Rezolūcijas priekšlikums - B8-1162/2016Rezolūcijas priekšlikums
B8-1162/2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS  par situāciju Ziemeļirākā/Mosulā

24.10.2016 - (2016/2956(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,

Javier Couso Permuy, Angela Vallina, Patrick Le Hyaric, Katerina Konecna, Paloma Lopez, Eleonora Forenza, Tania Gonzalez, Xabier Benito, Lola Sánchez, Miguel Urban, Estefania Torres, Marie-Christine Vergiat, Merja Kyllönen, Marina Albiol GUE/NGL grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1162/2016

Procedūra : 2016/2935(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-1162/2016
Iesniegtie teksti :
B8-1162/2016
Pieņemtie teksti :

B8-0141/2015

Eiropas Parlamenta rezolūcija par humāno krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar Islāma valsti
(2015/2956(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Irākā un Sīrijā un jo īpaši 2015. gada 12. februāra rezolūciju par humāno krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar Islāma valsti,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Statūtus,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā humānā situācija Irākā turpina pasliktināties kopš 2003. gada, kad tajā iebruka ASV karaspēks; tā kā saskaņā ar jaunākajiem ANO datiem vardarbības dēļ Irākā iekšzemē pārvietoti vairāk nekā 3,3 miljoni personu un vairāk nekā 10 miljoniem personu vajadzīga humānā palīdzība;

B.   tā kā bruņotais grupējums „Irākas un Levantes Islāma valsts” (ISIL) ir sagrābis kontroli pār vairākām pilsētām Irākas centrālajā daļā un ziemeļos, tostarp pār Mosulu, kura ir Irākas otrā lielākā pilsēta un kurā dzīvo 2 miljoni cilvēku, un Tikritu; tā kā irākiešu un kurdu cīnītāju bruņoto spēku koalīcija ir uzsākusi plaša mēroga militāro uzbrukumu, lai atgūtu kontroli pār Mosulu;

C.  tā kā cīņu dēļ, kas notiek kopš 2003. gada, kad Irākā iebruka ASV karaspēks, Irākai draud plaša humānā krīze; tā kā saskaņā ar ANO aplēsēm Mosulas uzbrukuma rezultātā var tikt pārvietoti līdz pat 1 miljonam iedzīvotāju un aptuveni 700 000 no viņiem visticamāk būs vajadzīgas pagaidu mītnes;

D.  tā kā ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) un tā partneri ir mēģinājuši sagatavoties, lai varētu sniegt atbalstu personām, kuras, iespējams, tiks pārvietotas un kuras skars šī militārā operācija; tā kā finansējums humānai palīdzībai nav bijis pietiekams, lai pilnībā sagatavotos šai situācijai; tā kā pagaidu mītnes patlaban ir pieejamas tikai 60 000 cilvēku nometnēs un ārkārtas palīdzības sniegšanas vietās; tā kā patlaban notiek papildu nometņu izveide, kurās būs iespējams uzņemt 250 000 cilvēku; tā kā bīstamību rada dzeramā ūdens trūkums; tā kā pārtikas devas ir sagatavotas tikai 220 000 ģimeņu;

E.   tā kā kopš konflikta sākuma Sīrijā gandrīz 240 000 cilvēki, bēgot no vardarbības, ir devušies uz Irāku, galvenokārt tās kurdu reģionu;

F.  tā kā reģionālie spēki un starptautiskie dalībnieki konfliktu Irākā izmanto ļaunprātīgi, lai aizstāvētu savas intereses un risinātu savus jautājumus; tā kā Turcija, aizbildinoties ar cīņu pret tā dēvēto Islāma valsti, ir īstenojusi intervenci Irākā pret kurdiem un bez iepriekšējas saskaņošanas vai vienošanās ar Irākas valdību Irākas ziemeļos ir izvietojusi aptuveni 2000 kaujinieku; tā kā Turcijas militārā klātbūtne Irākā neapšaubāmi ir Irākas valsts suverenitātes pārkāpums,

1.pauž nopietnas bažas par līdz pat 1,5 miljoniem Mosulas iedzīvotāju, kurus var skart militārās operācijas ar mērķi atgūt pilsētu no Islāma valsts;

2.atkārtoti uzsver, ka cīņā pret Islāma valsti ir jāievēro cilvēktiesības un starptautiskās tiesības; aicina visas konfliktā iesaistītās puses īstenot konkrētus pasākumus, lai visu militāro kampaņu laikā nodrošinātu visu civiliedzīvotāju aizsardzību un palīdzības sniegšanu saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām un humānās palīdzības principiem; stingri aicina visas iesaistītās puses izvairīties no militāro pozīciju izvietošanas apdzīvotās vietās, kā arī atturēties no uzbrukumiem, kuri vērsti pret civiliem mērķiem; uzsver, ka pusēm humānu apsvērumu dēļ ir jāvienojas par kara pārtraukumiem un vietēja mēroga pamieriem, lai ļautu humānās palīdzības organizācijām droši un netraucēti piekļūt visām skartajām teritorijām;

 

3.aicina ES nodrošināt lielāku atbalstu bēgļiem, kuru skaits ir pieaudzis; aicina Komisiju darīt pieejamus lielākus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai palīdzētu bēgļiem; pauž nosodījumu par to, ka pastāvīgi trūkst finansējuma UNHCR darbam;

 

4.mudina ES sniegt palīdzību bēgļiem Irākas kurdu daļā;

 

 

5.pauž izpratni par militārajiem centieniem cīnīties pret teroristu grupējumiem, kas izpaužas kā neregulārā karaspēka darbība, un aicina Irākas armiju pildīt īstu nacionālo bruņoto spēku funkciju un atmest līdzšinējo sektantisko attieksmi, kas daļēji veicina situācijas pasliktināšanos;

 

6.uzsver, ka efektīvākais atbalsts irākiešiem cīņā pret bruņoto grupējumu Islāma valsts, ir pārtraukt finansēt jebkādus paramilitārus grupējumus un jo īpaši pārtraukt iepirkt naftu, kas iegūta Islāma valsts kontrolētajos naftas laukos un transportēta ar kravas automašīnām cauri Turcijai; uzsver, ka konfliktu saasināja ieroču tirdzniecība un piegāde;

 

7.aicina sasaukt starptautisku konferenci par Irākas jautājumu ANO paspārnē un uzaicināt piedalīties šajā konferencē Irākas kaimiņvalstis; uzsver, ka vienīgi politisks risinājums, kurš atbilst visu Irākas sabiedrības daļu paustajām bažām un interesēm, var izbeigt sektantiskos konfliktus un vardarbību valstī;

 

8.stingri nosoda pēdējos gados īstenotos dažādos rietumu valstu intervences pasākumus, kuri ir veicinājuši iedzīvotāju radikalizāciju, jo īpaši Tuvajos Austrumos; uzsver, ka šāda politika terorismu tikai veicina, nevis pret to vēršas, un tāpēc tā ir jāizbeidz; atgādina par šo valstu atbildību par konfliktiem Tuvo Austrumu reģionā un aicina tās jo īpaši atvieglot vardarbības skarto cilvēku ciešanas un piešķirt patvērumu bēgļiem;

 

9. īpaši nosoda 2003. gada iebrukumu, kas noveda pie nacionālās valsts likvidācijas, un aicina reģionālos un starptautiskos dalībniekus ievērot ANO Statūtus un atturēties no iejaukšanās citu valstu iekšlietās;