Procedūra : 2016/2750(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1054/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1054/2016

Debates :

PV 04/10/2016 - 17
CRE 04/10/2016 - 17

Balsojumi :

PV 05/10/2016 - 8.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0376

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 469kWORD 78k
28.9.2016
PE589.643v01-00
 
B8-1054/2016

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8-0715/2016 un B8-0716/2016, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu,


par Eiropas Prokuratūru un Eurojust  (2016/2750(RSP))


Barbara Matera, Axel Voss, Monika Hohlmeier, Roberta Metsola, Ingeborg Gräßle, Tomáš Zdechovský, Julia Pitera, Emil Radev, Barbara Kudrycka, Rachida Dati, Romana Tomc, Salvatore Domenico Pogliese, Csaba Sógor, Alessandra Mussolini, Therese Comodini Cachia, Traian Ungureanu, Milan Zver PPE grupas vārdā
Sylvia-Yvonne Kaufmann, Juan Fernando López Aguilar, Birgit Sippel S&D grupas vārdā
Louis Michel, Nathalie Griesbeck ALDE grupas vārdā
Jan Philipp Albrecht, Eva Joly, Benedek Jávor, Bart Staes, Michèle Rivasi Verts/ALE grupas vārdā
Monica Macovei, Laura Ferrara

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Prokuratūru un Eurojust  (2016/2750(RSP))  
B8-1054/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi (COM(2013)0534),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Aģentūras tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) 2014. gada 14. marta darba dokumentu,

–  ņemot vērā 2015. gada 29. aprīļa rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Prokuratūras izveidi(2),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (COM(2012)0363),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) (COM(2013)0535),

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 85. 86., 218., 263., 265., 267., 268. un 340. pantu,

–  ņemot vērā Padomei un Komisijai adresētos jautājumus par Eiropas Prokuratūru un Eurojust (O-000092/2016 – B8-0715/2016 un O-000093/2016 – B8-0716/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 86. pantu, „Lai apkarotu noziegumus, kas skar Savienības finansiālās intereses, Padome, pieņemot regulas saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru, var no Eurojust izveidot Eiropas Prokuratūru. Saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu, Padome pieņem vienprātīgu lēmumu”;

B.  tā kā saskaņā ar neseno izdevumu „Pētījums un ziņojumi par PVN atšķirību ES 28 dalībvalstīs — 2016. gada galīgais ziņojums” (TAXUD/2015/CC/131) 2014. gadā visā Eiropas Savienībā netika iekasēti satriecoši liela pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa — EUR 159,9 miljardi;

C.  tā kā ir svarīgi, lai ES un visas tās dalībvalstis atklāj un sauc pie atbildības efektīvā un preventīvā veidā par krāpšanu, kas kaitē ES finanšu interesēm, tādējādi aizsargājot visu to dalībvalstu nodokļu maksātājus, kas veic iemaksas Savienības budžetā;

D.  tā kā Eurojust sekmēja dalībvalstu izmeklēšanas un tiesībaizsardzības iestāžu koordināciju un sadarbību, tām izskatot lietas, kas skar virkni dalībvalstu, un Eurojust ir palīdzējis iedibināt savstarpēju uzticību un salāgot ES ievērojami atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas; tā kā Eurojust ir atvieglinājis sadarbības pieprasījumu un savstarpējās atzīšanas instrumentu piemērošanu, tādējādi uzlabojot pārrobežu kriminālvajāšanu;

E.  tā kā organizēto pārrobežu noziedzīgo nodarījumu skaits pēdējos desmit gados ir pieaudzis un tos izdara ārkārtīgi mobilas un pielāgoties spējīgas grupas, kas darbojas daudzās dalībvalstīs un noziedzības jomās;

F.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā C-105/14 (Taricco un citi) norādīts, ka jēdziens „krāpšana”, kā tas ir definēts Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību 1. pantā, attiecas uz PVN ieņēmumiem,

1.  vēlreiz apliecina Parlamenta neatslābstošo atbalstu efektīvas un neatkarīgas Eiropas Prokuratūras (EP) izveidei, lai samazinātu to pašreizējo dalībvalstu tiesībaizsardzības pūliņu sadrumstalotību, kas tiek īstenoti, lai aizsargātu ES budžetu, tādējādi stiprinot cīņu pret krāpniecību Eiropas Savienībā;

