REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) pušu 17. konferencē, kas notiks no 2016. gada 24. septembra līdz 5. oktobrim Johannesburgā, Dienvidāfrikā
9.9.2016 - (2016/2664(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu
Giovanni La Via, Norbert Lins, Pavel Poc, Julie Girling, Gerben-Jan Gerbrandy, Younous Omarjee, Keith Taylor, Marco Affronte Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā
B8-0987/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES stratēģiskajiem mērķiem Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) pušu 17. konferencē, kas notiks no 2016. gada 24. septembra līdz 5. oktobrim Johannesburgā, Dienvidāfrikā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības samazināšanās smago problēmu, kas nozīmē sugu masveida izmiršanas sesto kārtu,
– ņemot vērā mežu un tropisko mežu nozīmi, jo tie ir pasaules lielākās bioloģiskās daudzveidības krātuves un neaizvietojamas dzīvotnes savvaļas florai un faunai, kā arī pirmiedzīvotāju kopienām,
– ņemot vērā Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) pušu 17. konferenci (COP 17), kas notiks no 2016. gada 24. septembra līdz 5. oktobrim Johannesburgā, Dienvidāfrikā,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 30. jūlija Rezolūciju Nr. 69/314 par savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanu,
– ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par galvenajiem mērķiem CITES pušu konferencē, kas notiks no 2016. gada 24. septembra līdz 5. oktobrim Johannesburgā, Dienvidāfrikā (O-00088/2016 – B8-0711/2016 un O-00089/2016 – B8-0712/2016),
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā CITES šobrīd ir plašākā globālā vienošanās par savvaļas dabas aizsardzību — tai ir 181 puse, tostarp ES un tās 28 dalībvalstis;
B. tā kā CITES mērķis ir nodrošināt, ka starptautiskā tirdzniecība ar savvaļas dzīvnieku un augu sugām neapdraud minēto sugu izdzīvošanu savvaļā;
C. tā kā saskaņā ar Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (IUCN) apdraudēto sugu sarkanās grāmatas datiem vairāk nekā 23 000 sugu, kas ir 30 % no visām 79 837 IUCN novērtētajām sugām, draud izmiršana;
D. tā kā tropiskajos lietus mežos dzīvo 50 % līdz 80 % no sauszemes dzīvnieku un augu sugām; tā kā šie meži ir īpaši apdraudēti, tostarp sugu komercializācijas dēļ, jo īpaši tropiskās koksnes un augsnes apakškārtas ekspluatēšanas dēļ; tā kā mežu iznīcināšana un koksnes nelegāla tirdzniecība graujoši ietekmē meža floras un faunas saglabāšanu;
E. tā kā intensīva zveja, komerciālas medības un neierobežota mikroorganismu un jūras gultnes apakškārtas ekspluatēšana nodara ļaunumu bioloģiskajai daudzveidībai;
F. tā kā trofeju medniecība ir izraisījusi tai pakļauto sugu dzīvnieku skaita būtisku samazināšanos; tā kā 10 gadu laikposmā ES dalībvalstis deklarēja kā medību trofejas gandrīz 117 000 sugu īpatņu no savvaļas dzīvnieku sugām, kas uzskaitītas CITES pielikumos;
G. tā kā savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība ir kļuvusi par transnacionālu organizētu noziedzību, kas ārkārtīgi negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību un vietējo iedzīvotāju iztiku, jo viņiem tiek liegtas likumīgu ienākumu iespējas, radot nedrošību un nestabilitāti;
H. tā kā savvaļas dzīvās dabas nelikumīga tirdzniecība ir kļuvusi par ceturto lielāko nelikumīgo tirgu, par to lielāki ir tikai narkotiku, cilvēku tirdzniecības un ieroču nelikumīgie tirgi; tā kā Internets ir kļuvis par savvaļas dzīvās dabas nelikumīgās tirdzniecības galveno platformu; tā kā šo nelikumīgo tirdzniecību izmanto arī teroristiski grupējumi savu darbību finansēšanai; tā kā savvaļas dzīvās dabas nelikumīgās tirdzniecības darbības netiek sodītas pietiekami bargi;
I. tā kā savvaļas dzīvās dabas nelikumīgajā tirdzniecībā korupcija ir noteicošs elements;
J. tā kā ir liecības par to, ka savvaļā sagūstīti sugu īpatņi tiek uzrādīti kā likumīgi, krāpnieciski uzrādot CITES atļaujas un viltus apliecinājumus par audzēšanu nebrīvē;
K. tā kā ES ir viens no lielākajiem tranzīta un galamērķa tirgiem nelegālai savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecībai, jo īpaši CITES pielikumos uzskaitīto putnu, bruņrupuču, reptiļu un augu sugu[1] gadījumā;
L. tā kā aizvien vairāk nelikumīgi tirgoti eksotisko sugu īpatņi tiek turēti kā lolojumdzīvnieki Eiropā un pasaulē; tā kā gadījumos, kad šie dzīvnieki izbēg, var notikt nekontrolēta to izplatīšanās, kas ietekmē vidi, kā arī sabiedrības veselību un drošību;
M. tā kā ES un tās dalībvalstis nodrošina būtisku finansiālu un loģistisku atbalstu CITES, kā arī centieniem apkarot savvaļas dzīvās dabas nelikumīgo tirdzniecību daudzās trešās valstīs;
N. tā kā CITES konvencijā minētās sugas tās pielikumos ir ierindotas pēc to aizsardzības statusa un starptautiskās tirdzniecības apjoma, proti, I pielikumā minētas sugas, kurām draud izmiršana un kuru tirdzniecība ir aizliegta, un II pielikumā minētas sugas, kuru tirdzniecība ir jākontrolē, lai novērstu izmantošanu, kas nav savietojama ar to izdzīvošanu;
O. tā kā CITES I pielikumā uzskaitītās sugas ir stingri aizsargājamas, tā kā jebkāda tirdzniecība ar šajā sarakstā minēto sugu īpatņiem ir aizliegta, un tā kā jebkāda atļauja pārdot konfiscētos īpatņus vai produktus (piemēram, ziloņkaulu, tīģera ilkņus vai degunradža ragus) būtu pretrunā CITES konvencijas mērķiem;
P. tā kā ir apsveicami jebkādi centieni uzlabot pārredzamību lēmumu pieņemšanā;
1. atzinīgi vērtē ES pievienošanos CITES; uzskata, ka pievienošanās ir izšķiroši svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka ES var vēl vairāk darīt, lai gūtu panākumus savu vides politikas mērķu sasniegšanas jomā, lai regulētu starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām, kā arī, lai atbalstītu ANO programmas 2030. gadam (Agenda 2030) ilgtspējīgas attīstības politikas virzienus;
2. jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka ES pirmoreiz piedalīsies kā puse, un atbalsta ES un tās dalībvalstu priekšlikumus, jo īpaši ierosināto rezolūciju par korupciju un medību trofejām, CITES aizsardzības paplašināšanu attiecībā uz vairākām sugām, kas tiek ievestas ES, proti, kā lolojumdzīvnieki, kā arī ierosinātos grozījumus Rezolūcijā 13.7 (Rev. COP14) par personīgu un mājas piederumu tirdzniecības kontroli;
3. uzsver, ka Eiropas Savienības pievienošanās CITES ir nodrošinājusi Eiropas Savienībai skaidrāku juridisko statusu attiecībā pret citām konvencijas pusēm; uzskata, ka tas ir loģisks un nepieciešams solis, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienība patiešām spēj virzīties uz savu mērķu sasniegšanu vides politikas jomā; atgādina, ka līdz ar pievienošanos konvencijai Komisija varēs Eiropas Savienības vārdā paust saskaņotu ES nostāju ar CITES saistītos jautājumos un kļūt par ietekmīgu sarunu dalībnieci pušu konferences sanāksmēs;
4. uzsver, ka Eiropas Savienība pievienojās CITES konvencijai 2015. gadā un jautājumos, kas ir ES kompetencē, tā balsos CITES pušu konferencē ar 28 balsīm; šajā sakarībā atbalsta grozījumus COP Reglamentā, kuros atspoguļots CITES teksts attiecībā uz reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju balsošanu un kas atbilst jau daudzus gadus spēkā esošiem nosacījumiem citos starptautiskos nolīgumos, un iebilst pret to, ka Eiropas Savienības balsojums tiktu aprēķināts, pamatojoties uz to dalībvalstu skaitu, kas ir atbilstīgi akreditētas sanāksmei tajā brīdī, kad notiek balsošana;
5. atzinīgi vērtē nesen pieņemto ES Rīcības plānu savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai, kura mērķis ir novērst šādu tirdzniecību, risinot vissvarīgākos jautājumus, uzlabojot īstenošanu un piemērojot spēkā esošos noteikumus, un efektīvāk apkarojot organizēto noziedzību, kas pastrādā noziegumus pret dzīvo dabu; atzinīgi vērtē to, ka rīcības plānā ir īpaša nodaļa par spēcīgāku partnerību starp izcelsmes, patēriņa un tranzīta valstīm cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgu tirdzniecību pasaules mērogā; un mudina ES un tās dalībvalstis pieņemt un īstenot pilnveidoto rīcības plānu, tādējādi apliecinot Eiropas stingro apņēmību apkarot savvaļas dzīvās dabas nelikumīgo tirdzniecību;
6. atbalsta Komisijas un dalībvalstu iniciatīvu panākt CITES ietvaros vienošanos par starptautiskām pamatnostādnēm attiecībā uz trofeju medniecību, lai starptautiski labāk kontrolētu CITES I un II pielikumā iekļauto apdraudēto sugu dzīvnieku medīšanas trofeju ieguvei ilgtspējību;
7. aicina ES un tās dalībvalstis attiecībā uz sugu aizsardzību stingri ievērot piesardzības principu, kā galveno principu visos lēmumos par darba dokumentiem un sarakstu veidošanas priekšlikumiem (kā noteikts CITES Rezolūcijā Conf. 9.24 (Rev. COP16)), jo īpaši attiecībā uz CITES uzskaitīto apdraudēto sugu medību trofeju importēšanu, īpaši ņemot vērā arī principu "lietotājs maksā", preventīvo principu un ekosistēmas pieeju; aicina ES un tās dalībvalstis veicināt to, lai tiktu atcelti izņēmumi attiecībā uz atļaujām to sugu īpatņu trofeju medniecībai, kas uzskaitītas CITES;
8. pieprasa, lai visu CITES/COP 17 lēmumu pamatā būtu zinātnes atziņas, rūpīga analīze un taisnīga apspriešanās ar attiecīgajām valstīm, kā arī, lai šie lēmumi tiktu pieņemti, sadarbojoties ar vietējām kopienām; uzsver, ka jebkādam regulējumam dzīvās dabas aizsardzības jomā ir jāveicina lauku teritoriju iedzīvotāju iesaiste dabas aizsardzībā, nodrošinot, ka viņi gūst labumu no tā, ka uzlabojas bioloģiskās daudzveidības stāvoklis;
9. mudina CITES puses visos attiecīgos līmeņos nostiprināt sadarbību, koordināciju un sinerģijas starp konvencijām, kas saistītas ar bioloģisko daudzveidību;
10. aicina dalībvalstis atbalstīt sadarbību, koordināciju un savlaicīgu informācijas apmaiņu starp visām attiecīgajām struktūrām, kas iesaistītas CITES īstenošanā, jo īpaši muitas iestādēm, policiju, veterinārajiem un fitosanitārajiem robežkontroles dienestiem un citām struktūrām;
11. mudina ES un tās dalībvalstis veicināt un atbalstīt iniciatīvas, lai aizsargātu no starptautiskās tirdzniecības negatīvās ietekmes tās sugas, kurām Eiropas Savienība ir tranzīta ceļš vai galamērķa tirgus;
12. pauž bažas par to, ka attiecībā uz sugu un no to īpatņiem iegūto produktu komercializāciju ir sarežģīti skaidri nošķirt likumīgo no nelikumīgās tirdzniecības, kā arī pauž bažas par to, ka cilvēka darbības un globālās sasilšanas kumulatīvās ietekmes dēļ lielāko daļu savvaļas faunas un floras sugu patlaban draud izmiršana;
13. mudina ES pieņemt tiesību aktus, kas mazinātu nelikumīgo tirdzniecību, nosakot, ka ir nelikumīgi importēt, eksportēt, pārdot, iegūt īpašumā vai pirkt savvaļas dzīvniekus vai augus, kas sagūstīti, iegūti īpašumā, transportēti vai pārdoti, pārkāpjot izcelsmes vai tranzīta valsts tiesību aktu prasības;
14. jo īpaši mudina visas dalībvalstis: aizliegt neapstrādāta ziloņkaula eksportu, kā to jau izdarījušas Vācija, Zviedrija, Apvienotā Karaliste un daži ASV štati; pastiprināt modrību attiecībā uz tirdzniecības sertifikātiem to teritorijā; panākt, ka tiek efektīvi apkarota krāpšana, jo īpaši uz robežām; sākt iznīcināt nelegālo ziloņkaulu; un noteikt stigrākus sodus par aizsargājamo sugu produktu nelikumīgo tirdzniecību (jo īpaši attiecībā uz ziloņiem, degunradžiem, tīģeriem, primātiem un tropiskās koksnes veidiem);
15. mudina ES un tās dalībvalstis, kā arī pārējās CITES puses, saskaņā ar Konvencijas III, IV un V pantu veicināt un atbalstīt iniciatīvas, lai uzlabotu to CITES uzskaitīto dzīvo dzīvnieku labturību, ar kuriem notiek tirdzniecība; šādas iniciatīvas tostarp ir mehānismi, kas nodrošinātu, ka dzīvnieki "ir sagatavoti un tiek tā transportēti, ka ievainojuma, kaitējuma veselībai vai nežēlīgas apiešanās risks ir samazināts līdz minimumam" un "ka paredzamais dzīvā īpatņa saņēmējs ir atbilstoši sagatavots, lai to izmitinātu un aprūpētu", kā arī nodrošinātu, ka dzīvu īpatņu konfiskācija notiek, pienācīgi ņemot vērā to labturību;
16. pauž bažas par to, kāda ietekme varētu būt uz apdraudētajām sugām peļņas gūšanai uz izmiršanas rēķina, jeb tādu produktu pirkšanai, kas iegūtas no sugām, kuras drīz varētu būt izmirušas; aicina CITES puses un tās sekretariātu padziļināti izpētīt to, vai jaunie finanšu produkti un tehnoloģijas, piemēram, bitcoin, neveicina šādas tendences;
17. atzīst, CITES novērotāju nozīmi īpašo zināšanu nodrošināšanā sugu un tirdzniecības jomā, kā arī atbalstot puses to spēju veidošanā;
Lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība
18. uzskata, ka pārredzamība starptautisko vides iestāžu lēmumu pieņemšanā ir izšķiroši svarīgs nosacījums šo iestāžu efektīvai darbībai; atzinīgi vērtē visus brīvprātīgos un procesuālos centienus palielināt pārredzamību CITES pārvaldībā; stingri iestājas pret aizklāto balsošanu, kas ir CITES vispārpieņemta prakse;
19. atzinīgi vērtē COP 16 pieņemto lēmumu — iekļaut prasību Dzīvnieku un augu komiteju locekļiem iesniegt deklarācijas par jebkādu interešu konfliktu; tomēr atzīst, ka prasības pamatā it tikai šo komiteju locekļu pašnovērtējums; pauž nožēlu, ka līdz šim no minēto komiteju locekļiem vēl nav saņemta neviena deklarācija par iespējamu finansiālu interešu konfliktu;
20. mudina CITES sekretariātu izpētīt iespējas izveidot neatkarīgu pārbaudes padomi vai paplašināt pastāvīgās komitejas pilnvaras, lai tajā iekļautu neatkarīgu pārbaudes darba grupu, tādējādi nodrošinot interešu konflikta noteikumu ievērošanas pārraudzību;
21. uzskata, ka pārredzamība ir obligāts nosacījums jebkuram finansēšanas procesam un labas pārvaldības priekšnoteikums, tāpēc atbalsta ES ierosināto rezolūciju par sponsorēto delegātu projektu[2];
Ziņošana
22. uzskata, ka pārredzamība ir izšķiroši svarīga likumīgai un ilgtspējīgai tirdzniecībai, neatkarīgi no tā, vai tā ir, vai nav komerciāla, un tā ir izšķiroši svarīga arī ES centieniem cīņā pret korupciju un savvaļas dzīvās dabas nelikumīgu tirdzniecību (ceturto lielāko nelikumīgo tirgu pasaulē), kā arī pret malumedniecību; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību visām pusēm īstenot e-atļauju piešķiršanas sistēmu, kas būtu jāorganizē pārredzami, un visām pusēm sadarbojoties; tomēr atzīst, ka dažām pusēm to būtu tehniski sarežģīti īstenot, un aicina nodrošināt atbalstu spēju veidošanai, lai nodrošinātu, ka e-atļaujas piešķiršanas sistēmu varētu īstenot visas puses;
23. atzinīgi vērtē COP 16 lēmumu par to, ka CITES pusēm ir regulāri jāsniedz ziņojumi par nelikumīgo tirdzniecību; uzskata, ka jaunais ikgadējās ziņošanas par nelegālo tirdzniecību formāts, kas iekļauts CITES Paziņojumā Nr. 2016/007, ir nozīmīgs solis ceļā uz to, lai labāk izprastu savvaļas dzīvās dabas nelikumīgo tirdzniecību un mudina CITES puses precīzi un regulāri ziņot par nelikumīgo tirdzniecību, izmantojot noteikto formātu;
24. atzinīgi vērtē privāta sektora iniciatīvas, piemēram, Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas iniciatīvu attiecībā uz e-kravām, kas paredzētas gaisa kravu pārvadājumu ķēdēm, kā arī to veiktajiem pārvadājumiem; uzskata, ka šādu izsekojamības iniciatīvu izvēršana, jo īpaši transporta nozarē, ir būtisks līdzeklis informācijas vākšanai;
25. uzsver, cik svarīgs ir atļauju piešķiršanas process efektīvai datu vākšanai, un tādējādi izšķirošo nozīmi, kāda ir pārvaldības iestādēm; atkārtoti uzsver, ka iestādēm, kas izsniedz atļaujas, saskaņā ar CITES IV pantu ir jābūt neatkarīgām;
Savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgā tirdzniecība un korupcija
26. vērš uzmanību uz korupcijas gadījumiem, kad atļauju piešķiršanas iestādes darbinieki izsniedza viltotas atļaujas; aicina CITES sekretariātu un pastāvīgo komiteju prioritārā un steidzamības kārtā risināt šos jautājumus;
27. uzsver, ka korupciju var konstatēt visos savvaļas dzīvnieku un augu tirdzniecības posmos, un tā skar izcelsmes, tranzīta, kā arī galamērķa valstis, un apdraud CITES efektivitāti, pienācīgu īstenošanu un no tās sagaidītos panākumus; tāpēc uzskata, ka stingri un efektīvi pretkorupcijas pasākumi ir izšķiroši svarīgi cīņā pret savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgo tirdzniecību;
28. pauž visdziļākās bažas par izcelsmes kodu tīšu nepareizu piemērošanu nelikumīgajā tirdzniecībā ar savvaļā sagūstītiem sugu īpatņiem, krāpniecīgi izmantojot kodus, kas paredzēti nebrīvē audzētiem CITES uzskaitīto sugu īpatņiem; aicina COP 17 pieņemt robustu reģistrēšanas, uzraudzības un sertifikācijas sistēmu tirdzniecībai ar audzētavās vai nebrīvē audzētiem sugu īpatņiem — gan izcelsmes valstīs, gan ES, lai nepieļautu šāda veida ļaunprātību;
29. mudina CITES puses izstrādāt padziļinātus norādījumus un atbalstīt papildu paņēmienu un metožu izstrādi, lai noteiktu atšķirības starp sugu īpatņiem, kuri audzēti nebrīvē, un savvaļā sagūstītiem;
30. pauž sašutumu par to, ka organizētas noziedzīgās bandas un tīkli ir ļoti lielā mērā iesaistīti pārkāpumos pret konvenciju, un tās bieži izmanto korupciju, lai atvieglotu savvaļas dzīvnieku un augu nelegālo tirdzniecību un traucētu likumu piemērošanas centieniem;
31. mudina visas puses, kas vēl nav parakstījušas vai ratificējušas ANO Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību un ANO Pretkorupcijas konvenciju, izdarīt to nekavējoties;
32. atzinīgi vērtē starptautiskās saistības saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada jūlija Rezolūciju 69/314, tostarp tās sadaļu par korupcijas apkarošanu (10. pants)[3];
33. atbalsta ES un tās dalībvalstu iniciatīvas pieprasīt stingrāku rīcību globālajā cīņā pret korupciju saistībā ar CITES; mudina CITES puses atbalstīt ES priekšlikumu rezolūcijai par tādu korupciju veicinošu darbību apkarošanu, kas veiktas, lai pārkāptu konvenciju;
Izpildes nodrošināšana
34. prasa savlaicīgi un pilnībā piemērot CITES sankcijas pret tām pusēm, kas neievēro konvencijas galvenos aspektus, un jo īpaši prasa ES un tās dalībvalstīm izmantot pieejamos mehānismus, lai mudinātu puses ievērot CITES, kā arī citus starptautiskos nolīgumus, kuru mērķis ir aizsargāt savvaļas dabu un bioloģisko daudzveidību;
35. uzsver, cik svarīga ir cieša starptautiskā sadarbība starp visiem izpildes nodrošināšanas ķēdes dalībniekiem, lai nostiprinātu noteikumu izpildes kapacitāti vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī; atzinīgi vērtē šo dalībnieku ieguldījumu un prasa nodrošināt pat vēl ciešāku sadarbību; norāda uz to, cik svarīgi ir izveidot īpašus apsūdzības birojus un specializētas policijas vienības, lai efektīvāk cīnītos pret savvaļas dzīvās dabas nelikumīgo tirdzniecību; uzsver, cik svarīgas ir kopīgas starptautiskās izpildes operācijas ICCWC[4] vadībā, un šajā sakarībā izsaka atzinību par veiksmīgo operāciju COBRA III[5]; atzinīgi vērtē ES atbalstu ICCWC;
36. atzīst, ka savvaļas augi un dzīvnieki, kā arī no tiem iegūti produkti aizvien vairāk tiek tirgoti, izmantojot Internetu, un aicina CITES puses sadarboties ar tiesībaizsardzības iestādēm un kibernoziegumu izmeklēšanas vienībām, kā arī ar Starptautisko konsorciju noziegumu pret dzīvo dabu apkarošanai, lai konstatētu labāko praksi un labākos vietējos pasākumus nelikumīgās tirdzniecības tiešsaistē apkarošanai;
37. aicina puses pieņemt un īstenot skaidrus un efektīvus politikas virzienus, kas atturētu no tādu produktu patēriņa, kas iegūti no jutīgām savvaļas sugām un izglītot patērētājus par šāda patēriņa ietekmi uz savvaļas sugām, kā arī informēt par to, cik bīstami ir nelikumīgās tirdzniecības tīkli;
38. aicina puses veicināt iztikas ieguves iespējas tiem vietējiem iedzīvotājiem, kuri mīt attiecīgās savvaļas dzīvnieku un augu valsts tuvumā, un iesaistīt šīs kopienas cīņā pret malumedniecību, kā arī informācijas izplatīšanā par to, kāda ietekme ir tirdzniecībai ar faunas un floras to sugu īpatņiem, kurām draud izmiršana;
39. prasa turpināt starptautisko sadarbību, lai veicinātu ilgtermiņa spēju veidošanu, uzlabotu informācijas un izlūkdatu apmaiņu, kā arī koordinētu valdību iestāžu izpildes nodrošināšanas centienus;
40. aicina puses nodrošināt efektīvu kriminālvajāšanu pret tām personām, kas pastrādā noziegumus pret savvaļas dzīvo dabu, un nodrošināt, ka šīs personas tiek sodītas atbilstīgi to nodarījumu smagumam;
Finansējums
41. norāda uz to, ka jāpalielina finansējums, kas pieejams dabas saglabāšanas un spēju veidošanas programmām;
42. uzsver, ka jāpiešķir atbilstīgi līdzekļi CITES sekretariātam, jo īpaši ņemot vērā tā aizvien lielākos pienākumus un papildu darba slodzi; uzsver arī, ka finanšu iemaksas, ko puses apņēmušās maksāt CITES, ir jāiemaksā savlaicīgi;
43. mudina puses apsvērt CITES pamatbudžeta palielināšanu, lai ņemtu vērā inflāciju un nodrošinātu CITES konvencijas pienācīgu darbību;
44. mudina paplašināt publiskā un privātā sektora partnerību spēju veidošanas programmu finansēšanā attiecībā arī uz CITES konvencijas citām darbības jomām, kā arī nodrošinot tiešo finansējumu, lai atbalstītu konvencijas īstenošanu;
45. atzinīgi vērtē ES sniegto finansējumu CITES konvencijai, izmantojot Eiropas attīstības fondu, un mudina ES sniegt un nodrošināt mērķorientētu finansiālo atbalstu, kā arī ilgtermiņā turpināt sniegt konkrētu un mērķorientētu finansiālo atbalstu;
Grozījumi CITES pielikumos
46. pauž stingru atbalstu priekšlikumiem par iekļaušanu sarakstos, ko iesniegusi ES un tās dalībvalstis;
47. mudina visas CITES puses un visus COP 17 dalībniekus ievērot konvencijā noteiktos kritērijus sugu iekļaušanai pielikumos, kā arī izmantot piesardzīgu pieeju, lai nodrošinātu apdraudēto sugu augsta līmeņa un efektīvu aizsardzību; uzskata, ka CITES uzticamība ir atkarīga no tās spējas pielāgot sarakstus, lai reaģētu gan uz negatīvām, gan arī pozitīvām tendencēm, tāpēc atzinīgi vērtē to, ka sugas iespējams pārcelt uz citu sarakstu tikai gadījumos, kad tas ir atbilstīgi, saskaņā ar noteiktajiem zinātniskajiem kritērijiem, kas sniedz pierādījumus tam, ka ierindošana attiecīgajos CITES sarakstos funkcionē pareizi;
Āfrikas zilonis un ziloņkaula tirdzniecība
48. atzīmē, ka pēdējā desmitgadē, divkāršojoties pretlikumīgas nogalināšanas gadījumu skaitam un trīskāršojoties iegūtā ziloņkaula apjomam, malumedniecības ziloņkaula ieguvei rezultātā Āfrikas zilonis (Loxondonta africana) joprojām ir graujoši kritiskā situācijā un šo dzīvnieku populācija samazinās visā Āfrikā, un tas apdraud miljoniem cilvēku iztiku, ņemot vērā, ka ziloņkaula nelikumīgā tirdzniecība kaitē ekonomiskajai attīstībai, veicina organizēto noziedzību un korupciju, saasina konfliktus un apdraud reģionālo, kā arī valstu drošību, jo no šīs tirdzniecības tiek finansēti militāri grupējumi; tāpēc mudina ES un tās dalībvalstis atbalstīt priekšlikumus, kas nostiprinātu Āfrikas ziloņu aizsardzību un samazinātu ziloņkaula nelegālo tirdzniecību;
49. atzinīgi vērtē Āfrikas Ziloņu aizsardzības koalīcijas atbalstīto priekšlikumu, ko iesniedza Benina, Burkinafaso, Centrālāfrikas Republika, Čada, Kenija, Libērija, Nigēra, Nigērija, Senegāla, Šrilanka un Uganda, kura mērķis ir ierindot I pielikumā Āfrikas ziloņu populācijas, tādējādi vienkāršojot ziloņkaula tirdzniecības starptautiskā aizlieguma īstenošanu un raidot pasaulei skaidru signālu par globālu apņēmību novērst Āfrikas ziloņu izmiršanu;
50. aicina ES un visas konvencijas puses saglabāt spēkā pašreizējo moratoriju un tādējādi iestāties pret Namībijas un Zimbabves priekšlikumiem par ziloņkaula tirdzniecību, ar kuriem tās cenšas panākt to tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu, kas saistīti ar II pielikuma anotācijām, kurās uzskaitītas šo pušu ziloņu populācijas;
51. norāda, ka CITES centieni samazināt malumedniecību un nelikumīgo tirdzniecību, atļaujot ziloņkaula likumīgu pārdošanu, ir izrādījušies neveiksmīgi, un ziloņkaula nelegālās tirdzniecības apjomi ir būtiski pieauguši; prasa attiecīgajām pusēm nodrošināt efektīvākus centienus saskaņā ar valsts rīcības plāna ziloņkaula jomā procesu; atbalsta ziloņkaula krājumu pārvaldības un iznīcināšanas pasākumus;
52. atgādina par Parlamenta 2014. gada 15. janvāra rezolūcijā par noziegumiem pret dzīvo dabu visām dalībvalstīm pausto aicinājumu noteikt moratoriju visam komerciālam importam, eksportam un iekšzemes pārdošanai un pirkšanai saistībā ar ziloņu ilkņiem, kā arī neapstrādātiem un apstrādātiem ziloņkaula produktiem, līdz brīdim, kad savvaļas ziloņu populācijas vairs nav malumedniecības apdraudētas; atzīmē, ka Vācija, Francija, Nīderlande, Apvienotā Karaliste, Austrija, Zviedrija, Čehijas Republika, Slovākija un Dānija jau ir pieņēmušas lēmumu nepiešķirt nekādas eksporta atļaujas neapstrādātam ziloņkaulam; tāpēc mudina ES un tās dalībvalstis aizliegt ziloņkaula eksportu un importu, kā arī aizliegt jebkādu ziloņkaula pārdošanu un pirkšanu ES teritorijā;
Baltais degunradzis
53. pauž nožēlu par Svazilendas priekšlikumu legalizēt degunradžu ragu tirdzniecību, kas iegūti no tās balto degunradžu (Ceratotherium simum simum) populācijas, jo tādējādi tiks veicināta malumedniecībā iegūtu degunradžu ragu krāpnieciska iepludināšana likumīgās tirdzniecības kanālos, apdraudot pašreizējos centienus samazināt pieprasījumu un iekšzemes tirdzniecības aizliegumus patēriņa tirgos, kā arī tas var veicināt degunradžu malumedniecību Āfrikā un Āzijā; mudina ES un visas puses iestāties pret šo priekšlikumu, un līdz ar to aicina Svazilendu atsaukt to;
Āfrikas lauva
54. atzīmē, ka Āfrikas lauvas (Panthera leo) populācijas 21 gada laikā ir dramatiski samazinājušās — par 43 %, un nesen tās ir izzudušas 12 Āfrikas valstīs, bet starptautiskās tirdzniecības ar lauvu izcelsmes produktiem apjomi ir būtiski palielinājušies; mudina ES un visas puses atbalstīt Nigēras, Čadas, Kotdivuāras, Gabonas, Gvinejas, Mali, Mauritānijas, Nigērijas, Ruandas un Togo priekšlikumu pārcelt Āfrikas lauvas populācijas uz CITES I pielikumu;
Zvīņneši
55. norāda, ka zvīņneši ir visvairāk nelikumīgi tirgotie zīdītāji pasaulē, gan gaļas, gad arī zvīņu dēļ, kas tiek izmantotas tautas medicīnā, kā rezultātā izmiršana draud visām astoņām zvīņnešu sugām (Manis crassicaudata, M. tetradactyla, M. tricuspis, M. gigantea, M. temminckii, M. javanica, M. pentadactyla, M. culionensis) tāpēc atzinīgi vērtē daudzos priekšlikumus pārcelt visus Āzijas un Ārikas zvīņnešus uz CITES I pielikumu;
Tīģeri un citi Āzijas lielie kaķveidīgie
56. aicina ES un visas puses atbalstīt CITES pastāvīgās komitejas ierosinātā lēmuma pieņemšanu, kurā noteikti stingri nosacījumi attiecībā uz tīģeru audzēšanu nebrīvē un attiecībā uz tirdzniecību ar sagūstītiem tīģeriem un tīģeru izcelsmes produktiem, kā arī atbalstīt Indijas priekšlikumu, kurā puses aicinātas izplatīt konfiscēto tīģeru un no tiem iegūto produktu attēlus, kas palīdzēs tiesībaizsardzības iestādēm identificēt konkrētos tīģerus pēc katram indivīdam unikālā svītru raksta; aicina ES apsvērt iespējas nodrošināt finansējumu šo lēmumu īstenošanai un prasa slēgt tīģeru audzētavas, kā arī CITES COP 17 sanāksmē, panākt, ka tiek izbeigta nebrīvē turētu tīģeru ķermeņa daļu un no tiem iegūtu produktu tirdzniecība;
Sugas, kuru īpatņus tirgo kā lolojumdzīvniekus
57. norāda, ka eksotisko lolujumdzīvnieku tirgus apjoms pieaug gan starptautiski, gan ES un ka ir iesniegti daudzi priekšlikumi sarakstos iekļaut tos rāpuļus, abiniekus, putnus, zivis un zīdītājus, kuru izdzīvošanu apdraud lolojumdzīvnieku starptautiskā tirdzniecība; aicina visas konvencijas puses atbalstīt šos priekšlikumus, lai nodrošinātu šo apdraudēto sugu labāku aizsardzību no lolojumdzīvnieku tirgus graujošās ietekmes;
58. aicina ES dalībvalstis izstrādāt to eksotisko dzīvnieku sarakstu, kurus drīkst turēt kā lolojumdzīvniekus;
Akvilārija un dalberģija
59. atzīst, ka nelikumīga mežu izciršana ir viens no vispostošākajiem noziegumiem pret dzīvo dabu, jo tā apdraud ne tikai konkrētas sugas, bet arī dzīvotnes kopumā, kā arī uzsver, ka pastāvīgi pieaug pieprasījums pēc dalberģijas (Dalbergia spp.) Āzijas tirgos; mudina ES un visas puses atbalstīt Argentīnas, Brazīlijas, Gvatemalas un Kenijas priekšlikumu par Dalbergia ģints iekļaušanu CITES II pielikumā, izņemot tās sugas, kas jau ir iekļautas I pielikumā, jo tādējādi tiks būtiski atbalstīti centieni apturēt dalberģijas neilgtspējīgo tirdzniecību;
60. atzīmē, ka spēkā esošie izņēmumi CITES prasībās pieļauj akvilārijas (Aquilaria spp. and Gyrinops spp.) sveķu pulvera eksportēšanu, uzrādot to par ateļļotu pulveri, kā arī citu produktu eksportēšanu, kas iesaiņoti mazumtirdzniecībai, tādējādi apejot importēšanas noteikumus; tādēļ aicina ES un visas puses atbalstīt ASV priekšlikumu grozīt anotāciju, lai nepieļautu likumu apiešanas iespējas tirdzniecībā ar šo ļoti vērtīgo aromātisko koksni;
Citas sugas
61. mudina ES un visas puses:
– atbalstīt Peru priekšlikumu grozīt II pielikumu attiecībā uz vikuņu (Vicugna vicugna), jo tādējādi tiks konsolidētas marķēšanas prasības attiecībā uz šīs sugas starptautisko tirdzniecību;
– atbalstīt Nautilidae spp. iekļaušanu II pielikumā saskaņā ar Fidži, Indijas, Palau un ASV priekšlikumu, ņemot vērā, ka starptautiskā tirdzniecība ar šīs sugas gliemežnīcām, ko izmanto rotaslietām un dekorēšanai, būtiski apdraud šo bioloģiski jutīgo sugu;
– noraidīt Kanādas priekšlikumu pārcelt Falco peregrinus no I pielikuma uz II pielikumu, jo tādējādi varētu būtiski palielināties ar šo sugu saistītās nelikumīgās tirdzniecības apjoms;
62. atgādina, ka Bangajas kardinālzivs (Pterapogon kauderni) ir IUCN apdraudēto sugu sarakstā, un ka liela daļa šīs sugas īpatņu ir zaudēti, tostarp dažas populācijas kopumā, tāpēc, ka to tirdzniecības apjomi pastāvīgi pieaug, jo ir liels pieprasījums pēc tām, lai turētu akvārijos, un šīs tirdzniecības galvenie galamērķa tirgi ir Eiropas Savienība un ASV; tāpēc aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis atbalstīt Bangajas kardinālzivs iekļaušanu I pielikumā, nevis II pielikumā;
63. atzīmē, ka ir palielinājies neapstrādāta un apstrādāta koraļļa starptautiskās tirdzniecības apjoms, un tirgus pieprasījums pēc vērtīgajiem koraļļiem ir palielinājies, apdraudot to ilgtspējību; mudina Eiropas Savienību un visas puses atbalstīt ASV iesniegtā ziņojuma par vērtīgajiem koraļļiem starptautiskajā tirdzniecībā pieņemšanu,
64. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, CITES pusēm un CITES sekretariātam.
- [1] http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/570008/IPOL_STU(2016)570008_EN.pdf
- [2] http://ec.europa.eu/environment/CITES/pdf/COP17/Res%20sponsored%20delegate%20project.pdf
- [3] http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/69/314
- [4] Starptautiskais konsorcijs savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanai (ICCWC), kas ietver Interpolu, CITES sekretariātu, Pasaules Muitas organizāciju, ANO Narkotiku un noziedzības novēršanas biroju un Pasaules banku.
- [5] Kopīga starptautiskā policijas un muitas operācija, kas tika īstenota 2015. gada maijā.