Procedūra : 2016/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1058/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1058/2016

Debates :

Balsojumi :

PV 05/10/2016 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0377

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 410kWORD 84k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1051/2016
28.9.2016
PE589.647v01-00
 
B8-1058/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,


par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu “Caterpillar” un “Alstom” lietas (2016/2891(RSP))


Gérard Deprez, Marielle de Sarnez ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par nepieciešamību pēc Eiropas reindustrializācijas politikas, ņemot vērā nesenās uzņēmumu “Caterpillar” un “Alstom” lietas (2016/2891(RSP))  
B8-1058/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas un jo īpaši 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par Eiropas dzelzceļa apgādes nozares konkurētspēju(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 15. septembra rezolūciju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu „Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu „Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu,

–  ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā uzņēmums „Caterpillar” 2016. gada 2. septembrī paziņoja par savas Beļģijas galvenās ražotnes Goselī (Gosselies),Valonijā slēgšanu 2017. gada aprīlī, kuras rezultātā no darba tiks atlaisti 2000 darbinieki; tā kā šāds lēmums ietekmēs visu Valonijas reģionu, jo uzņēmums „Caterpillar” ir lielākais darba devējs reģionā;

B.  tā kā uzņēmums paziņoja, ka būvniecības aprīkojuma ražošanu, kas pašreiz notiek Goselī ražotnē, varētu pārcelt uz tās ražotni Grenoblē (Francija) un uz citām vietām ārpus Eiropas; tā kā sastāvdaļu ražošana var nodot ārējiem piegādātājiem un pārcelt uz citām uzņēmuma „Caterpillar” ražotnēm un atbalsta funkcijas var kopīgi nodrošināt citās darbības vietās;

C.  tā kā uzņēmuma „Caterpillar” darbinieku skaits ir samazinājies par 20 % – izmaiņas kopš 2012. gada beigām skāra vairāk nekā 30 000 darbvietu, un uzņēmums ir paziņojis par saviem plāniem 2018. gada beigām slēgt vai apvienot līdz pat 20 ražotnes; tā kā kvartālā, kurš beidzās 2016. gada 30. jūnijā, uzņēmuma paziņotā peļņa bija USD 550 miljoni, proti, mazāka nekā iepriekšējā gadā (USD 802 miljoni);

D.  tā kā 2016. gada aprīlī uzņēmums „Caterpillar” samazināja plānoto 2016. gada pārdošanas apjomu un peļņas prognozes, jo strauji bija samazinājušies tā ieņēmumi celtniecības, naftas un gāzes un dzelzceļa uzņēmējdarbības segmentos un tādēļ bija samazinājusies arī tā ceturkšņa peļņa;

E.  tā kā uzņēmums „Alstom” 2016. gada 7. septembrī paziņoja par vilcienu ražotnes pārcelšanu no Belforas (Belfort) uz Raihshofenu (Reichshoffen) Francijā, jo bija samazinājies pasūtījumu apjoms;

F.  tā kā uzņēmums turpinās sniegt lokomotīvju uzturēšanas un apkopes pakalpojumus Belforā, kur atrodas aptuveni 80 no pašreizējām 480 darbvietām; tā kā pārējiem 400 darbiniekiem tiks piedāvāta iespēja pāriet darbā uz Raihshofenas vai kādu citu no šī uzņēmuma 10 ražotnēm, kas atrodas Francijā;

G.  ņemot vērā dzelzceļa nozares specifiku, jo īpaši uzņēmuma „Alstom”gadījumā, kurai raksturīgi, ka ražoto vienību ekspluatācijas ilgums ir līdz 50 gadiem, kapitāla intensitāte ir augsta un nozare ir lielā mērā atkarīga no publiskā iepirkuma;

H.  tā kā šīs divas situācijas ir ļoti atšķirīgas, bet diemžēl tie nav tikai atsevišķi gadījumi Eiropā – tie parasti rodas tāpēc, ka Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm trūkst redzējuma par Eiropas rūpniecību kopumā;

I.  tā kā tagad ir steidzami jārisina ne vien darbu zaudējušo darbinieku situācija, bet arī visu apakšuzņēmēju – lielākā daļa no tiem MVU – situācija, kuriem reģionā dibinātie starptautiskie uzņēmumi ir vienīgais uzņēmējdarbības partneris;

J.  tā kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots tam, lai risinātu ārkārtas situācijas, nodrošinot ātru īstermiņa palīdzību, ar kuru novērš nopietnas, neparedzētas grūtības darba tirgū, kas saistītas ar darbinieku masveida atlaišanu; tā kā atgādina, ka no EGF tiek līdzfinansēti arī personalizēti pakalpojumi atlaistajiem darbiniekiem, tostarp sniegtas konsultācijas un norādījumi, aizsargāta un atbalstīta nodarbinātība un rehabilitācijas pasākumi, izglītība un apmācība, kā arī tiks sniegti darba meklētāju pabalsti;

K.  tā kā Eiropas rūpnieciskā ražošana pagājušā gadsimta 90. gados veidoja 36 % no pasaules ražošanas apjoma, bet mūsdienās – tikai 24 %, un tās īpatsvars turpina samazināties;

L.  tā kā – lai arī 75 % no digitālās ekonomikas vērtības rada tradicionālās nozares, tradicionālās nozares tikai ierobežotā apjomā ir integrējušas digitālās tehnoloģijas – tikai 1,7 % Eiropas uzņēmumu pilnībā izmanto modernās digitālās tehnoloģijas, un tikai 14 % MVU izmanto internetu tirdzniecības darījumiem; tā kā Eiropai ir jāizmanto IKT nozares lielais potenciāls, lai digitalizētu rūpniecības nozari un saglabātu tās konkurētspēju pasaulē;

M.  tā kā enerģijas cenas Eiropā ir augstākas nekā dažās citās ekonomikās galvenokārt tāpēc, ka enerģijas tirgus nav pietiekami integrēts, un tas būtiski ierobežo Eiropas rūpniecības konkurētspēju pasaules tirgū;

N.  tā kā Komisija izrādīja atsaucību uzņēmuma "Caterpillar" lietā un tika izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti visu attiecīgo nodaļu dažādie ģenerāldirektorātiun kuras darbības mērķis bija būt sarunu partnerim un atvieglot atbalsta saņemšanu, izmantojot tādu specializēto fondu līdzekļus kā EGF, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Eiropas Sociālais fonds (ESF),

1.  solidarizējas ar atlaistajiem darbiniekiem, kā arī ar šo uzņēmumu apakšuzņēmējiem un to daudzajiem darbiniekiem;

2.  atgādina par EIB potenciālu, īstenojot ES politikas mērķus, jo īpaši saistībā ar rūpniecības nozares modernizāciju; uzskata ES fondi būtu jāizmanto lietišķiem pētījumiem modernu ražošanas produktu iegūšanai, t.i. produktu izstrādes darbībām, tostarp izmēģinājuma līnijām, prototipiem un demonstrējumiem; atzinīgi vērtē lieliskos rezultātus, ko ESIF uzrādīja gadu pēc tās darbības uzsākšanas – iegūto investīciju apjoms jau bija EUR 166 miljardi; atbalsta Komisijas iniciatīvu, kas paredz palielināt un paplašināt attiecīgo finansējumu; tomēr mudina Komisiju stiprināt šo instrumentu, lai investīcijas galvenokārt piešķirtu nozarēm, kas veicina izaugsmi, piemēram, pētniecībai, izstrādei un inovācijai;

3.  norāda, ka lielāko Eiropas ražotāju piegādes ķēdes ir galvenokārt balstītas uz MVU, kuri bieži vien nav tik labi organizēti, lai risinātu šāda veida situāciju, un tāpēc atrodas nestabilākā pozīcijā; prasa ES rūpniecības politikā padziļināti ņemt vērā šo situāciju un šo uzņēmumu neaizsargātību un atkarību no lielo rūpniecības uzņēmumu grupu ārpakalpojumiem;

4.  prasa Komisijai paātrināti izskatīt un ņemt vērā MVU specifiku, izvērtējot dalībvalstu pieprasījumus finanšu iemaksām no EGF; tomēr uzstāj, ka EGF nav paredzēts izmantot kā nopietnas preventīvās politikas vai paredzamās pārstrukturēšanas aizstājēju;

5.  aicina īpašu uzmanību pievērst MVU un sadarbības stiprināšanai starp izveidotajiem un jaunajiem uzņēmumiem, jo tā varētu veicināt ilgtspējīgāka un konkurētspējīga uzņēmējdarbības modeļa veidošanu un līderības nodrošināšanu pasaulē;

6.  atgādina, ka reindustrializācijas politikai ir jābūt cieši saistītai ar darba tirgus politikas nostādnēm;

7.  uzsver, ka arī darbaspēka izmaksas ietekmēt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju; šajā sakarībā uzsver, ka nodokļu slogs būtu no darbaspēka jāpārnes uz citiem nodokļu ieņēmumu avotiem — kas mazāk kaitē nodarbinātībai un izaugsmei —, vienlaikus nodrošinot atbilstošu sociālo aizsardzību;

8.  uzsver tāda noturīga sociālā dialoga nozīmi, kura pamatā ir abpusēja uzticēšanās un kopēja atbildība, jo tas ir labākais instruments vienprātīgu risinājumu un kopēju perspektīvu veidošanā attiecībā uz pārstrukturēšanas procesu paredzēšanu, novēršanu un vadību;

9.  prasa reformēt ES direktīvu par darbinieku informēšanu un konsultēšanu, lai uzlabotu sociālo dialogu lielākajās Eiropas uzņēmumu grupās un attīstītu Eiropas Uzņēmumu padomju kapacitāti;

10.  uzsver uz nākotni orientētas rūpniecības politikas nozīmi visā ES, kas ļaus Komisijai labāk paredzēt šāda veida sociāli ekonomiskās situācijas un nodrošināt ES rūpniecības tīkla konkurētspēju; mudina Konkurences Padomi sanāksmē, kas notiks 2016. gada 29. septembrī, pieņemt konkrētus lēmumus, lai atdzīvinātu visu Eiropas rūpniecību un to padarītu ilgtspējīgu un iekļaujošu;

11.  šajā ziņā atzinīgi vērtē rūpniecības digitalizācijas atbalsta stratēģiju, kurā līdz 2021. gadam būtu jāmobilizē EUR 50 miljardi un kura ir būtiska Eiropas ekonomikas konkurētspējai, jo īpaši automobiļu, aeronautikas, kosmosa tehnoloģiju, farmācijas un kuģubūves nozarēs; uzsver, ka pētniecībā un izstrādē un infrastruktūrā ir svarīgi izmantot piemērotus ieguldījumu instrumentus, lai tādā veidā atbalstītu visu rūpniecības nozaru, tostarp ražošanas, enerģētikas, transporta un izplatīšanas, digitalizāciju;

12.  uzsver, ka konkurētspējas kopas un to īpašā organizācija ir ļoti noderīgs risinājums attiecīgo ieinteresēto personu apvienošanai; aicina Komisiju atbalstīt šīs kopas un to sadarbību Eiropas līmenī, nodrošinot MVU, pētniecības centru un universitāšu iesaistīšanu reģionālā un vietējā līmenī; aicina Komisiju izstrādāt viedas specializācijas platformas, ar kurām veicina starpnozaru un starpdisciplīnu saites; uzsver nepieciešamību stiprināt starpreģionu sadarbību, lai attīstītu starpvalstu iespējas;

13.  aicina Komisiju koncentrēties uz inovācijām un vērtību ķēžu stiprināšanu visiem ekonomikas dalībniekiem; prasa izveidot jaunus instrumentus Eiropas rūpniecības vērtību ķēžu analizēšanai globālās konkurences kontekstā;

14.  atgādina par vajadzību nodrošināt konsekvenci visās politikas jomās, kas attiecas uz pētniecību, starptautisko tirdzniecību, vidi un nodarbinātību; uzsver Enerģētikas Savienības nozīmi Eiropas rūpniecības politikas izveidē; aicina Padomi pēc iespējas drīz pieņemt vērienīgu nostāju attiecībā uz tādu tirdzniecības aizsardzības instrumentu stiprināšanu, kas var Savienībai nodrošināt efektīvus instrumentus, ar kuriem reaģēt uz trešo valstu izvērstu dempingu;

15.  atgādina, ka ir jāveicina tehniskās prasmes skolā, veidojot labi izstrādātas mācekļu apmācības sistēmas, kuru pamatā ir gan akadēmiskās mācības, gan profesionālā apmācība rūpnīcās;

16.  prasa Komisijai kopā ar dalībvalstīm izstrādāt konsekventas un visaptverošas rūpniecības politikas Savienības mēroga stratēģiju, kuras mērķis ir Eiropas reindustrializācija un kuras pamatā cita starpā ir digitalizācija (jo īpaši viedo tehnoloģiju un robotikas integrācija rūpniecības vērtību ķēdēs), ilgtspēja, energoefektivitāte un atbilstoši resursi; šajā nolūkā prasa palielināt dalībvalstu konverģenci fiskālajā, sociālajā un budžeta jomā, lai veicinātu kopīgu rūpniecisko projektu rašanos; uzskata, ka Eiropas tiesiskajam regulējumam būtu jāļauj nozarēm pielāgoties attiecīgajām pārmaiņām un prognozēt darbības, lai veicinātu darbvietu radīšanu, izaugsmi un reģionālo konverģenci;

17.  prasa pārstrukturēt lielākos Eiropas ražotājus, lai ilgtermiņā varētu veidoties jauni tirgus dalībnieki, kuriem būtu pietiekama kritiskā masa, lai stātos pretī starptautiskajai konkurencei; uzskata, ka šādas pārmaiņas nevarēs panākt, ja Komisija nepārskatīs konkurences politikas piemērošanu, jo īpaši kritērijus, ko tā izmanto, lai definētu attiecīgo tirgu;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0280.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0361.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika