Procedūra : 2016/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1057/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1057/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 05/10/2016 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 425kWORD 97k
28.9.2016
PE589.646v01-00
 
B8-1057/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu “Caterpillar” un “Alstom” lietas (2016/2891(RSP))


David Borrelli, Laura Agea, Rolandas Paksas EFDD grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu “Caterpillar” un “Alstom” lietas (2016/2891(RSP))  
B8-1057/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2014. gada 25. novembra rezolūciju par stratēģijas „Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālajiem aspektiem(1),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par darbinieku informēšanu un uzklausīšanu un pārstrukturēšanas paredzēšanu un pārvaldību(2),

–  ņemot vērā ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 22. un 23. pantu par ekonomiskajām un sociālajām tiesībām, kā arī tiesībām strādāt,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās IV nodaļu par solidaritāti,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 6. un 147. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 173. pantu, kas nosaka, ka dalībvalstīm un ES ir jānodrošina vajadzīgie apstākļi Eiropas rūpniecības konkurētspējai,

–  ņemot vērā LESD 174. pantu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, jo īpaši apvidos, kurus skar rūpniecības restrukturizācija,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par tērauda rūpniecību un ES uzņēmumu restrukturizāciju, pārvietošanu un slēgšanu,

–  ņemot vērā 2014. gada 4. februāra rezolūciju par rīcības plānu Eiropas tēraudrūpniecības konkurētspējas un ilgtspējas nodrošināšanai(3),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(4),

–  ņemot vērā 2013. gada 21. maija rezolūciju par reģionālajām stratēģijām rūpniecības rajoniem Eiropas Savienībā(5),

–  ņemot vērā 2012. gada 15. marta rezolūciju par Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050. gadā(6),

–  ņemot vērā Padomes 1998. gada 20. jūlija Direktīvu 98/59/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz kolektīvo atlaišanu(7),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 11. marta Direktīvu 2002/14/EK, ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 31. marta paziņojumu “Pārstrukturēšana un nodarbinātība. Paredzēt un atbalstīt pārstrukturēšanu, lai attīstītu nodarbinātību: Eiropas Savienības nozīme” (COM(2005)0120) un atbilstošo Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2005. gada 14. decembra atzinumu(10),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 11. jūnija paziņojumu „Rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai tērauda rūpniecībai Eiropā” (COM(2013)0407),

–  ņemot vērā ieteikumus, kurus 2013. gada 12. februārī pieņēma augsta līmeņa apaļā galda sanāksmē par Eiropas tērauda rūpniecības nākotni,

–  ņemot vērā, ka Konkurētspējas padome 2013. gada 18. un 19. decembra sanāksmē mudināja Komisiju iesniegt rīcības plānu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā “Caterpillar” galvenās mītnes Beļģijā (Goseijī) slēgšana, kas paredzēta 2017. gada aprīlī, par ko uzņēmums paziņoja 2016. gada 2. septembrī un kas ir saistīta ar 2015. gada septembrī izsludināto globālo restrukturizācijas un izmaksu samazināšanas plānu, atstās bez darba vairāk nekā 2000 cilvēku, bet ietekmi jutīs arī uzņēmuma piegādes ķēdes locekļi, tāpēc tuvākajos gados kopējais likvidēto darbvietu skaits uzņēmuma slēgšanas dēļ būs vairāk nekā 5000 darbvietas ES un līdz pat 10 000 darbvietām citur pasaulē;

B.  tā kā uzņēmums “Caterpillar” ir paziņojis, ka sakarā ar darbības pārstrukturēšanu izskata iespēju slēgt arī ražotni Ziemeļīrijā, kā rezultātā var tikt likvidētas vēl līdz pat 250 darbvietas;

C.  tā kā laikposmā no 2009. līdz 2015. gadam uzņēmuma akcionāru dividendes ir palielinājušās par 50 %, savukārt darbvietu skaits tika samazināts par 15 %; tā kā uzņēmuma 2015. gada pārdošanas apjomi un ieņēmumi ir 47 miljardi ASV dolāru un tādējādi tas ir pasaules vadošais celtniecības un kalnrūpniecības iekārtu, dīzeļdegvielas un dabasgāzes dzinēju, rūpniecisko gāzes turbīnu un dīzeļelektrisko lokomotīvju ražotājs;

D.  tā kā Francijas uzņēmumu grupa “Alstom” 2016. gada 7. septembrī paziņoja par nodomu līdz 2018. gadam pārtraukt industriālo ražošanu Belfortā, Franškontē reģionā, un pārcelt ražošanu uz rūpnīcu Reihshofenā, Elzasā, jo, pēc uzņēmuma domām, pašreizējais kravas un ātrvilcienu lokomotīvju pasūtījumu līmenis nedod pamatu turpināt ražošanu Belfortā; tā kā šā lēmuma rezultātā tiks likvidētas 400 darbvietas;

E.  tā kā 2016. gadā maijā šis uzņēmums nāca klajā ar paziņojumu, ka tā koriģētie ienākumi pirms procentu un nodokļu nomaksas attiecīgajā fiskālajā gadā līdz 2016. gada martam ieskaitot bija palielinājušies par 23 %;

F.  tā kā vēsturiski Eiropas rūpniecībai ir bijusi ievērojama nozīme Eiropas integrācijas procesā un tā kā labklājība un zinātība, ko tā devusi, ir piešķīrusi ļoti svarīgu nozīmi un devusi pamatu Eiropas projektam;

G.  tā kā tiešās nodarbinātības daļa rūpniecības nozarēs diemžēl ir samazinājusies visā Eiropā no aptuveni vienas piektdaļas darba tirgū aktīvo cilvēku 2000. gadā līdz vienai sestdaļai 2015. gadā;

H.  tā kā Eiropas dzelzceļa apgādes nozare, kurā darbojas daudz MVU, nodarbina 400 000 cilvēkus, 2,7 % no ikgadējā apgrozījuma investē pētniecībā un attīstībā un veido 46 % no pasaules dzelzceļa apgādes nozares tirgus;

I.  tā kā Eiropas Savienībā dzelzceļa nozare nodrošina ne tikai būtiskas tehnoloģijas, kas vajadzīgas ilgtspējīgai mobilitātei, bet arī vairāk nekā 1 miljonu tiešo darbvietu un 1,2 miljonus netiešo darbvietu;

J.  tā kā starptautiskās tirdzniecības apjoma palielināšanās, kas Eiropas Savienībā notiek vienlaikus ar līdz šim nepieredzētu ražošanā nodarbināto cilvēku skaita samazināšanos, ir novedusi nevis pie materiālu patēriņa samazināšanās, bet pie energoietilpīgu izstrādājumu importa pieauguma;

K.  tā kā pēdējās desmitgadēs vidēji visās ražošanas nozarēs darba ražīgums ir audzis straujāk nekā resursu atdeve un aprēķini liecina, ka darbaspēka izmaksas veido mazāk nekā 20 % no ražošanas izmaksām, bet resursu izmaksas — 40 %; tā kā līdz ar to algu pieaugums Eiropas Savienībā visu laiku ir atpalicis no darba ražīguma pieauguma;

L.  tā kā attīstītākā un ilgtspējīgā tērauda ražošanas nozares daļa, kas ražo augstvērtīgus tehnoloģiskos izstrādājumus, rūpējas par strādājošo un uzņēmumu tuvumā dzīvojošo cilvēku veselības aizsardzību, ievēro stingrus vides aizsardzības standartus un tai ir nozīmīga loma Eiropas rūpniecības stratēģijā;

M.  tā kā uz stabilitāti vērstie taupības pasākumi ir traucēklis visai Eiropas ekonomikai, ko vēl vairāk saasina sociālās grūtības, kurās nonāk strādājošie un reģioni, kurus skārusi ražotņu slēgšana; tā kā augstais bezdarba līmenis ES ir saistīts ar Savienības rūpniecības un ražošanas bāzes sarukšanu, kam par iemeslu ir neviendabīga globalizācija;

N.  tā kā nestratēģiska ražotņu pārvietošana ES iekšienē, kuras vienīgais iemesls ir peļņas gūšana un izmaksu samazināšana, noved pie lejupejošas sociālās spirāles, iznīcina sistēmiskas vērtības un nav savienojama ar efektīvu rūpniecības politiku, kohēziju, inovācijām un attīstību;

O.  tā kā pārstrukturēšanā vai darbinieku skaita samazināšanā iesaistītajiem uzņēmumiem ir pienākums sociālo dialogu padarīt par attiecīgo procesu svarīgāko elementu un tiem būtu jārīkojas sociāli atbildīgi, jo pieredze atkārtoti liecina, ka sociāli un ekonomiski ilgtspējīga pārstrukturēšana/darbinieku skaita samazināšana nav iespējama bez apmierinoša sociālā dialoga, īpašu uzmanību veltot darba ņēmēju informēšanai un uzklausīšanai, sociālās palīdzības palielināšanas, lai atvieglotu viņiem pāreju, un plašu citu darba iespēju piedāvāšanas, kā arī apmācības un pārkvalificēšanās pakalpojumu piedāvāšanas;

P.  tā kā daudzas Eiropas ražošanas nozares saskaras ar investīciju krīzi, kas apdraud to nākotni, bet tajā pašā laikā ilgtspējīgiem tērauda materiāliem, kuru ražošanas procesā ievēroti vides un veselības aizsardzības standarti, kā pamatmateriāliem būs izšķiroša loma vienlīdz ilgtspējīgu industriālo risinājumu nodrošināšanā tādās stratēģiski prioritārās jomās kā urbanizācija un mobilitāte;

Q.  tā kā atšķirības starp maksātnespējas režīmiem kā starp ES dalībvalstīm, tā starp ES dalībvalstīm un citām valstīm rada regulējuma nepilnības, ko starptautiski uzņēmumi izmanto, lai mazinātu savas izmaksas pārstrukturēšanas/darbinieku skaita samazināšanas procesā, veicot aktīvu nodošanu no vienas valsts uz otru, un vienlaikus palielinot savu pārvietošanas lēmumu izmaksas sabiedrībai, tādēļ šādus lēmumus uzņēmumi nereti pieņem oportūniski; tā kā ārējo apstākļu izraisīto problēmu netaisnīga novelšana uz sabiedrības pleciem pastiprina citu ārējo faktoru sociālajā un vides jomā negatīvo ietekmi, kā arī atšķirīgo fiskālo režīmu negatīvo ietekmi, kas nopietni kropļo iekšējo tirgu;

R.  tā kā grūtībās nonākušus uzņēmumus varētu izpirkt un pārvaldīt šo uzņēmumu darbinieki un strādnieki, kas bieži ir izrādījies radošs un dzīvotspējīgs risinājums maksātnespējas gadījumā un ļāvis saglabāt ražošanu, investīcijas, zinātību un darbvietas;

1.  pauž ciešu solidaritāti ar tūkstošiem darba ņēmēju, kuriem draud darba zaudēšana, ar viņu ģimenes locekļiem, visiem ražošanas un pakalpojumu piegādes ķēdē iesaistītajiem ekonomikas dalībniekiem, īpaši MVU, un visiem tiem, kuri tiks skarti pavisam tiešā veidā;

2.  uzsver, ka ražošanas restrukturizācijas plānus nevar vērtēt tikai no īstermiņa labuma un īpašnieku skatu punkta, ir jāņem vērā to sistēmiskā ietekme uz Eiropas sabiedrību un ekonomiku kopumā, tostarp uz vides un veselības aizsardzības standartu ievērošanu;

3.  noraida stratēģisko Eiropas ražošanas nozaru sistemātisko graušanu un aicina kopīgi izstrādāt alternatīvu politiku, kas būtu saskaņota ar visiem sociālajiem partneriem un veicinātu svarīgāko Eiropas mērķu, proti, reindustrializācijas, aprites ekonomikas un energopārejas, īstenošanu, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti stingri vides un veselības aizsardzības standarti;

4.  mudina dalībvalstis, piemērojot vai nu tiesību aktus, vai darba koplīgumus, nodrošināt atbilstīgu sociālo aizsardzību, darba apstākļus un pienācīgas algas, kā arī efektīvu aizsardzību pret netaisnīgu atlaišanu no darba;

5.  pauž nožēlu, ka ES nav īstenas rūpniecības politikas, kas spētu aizsargāt ES strādniekus un piegādes ķēdes no spekulatīviem lēmumiem, kas pieņemti īslaicīga labuma vārdā, turklāt nereti pieņemti citos kontinentos; prasa izstrādāt tādu rūpniecības politiku, kas pieļautu valsts dalību stratēģiskajās nozarēs, lai Eiropas Savienībā saglabātu attiecīgo zinātību, ražošanu un darbvietas;

6.  uzsver, ka nebūs iespējams izveidot, kur nu vēl īstenot, sekmīgu rūpniecības politiku, ja netiks kritiski izvērtēti standartveidīgie starptautiskie tirdzniecības nolīgumi;

7.  aicina nekavējoties pieņemt sociālus pasākumus, lai palīdzētu strādniekiem, viņu ģimenēm, uzņēmumiem piegādes ķēdē un skarto reģionu vietējai ekonomikai, garantējot, ka neviens netiek pamests novārtā, un sniedzot palīdzību skartajiem reģioniem, lai tie varētu pārvarēt ekonomiskās un sociālās grūtības, kurās nonākuši;

8.  aicina Komisiju ņemt vērā nepieciešamību ieviest Eiropā minimālo algu sistēmu, lai novērstu ārkārtas stāvokli sociālajā jomā, ko izraisījusi globalizācija, uzņēmumu pārvietošanu uz citām valstīm un deindustrializācija;

9.  uzsver darba ņēmēju prasmju un kvalifikācijas nozīmi parasto metālu nozarē ar to saistītajās rūpniecības nozarēs; aicina izstrādāt aktīvas nodarbinātības un rūpniecības politiku, nodrošinot, ka šīs zināšanas tiek pilnveidotas un atzītas kā nozīmīgs Eiropas parasto metālu rūpniecības aktīvs; ikvienas rūpnīcas ražošanas ilgtspēju pieprasa vērtēt, ņemot vērā rūpnieciskās zinātības saglabāšanas un kvalificēta darbaspēka aspektus;

10.  aicina Komisiju izstrādāt tādu Eiropas regulējumu maksātnespējas procesiem, saskaņā ar kuru procesu centrā būtu ne tikai kreditori, bet visas ieinteresētās personas, it īpaši darba ņēmēji, galveno uzmanību pievēršot centieniem saglabāt pēc iespējas vairāk darbvietu; šajā nolūkā aicina atvieglot tādu instrumentu kā, piemēram, darba ņēmēju īstenotas izpirkšanas un strādnieku pašpārvaldes izmantošanu, lai rūpnīcās ražošana turpinātos, neraugoties uz to sākotnējo īpašnieku maksātnespēju;

11.  prasa pārskatīt konkurences politiku un valsts atbalsta noteikumus, lai stimulētu valsts intervenci, kuras mērķis ir saglabāt sociālo un reģionālo kohēziju, uzlabot darba un vides standartus un risināt sabiedrības veselības problēmas;

12.  aicina kritiski izvērtēt finansiālos soļus, kas noveda pie “Caterpillar” grupas pašreizējās krīzes, tostarp deklarēto peļņu, dividendes, kas izmaksātas akcionāriem, procentu likmes, kas tiek maksātas bankām un kreditoriem, kā arī pārskatīt Eiropā īstenoto taupības politiku, kuras rezultātā samazinājusies vispārējā ekonomiskā aktivitāte un pieprasījums pēc privāto un publisko ekonomikas dalībnieku pakalpojumiem un ražojumiem;

13.  nosoda to, ka nav ieviestas prasības pārskatu sniegšanai par katru valsti, un tāpēc starptautiski uzņēmumi var novirzīt peļņu uz citu valsti, vienlaikus paziņojot par zaudējumiem un pat maksātnespēju kādā citā valstī; aicina prasības pārskatu sniegšanai par katru valsti attiecināt uz visām jurisdikcijām un noteikt pastiprinātus informēšanas pienākumus tiem uzņēmumiem, kas slēdz ražotnes, samazina darbinieku skaitu vai arī paziņo par maksātnespēju kādā no dalībvalstīm;

14.  mudina dalībvalstis gadījumā, ja uzņēmums vienpusēji izlemj pārvietot ražošanu, samazināt darbinieku skaitu ražotnē vai slēgt ražotni, atgūt visus uzņēmumu atbalstam izlietotos līdzekļus subsīdiju, nodokļu atvieglojumu, zemes cenu samazinājumu u. c. veidā, kas nodrošināti, pieņemot, ka uzņēmums stratēģiski plāno turpināt ražošanu attiecīgajā vietā ilgākā laika posmā;

15.  atgādina, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda piešķirto iespējamo atbalstu nevar izmantot, lai atvieglotu pārvietošanu no ražošanas vietas, un uzstāj, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir jāizmanto, lai palīdzētu darba ņēmējiem un uzņēmumu darbiniekiem atgūt savu ražotni nolūkā saglabāt tās darbību, zinātību un darbvietas;

16.  pauž nožēlu, ka ESIF tika ierosināts kā iespēja sekmēt investīcijas, jo tas nespēj sniegt atbalstu MVU un mazapjoma projektiem, tā vietā tas nodrošina atbalstu lieliem infrastruktūras projektiem, kas nerada ilgtermiņa nodarbinātību;

17.  ierosina izmantot Eiropas fondu līdzekļus MVU un mikrouzņēmumu subsidēšanai;

18.  uzsver nepieciešamību izmantot EGF arī tajos gadījumos, kad globalizācijas dēļ slēgtā ražotnē darbu zaudējušo cilvēku skaits ir mazāks par 500, jo Eiropas ražošanas bāzi galvenokārt veido uzņēmumi, kuros darbinieki skaits nesasniedz 500;

19.  aicina ES un dalībvalstis nodrošināt adekvāta finansējuma pieejamību pārkvalificēšanās darbībām, tostarp to darba ņēmēju un strādnieku atbalstam, kuri plāno veidot savus jaunuzņēmumus, kā arī apmācības, kvalifikācijas maiņas un atveseļošanas pasākumiem, lai atbalstītu Eiropas rūpniecību kritiskos pārejas periodos;

20.  aicina īstenot citādu Eiropas rūpniecības un sociālo politiku, kas vairs nebūtu balstīta uz sociālajā, nodokļu un vides ziņā apšaubāmiem paņēmieniem, un mudina Komisiju novērst liela apmēra un tālejošās negatīvas sekas, ko izraisa ražošanas pārvietošana uz trešām valstīm, tostarp pārskatot konkurences noteikumus, lai izvairītos gan no pārvietošanas procesiem, gan krīzes seku padziļināšanas;

21.  uzsver, ka pieprasījuma samazināšanās nedrīkst veicināt negodīgu konkurenci ES dalībvalstu starpā attiecībā uz darbvietām; tādēļ aicina izveidot ilgtermiņa risinājumus, kas Eiropas reģionos aizsargātu un radītu kvalitatīvas darbvietas un tādas ražošanas darbības, kurās tiek stingri ievēroti neapspriežami vides un veselības aizsardzības standarti, īpašu uzmanību pievēršot MVU;

22.  uzsver nepieciešamību atbrīvot no sabalansēta budžeta prasību sloga publiskos līdzekļus, lai varētu investēt tos Eiropas rūpniecībā, ar nosacījumu, ka tiek stingri ievēroti neapspriežami vides un veselības aizsardzības standarti, lai saglabātu un pat radītu darbvietas tajās ražošanas nozarēs, kuras īpaši smagi skārusi globalizācija, uzņēmumu pārvietošana uz citām valstīm un deindustrializācija;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis subsīdiju veidā investēt publiskos līdzekļus pētniecībā un attīstībā ar nosacījumu, ka tiek stingri ievēroti neapspriežami vides un veselības aizsardzības standarti, lai atbalstītu prasmes un zinātību, kas ir būtiski svarīgs priekšnoteikums stratēģisko nozaru konkurētspējas un ilgtspējas palielināšanai;

24.  aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis:

•  rast veidu, kā ar visiem iespējamiem veidiem aizsargāt pašlaik apdraudētās darbvietas, tostarp izkaisot ražošanu pa dažādām ražotnēm, kas atbilst vieniem un tiem pašiem priekšnosacījumiem, kā arī samazinot akcionāru dividendes, ar nosacījumu, ka tiek stingri ievēroti vides un veselības standarti, kas nav apspriežami;

•  nodrošināt pārredzamību attiecībā uz finanšu pārskaitījumiem, ko Eiropas meitasuzņēmumi veic mātesuzņēmumiem ārpus ES, īpaši, ja tie atrodas nodokļu oāzēs;

•  novērtēt, vai ir jāpiemēro sankcijas tiem ražošanas uzņēmumiem, kas uzspiež restrukturizācijas vai darbinieku samazināšanas plānus valstīm, kurās atrodas to ražotnes, ja pirms tam nav izsmeltas visas iespējas, tostarp nav risināts plašs dialogs ar visiem sociālajiem partneriem;

25.  uzsver, ka ir jāaizstāv ES korporatīvās sociālās atbildības standartus gadījumos, kad uzņēmums grasās pārvietot savu ražošanu, nerūpējoties par tā īstermiņa apsvērumu dēļ pieņemtā lēmumu sociālajām sekām un ietekmi uz attiecīgo teritoriju;

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

OV C 289, 9.19.2016., 8. lpp.

(2)

OV C 440, 30.12.2015., 23. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0069.

(4)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2014)0032.

(5)

OV C 55, 12.2.2016., 6. lpp.

(6)

OV C 251E, 31.8.2013., 75. lpp.

(7)

OV L 225, 12.8.1998., 16. lpp.

(8)

OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.

(9)

OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.

(10)

OV C 65, 17.3.2006., 58. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika