Rezolūcijas priekšlikums - B8-1115/2016Rezolūcijas priekšlikums
B8-1115/2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par trans-taukskābēm (TTS)

17.10.2016 - (2016/2637(RSP))

iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B8-1801/2016 un B8-1802/2016, uz kuriem jāatbild mutiski,
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu

Renate Sommer, Daciana Octavia Sârbu, Nikolay Barekov, Anneli Jäätteenmäki, Lynn Boylan, Martin Häusling, Piernicola Pedicini, Mireille D’Ornano Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā


Procedūra : 2016/2637(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-1115/2016

B8-1115/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par trans-taukskābēm (TTS)

(2016/2637(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1169/2011[1] par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un jo īpaši tās 30. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 3. decembra ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par trans-taukskābēm pārtikas produktos un kopējā Savienības iedzīvotāju uzturā (COM(2015) 0619 final),

–  ņemot vērā Kopīgā pētniecības centra ziņojumu "Trans-taukskābes Eiropā — kāda ir pašreizējā situācija? Pierādījumu apkopojums: 2003-2013",

–  ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2009. gada zinātnisko atzinumu, kurā sniegti ieteikumi attiecībā uz TTS patēriņu uzturā,

–  ņemot vērā PVO publikācijas "Politikas virzienu efektivitāte trans-taukskābju patēriņa samazināšanai — sistēmisks pierādījumu pārskats"[2], "Trans-taukskābju izskaušana Eiropā — politikas apkopojums"[3] un "Trans-taukskābju patēriņa ietekme uz asins lipīdiem un lipoproteīniem — sistemātisks pārskats un metaregresijas analīze"[4],

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par trans-taukskābēm (O-000105/2016 – B8-1801/2016 un O-000106/2016 – B8-1802/2016),

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā trans-taukskābes (TTS) ir īpaša veida nepiesātinātās taukvielas;

B.  tā kā, lai gan trans-taukskābes dabiski satur pārtika, kas iegūta no atgremotājiem, piemēram, piena produkti un gaļa, kā arī daži augi un augu izcelsmes produkti (puravi, pupas, lapu salāti un rapšu eļļa), tās tomēr pārsvarā ir rūpnieciski ražotās daļēji hidrogenētās augu eļļās (augu eļļas, kuru struktūra mainīta, pievienojot ūdeņraža atomus, un kuras izmanto fritēšanai un cepšanai, kā arī rūpnieciski ražotā pārtikā, lai pagarinātu glabāšanas laiku);

C.  tā kā iepriekšminētā iemesla dēļ TTS uzņemšana uzturā pārsvarā ir saistīta ar rūpnieciski ražotu daļēji hidrogenēto eļļu patēriņu, ko pārtikas nozarē plaši izmanto visdažādākajos dzērienos un pārtikas produktos (gan iepriekš fasētā, gan nefasētā pārtikā, piemēram, sveramajā pārtikā, kā arī ēdināšanas un ēdienu piegādes pakalpojumos piedāvātajā pārtikā);

D.  tā kā EFSA 2010. gadā secināja, ka atgremotāju izcelsmes TTS un rūpnieciski ražotajām TTS ir līdzīga ietekme;

E.  tā kā atgremotāju taukos ir 3–6 % TTS

F.  tā kā cilvēki kopumā maz patērē atgremotāju izcelsmes TTS, un tā kā PVO norāda, ka šīs dabiskas izcelsmes TTS, visticamāk, neapdraud veselību, ņemot vērā pašreizējo reālo uztura situāciju pasaulē, jo to patēriņš ir salīdzinoši neliels;

G.  tā kā šī rezolūcija attiecas vienīgi uz rūpnieciski ražotajām taukskābēm;

H.  tā kā daudzi restorāni un ātrās ēdināšanas ķēdes izmanto TTS fritēšanai, jo tās ir lētas un komerciālajos fritētājos tās var daudzas reizes atkārtoti izmantot;

I.  tā kā papildu TTS tiek pievienotas vai rodas dažu pārtikas veidu pagatavošanas procesā (piemēram cepumi, kūkas, sāļās uzkodas un fritēta pārtika);

J.  tā kā rūpnieciski ražotu, daļēji hidrogenētu augu eļļu biežs patēriņš uzturā tiek saistītas ar sirds un asinsvadu slimību (vairāk nekā visi citi ilgtermiņa ietekmes veidi), neauglības, endometriozes, žultsakmeņu, Alcheimera slimības, diabēta, aptaukošanās un dažu vēža veidu lielāku risku;

K.  tā kā Eiropas iestādēm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu aptaukošanās iemeslus;

L.  tā kā TTS liels patēriņš uzturā palielina risku saslimstībai ar koronāro sirds slimību (vairāk kā jebkura cita uzturviela, rēķinot uz vienu kaloriju) — slimību, kas pēc konservatīviem aprēķiniem ES ik gadu paņem 660 000 dzīvību — aptuveni 14 % no visiem nāves gadījumiem;

M.  tā kā saskaņā ar EFSA ieteikumiem "TTS uzņemšanai uzturā jābūt tik minimālai, cik vien tas iespējams uzturvielu ziņā pienācīga uztura kontekstā"[5];

N.  tā kā PVO ieteikumi ir vēl specifiskāki — TTS vajadzētu būt tikai 1 % no dienā uzņemtās enerģētiskās vērtības[6];

O.  tā kā ASV Pārtikas un zāļu pārvalde (FDA) 2015. gada jūnijā secināja, ka daļēji hidrogenētās eļļas netiek vispārīgi atzītas par nekaitīgām izmantošanai cilvēku pārtikā;

P.  tā kā, neraugoties uz to, ka trūkst ES mēroga datu, nesen veiktā pētījumā, kurā apkopoti dati no deviņām ES dalībvalstīm, secināts, ka iedzīvotāji vidēji ar TTS uzņem mazāk nekā 1 % no dienā uzņemtās enerģētiskās vērtības, bet lielāks patēriņš ir vērojams konkrētās iedzīvotāju grupās dažās no šīm dalībvalstīm[7];

Q.  tā kā visjaunāko publiski pieejamo datu analīze apstiprina, ka neraugoties uz ziņojumiem par TTS samazināšanu konkrētos pārtikas produktos, joprojām dažu dalībvalstu tirgos ir daudz produktu ar augstu TTS līmeni, t.i vairāk nekā 2 g TTS uz 100 g taukvielu (piemērām, cepumos un popkornā, kuros ir aptuveni 40–50g TTS uz 100g taukvielu, kā arī nefasētā pārtikā, piemēram, maizes izstrādājumos);

R.  tā kā starptautiski pētījumi liecina, ka politikas virzieni TTS satura ierobežošanai nozīmē TTS līmeņa samazināšanu, nepalielinot kopējo taukvielu saturu; tā kā šādi politikas virzieni ir īstenojami, izpildāmi un tiem ir liela iespēja pozitīvi ietekmēt sabiedrības veselību;

S.  tā kā, ņemot vērā, ka, diemžēl, tikai katrs trešais patērētājs ES zina par TTS, ir skaidrs, ka marķēšanas pasākumi nav bijuši efektīvi un ir jārīkojas, lai veicinātu izpratni, izmantojot izglītības sistēmu un kampaņas plašsaziņas līdzekļos;

T.  tā kā ES tiesību akti nereglamentē TTS saturu pārtikā, nedz arī nosaka marķēšanas prasības attiecībā uz tām;

U.  tā kā Austrijā, Dānijā, Latvijā un Ungārijā ir spēkā tiesību akti, kas nosaka TTS satura ierobežojumus pārtikā, kamēr lielākā daļa pārējo dalībvalstu ir izvēlējušās brīvprātīgus pasākumus, piemēram, pašregulējumu, ieteikumus uztura jomā vai sastāva kritērijus konkrētiem tradicionāliem produktiem;

V.  tā kā ir pierādījumi tam, ka Dānijai 2003. gadā ieviešot juridiski saistošus ierobežojumus rūpnieciskajām TTS — 2 % trans-taukskābju eļļās un taukvielās, tika gūti panākumi, būtiski samazinot sirds un asinsvadu slimību izraisīto mirstību[8];

W.  tā kā vienīgā iespēja patērētājiem, kā pārliecināties, vai fasētā pārtikā ir TTS, ir pārbaudīt vai sastāvdaļu sarakstā ir minētas daļēji hidrogenētās eļļas; tā kā spēkā esošie ES noteikumi var radīt neskaidrības patērētājiem par to, kāda ir atšķirība starp daļēji hidrogenētām eļļām (kurās, līdztekus citām taukskābēm, ir TTS) un pilnīgi hidrogenētām eļļām (kurās ir vienīgi piesātinātās taukskābes un nav TTS), jo Regulā (ES) Nr. 1169/2011 ir prasība norādīt šo informāciju fasētas pārtikas sastāvdaļu sarakstā;

X.  tā kā nesenākie pētījumi ir apliecinājuši, ka cilvēkiem augstākā sociālekonomiskā stāvoklī uzturs ir veselīgāks, nekā cilvēkiem zemākā sociālekonomiskā stāvoklī un, ka šī atšķirība kļūst aizvien izteiktāka, atbilstīgi tam, kā pieaug sociālā nevienlīdzība;

Y.  tā kā TTS jo īpaši tiek izmantotas lētākā pārtikā un, ņemot vērā, ka cilvēki ar zemākiem ienākumiem biežāk izvēlas lētāku pārtiku ar lielāku TTS saturu, pieaug risks lielākai nevienlīdzībai veselības jomā;

Z.  tā kā atbilstīgi lēmumi rūpnieciski ražotu TTS patēriņa samazināšanai būtu jāievieš ES līmenī;

AA.  tā kā veselības jomas organizācijas, patērētāju grupas, veselības aprūpes speciālistu apvienības un pārtikas uzņēmumi ir mudinājuši[9] Komisiju nākt klajā ar likumdošanas priekšlikumu, kas noteiktu ierobežojumus rūpnieciski ražotu TTS saturam pārtikā, līdz tādam līmenim, kas būtu līdzīgs Dānijas iestāžu noteiktajam (t.i. 2g TTS uz 100g taukvielu);

1.  atgādina, ka TTS jautājums Parlamentam ir prioritārs un atkārtoti pauž bažas par TTS apdraudējumu cilvēka veselībai;

2.  norāda uz to, ka ASV jau ir paziņojusi, ka, sākot no 2018. gada vidus, pārtikas ražotāji vairs nevarēs izmantot daļēji hidrogenētās eļļas pārtikas produktos, kas paredzēti tās iekšējam tirgum, atbilstīgi 2015. gada secinājumam, ka trans-taukskābes netiek vispārīgi atzītas par nekaitīgām;

3.  atgādina par pierādījumiem tam, ka TTS ierobežojumi var ātri un būtiski uzlabot situāciju veselības jomā; šajā sakarībā uzsver Dānijas veiksmīgo pieredzi, 2003. gadā ieviešot valsts ierobežojumu TTS — 2 % eļļās un taukvielās;

4.  uzsver, ka lielākai daļai ES iedzīvotāju — jo īpaši visneaizsargātākajiem — trūkst informācijas par TTS un to patēriņa ietekmi uz veselību, un tas var liegt viņiem iespēju izdarīt apzinātu, pamatotu izvēli patēriņa jomā;

5.  pauž bažas par to, ka neaizsargātākās grupas, tostarp iedzīvotāji ar zemāku izglītības līmeni un sociālekonomisko stāvokli, kā arī bērni, labprātāk izvēlas produktus ar lielāku TTS saturu;

6.  atzīst, ka visas pašreizējās stratēģijas TTS jomā ir saistītas ar TTS līmeņu būtisku samazinājumu pārtikā un pauž nožēlu par to, ka ES līmenī nav saskaņotas pieejas TTS jautājumam,

7.  uzskata, ka rīcība nebūtu jāatstāj tikai valstu ziņā un ka nepieciešami ES mēroga pasākumi, lai būtiski samazinātu TTS vidējo patēriņu uzturā;

8.  norāda, ka saskaņā ar PVO informāciju[10] trans-taukvielu norādīšana marķējumā ir pasākums, kam varētu būt vislielākās izmaksas, lai to īstenotu efektīvi, bet trans-taukvielu aizliegšanas izmaksas ir bijušas minimālas valstīs, kas šādus aizliegumus ir īstenojušas, ņemot vērā īstenošanas un uzraudzības zemās izmaksas;

9.  uzskata, ka patērētāju zināšanu trūkums attiecībā uz TTS kaitīgo ietekmi uz veselību padara TTS norādīšanu marķējumā par svarīgu, bet nepietiekamu līdzekli centienos samazināt Eiropas iedzīvotāju TTS patēriņu uzturā, salīdzinājumā ar obligāto ierobežojumu noteikšanu;

10.  turklāt šajā sakarībā atzīmē, ka stratēģija par TTS norādīšanu marķējumā attiecas tikai uz konkrētiem produktiem, neskarot sveramo pārtiku vai restorānos tirgoto pārtiku;

11.  aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk izstrādāt juridiski saistošu ES ierobežojumu attiecībā uz rūpnieciski ražotajām TTS (gan kā sastāvdaļām, gan galaproduktiem) visā pārtikā, lai samazinātu to uzņemšanu uzturā visās iedzīvotāju grupās;

12.  prasa izstrādāt šo priekšlikumu turpmāko divu gadu laikā;

13.  prasa, lai šādam priekšlikumam tiktu pievienots ietekmes novērtējums, kurā izskatītas rūpnieciski ražotās pārtikas sastāva maiņas izmaksas obligātā ierobežojuma dēļ, kā arī tas, vai šīs izmaksas sadārdzinās cenas patērētājiem;

14.  šajā sakarībā atzīmē Komisijas paziņojumu par to, ka tā veiks padziļinātu ietekmes novērtējumu, lai izvērtētu dažādu robežvērtību izmaksas un ieguvumus, un prasa Komisijai jo īpaši izskatīt ietekmi uz MVU;

15.  aicina pārtikas nozari piešķirt prioritāti alternatīviem risinājumiem, kas atbilst standartiem veselības jomā, piemēram, uzlabotu eļļu izmantošanu, jaunus taukvielu modifikācijas procesus vai vairākus TTS aizstājējus (šķiedrvielas, celulozi, cieti, proteīnu maisījumus utt.);

16.  turklāt prasa Komisijai sadarboties ar dalībvalstīm, lai paaugstinātu iedzīvotāju izpratnes līmeni par uztura jautājumiem, lai mudinātu un dotu iespēju patērētājiem izvēlēties veselīgāku pārtiku un sadarboties ar pārtikas ražošanas nozari, lai veicinātu to, ka produktu sastāvs tiek pārskatīts, padarot to veselīgāku,

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.