REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par žurnālistu stāvokli Turcijā
24.10.2016 - (2016/2935(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Marine Le Pen, Edouard Ferrand, Mireille D’Ornano, Marcel de Graaff, Gerolf Annemans, Janice Atkinson, Harald Vilimsky, Jean-Luc Schaffhauser ENF politiskās grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 26. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā preses brīvības situācija Turcijā pēdējo desmit gadu laikā ir ievērojami pasliktinājusies; tā kā organizācijas „Reportieri bez robežām“ sastādītajā pasaules preses brīvības sarakstā valsts 2016. gadā ierindojās 151. vietā, savukārt 2005. gadā tā ieņēma 98. vietu;
B. tā kā vārda un preses brīvība ir ikvienas demokrātijas būtisks pamatelements;
C. tā kā Turcija joprojām ir ES kandidātvalsts;
D. tā kā Turcijas valdība ļaunprātīgi izmanto ārkārtas stāvokli un 2016. gada 15. jūlija neveiksmīgo valsts apvērsuma mēģinājumu, lai stingri ierobežotu vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību;
E. tā kā saskaņā ar organizāciju „Reportieri bez robežām” ārkārtas stāvokļa pirmajās sešās nedēļās tika apcietināti 89 žurnālisti un slēgti 104 plašsaziņas līdzekļi, atstājot bez darba attiecīgi vairāk nekā 2300 žurnālistu un vismaz 330 žurnālistiem atsaucot preses akreditāciju; tā kā neskaitāmi citi žurnālisti pašlaik atrodas apcietinājumā policijas kamerās vai ir tikuši aizturēti un atbrīvoti bez apsūdzības, vai arī vēl nav aizturēti, taču par viņiem jau ir izdots apcietināšanas orderis;
F. tā kā laikā starp neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu un tam sekojošo ārkārtas stāvokli notika daudzkārtīgi un sistemātiski preses brīvības pārkāpumi, no kuriem zināmākie ir 2015. gada maijā veiktā izmeklēšana par terorismā un spiegošanā apsūdzēto Cumhuriyet avīzi, kas bija ievietojusi video un ziņu reportāžu, kurā bija atainotas kravas automašīnas, kuras piekrautas ar ieročiem džihādistiem Sīrijā, minētās avīzes redaktora Can Dündar un žurnālista Erdem Gül apcietināšana novembrī, policijas reids Ipek plašsaziņas līdzekļu grupas TV stacijās un avīzēs, kā arī šīs grupas žurnālistu atlaišana no darba 2015. gada oktobrī, kā arī 2016. gada martā valdības īstenotā avīzes Zaman pārņemšana;
G. tā kā žurnālisti ir ne tikai valstisku un tiesisku pasākumu, bet arī pūļa vardarbības mērķis, piemēram, 2015. gada septembrī notikušajā uzbrukumā pret Hürriyet avīzi, kuru AKP parlamenta locekļa vadībā īstenoja pūlis, un Hürriyet žurnālista piekaušanā, ko veica četri vīri;
H. tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumi Turcijā ir ietekmējuši arī Eiropas valstu iedzīvotājus, piemēram, Vācijas satīriķi Jan Böhmermann un Nīderlandes žurnālistu Ebru Umarun;
I. tā kā pašlaik Turcijā ir bloķētas tūkstošiem tīmekļa lapu; tā kā saskaņā ar organizācijas “Human Rights Watch” ziņām Turcijas iestādes bija atbildīgas par aptuveni trijām ceturtdaļām no 2015. gada pirmajos sešos mēnešos visā pasaulē veiktajām prasībām Twitter sociālājā tīklā izdzēst tvītus un bloķēt kontus;
J. tā kā vārda brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumi nav vienīgās strukturālās problēmas Turcijā; tā kā šādas problēmas cita starpā arī ietver attieksmi pret reliģiskajām un citām minoritāšu grupām, atteikšanos atzīt Kipras Republiku un neskaidro attieksmi pret teroristu grupām Sīrijā un Irākā,
1. aicina Turcijas valdību ievērot visus demokrātijas un tiesiskuma nosacījumus un pārtraukt diskrimināciju pret pilsoņiem vārda brīvības un citu pamattiesību ziņā;
2. aicina Padomi pārtraukt sarunas par Turcijas pievienošanos ES;
3. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un Turcijas valdībai.