Procedūra : 2016/2935(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1168/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1168/2016

Debates :

PV 26/10/2016 - 15

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0423

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 334kWORD 82k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1162/2016
24.10.2016
PE593.594v01-00
 
B8-1168/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,


par žurnālistu stāvokli Turcijā (2016/2935(RSP))


Takis Hadjigeorgiou, Marie-Christine Vergiat, Eleonora Forenza, Marisa Matias, Neoklis Sylikiotis, Patrick Le Hyaric, Barbara Spinelli, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Lola Sánchez Caldentey, Miguel Urbán Crespo, Estefanía Torres Martínez, Ángela Vallina, Malin Björk, Paloma López Bermejo, Merja Kyllönen, Martina Michels, Sofia Sakorafa, Curzio Maltese, Dimitrios Papadimoulis, Kostadinka Kuneva, Stelios Kouloglou, Kostas Chrysogonos, Javier Couso Permuy, Marina Albiol Guzmán GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par žurnālistu stāvokli Turcijā (2016/2935(RSP))  
B8-1168/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši rezolūcijas par gada progresa ziņojumiem un par vārda brīvību Turcijā(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada ziņojumu par Turciju (SWD(2015)0216),

–  ņemot vērā to, ka tiesiskuma, tostarp jo īpaši vārda brīvības, ievērošana ir pievienošanās procesa pamatā,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju;

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Turcijā 15. jūlijā notika valsts apvērsuma mēģinājums, kura laikā tika nogalināti vairāk nekā 250 cilvēki un kurš bija vērsts pret galvenajām demokrātiskajām iestādēm;

B.  tā kā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma darbu zaudēja 2500 žurnālistu un ir izdoti apcietināšanas orderi par desmitiem plašsaziņas līdzekļu darbinieku apcietināšanu;

C.  tā kā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijas policija ir apcietinājusi vairāk nekā 140 žurnālistus, tostarp reportierus, redaktorus un plašsaziņas līdzekļu vadītājus, apsūdzot viņus par „dalību teroristu organizācijā”;

D.  tā kā vairāki žurnālisti, kurus apcietināja pēc 15. jūlija, ir atbrīvoti, taču vairāk nekā 90 žurnālisti joprojām atrodas apcietinājumā un daudzi no viņiem ir aizturēti, neizvirzot apsūdzības; tā kā aizturētajiem žurnālistiem ir liegtas tiesības sazināties ar juristiem un viņi tiek turēti necilvēcīgos apstākļos, turklāt šiem žurnālistiem tiek draudēts un pret viņiem tiek pieļauta slikta izturēšanās;

E.  tā kā dažos gadījumos ir apcietināti tuvinieki tiem žurnālistiem, kuri slēpjas vai ir bēguši, un ir atsavinātas šo tuvinieki pases, lai piespiestu žurnālistus padoties;

F.  tā kā ārkārtas stāvokļa dēļ un, pamatojoties uz aizdomām par sadarbību ar tā dēvēto Gulena kustību, tika atsavināts un/vai slēgts 131 plašsaziņas līdzeklis, tostarp 45 laikraksti, 16 televīzijas stacijas, 23 radio stacijas, 3 ziņu aģentūras, 15 žurnāli un 29 izdevniecības;

G.  tā kā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijas iestādes ir slēgušas kurdiem labvēlīgos plašsaziņas līdzekļus un arestējušas kurdus atbalstošos žurnālistus;

H.  tā kā pēc valsts apvērsuma mēģinājuma ir arestēti un deportēti ārvalstu žurnālisti;

I.  tā kā Turcijā vārda brīvība bieži tiek apdraudēta, jo īpaši patvaļīgi un ierobežojoši interpretējot tiesību aktus, izdarot politisko spiedienu, kā arī atbrīvojot no darba un bieži vien iesūdzot tiesā žurnālistus, un šī situācija ir novedusi arī pie pašcenzūras; tā kā šāds spiediens pret plašsaziņas līdzekļiem, jo īpaši pēc valsts apvērsuma mēģinājuma, ir novedis pie tā, ka gandrīz pilnībā ir likvidēti visi plašsaziņas līdzekļi, kas saistīti ar opozīciju vai pauž kritisku attieksmi pret valdību;

J.  tā kā jau pirms valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā bija ļoti daudz žurnālistu, kuri cietumā gaidīja tiesu, taču pēc 2016. gada jūlija Turcija ir kļuvusi par valsti, kurā ir visvairāk apcietināto žurnālistu pasaulē, — saskaņā ar Eiropas Žurnālistu federācijas sniegto informāciju patlaban apcietinājumā atrodas vairāk nekā 90 žurnālisti;

K.  tā kā dažādas ES iestādes, tostarp Eiropas Parlaments un Eiropas Padome, vairākkārt ir paudušas bažas par pašlaik Turcijā piemērojamo terorisma plašāku definīciju, kas ļauj pastiprināt represijas pret režīma oponentiem, jo īpaši žurnālistiem, politiskajiem oponentiem un kurdiem;

L.  tā kā neatkarīga tiesa ir viens no tiesiskuma pamatelementiem; tā kā saskaņā ar Eiropas Tiesnešu asociācijas sniegto informāciju gandrīz 3400 tiesnešu atcelti no amata un 2900 joprojām atrodas apcietinājumā;

M.  tā kā daudziem apcietinātajiem nav pieejams advokāts,

1.  stingri nosoda visus gadījumus, kad žurnālisti nepamatoti apcietināti un īslaicīgi aizturēti, pamatojoties vai nu uz politiskiem kritērijiem, vai arī uz nepamatotām aizdomām par „atbalstu teroristu organizācijai”; aicina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus ieslodzītos žurnālistus, kuri aizturēti bez pierādījumiem par viņu dalību noziedzīgos nodarījumos vai pret kuriem nav izvirzītas apsūdzības;

2.  pauž nopietnas bažas par situāciju Turcijā saistībā ar preses brīvību, jo īpaši par žurnālistu, redaktoru un plašsaziņas līdzekļu darbinieku brīvību;

3.  ir stingri pārliecināts, ka ārkārtas stāvokli un pārmērīgus un nekritiskus pasākumus, kurus īsteno, lai atbrīvotos no visām personām, kuras tiek turētas aizdomās par saistību ar valsts apvērsuma mēģinājumu 15. jūlijā, nevajadzētu izmantot kā aizbildinājumu spēka nepamatotai un izmantošanai pret iedzīvotājiem, žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem;

4.  aicina Turcijas valdību saskaņā ar ECTK un ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru, ES acquis un ES dalībvalstu praksi pārskatīt tiesisko regulējumu attiecībā uz organizēto noziedzību un terorismu, kā arī to, kā tiesas un drošības spēki un tiesībaizsardzības iestādes šo regulējumu interpretē, tā lai praksē nodrošinātu tiesības uz brīvību un drošību, tiesības uz taisnīgu tiesu un vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību;

5.  aicina Turcijas valdību nekavējoties atjaunot visu raidorganizāciju pārraides un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai atļautu žurnālistiem sniegt ziņas, nebaidoties no draudiem un iebiedēšanas vai nebaidoties nonākt apcietinājumā;

6.  nosoda Turcijas iestāžu mēģinājumus iebiedēt un deportēt starptautiskos žurnālistus;

7.  aicina Turcijas iestādes arī atturēties izteikt draudus aizdomās turēto žurnālistu ģimenes locekļiem kā potenciālajiem aizdomās turētajiem un izmantot administratīvas vai cita veida sankcijas pret viņiem, īpaši uzsverot gadījumu saistībā ar Can Dündar dzīvesbiedri — viņa ir apcietināta, kā arī ir konfiscēta viņas pase, lai piespiestu Can Dündar atgriezties Turcijā;

8.  aicina Turcijas iestādes, aizturot un nopratinot aizdomās turētos žurnālistus, ņemt vērā viņu veselības un ģimenes stāvokli;

9.  aicina Turcijas iestādes uzticēt atbildību par preses karšu izsniegšanu neatkarīgai iestādei žurnālistikas jomā, nevis Informācijas un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorātam (BYEGM), kas pakļauts Turcijas premjerministra birojam;

10.  pauž nopietnas bažas par tiesiskuma, demokrātijas un cilvēktiesību stāvokli Turcijā; aicina Turciju izkliedēt politisko saspīlējumu pēc valsts apvērsuma mēģinājuma, kas rada vidi, kurā tiek apspiesta vārda brīvība plašsaziņas līdzekļos un internetā; nosoda arī gandrīz 3400 tiesnešu apcietināšanu un to, ka teju 2900 tiesnešu joprojām atrodas apcietinājumā;

11.  atgādina, ka brīva un plurālistiska prese ir ikviena demokrātiska režīma būtisks komponents; atgādina Turcijas iestādēm, ka attieksmei pret plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem jābūt ļoti rūpīgai, jo vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvība joprojām ir izšķirīgi svarīga, lai varētu pastāvēt demokrātiska un atvērta sabiedrība;

12.  aicina Turcijas valdību nekavējoties izbeigt patvaļīgo izmeklēšanu saistībā ar starptautiski atzītiem žurnālistiem, rakstniekiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri iesaistījušies dienas laikraksta Özgür Gündem solidaritātes kampaņā kā galvenā redaktora pienākumu izpildītāji; aicina valdību arī nekavējoties atbrīvot tās personas, kuras šā iemesla dēļ apcietinātas, jo īpaši rakstnieku Asli Erdogan;

13.  aicina Turcijas valdību efektīvi izmeklēt apgalvojumus par apcietināto žurnālistu spīdzināšanu, jo īpaši par slēgtā dienas laikraksta Özgür Gündem redaktoru Bilir Kaya un Inan Kizilkaya spīdzināšanu;

14.  stingri nosoda 13 plašsaziņas līdzekļu un 11 radio staciju neseno slēgšanu, cita starpā jo īpaši to, ka slēgta IMC TV, kas pārraidīja opozīcijas viedokli, un Zarok TV, kas pārraidīja bērnu multiplikācijas filmas kurdu valodā; stingri uzsver, ka opozīcijas viedokļa patvaļīga apklusināšana, aizbildinoties ar „cīņu pret terorismu”, nepalīdzēs mazināt spriedzi;

15.  stingri nosoda lēmumu, ko, pamatojoties uz Turcijas iestāžu pieprasījuma, pieņēmusi Francijas sabiedrība Eutelsat — tā pārtraukusi pārraidīt Briselē izvietoto kurdiem labvēlīgo ziņu kanālu „MED Nûçe TV”, un aicina šo sabiedrību pārskatīt savu lēmumu;

16.  prasa Turcijas valdībai īstenot visas vajadzīgās reformas, ar kurām jānodrošina atbilstīgas pārbaudes un līdzsvarota kārtība, pilnībā garantējot brīvību, tostarp domas, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu;

17.  uzsver, ka ES paplašināšanās procesā būtiska nozīme ir preses brīvībai, neatkarīgām tiesām un demokrātisko vērtību ievērošanai; uzsver, ka vairāki Turcijas tiesiskā regulējuma noteikumi un tiesu iestāžu darbinieku rīcība, interpretējot šos noteikumus, joprojām rada šķēršļus vārda brīvībai, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvībai; atgādina, ka vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir Eiropas pamatvērtības un ka demokrātiskā sabiedrībā neatkarīga prese ir izšķirošs elements, jo tā ļauj pilsoņiem, pamatojoties uz iegūto informāciju, aktīvi piedalīties kolektīvajos lēmumu pieņemšanas procesos un tādējādi nostiprina demokrātiju; šajā ziņā mudina Turcijas valdību prioritārā kārtā pievērsties plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumam un nodrošināt atbilstīgu tiesisko regulējumu, kas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem garantē plurālismu; turklāt prasa pārtraukt spiedienu un iebiedēšanu pret kritiski noskaņotiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Turcijas valdībai un parlamentam.

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0228.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika