Procedūra : 2016/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1056/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1056/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 05/10/2016 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0377

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 627kWORD 132k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1051/2016
28.9.2016
PE589.645v01-00
 
B8-1056/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu Caterpillar un Alstom lietas (2016/2891(RSP))


Maria Arena, Edouard Martin, Maria João Rodrigues, Kathleen Van Brempt, Dan Nica, Jutta Steinruck, Martina Werner, Sergio Gaetano Cofferati, Christine Revault D’Allonnes Bonnefoy, Hugues Bayet, Eric Andrieu, Nikos Androulakis, Guillaume Balas, Pervenche Berès, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Enrico Gasbarra, Elena Gentile, Sergio Gutiérrez Prieto, Pier Antonio Panzeri, Demetris Papadakis, Georgi Pirinski, Evelyn Regner, Inmaculada Rodríguez-Piñero Fernández, Marc Tarabella, Isabelle Thomas, Flavio Zanonato, Nicola Caputo S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu Caterpillar un Alstom lietas (2016/2891(RSP))  
B8-1056/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 9., 147., 151. pantu, 153. panta 2. punktu, 173., 174., 192., 225. un 345. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 14., 27. un 30. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis(1),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis(2),

–  ņemot vērā Parlamenta Eiropas pievienotās vērtības nodaļas veikto novērtējumu par Savienības pasākuma „Darbinieku informēšana un konsultēšana un pārstrukturēšanas paredzēšana un pārvaldība” radīto Eiropas pievienoto vērtību, ko minētā nodaļa 2012. gada 19. novembrī iesniedza Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai,

–  ņemot vērā nobeiguma ziņojumu „Pārmaiņu vadība”, ko sagatavojusi Augsta līmeņa darba grupa jautājumā par rūpniecības pārmaiņu radītajām ekonomiskajām un sociālajām sekām, kura tika izveidota nodarbinātības jautājumiem veltītā Luksemburgas samita laikā 1997. gada novembrī,

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 2157/2001 par Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūtiem(3),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu(4),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(5),

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvu 2001/23/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā(6),

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 8. oktobra Direktīvu 2001/86/EK, ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā(8),

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 22. jūlija Direktīvu 2003/72/EK, ar ko papildina Eiropas Kooperatīvās sabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvu 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīvu 2005/56/EK par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/38/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 31. marta paziņojumu „Pārstrukturēšana un nodarbinātība. Paredzēt un atbalstīt pārstrukturēšanu, lai attīstītu nodarbinātību: Eiropas Savienības nozīme” (COM(2005)0120) un atbilstošo Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2005. gada 14. decembra atzinumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 9. februāra paziņojumu par Sociālo programmu (COM(2005)0033),

–  ņemot vērā Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmumu 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm(13),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. oktobra paziņojumu „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010)0614),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra (labojums publicēts 2010. gada 11. novembrī) paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” (COM(2010)0608),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumu „Jaunu prasmju un darba vietu programma — Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu nodarbinātību” (COM(2010) 0682),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 17. janvāra zaļo grāmatu „Pārstrukturēšanās un pārmaiņu prognozēšana — kāda ir jaunākā pieredze?” (COM(2012)0007),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģijas drošībai un veselības aizsardzībai darbā laikposmam no 2007. līdz 2012. gadam termiņa vidusposma pārskatīšanu(14),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumu „Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” (COM(2012)0173),

–  ņemot vērā 2005. gada 26. maija rezolūciju par sociālo darba kārtību laika posmam no 2006. gada līdz 2010. gadam(15),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pašiniciatīvas atzinumu par tematu „Kooperatīvi un pārstrukturēšana”,

–  ņemot vērā 2007. gada 10. maija rezolūciju par Eiropas tiesību aktu stiprināšanu darbinieku informēšanas un uzklausīšanas jomā(16),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(17),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumu „Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” (COM(2011)0571),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 8. marta paziņojumu „Ceļvedis virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā” (COM(2011)0112),

–  ņemot vērā Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda veikto pētījumu un aptauju rezultātus,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(18),

–  ņemot vērā 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību(19),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par ekoizaugsmei piemītošā nodarbinātības potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2014. gada 17. decembra rezolūciju par ES tērauda rūpniecības stāvokli — darba ņēmēju un nozaru aizsardzību(20),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2012. gada 18. aprīļa darba dokumentu par ekoizaugsmei piemītošā nodarbinātības potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu (SWD(2012)0092),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582) un 20 % reindustrializācijas mērķi,

–  ņemot vērā 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par Eiropas dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju(21),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas rūpniecībai ir bijusi būtiska nozīme Eiropas integrācijas vēsturē un tā ir viens no jaunu vērtību radīšanas un saziņas veidošanas pamatiem Eiropā;

B.  tā kā Eiropas industrializācija balstās uz vairāk nekā 175 gadus seno dzelzceļa nozari; tā kā ir sagaidāms, ka pieejamu dzelzceļa apgādes nozares tirgu ikgadējais izaugsmes temps līdz 2019. gadam būs 2,8 %;

C.  tā kā ražošanas nozare rada 65 % no uzņēmumu pētniecības un izstrādes izdevumiem un tādēļ ir svarīgi stiprināt mūsu rūpniecisko bāzi, lai noturētu speciālās zināšanas un zinātību Eiropas Savienībā;

D.  tā kā Eiropas dzelzceļa apgādes nozarē visā Eiropā ir nepastarpināti nodarbināti 400 000 cilvēku, no kuriem daudzi strādā MVU;

E.  tā kā pārejai uz dzelzceļa pārvadājumiem, kas nepieciešama, lai sasniegtu ES mērķus klimata un enerģētikas jomā, ir vajadzīga spēcīga un inovatīva Eiropas dzelzceļa apgādes nozare;

F.  tā kā uzņēmuma Alstom ražotnei Belforā (Belfort) ir augsta pievienotā vērtība un atzītas īpašas zināšanas vilces jautājumos;

G.  tā kā attīstībai digitālajā jomā, kas J.–C. Juncker plānā ir norādīta kā prioritāte, ir vajadzīga spēcīga rūpnieciskā bāze;

H.  tā kā pašlaik šī svarīgā un stratēģiskā ES nozare saskaras ar spēcīgu konkurenci, ko rada trešās valstis, kuras eksportē zemas cenas produktus Eiropas tirgū, bieži vien ar savu valdību politisko un finansiālo atbalstu agresīvi un strauji izvēršot politiku visos kontinentos;

I.  tā kā Eiropas rūpniecībai nākas iesaistīties cīņā ar laiku, lai atgūtu savu konkurētspēju un spēju investēt Eiropā, un tai ir arī jāatrisina problēmas sociālajā un vides jomā, vienlaikus joprojām pasaules mērogā kalpojot kā paraugs sociālās un vides atbildības nodrošināšanā;

J.  tā kā tikai vērienīga inovāciju politika, ar kuru priekšroka tiek dota augstas kvalitātes, inovatīvu, energoefektīvu produktu ražošanai un tiek veicināti jauni ražošanas procesi, ļaus ES pastāvēt par sevi aizvien spraigākas globālās konkurences apstākļos;

K.  tā kā, trūkstot Eiropas līmeņa koordinācijai fiskālos un komerciālos jautājumos, lieliem uzņēmumiem tiek radīta iespēja izveidot juridiskas struktūras, kas ļauj tiem izvairīties no nodokļu maksāšanas, tostarp izmantojot materiālu un nemateriālu aktīvu un pakalpojumu pārvešanu starp uzņēmumiem par nesamērīgām cenām;

L.  tā kā šobrīd ir absolūti svarīgi nodrošināt konsekvenci starp dažādajām politikas nostādnēm, ko Eiropas Savienība ir pieņēmusi, lai veidotu modernu rūpniecības politiku; tā kā šī atjaunošana lielā mērā izriet no situācijām, kas izveidojās galvenokārt uzņēmuma Caterpillar un uzņēmuma Alstom ražotnēs;

M.  tā kā uzņēmuma Alstom valdes lēmums paziņot par vilcienu ražošanas darbības (400 darbvietas) pārcelšanu no Belforas ražotnes uz Reihshofenas (Reichshoffen) ražotni faktiski nozīmē to, ka Belforas ražotne tiks slēgta, jo vienīgā tajā atlikusī darbība neattaisno vajadzību pēc ražotnes darbības uzturēšanas;

N.  tā kā uzņēmums General Electric jau pagājušā gada janvārī pauda bažas par to, ka tam būs par 6500 vietām jāsamazina darbvietu skaits bijušā uzņēmuma Alstom Eiropas nodaļās, un pat tika plānots atlaist 236 no 400 darbiniekiem Sesto Sandžovanni (Sesto San Giovanni) ražotnē Itālijā, jo tika pārtraukta ražošana un ievērojami samazinājās pakalpojumu sniegšanas apmērs; tā kā uzņēmums izrādīja absolūtu vienaldzību pret Itālijas valdības un reģionālo un pašvaldības iestāžu lūgumiem, apstiprinot 99 darbinieku atlaišanu Sesto Sandžovanni ražotnē un turklāt brīvprātīgas pensionēšanās iespēju pieejamību un darbvietu pārcelšanu uz citām ražotnēm Apūlijā un Kampānijā;

O.  tā kā 2016. gada 2. septembrī pārvaldītājsabiedrība Caterpillar paziņoja par plašu pasaules mēroga pārstrukturēšanas plānu, kas attiecas arī uz Goselī (Gosselies) ražotni, kura ir spiesta pārtraukt darbību, un tā rezultātā darbu zaudē 2500 uzņēmuma darbinieki un ir apdraudētas aptuveni 4000 apakšuzņēmēju darbvietas;

P.  tā kā 2013. gada 28. februārī uzņēmumā Caterpillar Belgium SA tika īstenots pārstrukturēšanas plāns, kura mērķis bija atlaist 1400 darbiniekus, no kuriem 85 % varēja izmantot iespēju doties priekšlaicīgā pensijā; tā kā šķiet, ka trīs gadus vēlāk pastāvīgu darbu, gan ar ne tik labvēlīgiem darba apstākļiem, ir atradusi aptuveni puse no tiem 15 % darba ņēmēju, kas neizmantoja priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas;

Q.  tā kā uzņēmuma Caterpillar juridiskā struktūra liecina par fiskālo inženieriju, kas palīdz uzņēmumam izvairīties no nodokļu maksāšanas, proti, sabiedrība ar ierobežotu atbildību Caterpillar Belgium SA, kurai piemērojami Beļģijas tiesību akti, ir Ženēvā reģistrēta uzņēmuma Caterpillar Overseas SARL meitasuzņēmums, kas atbilstīgi pakalpojumu nolīgumam minētā mātesuzņēmuma vajadzībām pārstrādā izejmateriālus gatavā produkcijā, tādējādi ne tikai neņemot vērā beļģu strādnieku radīto pievienoto vērtību, bet arī liedzot Beļģijas ražotnei Šveicē tiešu pārvaldību, jo beļģu strādnieki tur netiek pārstāvēti;

R.  tā kā uzņēmums Caterpillar nav vienīgais, kas izmanto šādu mehānismu, un tas nekādā gadījumā nenāk par labu ES; tā kā tādēļ ir svarīgi, lai ES pārbaudītu šādus juridiskos veidojumus, veicot izmeklēšanu, kuras mērķis ir izpētīt pārvaldītājsabiedrības Caterpillar radītās juridiskās struktūras, un — vēl jo vairāk — analizēt pārvedumus starp uzņēmumu Caterpillar Overseas SARL un tā dažādajiem ES teritorijā izvietotajiem meitasuzņēmumiem, lai noteiktu, vai šo pārvedumu izmaksas ir atbilstīgas un vai tie netiek veikti tikai, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas;

S.  tā kā pēdējos gados būvtehnikas tirdzniecība Eiropas Savienībā ir cietusi nopietnus satricinājumus ne tikai saistībā ar publiskā un privātā sektora investīciju samazināšanos, bet arī tādēļ, ka, palielinoties izejmateriālu cenām, ir augušas ražošanas izmaksas; tā kā būvtehnikas ražošanas apmēri Eiropā laikā no 2007. gada līdz 2014. gadam samazinājās par 45,1 %, liekot ievērojami sarukt Eiropas ražotāju tirgus daļai, tostarp arī nodarbinātībai šajā nozarē;

T.  tā kā rūpniecības ražojumu taisnīga tirdzniecība var notikt vienīgi tad, ja tiek ievērotas darba ņēmēju pamattiesības un vides regulējums; tā kā investīcijas atjaunojamajos energoresursos un energoefektivitātē ir svarīgs stimuls tam, lai investīcijas tiktu veiktas rūpnieciskos ražojumos, kas spēj radīt pozitīvās mijiedarbības ciklus;

U.  tā kā inovācija ražošanas nozarē pozitīvi ietekmē nodarbinātību veicinošu izaugsmi visos rūpniecības ekonomiskā cikla posmos; tā kā darbinieku līdzdalība inovācijas pasākumos un stratēģiju izstrādē joprojām ir labākais ekonomikas panākumu garants;

V.  tā kā uzņēmuma Alstom un uzņēmuma Caterpillar gadījumā netika pienācīgi ņemtas vērā darba ņēmēju pārstāvju īpašās zināšanas; tā kā šajā situācijā vērā ņemama ir bijusi visu arodbiedrību paustā vienotība un solidaritāte, jo īpaši vienotība un solidaritāte, ko saviem Belforas ražotnes kolēģiem izrādījuši Reihshofenas ražotnes darbinieki un uzņēmuma Caterpillar Grenobles ražotnes strādnieki, kuri, izrādot atbalstu saviem beļģu kolēģiem, bloķēja ražotnes ieeju pēc tam, kad uzņēmums paziņoja par tās slēgšanu, un arī piedalījās 2016. gada 16. septembra demonstrācijā;

W.  tā kā, neraugoties uz visu iepriekšminēto, daži uzņēmumi, piemēram, uzņēmums Caterpillar, ir ieviesuši stratēģijas, kuru pamatā ir īstermiņa finansiāls ieguvums, nevis inovācijas, investīcijas pētniecībā un izstrādē, darbvietas un prasmju atjaunošana; tā kā 2015. gadā 70 % no pamatdarbības peļņas tika izdalīta dividendēs, kas stiprina ekonomikas finansializāciju, nevis investīcijas ražošanas spējas attīstībā, pētniecībā un izstrādē;

X.  tā kā saskaņā ar uzņēmuma Caterpillar vadības sniegto informāciju lēmums par objekta slēgšanu bija vajadzīgs ražotnes konkurētspējas nodrošināšanai; tā kā arodbiedrības stingri iebilda pret slēgšanu; tā kā valdība un arodbiedrības apšaubīja argumentus attiecībā uz ražotnes konkurētspēju un pauda bažas par to, ka šī darbinieku atlaišana būs tikai pirmais solis virzībā uz pilnīgu ražotnes slēgšanu;

Y.  tā kā uzņēmuma Caterpillar ražotne Goselī nesa peļņu; tā kā, laikā no 2013. gada līdz 2015. gadam samazinoties ražošanas izmaksām, ražotnē izgatavotie produkti kļuva pievilcīgāki par produktiem, kas ES tika ievesti no ārvalstīm; tā kā pārvaldītājsabiedrība tomēr nolēma ražotni slēgt, lai pārceltu ražošanu uz citām ražotnēm Āzijā un Latīņamerikā; tā kā tas pierāda, ka lēmums par darbinieku atlaišanu tika pieņemts tikai, lai palielinātu peļņas īpatsvaru, nevis reālu ekonomisku iemeslu dēļ, un ka ES būtu jācīnās pret šādu nelikumīgu praksi;

Z.  tā kā uzņēmuma pārstāvji skaidroja plānoto slēgšanu ar Goselī ražošanas telpu pārmērīgo lielumu, kas saistīts ar augstākām ražošanas izmaksām, un iespējām veikt ražošanu citviet ar zemākām izmaksām; tā kā arodbiedrības kritizēja uzņēmuma Caterpillar vadību par to, ka tā vairāk rūpējās par akcionāru interesēm, nepievēršot uzmanību darbinieku interesēm; tā kā šķiet, ka teju visa darbvietu skaita samazināšana notiks laikā no 2017. gada aprīļa līdz jūlijam;

Aa.  tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF) ir Eiropas instruments, kas sniedz tiešu atbalstu darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu tirdzniecības modeļu izmaiņu vai globalizācijas dēļ; tā kā EGF ir vairākas reizes izmantots, lai palīdzētu Eiropas darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba uzņēmumā Caterpillar vai tā meitasuzņēmumiem;

Ab.  tā kā, ņemot vērā šī gadījuma svarīgumu un Eiropas dimensiju, Komisija ir nolēmusi, sapulcinot kompetentos dienestus, izveidot darba grupu, kas darbotos kā sarunu partneris uzņēmuma Caterpillar slēgšanas procesā;

Ac.  tā kā uzņēmuma Caterpillar ražotnes slēgšana Goselī ir izdevīga trešām valstīm, kurās netiek ievēroti tādi paši sociālie un vides aizsardzības standarti, kādi ir piemērojami Eiropas ražotājiem, un tas rada negodīgu konkurenci;

Ad.  tā kā uzņēmums Alstom ir paziņojis, ka pasūtījumu apjoms uzņēmuma ražotnēs, kuras atrodas Francijā, samazināsies par aptuveni 30 %, bet Belforas ražotnē pasūtījumu apjoms sāks kristies tikai no 2018. gada un pēdējais pasūtījums tajā tiks izpildīts 2021. gadā; tā kā uzņēmuma Alstom Belforas ražotne ir dzīvotspējīga un būtu iespējams rast jaunus risinājumus, un tādēļ būtu jārēķinās ar rūpniecisko zinātību un kvalificēto darbaspēku, vērtējot visa uzņēmuma ražošanas dzīvotspēju kopumā;

Ae.  tā kā ir bažas par to, ka var zust zinātība un ka darbaspēks uzņēmuma Alstom Belforas ražotnē var zaudēt savas prasmes, jo tas apdraudētu jebkādu iespēju atsākt šīs ražotnes saimniecisko darbību gadījumā, ja pasūtījumu portfelis kļūtu apjomīgāks; tā kā Eiropas dzelzceļa ritošais sastāvs (sevišķi ātrvilcienu parks) noveco un daudzām valstīm drīz nāksies atjaunot savu dzelzceļa ritošo sastāvu, tātad Eiropai ir jāsaglabā sava ražošanas jauda, lai šīs vajadzības apmierinātu neatkarīgi no trešo valstu ražotājiem, un uzņēmuma Alstom ražotne noderētu šī obligātā uzdevuma izpildei;

Af.  tā kā nopietnā krīze, kurā nonākusi Eiropas rūpniecība, izraisa vēl lielāku ES ražošanas nozares atkarību no trešo valstu nodrošināta importa, zūd rūpnieciskā zinātība un tiek zaudēti ieguldījumi, un tas tieši ietekmēs miljoniem darbvietu; tā kā rūpnīcu slēgšana bieži vien nozīmē, ka neatgriezeniski zūd tehnoloģijas, rūpnieciskā zinātība un rūpniecībā nodarbināto prasmes;

Ag.  tā kā rūpniecība ir svarīga visai ekonomikas attīstībai kopumā gan tehnoloģiju ziņā, gan ar apgādi saistīto grūtību pārvarēšanai,

1.  ir pārliecināts, ka Eiropas rūpniecība būtu jāuzskata par ES konkurētspējai stratēģisku aktīvu; atkārtoti norāda, ka tikai ar spēcīgu rūpniecību ES varēs risināt dažādus problemātiskus uzdevumus, kas to sagaida nākotnē, proti, ievērot un pildīt saistības, kuras uzņēmusies ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferences 21. sesijā (COP 21);

2.  atgādina, ka ekonomikas krīze Eiropā ir apliecinājusi — visizturīgākās ir nozares, kuras investē visvairāk, un šajā sakarībā uzsver, ka stingra ekonomiskā politika nelabvēlīgi ietekmē publiskā sektora ieguldījumus un iekšzemes patēriņu, un tieši šiem diviem faktoriem būtu jāveicina izaugsme;

3.  uzsver, ka Eiropas rūpniecībai nākas konkurēt pasaules mērogā, un tāpēc stingri iesaka Komisijai neaprobežoties tikai ar iekšējā tirgus analīzi, bet nevilcinoties izmantot šo pasaules tirgu kā atsauces vērtību ģeogrāfisko tirgu noteikšanai, veicot analīzi un salīdzināšanu saskaņā ar konkurences tiesību aktiem, jo tādējādi Eiropas rūpniecības uzņēmumiem būs nodrošināta iespēja veidot partnerības vai stratēģiskās alianses pētniecības un izstrādes jomā;

4.  pieprasa pārskatīt konkurences politiku un valsts atbalsta noteikumus, lai stimulētu valsts intervenci, kuras mērķis ir saglabāt sociālo un reģionālo kohēziju; prasa, lai Konkurences ģenerāldirektorāts savus lēmumus pieņemtu pēc tam, kad ir veikts ietekmes novērtējums attiecībā uz ražošanas jaudu izmaiņām, cita starpā tieši rūpnīcu un darbvietu ziņā;

5.  aicina Komisiju sagatavot 15 gadu perspektīvas pētījumu (laikposmam līdz 2030. gadam) par dzelzceļa nozares attīstību Eiropā, iestrādājot tajā dažādus scenārijus saistībā ar ES dalībvalstu noteiktajiem vides mērķiem; prasa, lai papildus Komisija veiktu arī pētījumu par to, kā šie dažādie scenāriji varētu ietekmēt darbvietas, profesijas un prasmes; uzsver, ka Komisijai nevilcinoties ir jāveic turpmāki pasākumi, pildot ieteikumus, kurus Parlaments sniedzis rezolūcijā par ES dzelzceļa apgādes nozari, lai nodrošinātu darbvietas un izaugsmi; norāda, ka šādu turpmāku pasākumu īstenošana ir jāveicina, pastāvīgi uzturot dialogu ar ieinteresētajām personām, un ka tiem ir jāaptver visas minētās rezolūcijas daļas;

6.  aicina Padomi nevilcinoties pieņemt lēmumu par tirdzniecības aizsargmehānismu modernizēšanu, lai beidzot varētu pienācīgi reaģēt uz trešo valstu negodīgu praksi, un pasargāt ES rūpniecību no dempinga Eiropas tirgū, tā garantējot godīgu konkurenci visiem;

7.  aicina Komisiju panākt, lai ES tirdzniecības politika būtu konsekventāk saskaņota ar rūpniecības politiku un tādējādi veidota, ņemot vērā nepieciešamību garantēt darbvietas Eiropas rūpniecības nozarē un nepieļaut jaunus ražošanas pārvietošanas gadījumus un turpmāku deindustrializāciju; prasa Komisijai nodrošināt, lai tirdzniecības nolīgumos būtu iekļautas konkrētas klauzulas, kas tirgu dara pieejamāku Eiropas rūpniecības uzņēmumiem; aicina Komisiju garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus gan tirgus dalībniekiem no Eiropas, gan trešām valstīm;

8.  aicina Komisiju panākt, ka tiek pildīti ES tiesību akti par publisko iepirkumu, proti, regulējums, kurš attiecas uz valsts preferencēm, piedāvājumiem par neparasti zemu cenu un negodīgu konkurenci; turklāt atgādina, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem pretendentu piedāvājumus var noraidīt, ja vairāk nekā 50 % no piedāvājuma vērtības veidojas aiz ES robežām;

