt stabilitāti un labklājību ES kaimiņvalstīs, izmantojot iniciatīvas, kas sekmē attīstību, demokrātiju, labu pārvaldību un tiesiskumu,
– virzīt uz priekšu paplašināšanas sarunu procesu, stiprinot sociālo, politisko un ekonomisko stabilitāti un demokrātiju kandidātvalstīs,
– palielināt attīstības sadarbības politikas efektivitāti, uzlabot tās koordināciju un saskaņotību ar citiem ES ārējās darbības instrumentiem,
– iekļaut Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un politikas saskaņotību attīstībai (PCD) ES ārpolitikā un iekšpolitikā,
– nodrošināt saskaņotību un konsekvenci starp attīstības un drošības politiku, jo tās ir savstarpēji saistītas, savstarpēji atkarīgas un viena otru papildina,
– sekmēt partnerību ar Āfriku, lai atrisinātu visus šī brīža izaicinājumus, īpaši ar tālejošu nolīgumu laikposmam pēc Kotonū nolīguma darbības beigām,
– sekmēt tirdzniecību kā svarīgu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju veicinošu instrumentu un popularizēt ES standartus cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības jomā, modernizēt Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentus;
Līdzekļu iegūšana mūsu darbībām
30. uzskata, ka ES ir jāveic finansēšanas reforma, lai strauji mobilizētu pienācīgus resursus; uzskata, ka šajā nolūkā Komisijai ir jāapsver papildu patiesu pašu resursu ieviešana, lai padarītu ES budžetu stabilāku, ilgtspējīgāku un prognozējamāku, vienlaikus uzlabojot pārredzamību iedzīvotājiem un ievērojot universāluma principu;
31. uzskata, ka ir būtiski pārskatīt daudzgadu finanšu shēmā noteiktās maksimālās robežvērtības nolūkā tās palielināt un palielināt DFS elastīgumu, lai būtu iespējams reaģēt uz apstākļiem, kuri netika paredzēti 2013. gadā; uzskata, ka Komisijai šajā nolūkā ir apņēmīgi jāvirzās uz priekšu;
32. uzsver, ka ES budžeta instrumenti ir jāpārvalda, pastiprinātu uzmanību pievēršot izpildei un rentabilitātei, vienlaikus nodrošinot atbilstību un ES finanšu interešu aizsargāšanu;
33. uzskata, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir jārealizē, lai ļautu visām dalībvalstīm veikt apjomīgas stratēģiskas investīcijas;
34. uzskata, ka ES būtu jāveic pasākumi, lai apvienotu resursus augstā jauniešu bezdarba līmeņa bezdarba, kā arī bēgļu krīzes iekšējās un ārējās problemātikas risināšanai;
35. uzskata, ka Komisijai ir jāsāk sagatavot mūsdienīga kohēzijas politika laikposmam pēc 2020. gada, ņemot vērā šīs politikas patieso raksturu kā investīciju instrumentu visiem ES reģioniem; uzskata, ka jāuzlabo sinerģija starp Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, EFSI un citiem ES finansēšanas instrumentiem, lai paātrinātu viedu, zaļu un iekļaujošu izaugsmi, kuras pamatā ir līdzsvara izveidošana starp dotācijām un finanšu instrumentiem;
Demokrātijas stiprināšana
36. pārliecinoši apstiprina, ka, ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, ir būtiski ievērot ES kopējās demokrātijas, pamattiesību un tiesiskuma vērtības un turpināt ES iestāžu un dalībvalstu sadarbības izvēršanu;
37. uzskata, ka ES ir jāīsteno kopīgi pasākumi ES iedzīvotāju informēšanai par viņu tiesībām un pienākumiem un jāsekmē viņu aktīva dalība politiskajā dzīvē, īpaši attiecībā uz jaunāko paaudzi;
38. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai.