REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par žurnālistu stāvokli Turcijā
24.10.2016 - (2016/2935(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Charles Tannock, Mark Demesmaeker, Angel Dzhambazki, Ruža Tomašić, Raffaele Fitto ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1162/2016
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par 2015. gada ziņojumu par Turciju[1] un 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par vārda brīvību Turcijā — nesenie žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku aresti un sistemātiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem Turcijā[2],
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada ziņojumu par Turciju,
– ņemot vērā agrākos Padomes secinājumus par Turciju,
– ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves Federica Mogherini un komisāra Johannes Hahn paziņojumus par Turciju,
– ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra 2016. gada 26. jūlija paziņojumu par pasākumiem, kas veikti, īstenojot ārkārtas stāvokli Turcijā,
– ņemot vērā ES un Turcijas 2016. gada 9. septembra augta līmeņa politisko dialogu,
– ņemot vērā Eiropas cilvēktiesību konvenciju (ECHR), kuru ir parakstījusi arī Turcija,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2016. gada 15. jūlijā Turcijā notika valsts apvērsuma mēģinājuma; tā kā tūlīt pēc tam varas iestādes izsludināja ārkārtas stāvokli, kurš ir pagarināts vēl par trim mēnešiem, sākot ar 19. oktobri, un saskaņā ar kuru valdībai ir plašas tiesības pārvaldīt valsti, izdodot dekrētus;
B. tā kā Turcija ir iesniegusi oficiālu paziņojumu par atkāpšanos no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas; tā kā attiecībā uz šīs konvencijas 2., 3., 4. panta 1. punktu izņēmumi paredzēti nav;
C. tā kā žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu iebiedēšana pašā Turcijā un ārpus tās, īstenojot arestus, nopratināšanas, kriminālvajāšanu, cenzūru un atlaišanas no darba, pagājušajā gadā ir pieaugusi un ir intensificējusies pēc tam, kad 2016. gada jūlijā neizdevās varas apvērsums un pēc šā mēģinājuma tika izsludināts ārkārtas stāvoklis; tā kā Turcija organizācijas „Reportieri bez robežām” pasaules preses brīvības pēdējā indeksā ir ierindojusies 151. vietā no 180 valstīm;
D. tā kā ārkārtas stāvoklī izdoto dekrētu normas ietekmē tiesību uz vārda brīvību izmantošanu, cita starpā pilnvarojot pārvaldes augstākus ešelonus slēgt jebkuru plašsaziņas organizāciju, ļaujot valdībai noteikt komandantstundu, aizliegt publiskas pulcēšanās, saietus un sapulces un atļaujot varas iestādēm atcelt vai atsavināt to personu pases, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana, tostarp viņu laulāto draugu un partneru pases;
E. tā kā Turcijā esot lielākais ieslodzīto žurnālistu skaits pasaulē un tā kā lielākā daļa no viņiem tika aizturēta 2016. gadā, un tā kā daudziem no viņiem apsūdzības tiek izvirzītas vai viņi tiek notiesāti saskaņā ar apsūdzībām, kuru pamatā ir tiesību akti, kuru pieņemšanas mērķis ir terorisma apkarošana;
F. tā kā Turcija ir kandidātvalsts un svarīga ES partnervalsts;
G. tā kā tiesiskums un pamattiesības, tostarp vārda brīvība, ir dažas no ES pamatvērtībām, kuras Turcijai ir oficiāli jāievēro, ņemot vērā tās pieteikumu dalībai ES, kā arī, ņemot vērā tās dalību Eiropas Padomē,
1. atzīst Turcijas valdības tiesības un atbildību reaģēt uz varas apvērsuma mēģinājumu, taču uzsver, ka, neraugoties uz to, tai ir pienākums ievērot cilvēktiesības, kas ir noteikts Turcijas Konstitūcijā, un starptautiskās cilvēktiesību konvencijas, kurām Turcija ir pievienojusies;
2. nosoda pastiprināto vēršanos pret plašsaziņas līdzekļu brīvību pēc apvērsuma mēģinājuma; aicina Turcijas valdību izbeigt politisko un ekonomisko spiedienu uz neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem; nosoda pieaugošo terorisma apkarošanas regulējuma piemērošanu žurnālistiem, satura aizliegumu tiešsaistes un parastajā ziņu klāstā un tīmekļa vietņu bloķēšanu; aicina varas iestādes atbrīvot aizturētos žurnālistus un atļaut plašsaziņas līdzekļiem atsākt darbību;
3 atgādina, ka vārda brīvība, dažādi un neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un tiesiskums ir būtiski demokrātiskās sabiedrības elementi; uzsver, ka Turcijai kā kandidātvalstij ir jātiecas sasniegt augstākos iespējamos demokrātijas standartus un īstenot augstāko iespējamo demokrātijas praksi;
4. uzsver Turcijas vajadzību izveidot mehānismus, ar kuriem aizsargā pret ļaunprātību un arī turpmāk nodrošina varas dalīšanu un tiesiskumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0133.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0014.