9.  cenšas pārliecināt Komisiju, ka tai ir jāstrādā ar dažādām rūpniecības nozarēm, lai nodrošinātu Eiropas strukturālo un investīciju fondu un, konkrētāk, Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) maksimāli lietderīgāku izmantošanu pētniecības un izstrādes jomā īstenojamu projektu atbalstam reģionu līmenī;

10.  atzinīgi vērtē dažu vietējo pašvaldību un sociālo partneru sadarbībā tapušo ierosmi sekmēt eksperimentālu projektu īstenošanu ekonomikas krīzes skarto darba ņēmēju un uzņēmumu vajadzībām, lai ar profesionālo apmācību un attiecīgiem pasākumiem nodrošinātu darba ņēmēju profesionālo izaugsmi, nevis daļēju bezdarbu;

11.  ir stingri pārliecināts, ka Savienības rūpniecības stratēģijas īstenošanas kontekstā būtu jāpanāk spēcīgāka darba ņēmēju aizsardzība ar tiesību aktu kopumu par darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu, tādējādi ne vien nostiprinot kolektīvās atlaišanas sistēmu, bet arī prognozējot globalizācijas nelabvēlīgās sekas;

12.  uzsver, ka darba ņēmēju pārstāvju kompetence uzņēmuma stratēģiskas izvēles un lēmumu pieņemšanas procesos ir vispāratzīta; atbalsta vietēju informēšanas un samierināšanas komiteju izveidi ar mērķi nepieļaut rūpniecisko risku rašanos, iekļaujot šo komiteju sastāvā visas ieinteresētās personas, kuras spēj nodrošināt kontroli vai brīdināšanu;

13.  pieprasa izmēģinājuma kārtībā uzņēmuma Alstom ražotnē izveidot vietēju informēšanas un samierināšanas komiteju ar mērķi nepieļaut rūpniecisko risku rašanos, iekļaujot komitejas sastāvā ieinteresētās personas, kurām ir kontroles pilnvaras un kuras spēj šos riskus izanalizēt, un uzdodot komitejai sagatavot pētījumu par uzņēmuma Alstom ražotnes turpmāko perspektīvu un priekšlikumus pasākumiem, kas būtu īstenojami laikposmā pēc 2018. gada;

14.  uzsver, ka, veicot pārstrukturēšanu, vislielākā uzmanība tiek pievērsta tūlītējai ietekmei uz nodarbinātību, jo šī ietekme ir viegli pamanāma, turpretim nelabvēlīgā ietekme uz darba apstākļiem un darba ņēmēju veselību netiek pienācīgi atzīta un novērsta;

15.  prasa, lai Komisija pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem iespējami drīzāk iesniegtu priekšlikumu tiesību aktam par darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas procesa prognozēšanu un pārvaldību un lai minētais priekšlikums būtu sagatavots, ņemot vērā ieteikumus, ko Parlaments sīki izklāstījis 2013. gada 15. janvāra rezolūcijā par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību;

16.  atzīmē, ka Eiropas lielo uzņēmumu pieņemtie lēmumi par pārstrukturēšanu nebūt neietekmē vien pašu attiecīgo uzņēmumu, jo faktiski skar visu ekonomikas struktūru, tostarp apakšuzņēmējus, un kompromitē visu rūpniecības nozares sektoru nākotni;

17.  ir pamatīgi noraizējies, jo rūpnieciskie objekti tiek pamesti iznīcībai, nepieļaujot iespēju atsākt to saimniecisko darbību, un uzstāj, ka ir jāatrod veids, kā īstenot šo objektu īpašumtiesību pārņemšanu, un ka ir jāpalīdz publiskā sektora iestādēm to darīt;

18.  pieprasa nodrošināt apakšuzņēmēju līdzdalību sarunu posmā, ko īsteno, ja kāds no lielajiem uzņēmumiem ir izstrādājis kolektīvās atlaišanas plānu;

19.  prasa, lai Komisija pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem iespējami drīzāk iesniegtu pārskatītu priekšlikumu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu (Padomes Direktīva 98/59/EK), iekļaujot priekšlikumā šādus principus:

–  ir garantēts, ka visi darba ņēmēji, ko skārusi pārstrukturēšana un kas nodarbināti vienā un tajā pašā uzņēmumā, kaut arī dažādās uzņēmuma darījumdarbības vietās, varēs kopīgi īstenot kolektīvās atlaišanas procedūru;

–  kolektīvās atlaišanas procedūrā piedalās visi uzņēmuma apakšuzņēmēji, lai tie sarunu procesā varētu vienoties ar uzņēmumu par to, kā tiks atlīdzināti zaudējumi, kurus tie cietīs savas darījumdarbības slēgšanas rezultātā, cita starpā arī saistībā ar ietekmi uz apakšuzņēmēju nodarbināto personālu;

–  uzņēmumam jāizraugās savs pārstāvis, kas ir pilnvarots pieņemt lēmumus un uzņēmuma vārdā piedalās sarunās visos kolektīvās atlaišanas procedūras posmos;

–  ir izveidots sankciju mehānisms, lai vērstos pret uzņēmumiem, kuri pārstrukturēšanas procesu īsteno negodīgi un bez pamatota iemesla (tā dēvētais licenciement boursier), un lai cita starpā liegtu šādiem uzņēmumiem pieeju vienotajam tirgum un Eiropas finansēšanas programmām un/vai liktu tiem atmaksāt visu valsts atbalstu, ko tie gadiem ilgi saņēmuši pirms kolektīvās atlaišanas;

20.  prasa, lai Komisija pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem iespējami drīzāk iesniegtu priekšlikumu tiesību aktam, kas Eiropas līmenī būtu līdzīgs Floranžas aktam un ar ko būtu noteikts, ka slēgšanas gadījumā uzņēmumam ar Eiropas Uzņēmumu padomes līdzdalību ir jāsāk īstenot īpaša informēšanas procedūra, kuras mērķis ir organizēt pircēja meklēšanu vai objekta pārdošanu;

21.  uzskata, ka tad, ja uzņēmums vēlas izmantot Eiropas uzņēmējdarbības tiesību piedāvātās priekšrocības, tas tomēr nedrīkst atteikties no Eiropas kopīgajām vērtībām; tāpēc aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido jaunu un integrētu struktūru darba ņēmēju līdzdalībai dažāda veida Eiropas uzņēmumos un ar ko būtu jānosaka augsti informēšanas un uzklausīšanas standarti un jāievieš vērienīgs standartu minimums attiecībā uz darba ņēmēju pārstāvības līmeni uzņēmuma valdē; uzsver, ka šai jaunajai pamatsistēmai vajadzētu kļūt par vienotu atsauces vērtību informēšanas, uzklausīšanas un valdes līmeņa pārstāvības ziņā visu veidu Eiropas uzņēmumiem (piem., Eiropas uzņēmējsabiedrība (SE), Eiropas kooperatīvā sabiedrība (SCE), topošie MVU statūti) un ka ar to būtu jānosaka pienākums izveidot sistēmu, kura nodrošina darba ņēmēju pārstāvību direktoru padomē (viena līmeņa sistēmās) vai uzraudzības padomēs (divu līmeņu sistēmās);

22.  pauž nožēlu, ka jau nākamajā dienā pēc tam, kad uzņēmums Caterpillar bija paziņojis par saviem pārstrukturēšanas plāniem, tas Eiropas Uzņēmumu padomes īpašās komitejas locekļus Goselī ražotnē Beļģijā informēja, telekonferences laikā nolasot oficiālo paziņojumu presei; uzsver, ka uzņēmuma Caterpillar gadījums kārtējo reizi apliecina — atsevišķi uzņēmumi nepilda ES tiesību aktu prasības, jo neinformē un neuzklausa Eiropas Uzņēmumu padomi, pirms paziņo par pārstrukturēšanu, tostarp kolektīvo atlaišanu Beļģijā, kā arī Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē; uzskata, ka šāds konspektīvs paziņojums neapšaubāmi ir pretrunā ES direktīvai, kurā noteikts, ka Eiropas Uzņēmumu padome ir jāinformē un jāuzklausa pirms izmaiņu īstenošanas, nevis pēc tam; tāpēc pieprasa, lai Komisija iesniegtu priekšlikumu par Eiropas Uzņēmumu padomes direktīvas pārskatīšanu, iekļaujot tajā tiesības apturēt pārstrukturēšanas plānu īstenošanu un rūpnīcu slēgšanu, kamēr saskaņā ar ES tiesību aktiem nav pabeigta pienācīga uzklausīšanas procedūra, kas ļauj darba ņēmējiem patiešām ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu uzņēmumā;

23.  atzīmē, ka uzņēmums Caterpillar ir publiski apņēmies nodrošināt ilgtspēju, tostarp uzņēmies sociālo atbildību, taču tas, kā uzņēmums rīkojas, pieņemot lēmumus par pārstrukturēšanu, kas ietekmē tūkstošiem darba ņēmēju un negarantē, ka tiek ievērotas viņu tiesības, tomēr liecina par korporatīvās sociālās atbildības trūkumu; uzsver, ka korporatīvās sociālās atbildības kontekstā visupirms ir jāpievēršas kolektīvo darba attiecību kvalitātei uzņēmumā, cita starpā arī meklējot sociālo partneru sadarbības iespējas, sevišķi attiecībā uz to, kā uzlabot sociālo dialogu, prognozēt un pārvaldīt izmaiņas un pārstrukturēšanu, garantēt darba ņēmēju cilvēktiesību ievērošanu (tostarp tiesības dibināt arodbiedrības vai tām pievienoties, tiesības uz koplīguma slēgšanu un tiesības streikot) un veicināt darba ņēmēju līdzdalību ar reālas uzklausīšanas un informēšanas procedūrām, kas cita starpā īstenojamas arī sadarbībā ar Eiropas Uzņēmumu padomi un Eiropas uzņēmējsabiedrību valdēm; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu par korporatīvās sociālās atbildības prasību saskaņošanu, iekļaujot tajā obligātu pamatsistēmu, ar ko nodrošina, ka tiek sagatavoti sociālie ziņojumi un ka uzņēmumi un to vadītāji uzņemas atbildību par ļaunprātīgu rīcību vai amata pilnvaru pārkāpšanu, un par Eiropas korporatīvās sociālās atbildības līgumu pamatsistēmas izveidošanu;

24.   atzīmē, ka globalizācijas laikmetā EGF ir ES būtiski svarīgs instruments, lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot darba ņēmēju profesionālās pārkvalificēšanās politiku un lai atjaunotu ekonomikas struktūru reģionā, kurā darba ņēmējus ir skārusi globalizācijas vai ekonomikas krīzes nelabvēlīgā ietekme; pauž nožēlu, ka dažkārt EGF tiek izmantots kā ar sarunām par kolektīvo atlaišanu saistīts līdzeklis, tādējādi uzņēmums var mazāk ieguldīt to pasākumu finansēšanā, kas paredzēti, lai nodrošinātu darba ņēmējiem iespēju nezaudēt darbu, un/vai mazāk ieguldīt kompensācijās, kuras jāizmaksā darba ņēmējiem; uzstāj, ka sarunās par kolektīvo atlaišanu nedrīkst rēķināties ar EGF finansiālo atbalstu; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu pārskatīt Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par EGF, lai EGF pasākumos būtu tiesīgi piedalīties visi ar attiecīgo pārstrukturēšanas procesu saistītie apakšuzņēmēji un arī visi jaunieši, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (jaunieši NEET situācijā), un arīdzan lai garantētu, ka, tiklīdz ir saņemts pieteikums no kādas NUTS 2. līmeņa reģiona dalībvalsts, pasākumu īstenošanai atvēlētā dalībvalsts līdzfinansējuma likme tiek samazināta līdz 20 %;

25.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pētījumus par komerciālo sarunu ietekmi valstīs un/vai reģionos, kas ir aiz ES robežām;

26.  uzsver, ka šie pētījumi būtu jāveic ar reģionālu un uz konkrētu nozari vērstu pieeju, taču tiem arī būtu jāpalīdz izprast gan pozitīvo, gan negatīvo ietekmi uz nodarbinātību un Eiropas uzņēmumiem, kuriem šādi nolīgumi ir izdevīgi;

27.  joprojām uzskata, ka ES ir jārēķinās ar brīvās tirdzniecības nolīgumu nelabvēlīgo ietekmi uz nodarbinātību un ES rūpniecību un ka tai ir jāatbalsta Eiropas fondi, kurus izmanto, lai piešķirtu finansējumu reģioniem un/vai darījumdarbības nozarēm, ko šie nolīgumi ir ietekmējuši negatīvi; uzskata, ka EGF šādu kompetenci varētu piešķirt, palielinot finansējumu, kas EGF pašlaik ir atvēlēts, un ka ERAF, Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un EGF varētu uzticēt šīs kompetences īstenošanu;

28.  aicina Komisiju informēt Parlamentu par stratēģiju, kas paredzēta, lai veidotu labvēlīgāku tirgus vidi Eiropā svarīgākajām rūpniecības nozarēm (proti, dzelzceļa apgādes nozarei un mašīnbūves nozarei), un informēt Parlamentu arī par to, kā Komisija ir iecerējusi rīkoties, lai nezaudētu nodarbinātību, zinātību un ieguldījumus Eiropā;

29.  aicina Komisiju mūsu mērķu konsekventas īstenošanas nolūkā izstrādāt saskaņotu stratēģiju attiecībā uz rūpniecības reindustrializācijas politiku, kura nedrīkst palikt tikai uz papīra;

30.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un tai pievienotos sīki izstrādātos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei.

 

 

 

 

(1)

OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)

OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(3)

OV L 294, 10.11.2001., 1. lpp.

(4)

OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.

(5)

OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(6)

OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.

(7)

OV L 294, 10.11.2001., 22. lpp.

(8)

OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.

(9)

OV L 207, 18.8.2003., 25. lpp.

(10)

OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.

(11)

OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.

(12)

OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.

(13)

OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.

(14)

OV C 168E, 14.6.2013., 102. lpp.

(15)

OV C 117E, 18.5.2006., 256. lpp.

(16)

OV C 76E, 27.3.2008., 138. lpp.

(17)

OV C 199E, 7.7.2012., 131. lpp.

(18)

OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp.

(19)

OV C 440, 30.12.2015., 23. lpp.

(20)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0104.

(21)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0280.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika