Rezolūcijas priekšlikums - B8-1122/2016Rezolūcijas priekšlikums
B8-1122/2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu

19.10.2016 - (2016/2936(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Michael Gahler, Jacek Saryusz-Wolski, Sandra Kalniete, Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Arnaud Danjean, Tunne Kelam, David McAllister, Lorenzo Cesa, Lars Adaktusson, Andrey Kovatchev, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Eduard Kukan, Andrzej Grzyb, Laima Liucija Andrikienė, Fernando Ruas, Dubravka Šuica, Alojz Peterle, Tokia Saïfi, Julia Pitera PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1122/2016

Procedūra : 2016/2936(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-1122/2016
Iesniegtie teksti :
B8-1122/2016
Pieņemtie teksti :

B8-1122/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu

(2016/2936(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, kas tika atvērts parakstīšanai 1968. gadā un stājās spēkā 1970. gadā,

–  ņemot vērā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras statūtus, kuri stājās spēkā 1957. gada 29. jūlijā,

–  ņemot vērā Konvenciju par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, kas stājās spēkā 1987. gada 8. februārī, un sekojošo grozījumu tajā,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai,

–  ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu[1],

–  ņemot vērā Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu 2015. gada pārskatīšanas konferenci, kas notika Ņujorkā no 2015. gada 27. aprīļa līdz 22. maijam,

–  ņemot vērā 2016. gada 31. martā un 1. aprīlī Vašingtonā notikušā Kodoldrošības samita secinājumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā drošības vide visā Eiropas Savienībā, jo īpaši tās kaimiņreģionā, pēdējo gadu laikā ir ievērojami pasliktinājusies un kļuvusi trauslāka, bīstamāka un neprognozējamāka, līdz ar to dalībvalstis saskaras ar daudziem tradicionāliem un netradicionāliem draudiem, ko rada valstiski un nevalstiski dalībnieki;

B.  tā kā saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu ir atzītas piecas kodolieroču valstis (ASV, Apvienotā Karaliste, Krievija, Francija un Ķīna), trīs de facto kodolieroču valstis ir attīstījušas kodolieroču izmantošanas spēju, kas minētajā līgumā nav paredzēta (Indija, Pakistāna un Izraēla), un tiek uzskatīts, ka arī Ziemeļkorejai ir kodolieroču izmantošanas spēja;

C.  tā kā attiecību pasliktināšanās starp kodolieroču valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, kā nesenajā gadījumā, kad Krievija apturēja 2000. gada Plutonija aizvākšanas un apsaimniekošanas nolīguma darbību, pastāvīgā spriedze starp Indiju un Pakistānu, kā arī Ziemeļkorejas kodolambīcijas apdraud starptautisko drošību un stabilitāti;

D.  tā kā pašlaik 191 valsts ir parakstījusi Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (KNL), tostarp piecas atzītas kodolieroču valstis, proti, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Krievija, Francija un Ķīna;

E.  tā kā KNL ir nozīmīgs starptautisks juridiski saistošs līgums, kura mērķis ir novērst kodolieroču un ieroču tehnoloģijas izplatību, veicināt sadarbību kodolenerģijas izmantošanā miermīlīgiem mērķiem un palīdzēt panākt mērķi par kodolatbruņošanos visā pasaulē;

F.  tā kā Konvencija par kodolmateriālu fizisko aizsardzību ir juridiski saistošs starptautisks instruments kodolmateriālu fiziskās aizsardzības jomā, kurā noteikti pasākumi, kas attiecas uz tādu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un sodīšanu par tiem, kuri saistīti ar kodolmateriāliem;

G.  tā kā satraucošas ziņas plašsaziņas līdzekļos liecina, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā, kurš ir blakus ES dalībvalstīm Polijai un Lietuvai, ir izvietojusi raķešu sistēmu Iskander, kas spēj izšaut kodolieročus;

H.  tā kā Krievija, okupējot Krimas pussalu un sākot hibrīdkaru Ukrainas austrumos, ir pārkāpusi Budapeštas 1994. gada Saprašanās memorandu, kas paredzēja, ka Ukrainai kā atlīdzība par kodolatbruņošanos tiek sniegtas drošības garantijas;

I.  tā kā ES ir bijusi aktīva loma kā ar Irānu noslēgtā Kopīgā visaptverošā rīcības plāna pusei, jo tā radīja satvaru, pamatojoties uz kuru Irāna faktiski atteicās no savām kodolambīcijām;

J.  tā kā 2016. gada 9. septembrī Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR) sāka vēl vienu kodolizmēģinājumu, pārkāpjot savas starptautiskās saistības, kas noteiktas ANO Drošības padomes rezolūcijās un 1992. gada Deklarācijā par kodolatbruņošanos Korejā;

K.  tā kā starptautiskā sadarbība ir būtiska, lai novērstu kodolterorismu,

1.  pauž dziļas bažas par drošības vides pasliktināšanos visā Eiropas Savienībā un ārpus tās kaimiņvalstu robežām, kā rezultātā kodolieroči atkal varētu tikt sākti izmantoti kā aktīvs atturošs līdzeklis, un par iespējamu izplatīšanu starp valstiskiem un nevalstiskiem dalībniekiem;

2.  vērš uzmanību uz to, ka kodolieroči atkal ir kodolbruņoto valstu stratēģiskajā plānošanā;

3.  atbalsta Kodolieroču neizplatīšanas līguma mērķus, kas ir pamats pasaules mēroga centieniem novērst kodolieroču izplatību, veicināt civilās kodolenerģijas drošu izmantošanu un censties sasniegt mērķi par pasauli bez kodolieročiem;

4.  uzskata, ka priekšnosacījumus drošībai un ilgtspējīgai kodolatbruņošanās var panākt tikai daudzpusējā procesā, kurā puses piedalās godprātīgi; pauž pārliecību par to, ka kodolatbruņošanās ir globālās kodolieroču kontroles politisko pasākumu vissvarīgākais mērķis un galīgajam ilgtermiņa mērķim vajadzētu būt KNL mērķim par pasauli bez kodolieročiem;

5.  norāda, ka 2015. gada KNL pārskatīšanas konferencē netika panākta vienošanās par noslēguma dokumentu saistībā ar neizplatīšanas plānu; atgādina, ka ES neizdevās panākt kopēju nostāju, gatavojoties konferencei; uzsver, ka ar kodolieročiem bruņotas valstis, kuras nav parakstījušas KNL un kurām nav saistošu starptautisku pamatpienākumu par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, palielina risku, ka samazinās KNL uzticamība;

6.  pauž nopietnas bažas par to, ka Krievijas attieksmes dēļ un pasliktinoties attiecībām ar NATO, kodoldraudi kļūst lielāki, kas ietekmē drošību, stabilitāti un paredzamību globālā mērogā, tostarp, iespējams, tiek pārkāpts Līgums par vidējas un tuvas darbības rādiusa kodolraķetēm, kā arī pauž nopietnas bažas par paziņojumiem, kas apliecina aizvien lielāku gatavību izmantot kodolieročus un vedina domāt, ka tiek apsvērta iespēja izvietot kodolieročus vēl arī citviet Eiropā; vērš uzmanību uz Krievijas militārajām mācībām, simulējot kodolieroču izmantošanu pret Poliju, un pauž nopietnas bažas par to, ka Kaļiņingradas apgabalā, kurš ir blakus ES dalībvalstīm Polijai un Lietuvai, ir izvietota raķešu sistēma Iskander, kas spēj izšaut kodolieročus;

7.  pauž bažas par nesenajiem kodolizmēģinājumiem, ko veica Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR), un risku, kādu tas rada reģiona stabilitātei; prasa KTDR nākotnē atturēties no šādiem izmēģinājumiem;

8.  atzinīgi vērtē vienošanos starp P5+1 valstu grupu un Irānu par Irānas kodolambīcijām un mudina turpināt sadarbību starp abām pusēm, lai nodrošinātu Kopīgā visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) pilnīgu īstenošanu;

9.  atbalsta darbu, ko veic Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, sekmējot sadarbību kodolenerģijas jomā nolūkā veicināt kodolenerģijas tehnoloģiju drošu un miermīlīgu izmantošanu;

10.  aicina arī turpmāk veicināt un stingri īstenot Konvenciju par kodolmateriālu fizisku aizsardzību un mudina valstis, kuras šo līgumu vēl nav ratificējušas, to izdarīt;

11.  aicina pastiprināt sadarbības centienus un efektīvus pasākumus attiecībā uz kodolmateriālu drošību, lai samazinātu risku, ka šādus produktus iegūst teroristu grupējumi;

12.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei Savienības ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām un ANO ģenerālsekretāram.