Procedūra : 2016/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1053/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1053/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 05/10/2016 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 411kWORD 83k
28.9.2016
PE589.642v01-00
 
B8-1053/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,


par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu “Caterpillar” un “Alstom” lietas  (2016/2891(RSP))


Patrick Le Hyaric, Neoklis Sylikiotis, Paloma López Bermejo, Thomas Händel, Tania González Peñas, Lynn Boylan, Sofia Sakorafa, Eleonora Forenza, Marisa Matias, Josu Juaristi Abaunz, Jean-Luc Mélenchon, Xabier Benito Ziluaga, Younous Omarjee, Lola Sánchez Caldentey, Martina Anderson, Estefanía Torres Martínez, Matt Carthy, Miguel Urbán Crespo, Marie-Christine Vergiat, Liadh Ní Riada, Javier Couso Permuy, Gabriele Zimmer, Merja Kyllönen, Stelios Kouloglou, Ángela Vallina, Takis Hadjigeorgiou GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu “Caterpillar” un “Alstom” lietas  (2016/2891(RSP))  
B8-1053/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 14. septembra rezolūciju par sociālo dempingu Eiropas Savienībā(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālajiem aspektiem(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību(3),

–  ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 22. un 23. pantu par ekonomiskajām un sociālajām tiesībām un tiesībām uz darbu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās IV nodaļu par solidaritāti,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 6. un 147. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 173. pantu, kurā dalībvalstīm un ES prasīts nodrošināt vajadzīgos apstākļus Eiropas rūpniecības konkurētspējai,

–  ņemot vērā LESD 174. pantu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jo īpaši apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija,

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 4. februāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai(4),

–  ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un ES uzņēmumu restrukturizāciju, nodošanu un slēgšanu,

–  ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par reģionālajām stratēģijām rūpniecības rajoniem Eiropas Savienībā(5),

–  ņemot vērā ieteikumus, kurus 2013. gada 12. februārī sniedza augsta līmeņa apaļā galda sanāksmē par Eiropas tērauda rūpniecības nākotni,

–  ņemot vērā, ka Konkurētspējas padome 2013. gada 18. un 19. decembra sanāksmē mudināja Komisiju iesniegt rīcības plānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā uzņēmums “Caterpillar” paziņojis par ražotnes slēgšanu Beļģijā, kā rezultātā vairāk nekā 2000 cilvēku paliks bez darba, un par nodomu pārcelt tajā veicamās darbības uz Franciju un uz citām ražotnēm ārpus Eiropas; tā kā šis paziņojums ir saistīts ar vispārēju pārstrukturēšanas un izmaksu samazināšanas plānu, par ko uzņēmums paziņoja 2015. gada septembrī, un kas var radīt netiešu kaitējumu uzņēmuma daudzajiem apakšuzņēmējiem, palielināt kopējo darbu zaudējušo skaitu līdz vairāk nekā 5000 cilvēkiem un saskaņā ar kuru uzņēmums turpmākajos gados visā pasaulē plāno likvidēt pat 10 000 darbvietu;

B.  tā kā uzņēmums “Caterpillar” paziņojis, ka darbības pārstrukturēšanas ietvaros izskata iespēju slēgt arī ražotni Īrijas ziemeļos, kā rezultātā var tikt likvidēts līdz pat 250 darbvietu;

C.  tā kā uzņēmuma 2015. gada pārdošanas apjomi un ieņēmumi ir USD 47 011 miljardi, un tādējādi “Caterpillar” ir pasaules vadošais celtniecības un kalnrūpniecības iekārtu, ar dīzeļdegvielu un dabasgāzi darbināmu dzinēju, rūpniecisko gāzes turbīnu un dīzeļelektrisko lokomotīvju ražotājs; tā kā ASV Senāta izmeklēšanas komiteja 2014. gadā oficiāli norādīja, ka “Caterpillar” izvairās no nodokļu maksāšanas, kopš 1999. gada novirzot peļņu tā Šveices meitassabiedrībai;