2.  aicina Padomi sniegt viennozīmīgu un precīzu kompetenču un procedūru komplektu attiecībā uz EP, pamatojoties uz ierosināto direktīvu par cīņu pret krāpšanas nodarīto kaitējumu Savienības finanšu interesēm, piemērojot krimināltiesības (PIF direktīva); aicina Padomi stiprināt pūliņus rast vienošanos par PIF direktīvu, kuras tvērums attiektos arī uz PVN, un atsākt sarunas ar Parlamentu, lai EP varētu izveidot; uzsver, ka EP vajadzētu būt galvenajai iestādei, kas izmeklē PIF direktīvā definētos pārkāpumus; pauž dziļu nožēlu par to, ka Padome nevēlas, lai EP izmeklētu PIF lietas, ja ES finansējums pārsniedz EUR 10 000, taču tā īpatsvars nav lielāks par 50 % vai vairāk no līdzfinansējuma; tāpēc aicina Padomi atteikties no normas, ar kuru EP tiek atņemta iespēja īstenot kompetenci attiecībā uz visiem PIF pārkāpumiem, kuros Savienības budžetam nodarītais kaitējums ir tāds pats kā otrajai cietušajai pusei nodarītais vai mazāks par to; aicina Padomi nodrošināt to, lai dalībvalstu varas iestādes EP informētu nekavējoties par visiem gadījumiem, kas jebkādā veidā ir saistīti ar PIF direktīvu gan izmeklēšanas laikā, gan tās laikā;

3.  aicina Padomi atsākt debates par EP priekšlikuma konsolidētā teksta (11350/1/16) pantiem 17.–20. lai nodrošinātu lielāku EP precizitāti un efektivitāti; aicina Padomi precizēt EP un dalībvalstu prokuroru kriminālvajāšanas kompetenci (a) daudzkārtēju pārkāpumu gadījumā (viena organizēta grupa veic vairākus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un cilvēku tirdzniecību) un (b) jauktu pārkāpumu gadījumā (viena noziedzīga nodarījuma ietvaros ir izdarīts vairāk nekā viens noziegums, piemēram, PVN izkrāpšana un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija); pauž dziļu nožēlu par to, ka gadījumā, ja EP un valstu krimināltiesām rodas domstarpības par kompetences jautājumiem, galīgo lēmumu nepieņems neatkarīga tiesa, kāda ir Eiropas Savienības Tiesa; uzsver, ka EP efektivitāte būs atkarīga no kompetenču precizēšanas un ka gadījumā, ja tās precizētas netiks, ES likumdevēji nespēs nodrošināt EP efektivitāti un līdz ar to pārkāps kādu no Eiropas Parlamenta sarkanajām līnijas;

4.  uzskata, ka EP vajadzētu būt noteiktām pietiekamām izmeklēšanas pilnvarām, lai veiktu savu izmeklēšanas darbu; šajā sakarībā atgādina, ka likumdevēju iestādes vienojās par kritērijiem, saskaņā ar kuriem dalībvalstis pieprasa veikt izmeklēšanas pasākumus, balstoties uz savstarpējās atzīšanas principu, kas paredzēts Direktīvā 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās;

5.  uzskata, ka nolūkā nodrošināt tiesu kontroles efektivitāti saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu un līgumiem, jebkuru operatīvo lēmumu, ko EP pieņem attiecībā uz trešām pusēm, būtu jāvar pārsūdzēt piekritīgajā dalībvalsts tiesā; uzskata, ka lēmumus būtu jāvar pārsūdzēt nepastarpināti Eiropas Savienības Tiesā;

6.  konstatē, ka ir ārkārtīgi svarīgi novērst jebkādu negatīvu ietekmi, kāda varētu būt tā saucamajai „dalībvalsts saiknei”; šajā sakarībā aicina Padomi nodrošināt to, lai pastāvētu pietiekamas EP neatkarības nodrošināšanas garantijas, piemēram, norma, saskaņā ar kuru var neievērot dalībvalsts saikni, ja tas ir nepieciešams no prokuratūras pienācīgas darbības viedokļa;

7.  uzskata, ka ir jānodrošina aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālo tiesību aizsardzība; piemēram, regulā būtu jāparedz EP aizdomās turēto personu papildu tiesības uz aizsardzību, sevišķi tiesības uz juridisko palīdzību, tiesības uz informāciju un piekļuve lietas materiāliem un tiesības iesniegt pierādījumus, un prasīt, lai EP iegūtu pierādījumus aizdomās turētās vārdā;

8.  aicina Komisiju, veicot izmaksu un ieguvumu aprēķinu, nākt klājā ar koriģētām aplēsēm par šīs koleģiālās struktūras sekām un Parlamentam iesniegt „realitātes pārbaudes veikšanas” rezultātus un atgādina, ka Parlaments ņems šo informāciju vērā, pirms tas pieņems galīgo lēmumu;

9.  atgādina par to, cik svarīga ir Eurojust funkcija, dalībvalstu attiecīgo tiesu iestāžu tiesiskās sadarbības un koordinācijas uzlabošanā un tādas izmeklēšanas atbalstīšanā, kurā piedalās trešās valstis, un aicina Padomi precizēt Eurojust un EP attiecības, jo īpaši sekas no koleģiālās struktūras viedokļa, un EP attiecības ar OLAF, lai nošķirtu attiecīgo kompetenci, kāda katrai šai iestāde ir ES finanšu interešu aizsardzībā;

10.  uzskata, ka vislabākais risinājums būtu, ja EP un Eurojust darbotos vienā un tajā pašā vietā, jo ir jānodrošina to sadarbības un informācijas apmaiņas starp abām iestādēm efektivitāte;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

(1)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0234.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0173.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika