Procedūra : 2016/2872(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1134/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1134/2016

Debates :

PV 27/10/2016 - 3
CRE 27/10/2016 - 3

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0425

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 408kWORD 81k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1126/2016
19.10.2016
PE589.734v01-00
 
B8-1134/2016

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-1803/2016, uz kuru jāatbild mutiski,

saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu


par Eiropas Brīvprātīgo dienestu (2016/2872(RSP))


Andrew Lewer, Angel Dzhambazki ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas Brīvprātīgo dienestu (2016/2872(RSP))  
B8-1134/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra lēmumu par Eiropas gadu brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai (2011. gads)(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 20. septembra „Paziņojumu par ES politiku un brīvprātīgo darbu: pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšana un veicināšana Eiropas Savienībā” (COM(2011)0568),

–  ņemot vērā Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) alianses politikas programmu brīvprātīgajam darbam Eiropā,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(2),

–  ņemot vērā 2013. gada 23. oktobra rezolūciju par brīvprātīgo darbu un brīvprātīgo aktivitāti Eiropā(3),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par pārrobežu brīvprātīgā darba atzīšanu un veicināšanu Eiropas Savienībā(4),

–  ņemot vērā Eiropas Hartu par brīvprātīgo tiesībām un pienākumiem(5),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par Eiropas Brīvprātīgo dienestu (O-000107/2016 – B8-1803/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  atgādinot, ka 2016. gadā Eiropas Brīvprātīgo dienests (EBD) atzīmē savu 20. gadskārtu un ka kopš tā dibināšanas ir atbalstīti 100 000 brīvprātīgie;

B.  uzsverot, ka Eiropas Brīvprātīgā darba gada (2011. gads) mērķis bija uzsvērt brīvprātīgā darba pievienoto vērtību Eiropā, un ka tagad, piecus gadus vēlāk, Eiropas Parlamentam būtu jāpārdomā Eiropas Brīvprātīgā darba gada ietekme saistībā ar pievienoto vērtību un politikas attīstību un jāapsver tas, kā brīvprātīgais darbs ir iestrādāts Eiropas programmās, piemēram, Erasmus+ un tās Eiropas Brīvprātīgo dienestā;

C.  norādot, ka Eiropas Brīvprātīgā darba gads (2011. gads) varētu būt devis impulsu un kontekstu, lai izveidotu un/vai pārskatītu valstu un tiesisko regulējumu, kas attiecas uz brīvprātīgo darbu visā Eiropā; uzsverot, ka — lai gan jēdziens vienots kontaktpunkts ar ES iestādēm un paraugprakses apmaiņa par brīvprātīgo darba paraugpraksi ES līmenī ir vērtība, brīvprātīgā darba politika joprojām ir ES dalībvalstu kompetencē;

D.  atgādinot, ka brīvprātīgais darbs tiek veikts pēc brīvas gribas, izvēles un motivācijas bez cenšanās gūt finansiālu labumu; uzsverot, ka tas var palīdzēt attīstīt solidaritātes sajūtu un nodrošināt veidu, kā risināt humānās, sociālās un ar vidi saistītās vajadzības un problēmas;

E.  uzsverot, ka brīvprātīgais darbs ir viena no uzskatāmākajām solidaritātes izpausmēm, kas veicina un sekmē sociālo iekļaušanu, veido sociālo kapitālu un kam ir pārveidojoša ietekme uz sabiedrību, un ka brīvprātīgais darbs veicina tādas plaukstošas pilsoniskās sabiedrības attīstību, kas var piedāvāt radošus un inovatīvus risinājumus kopīgām problēmām un kas veicina ekonomikas izaugsmi;

F.  uzsverot, ka brīvprātīgo darbu un brīvprātīgās organizācijas atbalstoša un droša vide, tostarp ilgtspējīga brīvprātīgā darba infrastruktūra, var dot ieguldījumu, lai nodrošinātu iedzīvotāju plašāku iesaistīšanos brīvprātīgajā darbā;

G.  uzsverot, ka brīvprātīgajam darbam ir nepieciešams atbalsta mehānismu un/vai atbilstīgu organizatorisko struktūru apvienojums, kas var gūt labumu no dalībvalstīs ieviesta piemērota tiesiskā regulējuma, kurš nosaka tiesības un pienākumus attiecībā uz brīvprātīgajiem un brīvprātīgo darbu; saprotot, ka brīvprātīgo iesaistīšanās līmeņi un aktivitātes dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi;

H.  uzsverot, cik svarīgi ir tas, ka ikvienam ir vienlīdzīgas tiesības uz piekļuvi brīvprātīgā darba iespējām un aizsardzību pret visu veidu diskrimināciju, veicot brīvprātīgo darbu, kā arī tiesības saskaņot savu brīvprātīgo darbību ar personisko un darba dzīvi,

I.  uzsverot, cik ārkārtīgi svarīgi arī atzīt brīvprātīgā darba sociālo un ekonomisko nozīmi, lai veicinātu atbilstošas ierosmes visām ieinteresētajām personām un tādējādi palielinātu brīvprātīgā darba apjomu, kvalitāti un ietekmi;

J.  atzīstot, ka programma Erasmus+ piedāvā iespējas brīvprātīgo projektu finansēšanai un atbalstīšanai, jo īpaši, izmantojot Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EBD) programmu, un ka Eiropas Civilās aizsardzības un humānās palīdzības operāciju ĢD ir uzsācis ES palīdzības brīvprātīgo programmu, lai sniegtu praktisku atbalstu humānās palīdzības projektiem; tomēr uzsverot, ka brīvprātīgo organizāciju piekļuve galvenajiem ES fondiem, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, joprojām ir ļoti ierobežota;

K.  atgādinot, ka pašreizējā bēgļu krīze ir atgādinājums par to, cik nozīmīgi ir brīvprātīgie un viņu veiktais darbs; norādot, ka brīvprātīgie var iemiesot noturību un bieži var piedāvāt elastīgus un pragmatiskus risinājumus kopējām problēmām,

1.  atzīst, ka brīvprātīgais darbs apliecina solidaritāti, brīvību un atbildību, kas veicina aktīvas pilsonības stiprināšanu un ir būtisks instruments sociālās iekļaušanas un kohēzijas, kā arī apmācības, izglītības un kultūru dialoga jomā, tajā pašā laikā sniedzot nozīmīgu ieguldījumu ES dalībvalstu vērtību izplatīšanā; uzsver, ka tā priekšrocības tiek atzītas arī brīvprātīgajā darbā, kas veikts ar trešām valstīm, kā stratēģisks instruments, lai veicinātu savstarpējo izpratni un kultūru attiecības;

2.  atzīst, cik vērtīgi ir valstu tiesiskie regulējumi, kuros precizēts brīvprātīgo un viņu darba statuss, un ka ir svarīgi uzlabot izpratni un prasmju un kvalifikāciju salīdzināmību ES līmenī, lai atvieglotu mobilitāti;

3.  aicina dalībvalstis īstenot procesus saskaņā ar Padomes 2012. gada ieteikumu nodrošināt labāku izpratni un prasmju un kvalifikāciju salīdzināmību; ierosina visās turpmākajās Eiropas kvalifikāciju apliecības un Europass iniciatīvās piešķirt lielāku nozīmi pieredzei, kas gūta formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās procesā, tostarp veicot brīvprātīgo darbu; atgādina, ka brīvprātīgais darbs nodrošina cilvēkiem prasmes, kas var atvieglot piekļuvi darba tirgum;

4.  norāda, ka Eiropā gandrīz 100 miljonu visa vecuma iedzīvotāju ir brīvprātīgie, kuru darbs rada apmēram 5 % no ES IKP; aicina Komisiju ņemt vērā brīvprātīgo saražoto preču un sniegto pakalpojumu ekonomisko vērtību, īstenojot uz brīvprātīgajiem vairāk vērstu politikas izstrādi;

5.  mudina dalībvalstis, kuras vēl nav to izdarījušas, izstrādāt valsts brīvprātīgā darba sistēmas un uzlabot piekļuvi kvalitatīvai informācijai par brīvprātīgā darba iespējām valsts un vietējā līmenī, jo īpaši izmantojot jau esošos jaunatnes informācijas tīklus un savstarpējas informēšanas pasākumus, un izveidot valsts pilsoniskā dienesta centrmezglus, kas līdzvērtīgi popularizētu arī brīvprātīgā darba iespējas starptautiskā līmenī;

6.  prasa Komisijai apsvērt iespēju veikt pētījumu par valstu brīvprātīgo dienesta sistēmām, tostarp pilsonisko dienestu un solidaritātes korpusu, un pašreizējo vidi potenciālajiem brīvprātīgajiem dalībvalstīs, lai veicinātu savstarpēju izpratni un labas prakses izplatīšanu;

7.  ņem vērā Komisijas ideju izveidot jaunu brīvprātīgā darba iniciatīvu — ES solidaritātes korpusu; aicina Komisiju, pirmkārt un galvenokārt, novērtēt šādas iniciatīvas ES pievienoto vērtību; aicina Komisiju, ja tās pievienotā vērtība tiks novērtēta pozitīvi, nodrošināt, ka šīs iniciatīvas izstrādē tiek iesaistītas valsts un vietējās brīvprātīgo organizācijas; turklāt uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka ES solidaritātes korpusa izveidošana un īstenošana neapdraud līdzekļus, kas jau piešķirti no citām ES programmām, nedz arī apstiprinātos DFS maksimālos apjomus 2014. – 2020. gadam;

8.  iesaka vēl vairāk internacionalizēt EBD programmu un ierosina aicināt visas EBTA/EEZ valstis, pievienošanās valstis un kandidātvalstis sadarboties ar ES dalībvalstīm saskaņā ar to asociācijas nolīgumiem un divpusējiem nolīgumiem ar ES; uzsver nepieciešamību piedāvāt vairāk brīvprātīgā darba iespēju ārvalstīs un pastiprināt brīvprātīgo organizāciju sadarbību gan ES, gan tās kaimiņvalstīs;

9.  uzsver, ka EBD vajadzētu dot labumu iesaistītajām personām un organizācijām, kā arī sabiedrībai kopumā; uzsver, ka ir svarīgi popularizēt EBD programmu visiem jauniešiem, neizslēdzot arī vecākās paaudzes, jo tās var sniegt svarīgu ieguldījumu, piemēram, kā darbaudzinātāji;

10.  uzsver, ka EBD vajadzētu būt balstītam uz kvalitatīviem brīvprātīgā darba piedāvājumiem un tā darbībā vajadzētu ievērot Brīvprātīgā darba hartu un Kvalitātes hartas par mācību mobilitāti principus un ka EBD pamatā vajadzētu būt struktūrai, kas mudina brīvprātīgā darba organizācijas kļūt par uzņemošām organizācijas, tādējādi nodrošinot tām pienācīgu finansējumu un apmācību, vienlaikus stiprinot to koordinējošo organizāciju darbības lomu, kuras atbalsta lielu skaitu uzņemošo organizāciju, piemēram, saistībā ar pārvaldi un apmācību;

11.  atgādina, ka EBD programmas pamatā vajadzētu būt struktūrai, kas ļauj jauniešiem ātri un viegli piekļūt šai programmai; tādēļ aicina racionalizēt un vienkāršot tās pastāvošo piemērošanas sistēmu, lai mudinātu cilvēkus iesaistīties brīvprātīgā darbā un samazinātu administratīvo slogu labdarības un brīvprātīgā darba organizācijām;

12.  uzsver nepieciešamību veicināt papildu pasākumus pēc brīvprātīgā darba pieredzes, jo īpaši pēc atgriešanās no ārvalstīm, sniedzot atbalstu ne tikai pirms došanās projām, bet arī pēc atgriešanās kā pārorientācijas un pēcintegrācijas apmācību; šādiem pasākumiem būtu arī jāveicina pozitīva atgriezeniskā saikne, lai dotu iespēju dalīties ar pieredzi un mudinātu vairāk cilvēku apsvērt brīvprātīgā darba iespējas;

13.  uzsver, ka visā šajā procesā būtu jānodrošina darbaudzināšana, nodrošinot brīvprātīgo atbildīgu pārvaldību un informējot brīvprātīgos par viņu personīgo atbildību attiecībā uz sadarbību ar organizāciju un kopienu;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

OV L 17, 22.1.2010., 43.–49. lpp.

(2)

OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(3)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2013)0549.

(4)

OV C 332 E, 15.11.2013., 14. lpp.

(5)

http://ec.europa.eu/citizenship/pdf/volunteering_charter_en.pdf

Juridisks paziņojums - Privātuma politika