D.  tā kā Francijas uzņēmums “Alstom” paziņojis par nodomu līdz 2018. gadam pārtraukt vilcienu ražošanu Belfort un pārcelt darbības uz citu ražotni Reichshoffen, kā rezultātā 500 cilvēku paliks bez darba, jo pašreizējais kravas un ātrvilcienu lokomotīvju pasūtījumu līmenis nedod pamatu turpināt ražošanu Belfort;

E.  tā kā “Alstom” pēdējos desmit gados ir nopelnījis vairāk nekā EUR 6 miljardus, un tā pašreizējās grūtības rodas citstarp no investīciju trūkuma, ko sekmējusi akcionāru bezatbildība kopš uzņēmuma privatizācijas;

F.  tā kā “Alstom” ir novājināts sakarā ar tā enerģētikas struktūrvienības pārdošanu ASV uzņēmumam “General Electric” 2014. gadā un uzņēmums lielā mērā ir cietis no 10 gadus ilgušās ES nespējas aizsargāt rūpniecību vai pat tās tiešas iznīcināšanas brīvas konkurences vārdā, kā Komisija to apliecināja, noraidot vairākus “Alstom” glābšanas plānus;

G.  tā kā dzelzceļa būvniecības nozare ir stratēģisks faktors, lai panāktu videi draudzīga transporta attīstību, kas ir nepieciešama Eiropā un kas nav saderīga ar dzelzceļa nozares liberalizāciju, kuru Komisija virza ar četrām secīgām direktīvām, kas atvēra tirgu dzelzceļa nozarē;

H.  tā kā Eiropas rūpniecības nozarei ir bijusi vēsturiski nozīmīga loma Eiropas integrācijas procesā;

I.  tā kā Eiropas tērauda rūpniecība ir būtiski svarīga Eiropas izaugsmei un labklājībai, un šī nozare cieš no pieprasījuma būtiskas samazināšanās, kā rezultātā tajā pastāvīgi tiek zaudētas darbvietas un konkurētspēja, kas attiecībā uz Eiropas ekonomikai nepieciešamo atveseļošanos nesola neko labu;

J.  tā kā Eiropas ekonomikas kohēzijas nodrošināšanai būtu jāizvairās no augstas pievienotās vērtības preču ražošanas pārmērīgas koncentrēšanas dažos reģionos, un tas būtu attiecināms arī uz parasto metālu ražošanu;

K.  tā kā pētniecība, izstrāde un inovācijas šajā nozarē ir būtiska svarīgas visas Eiropas rūpniecībai; tā kā rūpnīcu slēgšanas rezultātā bieži vien tiek neatgriezeniski zaudētas tehnoloģijas un zinātība, turklāt rūpnieciskais darbaspēks zaudē prasmes;

L.  tā kā taupības pasākumi radījuši ļoti lielas sociālās grūtības darba ņēmējiem un skartajiem reģioniem; tā kā augstais bezdarba līmenis ES ir saistīts ar Savienības rūpniecības un ražošanas bāzes sarukšanu;

M.  tā kā ražošanas pārvietošana Eiropas Savienības iekšienē veicina sociālo lejupslīdi un nav savietojama ar efektīvu un saskaņotu rūpniecības politiku, kohēziju un attīstību;

N.  tā kā pārstrukturēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem ir pienākums sociālo dialogu padarīt par pārstrukturēšanas svarīgāko elementu un tiem būtu jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze liecina, ka sociāli un ekonomiski ilgtspējīga pārstrukturēšana nav iespējama bez apmierinoša sociālā dialoga, īpašu uzmanību veltot darba ņēmēju informēšanai un uzklausīšanai;

O.  tā kā atšķirības starp maksātnespējas režīmiem dažādās ES dalībvalstīs rada regulējuma nepilnības, ko starptautiski uzņēmumi izmanto, lai mazinātu to zaudējumus pārstrukturēšanas procesā, veicot aktīvu nodošanu no vienas valsts uz otru, un vienlaikus palielinot savu pārvietošanas lēmumu izmaksas sabiedrībai;

P.  tā kā atveseļošana un darba ņēmēju īstenota uzņēmumu pašpārvalde ir ierasts maksātnespējas procedūru risinājums, ar kuru var uzturēt uzņēmuma darbības un darbvietu līmeni, un tas apliecina, ka pastāv reāla alternatīva kvalitatīvu darbvietu saglabāšanai Eiropas Savienībā,

1.  pauž ciešu solidaritāti ar darba ņēmējiem, viņu ģimenēm un tieši skartajām personām, kā arī prasa steidzami pieņemt gan pasākumus darba ņēmēju un viņu ģimeņu atbalstam, palīdzot viņiem saglabāt vai atrast jaunu darbu, gan arī atbalstīt vietējo ekonomiku un palīdzēt reģioniem pārvarēt šo grūto ekonomisko un sociālo stāvokli;

2.  stingri nosoda nepieņemamo slēgšanu, pārstrukturēšanas plānus un stratēģiskos ekonomiskos lēmumus, ko pieņem starptautiskie uzņēmumi, atstājot tūkstošiem darba ņēmēju bez darba;

3.  nosoda atteikšanos no Eiropas rūpniecības politikas un prasa sadarbībā ar darba ņēmēju pārstāvjiem izveidot alternatīvus politikas virzienus, lai panāktu Eiropas reindustrializāciju un enerģētikas pārkārtošanu;

4.  mudina dalībvalstis ar tiesību aktu vai darba koplīgumu palīdzību nodrošināt atbilstīgu sociālo aizsardzību, darba apstākļus un pienācīgas algas, kā arī efektīvu aizsardzību pret netaisnīgu atlaišanu no darba;

5.  nosoda reālas ES rūpniecības politikas trūkumu, ar kuru ES darba ņēmējus varētu aizsargāt no starptautisko uzņēmumu spekulatīviem lēmumiem; prasa izstrādāt tādu rūpniecības politiku, kas pieļautu valsts dalību stratēģiskajās nozarēs, tostarp īstenojot nacionalizāciju, lai saglabātu svarīgāko ražošanu un uzturētu nodarbinātību;

6.  uzsver darba ņēmēju prasmju un kvalifikācijas nozīmi gan enerģētikas, gan dzelzceļa nozarē; aicina izstrādāt aktīvas nodarbinātības un rūpniecības politikas virzienus, nodrošinot, ka šīs zināšanas tiek pilnveidotas un atzītas par nozīmīgu aktīvu Eiropas parasto metālu rūpniecībā; ikvienas rūpnīcas ražošanas ilgtspēju pieprasa vērtēt, ņemot vērā rūpnieciskās zinātības saglabāšanas un kvalificēta darbaspēka aspektus;

7.  aicina Komisiju iesniegt tādu Eiropas regulējumu maksātnespējas procesiem, saskaņā ar kuru to centrā būtu ne tikai kreditori, bet arī darba ņēmēji, galveno uzmanību pievēršot centieniem saglabāt pēc iespējas vairāk darbvietu; šajā nolūkā aicina atvieglot tādu instrumentu, kā, piemēram, darba ņēmēju īstenotas izpirkšanas un strādnieku pašpārvaldes izmantošana, lai rūpnīcās ražošana turpinātos, neraugoties uz to īpašnieku maksātnespēju;

8.  prasa pārskatīt konkurences politiku un valsts atbalsta noteikumus, lai stimulētu valsts intervenci, kuras mērķis ir saglabāt sociālo un reģionālo kohēziju, uzlabot darba un vides standartus un risināt sabiedrības veselības problēmas;

9.  aicina noteikt moratoriju dzelzceļa transporta liberalizācijai un veikt neatkarīgu ietekmes novērtējumu par iepriekšējiem liberalizācijas posmiem, iesaistot darba ņēmēju pārstāvjus un nozares lietotājus;

10.  pauž nosodījumu par “Caterpillar” grupas peļņu, akcionāriem izmaksātajām dividendēm un bankām un kreditoriem maksātajiem procentiem, kā arī par Eiropā īstenoto taupības politiku, kas samazina pieprasījumu privātā un publiskā sektora dalībniekiem;

11.  nosoda to, ka nav ieviestas prasības pārskatu sniegšanai par katru valsti, un tāpēc starptautiski uzņēmumi var novirzīt peļņu uz citu valsti, vienlaikus paziņojot par zaudējumiem un pat maksātnespēju; aicina paplašināt prasības pārskatu sniegšanai par katru valsti un attiecināt tās uz visām teritorijām, ne tikai ES valstīm un jurisdikcijām, kas nesadarbojas, kā arī noteikt pastiprinātus informēšanas pienākumus tiem uzņēmumiem, kas slēdz ražotnes vai arī paziņo par maksātnespēju kādā no dalībvalstīm;

12.  mudina dalībvalstis atgūt visus uzņēmumu atbalstam izlietotos līdzekļus subsīdiju, nodokļu atvieglojumu, zemes cenu samazinājumu u. c. veidos, ja uzņēmums izlemj pārvietot ražošanu vai ražotnes slēdz;

13.  atgādina, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda piešķirto iespējamo atbalstu nevar izmantot, lai atvieglotu pārvietošanu no pašreizējās ražošanas vietas un uzstāj, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir jāizmanto, lai palīdzētu darba ņēmējiem atgūt savu ražotni nolūkā saglabāt darbvietas;

14.  aicina ES un dalībvalstis nodrošināt adekvāta finansējuma pieejamību apmācībām un atveseļošanas pasākumiem, lai atbalstītu Eiropas rūpniecību kritiskos pārejas periodos;

15.  aicina īstenot citādu Eiropas politiku, kas nebūtu balstīta uz sociālo, nodokļu un fiskālo dempingu, un mudina Komisiju risināt sociālā dempinga problēmu, kas izriet no ražošanas pārvietošanas uz trešām valstīm, tostarp pārskatot konkurences noteikumus, lai izvairītos gan no pārvietošanas procesiem, gan krīzes seku padziļināšanas;

16.  uzsver, ka pieprasījuma samazināšanās nedrīkst veicināt negodīgu konkurenci ES dalībvalstu starpā attiecībā uz darbvietām; tāpēc aicina izstrādāt risinājumu, kas saglabātu un radītu kvalitatīvas darbvietas un rūpniecisko darbību Eiropas reģionos;

17.  aicina ES un tās dalībvalstis:

•  rast veidu, kā saglabāt šīs darbvietas, izdalot ražošanu pa vairākām rūpnīcām un ierobežojot akcionāru dividendes;

•  nodrošināt pārredzamību attiecībā uz finanšu pārskaitījumiem, ko Eiropas meitasuzņēmumi veic mātesuzņēmumiem Amerikas Savienotajās Valstīs vai nodokļu oāzēs;

•  ieviest sankcijas pret starptautisko uzņēmumu “Caterpillar”, ja tas turpina īstenot savu pārstrukturēšanas plānu;

18.  uzsver, ka ES korporatīvās sociālās atbildības standartus nevar īstenot, ja uzņēmums pārvieto savu ražošanu, nerūpējoties par tā ekonomisko lēmumu sociālajām sekām; aicina ieviest obligātus instrumentus, lai piespiestu uzņēmumus internalizēt to ražošanas pārvietošanas lēmumu sociālās izmaksas;

19.  stingri aicina ES un dalībvalstis censties panākt vienošanos attiecībā uz saistošu ANO līgumu par starptautiskajām korporācijām, ko pašlaik apspriež ANO Cilvēktiesību padomē, lai pienācīgi risinātu jautājumu par starptautisku uzņēmumu pieļautiem pārkāpumiem; šajā sakarībā aicina šīs vienošanās darbības jomā iekļaut ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0346.

(2)

OV C 289, 9.8.2016., 19. lpp.

(3)

OV C 440, 30.12.2015., 23. lpp.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0069.

(5)

OV C 55, 12.2.2016., 6. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika