REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmu
4.7.2016 - (2016/2773(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 37. panta 3. punktu un Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām
Bas Eickhout Verts/ALE grupas vārdā
B8-0894/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stratēģiskajām prioritātēm attiecībā uz Komisijas 2017. gada darba programmu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean-Claude Juncker 2014. gada 15. jūlija politikas pamatnostādnes Komisijai „Jauns sākums Eiropai — mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām”,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Komisijas 2016. gada darba programma. Nav īstais brīdis, lai rīkotos, kā ierasts” (COM(2015)0610) un tā 1.–6. pielikumu,
– ņemot vērā Komiteju priekšsēdētāju konferences kopsavilkuma ziņojumu, ar kuru sniegts papildu ieguldījums šajā rezolūcijā no Parlamenta komiteju viedokļa un kas Komisijai būtu pienācīgi jāņem vērā, izstrādājot un pieņemot savu darba programmu 2017. gadam,
– ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija rezolūciju par lēmumu izstāties no ES, ar ko noslēdzās Apvienotās Karalistes referendums[1],
– ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 28.–29. jūnija sanāksmē pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā Reģionu komitejas pienesumu Komisijas 2017. gada darba programmai,
– ņemot vērā Reglamenta 37. panta 3. punktu,
Ievads
A. tā kā Eiropas integrācijas process gadu desmitiem ir veicinājis mieru, drošību un labklājību Eiropā; tā kā pēdējās desmitgades demokrātisko konsultēšanos rezultāti ir jāuztver kā iespēja izvērtēt mūsu kopīgo Eiropas projektu, tā patiesos ieguvumus, pašreizējās nepilnības un no jauna nosakāmos mērķus;
B. tā kā globalizācijas ietekme aizvien vairo ES pilsoņu nedrošību un eiroskepticismu; tā kā ES būtu jānodrošina pamats iedzīvotāju paļāvībai, kā arī aizsardzība no šīs ietekmes;
C. tā kā vairs nav iespējams pieļaut, ka Eiropas integrācija tiek padarīta tikai par ekonomisku projektu un ir steidzami jārīkojas, lai atgūtu Eiropas iedzīvotāju uzticību Eiropas projektam, būtiski mainot ES politikas virzienu kursu;
D. tā kā, neraugoties uz tā nepilnībām, Parlaments ir īpaši atbildīgs par mūsu kopīgo Eiropas interešu noteikšanu un tam ir jāpalīdz pārvarēt pašreizējo šķelšanos Padomē, kuras darbs pārāk bieži nonāk strupceļā valstu kaulēšanās un "nulles summas spēļu" rezultātā;
E. tā kā Eiropas iedzīvotāju vispārējām interesēm vienmēr jābūt svarīgākām par nacionālo un korporatīvo interešu aizstāvību;
F. tā kā būdami eiropieši mēs esam izvēlējušies kopīgu nākotni, kā patiesa kopiena, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un mērķi; tā kā vietējās, reģionālās un nacionālās identitātes viena otru neizslēdz un ir pienesums mūsu plašākai — eiropiešu identitātei;
G. tā kā pašreizējās pieaugošās krīzes ir jārisina ar patiesi eiropeiskiem risinājumiem; tā kā mēs vēlamies, lai Eiropa īsteno savu lomu un uzņemas atbildību starptautiskajā arēnā, pildot tādas savas saistības, kā solidaritāte, daudzpusējība un mūsu ārējās partnerības, kā arī veicinot globālo konverģenci augstāku standartu sasniegšanai; tā kā mēs vēlamies nostiprināt savu kopējo miera, labklājības un demokrātijas projektu, lai panāktu, ka nākotne ir pievilcīga visām paaudzēm,
Eiropas iedzīvotāju darba un dzīves apstākļu uzlabošana
1. atgādina, ka Eiropas pašreizējā ekonomiskā atveseļošanās ir pieticīga un nelīdzsvarota un ka daudzos Savienības reģionos aizvien ir nepieņemami augsts bezdarba, nabadzības un nevienlīdzības līmenis un nopietns izredžu trūkums jauniešiem; tāpēc uzstāj, ka ES pamata ekonomiskajā un sociālajā darba kārtībā ir jāiekļauj pasākumi, kuru mērķis ir sociālās nevienlīdzības samazināšana un dzimumu līdztiesības un kvalitatīvu darbvietu izveides veicināšana, vienlaikus palielinot investīcijas izglītības sistēmā;
2. aicina Komisiju iesniegt likumdošanas priekšlikumus, lai nostiprinātu savu Sociālo tiesību pīlāra iniciatīvu un šajā sakarā aicina to turpināt darbu saistībā ar „sociālās aizsardzības minimumu”, lai nodrošinātu, ka Eiropas iedzīvotājiem ir pieejams pienācīgs sociālās aizsardzības minimums, kā arī pieejami vispārējas nozīmes pakalpojumi, lai tādējādi cilvēki varētu dzīvot cienīgu dzīvi un aktīvi iesaistīties sabiedrībā visā mūža gājumā (tas nozīmē arī piekļuvi izmaksu ziņā pieejamiem mājokļiem, piekļuvi atbilstīgai veselības aprūpei, tiesības uz bērna aprūpi, minimālos standartus attiecībā uz ienākumu drošību, tostarp pensiju, vai ekvivalentu minimālo sociālo aizsardzību);
3. prasa ieviest „sociālā veto tiesības” vai kādus citus mehānismus, kas varētu novērst ES tiesību aktu stāšanos spēkā, ja to ietekme, visticamāk, nodarītu kaitējumu nabadzīgākajām sabiedrības daļām, palielinātu sociālo un dzimumu nevienlīdzību vai samazinātu sociālās tiesības;
4. aicina Komisiju ar konkrētiem darbiem pamatot savus vairākkārtējos solījumus izveidot "sociālo Eiropu", vispirms reformējot EMS un turpmāk īstenojot iniciatīvas, lai:
– attīstītu un veicinātu sociālās investīcijas pienācīgā sociālā aizsardzībā un izvietojuma, kā arī cenas ziņā pieejamā un kvalitatīvā izglītībā, kā arī sociālos, veselības un aprūpes pakalpojumos, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību un jo īpaši bērnu nabadzību;
– novērstu prasmju neatbilstību darba tirgus prasībām un nodrošinātu kvalitatīvas izglītības, apmācības un mūžizglītības pieejamību visiem;
– veicinātu kvalitatīvu darbvietu radīšanu ikvienam, īpašu uzmanību veltot jauniešiem un ilgtermiņa bezdarbniekiem;
– veicinātu darba aizsardzību, regulāri pārskatot attiecīgās direktīvas;
– nodrošinātu diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu attiecībā uz visiem strādājošiem, tostarp mobilajiem un norīkotajiem darbiniekiem, kā arī nodrošinātu, ka viņu darba samaksa ir pienācīga, lai tādējādi viņi varētu dzīvot cienīgu dzīvi savā dzīvesvietā;
– risinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas un pensiju atšķirības problēmu, kā arī darba un privātās dzīves saskaņošanas problēmas, tostarp pieņemot vērienīgus priekšlikumus attiecībā uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma direktīvu un aprūpētāju atvaļinājuma direktīvu, kā arī nodrošinot pilnas dienas izglītību un aprūpi jau no agras bērnības, jo īpaši, lai panāktu, ka sievietes un vīrieši ir vienlīdzīgi aprūpes sniegšanā un vienlīdzīgi pelnītāji, kā arī lai veicinātu sieviešu līdzdalību darba tirgū;
5. aicina Komisiju uzraudzīt, veicināt un atbalstīt dalībvalstu efektīvu līdzekļu izmantošanu, lai cīnītos pret nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī veicinātu jauniešu nodarbinātību un kvalitatīvas darbvietas, jo īpaši reģionos ar augstu bezdarba līmeni, izmantojot programmas, ko finansē ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, Eiropas struktūrfondu un investīciju fondu, Eiropas Stratēģisko investīciju fonda un Eiropas Investīciju bankas līdzekļiem;
Ekonomiskās atveseļošanās un ilgtermiņa konkurētspējas nostiprināšana, lai radītu darbvietas, paaugstinātu dzīves līmeni un panāktu labklājību
6. uzskata, ka sevi izsmēlis ir ekonomikas modelis, kura pamatā ir vienīgi IKP pieaugums un nepārtraukta dabas resursu pārmērīga izmantošana un finansializācija; uzskata, ka turpmāk ES ir jānosaka ilgtspēju par pamatu jebkurai saprātīgai, uz nākotni orientētai un krīzi risinošai ekonomiskai politikai; uzskata, ka ieņemto tirgus pozīciju aizsargāšana var būt šķērslis ceļā uz jaunu ekonomikas modeli;
7. aicina Komisiju izstrādāt tālejošu Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju laikposmam līdz 2030. gadam, kā arī īpašu tās īstenošanas plānu; uzskata, ka ES ir jānodrošina, ka tā neizvēlas vieglākos vai populārākos mērķus, un tai ir jāiet tālāk par ierastās politikas paradigmu, cenšoties sasniegt visaugstākos rezultātus attiecībā uz ikvienu mērķi, nodrošinot, ka neviens netiek pamests novārtā un tiek pilnībā ievērotas planētas iespēju robežas; uzskata — lai to panāktu, ir jāizvairās no bioloģiskās daudzveidības turpmākas degradācijas un zudumiem, kā arī jāpanāk degradēto ekosistēmu atjaunošana;
8. prasa Komisijai, papildus aprites ekonomikas tiesību aktu kopumam, izstrādāt jaunu, tālejošu un visaptverošu sociālā un vides ziņā ilgtspējīgu rūpniecības stratēģiju; uzskata, ka nepieciešamas papildu publiskās un privātās investīcijas, galveno uzmanību veltot enerģētikas pārkārtošanai, eko-inovatīviem MVU, pētniecībai un izglītībai;
9. uzsver, ka, ņemot vērā bīstamo globālo sacensību par resursiem, lai saglabātu konkurētspēju, Eiropas ekonomikai ir jākļūst ilgtspējīgai un digitālai; prasa, lai ES ekonomikas lēmumos vienmēr tiktu ņemta vērā stratēģija "Eiropa 2020";
10. prasa Komisijai uzraudzīt, veicināt un atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kas nodrošinātu joprojām godīgu konkurenci un to, ka iedzīvotāji, patērētāji un darba ņēmēji joprojām gūst labumu no tās;
11. prasa, lai ikvienas turpmākās ekonomiskās reformas pamatā būtu ilgtspējības, sabiedrības veselības, patērētāju aizsardzības un darba ņēmēju sociālās drošības apsvērumi, jo īpaši attiecībā uz Kopējo Lauksaimniecības politiku, kurai jākļūst par visaptverošu "pārtikas nodrošinājuma un ilgtspējīgas lauku vides" stratēģiju;
12. aicina Komisiju ierosināt vairāk pasākumu, kas veicinātu pētniecību un attīstību, inovāciju, kultūras daudzveidību un radošumu, kas ir galvenie virzītājspēki darbvietu radīšanai, un ņemt vērā to, ka uzņēmumu, īpaši MVU, piekļuve kapitālam ir būtiski svarīga attīstības, jaunu produktu ražošanas un jaunu pakalpojumu sniegšanas veicināšanai kā tradicionālajās, tā jaunajās nozarēs;
13. atgādina Komisijai, ka fundamentālos lēmumos ekonomikas un tehnoloģiju jomā, piemēram, attiecībā uz ģenētisko modifikāciju, nanotehnoloģijām un kodolenerģiju, ir jāievēro piesardzības princips, un tie ir jāpakļauj pilnīgai demokrātiskai un pārredzamai pārbaudei un kontrolei, kā to vairākkārt solījis Komisijas priekšsēdētājs saistībā ar ĢMO un kā to sagaida iedzīvotāji;
Reaģēšana uz klimata pārmaiņām un energodrošības nodrošināšana
14. atgādina, ka ir jārīkojas aktīvāk, lai panāktu Enerģētikas Savienības izveidi, kas garantēs energoapgādes drošību un pieejamu un ilgtspējīgu enerģiju visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem;
15. norāda uz klimata izraisītu katastrofu ietekmi uz cilvēkiem un ekonomiku Eiropā un visā pasaulē; uzsver, cik svarīgi ir ar vērienīgu klimata stratēģiju, tostarp energoefektivitāti, turpināt novērst klimata pārmaiņu pamatcēloņus, jo īpaši transporta nozarē, vienlaikus nodrošinot Eiropas rūpniecības konkurētspēju;
16. aicina ES līmenī noteikt vērienīgākus mērķus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas un atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā laikposmam pēc 2020. gada saskaņā ar Parīzes COP 21 nolīgumu;
17. prasa Komisijai izstrādāt vienotu stratēģiju enerģētikas un klimata diplomātijai, kurā tiktu risinātas globālās problēmas, un prasa, lai ES aktīvāk veicinātu atjaunojamās enerģijas izmantošanu pasaules līmenī, jo tas ir izšķiroši svarīgs līdzeklis cīņā pret klimata pārmaiņām;
18. mudina Komisiju izbeigt subsīdijas fosilam kurināmam no ES līdzekļiem un koordinēt dalībvalstu centienus vistuvākajā laikā izbeigt valsts subsīdijas fosilam kurināmam; prasa Komisijai arī nodrošināt, ka nekādas valsts vai ES subsīdijas netiek izmantotas jaunu kodolreaktoru finansēšanai, un mudināt dalībvalstis atteikties no plāniem pagarināt kodolspēkstaciju darbības laiku;
Konsekventa reakcija uz bēgļu pieaugošo pieplūdumu
19. uzskata, ka ES ir jāizstrādā konkrēti risinājumi bēgļu pieplūduma problēmai, jo īpaši vēršoties pie tās cēloņiem un izmantojot holistiskas politikas risinājumus, kas ietver politikas virzienu saskaņotību attiecībā uz attīstību, tirdzniecību, klimatu un investīcijām, vienlaikus nodrošinot, ka tie, kas meklē starptautisko aizsardzību to saņem droši un regulāri;
20. pauž sarūgtinājumu par to, ka dalībvalstis nav solidāras, risinot bēgļu pieplūduma problēmu; prasa steidzami īstenot lēmumu par 160 000 bēgļu pārvietošanu no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm, un prasa ieviest Eiropas meklēšanas un glābšanas programmu; pauž visdziļākās bažas par to, vai ir likumīgi, lietderīgi un ar cilvēktiesībām savienojami neoficiālie starptautiskie nolīgumi ar trešām valstīm, kuru mērķis ir noteikt, ka attīstības palīdzības saņemšana ir atkarīga no drošības un robežkontroles politikas, jo tādējādi bēgļi un migranti tiek kriminalizēti un stigmatizēti;
21. uzskata, ka pārmitināšana būtu jāsaglabā kā ilgstošs risinājums bēgļu pārvietošanai, kas būtu arī beznosacījumu instruments starptautiskai solidaritātei; prasa radīt vairāk pārmitināšanas iespēju, lai pārmitinātu vismaz 500 000 bēgļu gadā no izcelsmes un tranzītvalstīm, un pienācīgi šo skaitu sadalot, ES spētu pilnībā pārvaldīt situāciju;
22. prasa pārskatīt Dublinas patvēruma piešķiršanas sistēmu, izveidojot jaunu sistēmu, kuras pamatā būtu taisnīga patvēruma meklētāju sadale starp dalībvalstīm, kurā būtu objektīvi kritēriji un ņemtas vērā patvēruma meklētāju saiknes ar konkrētām dalībvalstīm, kā arī viņu vēlmes saistībā ar dalībvalstīm; uzskata, ka šādai sistēmai vajadzētu būt saistošai visām dalībvalstīm un pamatotai uz iniciatīvām, nevis piespiedu pasākumiem;
23. prasa izveidot oficiālus migrācijas kanālus, kuros, saskaņā ar Eiropas Pamattiesību aģentūras ieteikumiem, jāparedz arī humanitāra uzņemšana, tostarp klimata bēgļu un cilvēktiesību aizstāvju gadījumā, pagaidu aizsardzība, ģimenes atkalapvienošana, ekonomiska uzņemšana dažādu prasmju līmeņu gadījumā, tostarp attiecībā uz darba ņēmējiem zemi atalgotā grupā vai darba meklētājiem, studentu mobilitāte un medicīniskā evakuācija;
24. prasa ES radīt apstākļus labi pārvaldītai patvēruma meklētāju uzņemšanai, kas nodrošinātu viņu drošību un humānu, kā arī cieņpilnu attieksmi, pievēršot īpašu uzmanību sieviešu, meiteņu, LGBTI personu un citu mazaizsargāto grupu vajadzībām; vienlaikus norāda, ka ir jāgarantē pietiekami daudz resursu izglītībai un bēgļu, kā arī migrantu integrācijai darba tirgū un viņu sociālajai iekļaušanai;
25. aicina Komisiju izstrādāt vīzu režīmu cilvēktiesību aizstāvjiem, kas ir apdraudēti trešās valstīs;
Reaģēšanas uz iedzīvotāju bažām, kas saistītas ar drošību
26. atkārtoti pauž viedokli, ka pārsvarā simbolisku represīvu, masu uzraudzības un robežkontroles pasākumu ieviešana, kas ierobežo pilsoniskās brīvības, pamattiesības un brīvas pārvietošanās principu, nav pareizais risinājums;
27. brīdina nepieņemt sasteigtus likumus terorisma jomā emocionālas reakcijas rezultātā, kas var negatīvi ietekmēt aizdomās turamo un nevainīgu iedzīvotāju brīvības un pamattiesības; aicina Komisiju nodrošināt sīki izstrādātu ietekmes novērtējumu katram pasākumam, kas varētu ierobežot ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesības;
28. uzsver, ka ārējā un iekšējā drošība kļūst arvien vairāk saistītas; atgādina, ka tas nedrīkst novest pie ārpolitikas instrumentu piemērošanas iekšējās drošības kontekstā; atgādina, ka iekšējā drošība un pretterorisma pasākumi, kā arī par terorismu aizdomās turēto vajāšana ir tikai un vienīgi policijas un tiesu iestāžu pienākums, un tam jānotiek pilnīgā saskaņā ar stingrām procesuālām aizsardzības garantijām un krimināllikumu noteikumiem;
29. atgādina, cik svarīga ir Šengenas brīvās pārvietošanās zona; uzsver, ka ir efektīvi jāpārvalda ārējās robežas, pamatojoties uz cilvēktiesībām un pilnībā ievērojot starptautiskos un ES tiesību aktus;
30. terorisma un vardarbīga ekstrēmisma draudu risināšanai aicina Komisiju cieši uzraudzīt to, kā tiek transponēti un īstenoti ES kriminālprocesa likumu standarti un pretterorisma pasākumi, tostarp izglītošanas un preventīvie pasākumi, efektīva policijas un tiesu iestāžu sadarbība, savlaicīga informācijas apmaiņa starp valsts iestādēm un ar Eiropola un Eurojust starpniecību, kā arī pasākumi, lai pretdarbotos jaunajām tendencēm terorisma finansēšanā; uzsver, ka kopējām izmeklēšanas vienībām Eiropola un Eurojust ietvaros, ir nepieciešams labāks aprīkojums un resursi;
31. aicina Komisiju nākt klajā ar Balto grāmatu par Eiropas iekšējās drošības koncepciju, kas būtu juridisks pamats jebkādiem turpmākiem drošības pasākumiem, ņemot vērā pārvietošanās brīvību un iekšējo robežkontroļu neesamību, un kas būtu nodalīta no valsts drošības koncepcijas, kuru dalībvalstis piemēro cīņā pret noziedzību un terorismu; prasa noteikt saskaņotu "valsts drošības" definīciju, kā arī definēt to, kas neietilpst "valsts drošības" koncepcijā; noraida valsts drošības un valsts noslēpumu koncepcijas izmantošanu par aizbildinājumu tam, lai mazinātu pamattiesības, piemēram, advokāta un klienta konfidencialitātes prasības;
32. aicina Komisiju mobilizēt zinātības, tehniskos un finanšu resursus, lai nodrošinātu ES līmeņa koordināciju un paraugprakses apmaiņu cīņā pret vardarbīgu ekstrēmismu, teroristu propagandu, radikāliem tīkliem un teroristu organizāciju īstenotu vervēšanu; uzsver, ka represīvie pasākumi var būt efektīvi tikai tad, ja tie ir savienoti ar ilgtermiņa preventīviem pasākumiem, integrāciju un reintegrāciju, kā arī nediskriminēšanas politikas stratēģijām;
33. mudina Komisiju un dalībvalstis veikt visu jau pieņemto tiesību aktu drošības jomā pilnīgu pārskatīšanu un, pamatojoties uz to, vajadzības gadījumā nodrošināt to atcelšanu vai īstenošanu; atkārtoti aicina veikt ES terorisma apkarošanas stratēģijas padziļinātu novērtējumu, kurā būtu jāizvērtē pieņemto pasākumu piemērošana, kā arī to izmaksas un to efektivitāte; sagaida, ka Komisija pēc vajadzības atjaunina drošības programmu, ņemot vērā sadarbības trūkumu starp dalībvalstīm attiecībā uz efektīvu cīņu ar organizēto noziedzību un terorismu;
34. aicina Komisiju iesniegt apsolītos priekšlikumus, lai nodrošinātu pienācīgu juridisko pamatu Eiropas Terorisma apkarošanas centra darbībai Eiropola ietvaros un tās ierosinājumus uzlabot un attīstīt spēkā esošās informācijas sistēmas attiecībā uz savstarpēju izmantojamību, efektivitāti un proporcionalitāti, novērstu informācijas trūkumus un censtos panākt savietojamību, kā arī tās priekšlikumus par obligāto informācijas apmaiņu ES līmenī par aizdomām un risku šajā jomā starp dalībvalstīm, papildinot apmaiņu ar stingriem un konsekventiem datu aizsardzības pasākumiem visās policijas un tieslietu sistēmās;
35. aicina Komisiju iesniegt likumdošanas iniciatīvu par cīņu pret visu veidu vardarbību pret sievietēm un uz dzimumu balstītu vardarbību; aicina Komisiju ātri pabeigt ES pievienošanos Eiropas Padomes konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), kā to vairākkārt jau aicinājis Parlaments;
Vērienīgas ārējās darbības programmas par kaimiņattiecībām un globālo sistēmu izvēršana
36. aicina vērienīgi īstenot jauno ES globālo stratēģiju, pozicionējot ES kā tās pamatvērtību, principu un normu efektīvu veicinātāju strauji mainīgajā pasaulē, un sagaida, ka Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests saskaņotā veidā mobilizē visus ES ārējās darbības instrumentus, lai panāktu labāku un uz noteikumiem balstītu globālu pārvaldību, labāku standartu plašu konverģenci, ilgstošu mieru, pilnveidotu drošību un stingrāku cilvēktiesību demokrātijas, tiesiskuma un pamatbrīvību ievērošanu pasaulē; šajā sakarā uzsver, ka ES ārējo attiecību darba programmā būtu jāiekļauj šādi galvenie elementi:
– prasība, lai ES un dalībvalstis mainītu pašreizējo tendenci, kas izpaužas kā vienošanās par atkāpšanos no cilvēktiesību standartiem īstermiņa komerciāliem, drošības un energoapgādes interešu dēļ;
– stabilitātes un labklājības veicināšana ES kaimiņvalstīs, izmantojot iniciatīvas, kas sekmē attīstību, demokrātiju, kultūras sadarbību, labu pārvaldību un tiesiskumu, uzlabojot civilu konfliktu novēršanas un izlīguma pasākumus, pārredzamības, pārskatatbildības, parlamentāro uzraudzības un demokrātiskas kontroles pār drošības nozari stiprināšanu, kā arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un dalībvalstu atbalstu to miera uzturēšanas un miera iedibināšanas pasākumiem saistībā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku;
– atbalsts PV/AP un dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka kopējā drošības un aizsardzības politika kļūst par efektīvāku politiku, kas ir saskaņota un konsekventa ar citām ES ārpolitikas jomām, piemēram, atbalstu attīstībai un konfliktu novēršanu saskaņā ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, kas nodrošina drošību, mieru, stabilitāti, demokrātiju un cilvēktiesības un stiprina ANO Statūtu principu ievērošanu; garantēšana, ka jau pastāvošās struktūras, mehānismi vai instrumenti kļūst par ikdienas darbības realitāti;
– Komisijas un PV/AP mudināšana veicināt, lai dalībvalstis ievērotu ES kopējo nostāju par ieroču eksportu, un pārliecināties, ka tiesību akti, kas reglamentē divējāda lietojuma tehnoloģiju eksportu, novērš masveida novērošanas un izsekošanas iekārtu nodošanu nedemokrātiskām valstīm;
– Komisijas mudināšana ziņot par izmēģinājuma projekta par Eiropas aizsardzības pētniecību un sadarbību šā projekta ietvaros ar Eiropas Aizsardzības aģentūru efektivitāti; aicina Komisiju atsaukt plānus nākt klajā ar sagatavošanas darbību EUR 80 miljonu apmērā aizsardzības pētniecībai kā turpmāku pasākumu, ņemot vērā to, ka nesenie Eiropas Aizsardzības aģentūras dati arī ir apstiprinājuši, ka dalībvalstis nevēlas un nespēj sadarboties pētniecībā un izstrādē aizsardzības jomā; noraida jebkādus mēģinājumus izmantot ES budžeta līdzekļus pētniecībai un izstrādei militārām vajadzībām;
– pievienošanās sarunu procesa daudz ātrāka virzīšana uz priekšu, stiprinot sociālo, politisko un ekonomisko stabilitāti, vides ilgtspēju un demokrātiju kandidātvalstīs, bet nemazinot pievienošanās pamatkritēriju nozīmi;
– attīstības sadarbības politikas efektivitātes palielināšana un tās koordinācijas un saskaņotības uzlabošana ar citiem ES ārējās darbības instrumentiem; saskaņotības un konsekvences nodrošināšana starp attīstības, konfliktu novēršanas un civilās drošības politiku, jo tās visas ir savstarpēji saistītas, savstarpēji atkarīgas un cita citu pastiprina;
– ilgtspējīgas attīstības un attīstības politikas saskaņotības (APS) programmas līdz 2030. gadam iekļaušana ES ārējās un iekšējās politikās;
– stingrāku, efektīvāku, pārliecinošu un saskaņotu iniciatīvu noteikšana attiecībā uz konfliktu atrisināšanu ES kaimiņvalstīs un visu ES rīcībā esošo instrumentu pieejamības nodrošināšana;
– visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA), pakalpojumu tirdzniecības nolīguma (TiSA), Transatlantiskās tirdzniecības un ieguldījumu partnerības (TTIP) noraidīšana un Eiropas pilsoņu un Parlamenta arvien kritiskākas attieksmes pret brīvās tirdzniecības nolīgumiem respektēšana , jo tiem var būt nevēlama ietekme uz nodarbinātību, konkurētspēju, cilvēktiesībām un ilgtspējīgas attīstības standartiem; prasa modernizēt Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentus un tirdzniecības politikas izstrādāt saskaņoti ar ES attīstības mērķiem, vides prioritātēm, klimata mērķiem un sociālajiem un cilvēktiesību standartiem;
Taisnīgas nodokļu politikas attiecībā uz adekvātiem resursiem
37. uzsver, ka nekad nav bijis tik steidzami vajadzīgs pastiprināt cīņu pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas būtu potenciāli ienākumi valsts budžetā līdz pat EUR 1 triljona apmērā; uzskata, ka šos resursus varētu izlietot ieguldījumiem nākotnē, veicinot nodarbinātību un samazinot nevienlīdzību;
38. aicina Komisiju nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu, ka peļņai tiek uzlikts nodoklis valstīs, kurās Eiropā notiek faktiskā saimnieciskā darbība un tiek radītas vērtības; uzskata, ka ES būtu jāstrādā, lai ieviestu obligātu kopējo konsolidēto uzņēmuma ienākumu nodokļa bāzi (KKUINB), jāpastiprina centieni, lai izmeklētu ar nodokļiem saistītus pārkāpumus valsts atbalsta jomā, jāpiemēro kopēji noteikumi par nodokļu nolēmumu izmantošanu un pārredzamību un jāievēro iepriekš noteikta kopīga pieeja, lai slēgtu nodokļu oāzes;
39. aicina Komisiju tās cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu iekļaut dzimumu dimensiju un ārējo dimensiju, tostarp attiecībā uz peļņu, kas atstāj ES, neapliekot to ar nodokli;
40. prasa ieviest finanšu darījumu nodokli, kas liks finanšu nozarei maksāt taisnīgu daļu tās krīzes pārvarēšanai, ko tā pati radījusi, neproduktīvu īstermiņa spekulatīvu darbību ierobežošanai un papildu ieņēmumu gūšanai nolūkā reaģēt uz pašreizējām sociālām, vides un ekonomikas problēmām; pauž nožēlu par piekāpšanos sākotnējā Komisijas priekšlikumā un uzskata, ka darījumu nodoklis būtu jāattiecina arī uz valūtas darījumiem, kā to ierosināja Parlaments, un jāievieš vēlākais līdz 2017. gada vidum;
ES budžeta un finanšu instrumentu nostiprināšana
41. uzskata — lai varētu darboties efektīvi, ES ir vajadzīga jauna finanšu un fiskālā stratēģija; uzskata, ka Komisijai šajā nolūkā būtu jāierosina pasākumi, kas balstīti uz šādiem principiem un elementiem:
– pietiekamu resursu ātru mobilizēšanu, ņemot vērā, ka nav iespējams izvairīties no vajadzības reformēt Eiropas Savienības finansēšanas sistēmu, stiprinot patiesus pašu resursus vai ieviešot jaunus resursus, lai padarītu Savienības budžetu stabilāku, ilgtspējīgāku un prognozējamāku; vienlaikus ir svarīgi ievērot universāluma principu un uzlabot pārredzamību;
– dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā īstenošanas uzsākšanu prioritārā kārtā;
– maksimālu rezultātu panākšanai ES budžeta instrumenti ir jāpārvalda, pastiprinātu uzmanību pievēršot izpildei un rentabilitātei, vienlaikus nodrošinot ES finanšu interešu ievērošanu un aizsargāšanu;
– ES būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu līdzekļus augstā jauniešu bezdarba un ilgstoša bezdarba līmeņa problēmu risināšanai un bēgļu ārkārtas situācijas iekšējai un ārējās dimensijai;
– tikai divus gadus pēc tās īstenošanas uzsākšanas daudzgadu finanšu shēma (DFS) jau sasniegusi savas robežas; turklāt bez daudzgadu finanšu shēmas visaptverošas vidusposma pārskatīšanas ES budžets nespēs risināt papildu finanšu vajadzības un jaunas politikas prioritātes, kā arī nespēs izvairīties no maksājumu krīzes atkārtošanās; ir jāveic pēcvēlēšanu perioda pilnīga DFS pārskatīšana, nevis tikai tehnisku pārskatīšana, kas ir veids ES budžeta mobilizēšanai un tādējādi ieguldījums Eiropas ekonomikas atveseļošanai, nodrošinot stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu, atbalstot ES starptautiskās saistības pēc 2015. gada un strukturāli risinot maksājumu pieaugošo problēmu;
– ESIF ir jāreformē nolūkā ļaut visām dalībvalstīm veikt lielākus stratēģiskus ieguldījumus, lai labāk sasniegtu reģionus, kuros ieguldījumi ir visvairāk nepieciešami, un rūpēties, lai publiskais finansējums ieguldījumiem veicinātu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku; būtu jāapsver papildu finansējums, nevis esošo ES finansējumu, piemēram, programmai „Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF) paredzēto, novirzīšana citiem fondiem vai jauniem ieguldījumu instrumentiem;
– 2014.–2020. gadam paredzētās kohēzijas politikas efektīva īstenošana būtu jāpapildina ar gatavošanos laikposmam pēc 2020. gada, ievērojot šīs politikas patieso raksturu, kā izklāstīts Līgumos, un tās kā investīciju instrumenta nozīmi visiem ES reģioniem un uzskatot to par Eiropas solidaritātes izpausmi; kohēzijas politikas īstenošanai paredzētie līdzekļi arī turpmāk būtu jāizmanto, lai pārietu uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, lai veicinātu COP21 Parīzes vienošanos un atbalstītu centienus bēgļu un migrantu uzņemšanai un integrācijai, un būtu jāizvairās no kohēzijas politikas budžeta jebkādas samazināšanas;
Ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana
42. uzstāj, ka ir jāievēro Savienības tiesību aktu prasības attiecībā uz Eiropas ekonomikas pārvaldības kontekstā pieņemto lēmumu demokrātisko pārskatatbildību;
43. uzstāj, ka ES ir jāstrādā, lai nodrošinātu augšupvērstu konverģenci, kas attiecas uz ekonomikas, sociāliem un resursu rādītājiem; uzskata, ka ir jāpārskata ekonomikas pārvaldības sistēma, lai to panāktu;
44. uzskata, ka ES ir jāuzlabo pašreizējās ekonomikas pārvaldības sistēmas ticamība, konsekvence, valsts līdzdalība, demokrātiskā leģitimitāte, ilgtspēja un dzimumu un sociālā dimensija, ieviešot vienkāršākus, pretcikliskus un pārredzamus noteikumus, novēršot bezatbildīgas rīcības risku, nodrošinot makroekonomiskās nelīdzsvarotības simetrisku korekciju un stimulējot publiskos ieguldījumus;
45. aicina īstenot ciešāku ekonomikas politikas koordināciju, lai novērstu eurozonas investīciju nepietiekamību un stiprinātu reformu centienus nolūkā palielināt ražīgumu, resursu efektīvu izmantošanu un saglabāt pieprasījumu;
46. uzskata, ka ir jāpabeidz banku savienības izveide, riska mazināšanas pasākumus apvienojot ar risku dalīšanu;
47. norāda, ka EMS fiskālās spējas būtu steidzami jāattīsta, lai padarītu EMS noturīgu pret simetriskiem un asimetriskiem satricinājumiem, kā arī novērstu nepieņemamu bezdarba līmeni daudzos EMS reģionos;
48. aicina Komisiju steidzami izpētīt veidus, kā izmantot kopīgus finanšu instrumentus, lai risinātu migrācijas krīzi;
Pamattiesību un demokrātijas nostiprināšana
49. pauž bažas par to, ka vairākas krīzes ir ne vien kaitējušas Eiropas sabiedrības saliedētībai, bet arī iedragājušas Eiropas iedzīvotāju ticību tās demokrātiskām institūcijām ES un dažos gadījumos arī dalībvalstu līmenī; tādēļ uzskata, ka ES demokrātiskās leģitimitātes uzlabošanai un uzticēšanās atjaunošanai ES spējai kalpot iedzīvotāju interesēm ir jābūt Eiropas galvenajai prioritātei;
50. atgādina, ka daudzi no mūsdienu problēmjautājumiem, kuru spektrs sniedzas no klimata pārmaiņām līdz patvērumam un migrācijai, no finanšu tirgiem līdz daudznacionāliem korporatīviem uzņēmumiem un no teroristu tīkliem līdz nefunkcionējošām un agresīvām, autoritārām valstīm, ir pārnacionāli un tiem ir nepieciešami to līmenim atbilstoši risinājumi; uzskata, ka Komisijai šajā nolūkā būtu jāmudina atsākt debates sabiedrībā par to, kādas problēmas tauta uzskata par vissvarīgākajām risināšanai Eiropas līmenī un kur ES būtu jāīsteno „Eiropas suverenitāte”;
51. atgādina Komisijai, ka kā Līgumu izpildes uzraudzītāja tā ir atbildīga par Savienības vispārējo interešu sekmēšanu (LES 17. pants), proti, par mieru, tās vērtību un savu tautu labklājības stiprināšanu (LES 3. pants); aicina Komisiju pieņemt priekšlikumu regulai par atvērtu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas pārvaldību; norāda, ka Parlamentam ir īpaša politiskā atbildība šajā sakarībā un tam nepieciešams īstenot savu institucionālo lomu pilnībā un bez sevis pārliecināšanas; uzskata, ka nesenā izmeklēšanas komiteju izveide ir pozitīvs signāls tam, ka Parlaments nopietnāk apzinās savu politisko atbildību attiecībā uz kontroli un līdzsvaru;
52. uzskata Eiropadomes tendence iepriekšējos gados izmantot starpvaldību paņēmienus apdraud „Kopienas metodi” un ir Līgumu pārkāpums; atgādina, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropadomes locekļiem ir individuāla pārskatatbildība pret savas valsts parlamentu, bet kolektīva atbildība ir tikai pret sevi, bet dalībvalstu parlamentiem ir jābūt informētiem par to īpašo politisko atbildību īstenot pilnīgu demokrātisko kontroli pār saviem pārstāvjiem Eiropadomē;
53. tā kā nepārredzama un vienpusēja lobēšana ir nopietns drauds politikas izstrādei un sabiedrības interesēm, prasa, lai visas ES iestādes censtos nodrošināt augstākos iespējamos pārredzamības, atbildības un godīguma standartus, un neatlaidīgi cīnītos pret tendenci apiet interešu konfliktus, kas negatīvi ietekmē lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti, taisnīgumu un ticamību; turklāt atbalsta tiesību akta priekšlikumu par Eiropas mēroga aizsardzību trauksmes cēlējiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā un atgādina Komisijai par Parlamenta atkārtoti izteiktajām prasībām šajā sakarībā;
54. lūdz Komisiju izstrādāt visaptverošus Eiropas atbildes pasākumus attiecībā uz pamattiesību problēmām, kuras rada plaši izplatīti naida motivēti noziegumi, naida kurināšana, seksisms, homofobija, transfobija un citi diskriminācijas veidi, tostarp pastiprinot centienus, lai nodrošinātu likumdošanas priekšlikumu, kas veicinās sociālas tiesības un pamattiesības, atbloķēšanu Padomē, jo īpaši 2008. gada priekšlikumu direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no personas reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, kā arī direktīvai par sieviešu līdzvērtīgu pārstāvību uzņēmumu valdēs;
55. aicina Komisiju uzsākt iniciatīvas ar mērķi konsolidēt, nostiprināt un attīstīt ES pilsoņiem pieejamos veidus iejaukties politiskajā procesā ārpus vēlēšanu cikla; norāda, ka tas paredz lielāku pārredzamību un publisku piekļuvi dokumentiem, kā arī lielāku atbalstu un resursus ES Ombudam un pilsoņu lūgumrakstiem un Eiropas pilsoņu iniciatīvas regulas pārskatīšanu;
56. uzskata, ka Komisijai vajadzētu iesniegt priekšlikumus par demokrātijas aizsardzības mehānismu, tiesiskumu un pamattiesībām visā ES, aizstājot tās Tiesiskuma mehānismu ar efektīvāku instrumentu; uzskata, ka Komisijai arī vajadzētu turpināt virzīties uz ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai (ECHR), ņemot vērā Tiesas atzinumu par šo jautājumu un atrisinot atlikušos juridiskos sarežģījumus;
57. pauž apņēmību izmantot visus savā rīcībā esošos instrumentus un resursus, lai darbotos kā virzītājspēks atjaunotā demokrātiskā procesā, kas vērsts uz Eiropas Savienības reformu;
58. prasa apstiprināt Komisiju kā sarunu vedēju ar Apvienoto Karalisti attiecībā uz 50. panta procedūru;
59. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0294.