REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu
19.10.2016 - (2016/2936(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Urmas Paet, Petras Auštrevičius, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Fredrick Federley, Ivan Jakovčić, Ilhan Kyuchyuk, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Javier Nart, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Pavel Telička, Hilde Vautmans ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1122/2016
B8-1132/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2010. gada 10. marta rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu[1],
– ņemot vērā 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas konferences ieteikumiem attiecībā uz Tuvajiem Austrumiem, kas brīvi no masu iznīcināšanas ieročiem[2],
– ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai,
– ņemot vērā to, ka 2015. gada KNL konferencē neizdevās vienoties par noslēguma dokumentu,
– ņemot vērā Padomes secinājumus par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pušu devīto pārskatīšanas konferenci (8079/15),
– ņemot vērā dokumentus, kas pieņemti 2016. gada pavasarī Vašingtonas kodoldrošības samitā,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūciju 2310(2016) par Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) 20. gadadienu,
– ņemot vērā 1977. gada Tbilisi deklarāciju, ko vienprātīgi pieņēma Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas parlamentārā asambleja,
– ņemot vērā 2016. gada 11. aprīlī Hirošimā (Japānā) sniegto G7 paziņojumu par kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos;
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2011. gada 13. decembra rezolūciju par no kodolieročiem brīvas zonas izveidi Tuvajos Austrumos (A/RES/66/61),
– ņemot vērā Padomes 2012. gada 23. jūlija Lēmumu 2012/422/KĀDP, ar ko atbalsta procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kurā nav kodolieroču un visu citu masu iznīcināšanas ieroču[3],
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 7. decembra Rezolūciju A/RES/70/33 par daudzpusējas kodolatbruņošanās progresu un beztermiņa darba grupas (BDG) ziņojumu ANO Ģenerālajai asamblejai, kas pieņemts 2016. gada 19. augustā (A/71/371),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā drošības vide Eiropas Savienības apkaimē ir ievērojami pasliktinājusies un kļuvusi grūtāk prognozējama; tā kā draudi ir gan tradicionāli, gan netradicionāli draudi un to avots var būt gan valstis, gan nevalstiski reģionāla un globāla mēroga aktori;
B. tā kā starptautisko mieru, drošību un stabilitāti nopietni apdraud dažādi notikumi, tostarp attiecību pasliktināšanās starp kodolieroču valstīm, piemēram, Krievijas Federāciju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Indiju, Pakistānu un Izraēlu, kā arī Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) kodolspēju attīstība;
C. tā kā bioloģisko un ķīmisko masu iznīcināšanas ieroču (MII) izplatīšanos mazina un pakāpeniski aptur efektīva 1972. gada Bioloģisko un toksisko ieroču konvencijas (BTIK) un Ķīmisko ieroču konvencijas (CWC) paredzēto aizliegumu un pienākumu starptautiska piemērošana; tomēr tā kā masu iznīcināšanas kodolieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanās joprojām ir viens no smagākajiem draudiem globālajai sabiedrībai;
D. tā kā 2016. gada janvārī deviņām valstīm — ASV, Krievijai, Apvienotajai Karalistei, Francijai, Ķīnai, Indijai, Pakistānai, Izraēlai un Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai — kopā bija aptuveni 15 395 kodolieroči (salīdzinājumā ar aptuveni 15 850 kodolieročiem 2015. gadā);
E. tā kā prioritātes ir neļaut teroristu organizācijām un vēl citām valstīm iegūt un izmantot kodolieročus, samazināt un likvidēt visus kodolarsenālus un sekmēt pāreju uz pasauli bez kodolieročiem;
F. tā kā nav panākts nekāds progress attiecībā uz konkrētiem pasākumiem ceļā uz kodolatbruņošanos, par kuriem tika panākta vienošanās 2010. gada KNL pārskatīšanas konferencē; tā kā 2010. gada KNL pārskatīšanas konference uzmanības centrā atkal nostādīja kodolieroču humanitāro ietekmi;
G. tā kā prioritārā kārtā joprojām vēl vairāk jānostiprina KNL trīs pīlāru (neizplatīšana, atbruņošanās un sadarbība kodolenerģijas izmantošanai miermīlīgiem mērķiem) galvenie neizplatīšanas un atbruņošanās uzdevumi;
H. tā kā kodolieroču valstis, kas ir parakstījušas KNL, modernizē un uzlabo savus kodolieroču arsenālus un kavē rīcību, kuras mērķis ir mazināt vai likvidēt to kodolarsenālus un ierobežot pieturēšanos pie kodolatturēšanas militārās doktrīnas;
I. tā kā Krievija un ASV turpina īstenot jauno Stratēģiskā bruņojuma samazināšanas līgumu START, kurš beigsies 2021. gadā; tā kā Krievijas Federācija nav izmantojusi ASV oficiālo priekšlikumu sākt sarunas par jaunu vienošanos pēc jaunā START līguma beigām un tā kā līdz šim vēl nav panākta nekāda vienošanās par jaunā START līguma turpinājumu, kas pievērstos nestratēģisko un stratēģisko kodolieroču ierobežošanai nolūkā tos likvidēt;
J. tā kā kodolieroču izmēģinājuma sprādzieni un/vai jebkādi citi kodolsprādzieni apdraud starptautisko mieru un drošību, kā arī globālo kodolatbruņošanās un neizplatīšanas režīmu; tā kā līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu ir efektīvākais veids, kā aizliegt kodolieroču izmēģinājumus un jebkādas citas kodolieroču detonācijas; tā kā 2016. gadā aprit 20 gadi, kopš 1996. gada 24. septembrī parakstīšanai atvērts Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT);
K. tā kā par spīti visiem centieniem līdz 2012. gada decembrim, kā 2010. gada pārskatīšanas konferencē vienprātīgi vienojās KNL puses, sasaukt konferenci par tādas Tuvo Austrumu zonas izveidi, kas ir brīva no kodolieročiem un visiem citiem masu iznīcināšanas ieročiem, konference tā arī nav notikusi;
L. tā kā Turcijā izvietoto ASV kodolieroču drošība un drošums ir aizvien aktuālāka tēma, ņemot vērā bruņoto konfliktu Sīrijā;
M. tā kā ieroču kontroles un neizplatīšanas līgumi ir svarīgs elements Eiropas drošības sistēmā pēc Aukstā kara, kura Krievijas agresijas Ukrainā dēļ šķiet aizvien trauslāka;
N. tā kā 2015. gada 5. decembrī apritēja 20 gadi kopš Budapeštas memoranda parakstīšanas; tā kā Ukraina ir ievērojusi visas tā normas un ir rīkojusies proaktīvi kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas jautājumā, savukārt Krievijas Federācija ir pārkāpusi savas saistības, okupējot daļu Ukrainas teritorijas (Krimu) un sākot bruņotu agresiju Austrumukrainā; tā kā šī situācija ir radījusi bīstamu precedentu: valsts, kas bija garantējusi Ukrainas drošību, atbildot uz Ukrainas lēmumu pievienoties KNL kā valstij bez kodolieročiem, pārkāpa Ukrainas suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību, apdraudēja un stipri iedragāja ne tikai šā instrumenta uzticamību kopumā, bet arī kodolieroču valsts negatīvās drošības garantijas, kā arī pašu KNL un ideju par globālu kodolatbruņošanos un kodolieroču neizplatīšanu uz starptautisko tiesību un daudzpusēju līgumu pamata;
O. tā kā Krievija ir izvietojusi Kaļiņingradā kodolspējīgas tuva darbības rādiusa Iskander raķetes, lai rīkotu mācības un pārlidojumus, kuros izmanto kodolspējīgas sistēmas, un tā kā Krievijas lēmums apturēt ar ASV 2000. gadā noslēgto Plutonija pārvaldības un likvidēšanas nolīgumu liek vēl vairāk bažīties par to, ka Krievija aizvien vairāk paļaujas uz kodolieročiem;
P. tā kā ES ir svarīga loma kā ar Irānu noslēgtā Kopīgā visaptverošā rīcības plāna pusei, ņemot vērā arī tās pilntiesīgā locekļa statusu kopīgajā komisijā, kas pārrauga nolīguma īstenošanu;
Q. tā kā 2016. gada 9. septembrī — vien dažus mēnešus pēc 2016. gada 6. janvāra izmēģinājuma — KTDR veica savu piekto kodolizmēģinājumu; tā kā šo kodolizmēģinājumu, ko KTDR nosaukusi par „sekmīgu ūdeņraža bumbas izmēģinājumu” un kas nepārprotami ir pretrunā tās starptautiskajām saistībām atbilstoši ANO Drošības padomes rezolūcijām un 1992. gada Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas Korejas pussalas denuklearizācijas deklarācijā, kurā noteikts, ka abas valstis neizstrādās un savā teritorijā neizvietos nekādus kodolieročus; tā kā jebkādu MII, bet īpaši kodolieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšana apdraud starptautisko mieru un drošību; tā kā 2003. gadā KTDR paziņoja par izstāšanos no Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL), kopš 2006. gada veic kodolizmēģinājumus un 2009. gadā oficiāli paziņoja, ka ir izstrādājusi atturošu kodolieroci, bet tas nozīmē, ka tās radītie draudi tās kaimiņvalstīm Ziemeļaustrumāzijā un reģionālajam un starptautiskajam mieram un drošībai ir kļuvuši vēl lielāki;
R. tā kā 2003. gada Eiropas Drošības stratēģijā teikts, ka masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās ir potenciāli lielākais mūsu drošības apdraudējums, kas ietver arī MII bruņošanās sacensības iespēju, un ka ES ir apņēmusies panākt daudzpusējo līgumu režīmu universālu ievērošanu un nostiprināt šos līgumus un to pārbaudes noteikumus; tā kā 2016. gada ES globālajā stratēģijā par MII, neizplatīšanu un ieroču kontroli nav teikts nekas;
S. tā kā diemžēl ES, gatavojoties 2015. gada KNL pārskatīšanas konferencei, nespēja panākt vienošanos par kopīgu nostāju attiecībā uz kodolatbruņošanos, pirmoreiz atzīstot, ka par kodolieroču sekām pausti atšķirīgi viedokļi, un tā kā 2015. gada KNL pārskatīšanas konferencē netika pieņemts noslēguma dokuments, jo bija domstarpības par reģionālajiem centieniem Tuvajos Austrumos izveidot no MII brīvu zonu;
T. tā kā ES ir apņēmusies izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai novērstu, aizkavētu, apturētu un pēc iespējas izskaustu izplatīšanas programmas, kas rada bažas visā pasaulē, kā skaidri norādīts ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai, ko Eiropadome pieņēma 2003. gada 12. decembrī,
1. ir ļoti nobažījies par to, ka pasliktinās drošības situācija gan reģionālā, gan starptautiskā mērogā, ka šajos apstākļos savu lomu ir atguvuši kodolieroči un ka netiek veikti efektīvi atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas pasākumi;
2. aicina visas kodolieroču valstis īstenot konkrētus starpposma pasākumus, lai mazinātu kodolieroču detonācijas risku, šajā nolūkā cita starpā arī pazeminot kodolieroču operatīvo statusu, demontējot kaujas gatavībā esošos kodolieročus un pārvietojot tos uz glabāšanas objektiem, mazinot kodolieroču lomu militārajās doktrīnās un strauji samazinot visu veidu kodolieroču arsenālus;
3. pauž nopietnas bažas par iespējamiem Līguma par vidējas un tuvas darbības rādiusa kodolraķetēm pārkāpumiem;
4. atbalsta 2016. gada kodoldrošības samitu, atzīstot, ka neatļauta tirdzniecība ar kodolmateriāliem un neatļauta to izmantošana ir tiešs un nopietns globālās drošības apdraudējums, un sagaida, ka nākotnē būs iespējams pilnībā izsekot visiem ieroču ražošanā izmantojamiem materiāliem un garantēt šādu materiālu fizisku drošību;
5. atzinīgi vērtē darbu, ko saskaņā ar ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju A/RES/70/33 ir veikusi ANO beztermiņa darba grupa (BDG), sekmējot daudzpusējas kodolatbruņošanās sarunu progresu; atzinīgi vērtē ieteikumu ANO Ģenerālajai asamblejai (kas iekļauts BDG galīgajā ziņojumā (A/71/371) un ar plašu atbalstu pieņemts 2016. gada 19. augustā) 2017. gadā sasaukt konferenci, kurā var piedalīties ikviena valsts, lai vienotos par juridiski saistošu instrumentu, ar ko aizliegtu kodolieročus to pilnīgas likvidēšanas nolūkā; apzinās, ka tādējādi tiks nostiprināti neizplatīšanas un atbruņošanās mērķi un pienākumi, kas noteikti KNL, un ka tas palīdzēs radīt tādus apstākļus, kas ļautu panākt globālu drošību un pasauli atbrīvot no kodolieročiem;
6. aicina ES dalībvalstis atbalstīt šādas konferences sasaukšanu 2017. gadā un konstruktīvi tajā piedalīties un aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības Augsto pārstāvi Federiku Mogerīni un Eiropas Ārējās darbības dienestu sniegt konstruktīvu ieguldījumu 2017. gada sarunu konferencē;
7. atgādina, ka ir apritējuši 20 gadi, kopš 1996. gada 24. septembrī parakstīšanai atvērts Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT), un uzsver, ka vispārējs līgums par kodolizmēģinājumu aizliegumu, kura izpilde ir starptautiski un efektīvi pārbaudāma, ir iedarbīgākais veids, kā aizliegt kodolieroču izmēģinājuma sprādzienus un jebkādus citus kodolieroču sprādzienus;
8. mudina pārējās CTBT II pielikumā uzskaitītās valstis, kurām CTBT ir jāratificē, lai tas varētu stāties spēkā, bet kuras to vēl nav izdarījušas, steidzami parakstīt un/vai ratificēt CTBT, lai bez turpmākas vilcināšanās nodrošinātu šī būtiski svarīgā starptautiskā tiesību instrumenta stāšanos pilnā spēkā, un šajā sakarā atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes Rezolūcijas 2310(2016) pieņemšanu;
9. pauž gandarījumu par ievērojamo progresu, ko panākusi Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijas (CTBTO) sagatavošanas komisija, pilnībā izveidojot efektīvu Starptautisko uzraudzības sistēmu un nodrošinot tās darbību, jo minētais līgums vēl nav stājies spēkā, bet šī sistēma kā iespaidīgs uzticības veicināšanas pasākums jau sekmē reģionālo stabilitāti, nostiprina kodolieroču neizplatīšanas un atbruņošanās režīmu un nodrošina vēl arī citus ieguvumus attiecīgo valstu zinātnei un sabiedrībai; ir pārliecināts, ka CTBTO sagatavošanas komisijai arī turpmāk būs vajadzīgs valstu finansiālais ieguldījums, lai tā spētu nodrošināt uzraudzības sistēmas pastāvīgu darbību;
10. mudina kodolieroču valstis apturēt visu turpmāko stratēģisko plānošanu, kuras pamatā ir kodolspēju izmantošana; aicina veidot pamatīgāku dialogu ar visām kodolieroču valstīm, lai īstenotu kopīgu programmu, kas vērsta uz kaujas kodolgalviņu arsenāla pakāpenisku samazināšanu; jo īpaši atbalsta pasākumus, ko veikušas ASV un Krievija, lai samazinātu savu kaujas gatavībā esošo kodolieroču skaitu saskaņā ar jauno START līgumu;
11. atzīst, ka tuva darbības rādiusa, karadarbības zonas un īpašu substratēģisko kaujas kodolgalviņu izvešana no Eiropas teritorijas varētu būt pozitīvs faktors, kas palīdzētu radīt nākamo no kodolieročiem brīvo zonu veidošanai labvēlīgus apstākļus, tādējādi palīdzot pildīt KNL noteiktos neizplatīšanas un atbruņošanās pienākumus un vienlaikus radot precedentu kodolatbruņošanās procesa turpināšanai;
12. atzinīgi vērtē no kodolieročiem brīvu zonu izveidi, jo tas ir pozitīvs solis ceļā uz pasauli bez kodolieročiem; šajā sakarā uzskata, ka no kodolieročiem brīvas zonas izveide Tuvajos Austrumos būtu ļoti svarīga nolūkā panākt ilgstošu un visaptverošu mieru šajā reģionā; šajā sakarā pauž dziļu vilšanos par to, ka 2012. gadā neizdevās sarīkot KNL paredzēto konferenci ar mērķi izveidot no MII brīvu zonu Tuvajos Austrumos;
13. atbalsta turpmākus centienus nostiprināt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) pilnvaras, tostarp SAEA drošības nolīgumu papildu protokolu vispārēju piemērošanu un citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt uzticības veidošanos;
14. uzskata, ka Kopīgais visaptverošais rīcības plāns (KVRP), ko dēvē arī par vienošanos par Irānas kodolprogrammu, bija ievērojams daudzpusējās diplomātijas un jo īpaši Eiropas diplomātijas sasniegums, kam būtu ne vien jānodrošina iespēja krietni uzlabot ES un Irānas attiecības, bet arī jāpalīdz veicināt stabilitāti visā reģionā; uzskata, ka tagad visas puses ir atbildīgas par šā plāna stingru un pilnīgu īstenošanu; atzinīgi vērtē Apvienotās komisijas izveidi, kuras sastāvā ir Irānas un E3/ES+3 (Ķīna, Francija, Vācija, Krievijas Federācija, Apvienotā Karaliste un Amerikas Savienotās Valstis) pārstāvji, kā arī PV/AP; pilnībā atbalsta PV/AP, kura pilda saskaņā ar KVRP izveidotās Apvienotās komisijas koordinatores pienākumus, un uzskata, ka stingra un pilnīga KVRP īstenošana joprojām ir ārkārtīgi svarīga;
15. nosoda nesenos KTDR kodolizmēģinājumus un šīs valsts atteikšanos pildīt dažādās ANO Drošības padomes rezolūcijas, tostarp jaunāko — 2016. gada 2. marta rezolūciju (2070); mudina KTDR atturēties no turpmākas provokatīvas rīcības un pilnīgi, pārbaudāmi un neatgriezeniski apturēt savu kodolprogrammu un ballistisko raķešu programmu, izbeigt visas saistītās darbības un nekavējoties panākt atbilstību visām savām starptautiskajām saistībām, tostarp ANO Drošības padomes un SAEA Valdes rezolūcijām, kā arī citām starptautiskajām atbruņošanās un neizplatīšanas normām, un atgriezties pie sarunu galda; aicina KTDR nekavējoties parakstīt un ratificēt Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu; apstiprina vēlmi rast diplomātisku un politisku risinājumu KTDR kodoljautājumā; mudina Ķīnu kā pastāvīgo ANO Drošības padomes locekli izdarīt pastāvīgu spiedienu uz KTDR;
16. atzinīgi vērtē MII neizplatīšanas klauzulu iekļaušanu ES nolīgumos ar trešām valstīm un rīcības plānos; norāda, ka šādi pasākumi jāīsteno bez izņēmuma visām ES partnervalstīm;
17. atzinīgi vērtē ES globālās stratēģijas iesniegšanu un mudina EĀDD, ņemot vērā iepriekš minētos jautājumus un problēmas, papildus vēl arī atjaunināt un paplašināt 2003. gada ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un 2009. gada jaunās darbības līnijas, lai panāktu, ka ES kļūst par daudzpusējo kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas līgumu stiprināšanas un sekmēšanas dzinējspēku;
18. atzinīgi vērtē to, ka šie tematiskie jautājumi regulāri tiek apspriesti ES ieroču neizplatīšanas konsorcijā un citās pilsoniskās sabiedrības organizācijās un ideju laboratorijās, un aicina ES ieroču neizplatīšanas konsorciju paplašināt savu darba kārtību un kā vienlīdz svarīgus tajā iekļaut ar atbruņošanos saistītus apsvērumus;
19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, ANO augstajam pārstāvim atbruņošanās jautājumos, Līguma par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu organizācijai un SAEA ģenerāldirektoram.