REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Mosulā/Ziemeļirākā
24.10.2016 - (2016/2956(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Bodil Valero, Barbara Lochbihler, Alyn Smith, Ernest Maragall, Jean Lambert, Rebecca Harms Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2015. gada 12. februāra rezolūciju[1], 2014. gada 27. novembra rezolūciju[2], 2014. gada 18. septembra rezolūciju[3] un 2014. gada 17. jūlija rezolūciju[4],
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni komentārus, kas sniegti pēc ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīguma ietvaros notikušās ES un Irākas Sadarbības padomes otrās sanāksmes 2016. gada 18. oktobrī rīkotajā kopīgajā preses konferencē ar Irākas ārlietu ministru İbrahim Al Jafaari;
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas īpašā referenta iekšzemē pārvietoto personu cilvēktiesību jautājumos Chaloka Beyani 2016. gada 19. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā Amnesty International ziņojumu “Punished for Daesh’s crimes: Displaced Iraqis abused by militias and government forces” (“Par Da’esh pastrādātajiem noziegumiem sodītie: no kaujinieku un valdības spēku vardarbības cietušie pārvietotie Irākas iedzīvotāji”),
– ņemot vērā ANO 1948. gada pamatprincipus par pārvietošanu valsts iekšienē,
– Ņemot vērā ANO starptautiskās konvencijas, tostarp Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, Ženēvas konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā (2. daļu), 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju 1. papildprotokolu par starptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību, 1949. gada 12. augusta Ženēvas konvenciju 2. papildprotokols par nestarptautiska rakstura bruņotu konfliktu upuru aizsardzību, un Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu,
– ņemot vērā Mosulas reģiona stabilizācijas tēmai veltīto ministru sanāksmi, kas notika Parīzē 2016. gada 20. oktobrī, kurā sanāca 22 valstu, ANO, Eiropas Savienības un Arābu valstu līgas pārstāvji, ko kopīgi vadīja Francija un Irāka, un kuras mērķis bija izstrādāt plānu, kā aizsargāt civiliedzīvotājus, izdalīt palīdzības sūtījumus un risināt jautājumus to teritoriju pārvaldi, kas nesen atbrīvotas no organizācijas “Islāma valsts” (IS),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2016. gada 17. oktobrī tika sākts militārais uzbrukums ar mērķi atņemt IS spēkiem Mosulas pilsētu, kura ir to kontrolē kopš 2014. gada un kuru joprojām nevar pamest aptuveni viens miljons civiliedzīvotāju; tā kā Mosula ir pēdējā IS kontrolētā lielpilsētā Irākā — piecas reizes lielāka par jebkuru citu pilsētu, kuru tā ir kontrolējusi —, un paredzams, ka ofensīva, kuras mērķis ir pilsētas ieņemšana, būs lielākā kauja Irākā kopš ASV vadītā iebrukuma 2003. gadā;
B. tā kā Mosulas atbrīvošana ir izšķirīgs brīdis daudziem autohtonajiem reģiona iedzīvotājiem, jo īpaši tādām grupām kā kristieši (haldieši/sīrieši/asīrieši), jezīdi, turkmēņi, šabaki, kakaiešu un šiīti;
C. tā kā ES ir daļa no koalīcijas, sniedz humāno palīdzību un stabilizācijas palīdzību, un līdz šim Irākai ir sniegusi humāno palīdzību EUR 134 miljonu apmērā, no tā EUR 50 miljonus atvēlot Mosulai;
D. tā kā IS Irākas otro lielāko pilsētu Mosulu, kas reiz bija daudzveidīgākā pilsēta valstī, ir izolējusi no ārpasaules, pārtraucot satelītu televīzijas apraidi, aizliedzot internetu, mūziku, filmas, grāmatas un visu, kas ir pretrunā oficiālajai kaujinieku ideoloģijai, atļaujot izmantot automobiļus tikai kaujiniekiem, un nesen ir centusies konfiscēt iedzīvotāju mobilos tālruņus; tā kā iedzīvotāji, kuriem ir izdevies izbēgt, ir nesen ziņojuši, ka pilsētā palikušie cieš badu un nevar sagaidīt, kad pilsētu atbrīvos;
E. tā kā ANO, darbojoties ar ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) starpniecību, līdz šim ir reģistrējusi vairāk nekā 5000 iekšzemē pārvietoto personu, bet ir brīdinājusi, ka tuvākajās dienās bēgļu gaitās varētu doties pat viens miljons cilvēku, radot nopietnu humanitāro krīzi;
F. tā kā ofensīvā pret IS piedalīsies vairāki desmiti tūkstoši karavīru, bet IS rīcībā Mosulā un tās apkaimē ir aptuveni 6000 kaujinieku, tā kā militārajā aliansē ir Irākas valdības spēku militārpersonas, kurdu pešmergas karavīri, starptautiskās koalīcijas militārpersonas (ASV un neliels skaits Francijas militārpersonu), šiītu kaujinieku grupējumi, kā arī vietējo sunnītu cilšu kaujinieki un desmitiem citu, daļēji Turcijas apmācītu, nelielu kaujinieku grupējumu; tā kā tiek paredzēts, ka Mosulas ieņemšana prasīs vairākas nedēļas vai pat mēnešus;
G. tā kā Turcijas karaspēka klātbūtne Irākas ziemeļos un Turcijas prezidenta R. T. Erdoana uzstājīgā nostāja, ka Turcijai ir jāpiedalās Mosulas ieņemšanā, ir saasinājusi spriedzi starp etniskajām un reliģiskajām grupām reģionā;
H. tā kā neraugoties uz to, ka šiītu kaujinieku grupējums Hashd al-Shaabi un kurdu pešmerga ir piekrituši piedalīties kaujās tikai līdz pilsētas nomalēm, ofensīvā iesaistīto ieinteresēto pušu lielais skaits var ārkārtīgi apgrūtināt komandķēdes darbību un pēckonflikta stabilizācijas plānu īstenošanu; tā kā apstāklis, ka visas puses nav panākušas politisku vienošanos par pēckonflikta pārvaldību un pilsētas atjaunošanu, varētu izraisīt ievērojamu saspīlējumu tūlīt pēc kaujas un kļūt par Irākas centrālās valdības spēka pārbaudījumu;
I. tā kā bruņotajam konfliktam Irākā ir bijusi postoša ietekme uz civiliedzīvotājiem; tā kā IS tās kontrolētajās teritorijās ir pastrādājusi starptautiskajos tiesību aktos noteiktus noziegumus, tostarp kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, un citviet Irākā ir sarīkojusi sprādzienus un citus uzbrukumus, kuros ir gājuši bojā cilvēki;
J. tā kā arī Irākas valdības bruņotie spēki, pešmerga, kā arī bruņotie grupējumi kopš 2014. gada vidus ir piespiedu kārtā pārvietojuši desmitiem tūkstošu Irākas iedzīvotāju, un daudziem no viņiem it kā drošības apsvērumu dēļ ir liegts atgriezties savās mājās, vai viņi ir pakļauti patvaļīgiem un diskriminējošiem pārvietošanās brīvības ierobežojumiem; tā kā viņi bieži ir izvietoti nometnēs, kur viņiem ir maz izredžu nopelnīt iztiku vai piekļūt pamatpakalpojumiem;
K. tā kā drošības spēki un bruņotie grupējumi ir aizturējuši tūkstošiem no IS kontrolētās teritorijas bēgošu vīriešu un zēnu, turot viņus aizdomās par saistību ar IS un dažiem no viņiem izpildot nāvessodu bez tiesas sprieduma; citu šo bēgļu liktenis nav zināms, un pastāv bažas par viņu dzīvību un drošību;
L. tā kā Irākas iestādes ilgstoši ar finansējumu un ieročiem atbalstīja vardarbīgos incidentos iesaistītu kaujinieku — galvenokārt šiītu — grupējumus līdz šo grupējumu oficiālai uzņemšanai Irākas bruņoto spēku sastāvā 2016. gada februārī;
M. tā kā nevar ignorēt valdības atbildību par šiem pārkāpumiem; tā kā Irākas tiesas jau iepriekš ir izmantojušas piespiedu kārtā panāktas atzīšanās, lai klaji netaisnīgos tiesas procesos notiesātu personas, kam izvirzītas smagas apsūdzības, bieži piespriežot šīm personām nāvessodu; tā kā līdz šim 2016. gadā nāvessods ir izpildīts aptuveni 90 cilvēkiem, galvenokārt par apsūdzībām, kas saistītas ar terorismu; tā kā ir piespriesti desmitiem nāvessodu, un uz nāvi ir notiesāti apmēram 3000 cilvēku;
N. tā kā saskaņā ar ziņojumiem kopš kaujas par Mosulu sākuma IS ir aizturējusi un nogalinājusi 284 vīriešus un zēnus; tā kā ANO izmeklē ziņojumus par to, ka vienā ciematā IS kaujinieki nošāvuši 40 cilvēkus;
O. tā kā acīmredzami mēģinot novērst uzmanību no Mosulas, IS kaujinieki ir uzsākuši uzbrukumus valdības ēkām Irākas pilsētā Kirkūkā, saskaņā ar ziņojumiem — iekļūstot dzīvojamās ēkās un mošejās un saņemot gūstā civiliedzīvotājus,
1. atzīst, ka Mosulas atkarošana ir rūpīgi gatavota mēnešiem ilgi; tomēr uzsver, ka jādara viss iespējamais, lai novērstu tādus rupjus pārkāpumus, kādi novēroti sadursmēs starp valdības spēkiem un IS Fallūdžā un citviet Irākā;
2. sagaida, ka Irākas varas iestādēm būs efektīva vadība un kontrole pār bruņotajiem grupējumiem, ka iepriekšējos pārkāpumos iesaistītās personas nepiedalīsies Mosulas operācijā, un ka visas konfliktā iesaistītās puses veiks piesardzības pasākumus, lai uzbrukuma laikā Mosulai izvairītos no civiliedzīvotāju upuriem, tostarp ņemot vērā risku, ka IS izmantos civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu;
3. aicina militārās operācijas plānošanā iesaistītās Irākas un kurdu iestādes nodrošināt drošu glābšanās ceļu no kaujām bēgošajiem civiliedzīvotājiem;
4. ņem vērā ANO humānās palīdzības koordinatora brīdinājumu par to, ka trūkst pienācīga finansējuma, lai risinātu iespējamo ārkārtas humanitāro situāciju vēl nebijušā apmērā, ko var izraisīt Mosulas ofensīva; atzinīgi vērtē ES iesaistīšanos norisēs Irākā, jo īpaši iepriekšējos humānās palīdzības centienus un improvizēto sprāgstierīču (ISI) neitralizēšanu, kas būs ārkārtīgi svarīgs faktors bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu ātras atgriešanās sekmēšanā; tomēr steidzami aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību pastiprināt atbrīvoto teritoriju stabilizācijas centienus;
5. pauž visdziļāko satraukumu ne tikai par tūlītējām sekām, kādas cīņa par Mosulu radīs civiliedzīvotājiem, bet arī par vispārējo situāciju pēc tās, ņemot vērā ilgstošās domstarpības, tostarp iekšējās nesaskaņas Irākas reģionos starp Irākas valdību, Irākas Kurdistānas reģionālo valdību (KRG) un minoritāšu grupām;
6. aicina visus pret IS vērstās koalīcijas dalībniekus sadarboties, lai saglabātu un stiprinātu valsts spējas uzturēt tiesiskumu un sabiedrisko kārtību, un turpmāk atturēties no mēģinājumiem nokārtot vecus rēķinus, saasināt reliģiskās vai etniskās nesaskaņas vai panākt ģeopolitiskas pārmaiņas;
7. pilnībā atbalsta Parīzes konferencē pausto aicinājumu “panākt visaptverošu politisku vienošanos starp Irākas valsts iestādēm un vietējiem dalībniekiem, lai garantētu, ka tiek nostiprināta Mosulas un tās apkaimes pārvaldība, kas ir iekļaujoša, ciena sabiedrības daudzveidību un garantē mierīgu līdzāspastāvēšanu”; jo īpaši uzsver, cik svarīgi ir sarunās iekļaut visas etniskās minoritātes, kuras, ja runa ir par drošību un tiesību atzīšanu, saskaras ar vienādām problēmām, neatkarīgi no to reliģiskās piederības, un izveidot jaunu pārvaldības struktūru; uzskata, ka šo minoritāšu nākotne un bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu atgriešanās būs atkarīga no jaunās administrācijas stabilitātes;
8. mudina Irākas valdību sekmēt bēgļu un valsts iekšzemē pārvietoto personu atgriešanos un pilnībā atjaunot viņu pamattiesības, tostarp viņu īpašumtiesības;
9. atzinīgi vērtē Irākas valdības plānus īstenot pārvaldības reformu un nacionālā izlīguma procesu, kas ir visu Irākas iedzīvotāju centienu realizēšanas un Irākas vienotības saglabāšanas būtiski elementi;
10. aicina Irākas iestādes nodrošināt, ka aizturētās personas, tostarp personas, kas aizturētas nolūkā veikt drošības pārbaudi pēc tam, kad viņas izbēgušas no IS kontrolētajām teritorijām, ar pamatotām aizdomām par noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanu, tiek nekavējoties nodotas civilajām tiesu iestādēm, veicot izmeklēšanu un saucot viņas pie atbildības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un standartiem attiecībā uz taisnīgu tiesu, vai arī atbrīvotas;
11. mudina Irākas varas iestādes izbeigt piespiedu pazušanas, spīdzināšanu, sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma un patvaļīgu aizturēšanu, saukt vainīgos pie atbildības, kā arī īstenot pasākumus, lai nodrošinātu Irākas bruņoto spēku efektīvu vadību un kontroli pār paramilitārajiem grupējumiem, un izveidot efektīvas uzraudzības un pārskatatbildības mehānismus, iesaistot civilās struktūras;
12. aicina Irākas valdību publiskot konstatējumus, kurus sniegusi premjerministra 2016. gada 5. jūnijā izveidotā komiteja, kuras uzdevums bija izmeklēt pārkāpumus saistībā ar militāro operāciju, kuras nolūks bija atgūt kontroli pār Fallūdžu un tās apkārtni; arī aicina valdību nodrošināt, ka visi pierādījumi, kurus ieguvusi šī komiteja, kā arī Anbaras provinces gubernatora izveidotā komiteja, kura publicēja savus konstatējumus 2016. gada 11. jūnijā, tiek darīti pieejami tiesu iestādēm nolūkā saukt vainīgos pie atbildības;
13. mudina kurdu iestādes izbeigt patvaļīgos arestus, garantēt tiesības uz taisnīgu tiesu visiem, kuri atrodas apcietinājumā par apsūdzībām, kas saistītas ar terorismu, un atcelt patvaļīgos un diskriminējošos pārvietošanās brīvības ierobežojumus valsts iekšienē pārvietotajiem arābiem sunnītiem;
14. mudina Irākas un kurdu iestādes nodrošināt neatkarīgiem starptautiskiem novērotājiem piekļuvi pagaidu aizturēšanas vietām vai pagaidu ieslodzījuma vietām, kur pārbauda iekšzemē pārvietotās personas, kuras bēg no IS kontrolētajām teritorijām;
15. aicina ES un tās dalībvalstis ieviest efektīvu kontroles un uzraudzības mehānismu, lai uzraudzītu un novērtētu uz drošības un tiesu iestāžu darbinieku pašreizējo un turpmāko apmācību un spēju veidošanas programmu īstenošanu un ietekmi nolūkā nodrošināt, ka minētās programmas sniedz izmērāmus uzlabojumus uz vietas un neveicina cilvēktiesību pārkāpumus;
16. aicina visas dalībvalstis, kas sniedz militāro palīdzību vai nodod vai pārdod ieročus vai ar tiem saistītu ekipējumu Irākas centrālajai valdībai vai KRG, pārliecināties, ka visi saņēmēji konsekventi darbojas, pilnībā ievērojot starptautiskās cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības, un pārtraukt ieroču, munīcijas un cita militārā ekipējuma vai tehnoloģiju nodošanu vai palīdzības sniegšanu vienībām, kuras ir iesaistītas nopietnos starptautisko cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos;
17. aicina EĀDD, dalībvalstis un starptautisko sabiedrību sniegt praktisku un diplomātisku atbalstu ilgtspējīgas un integrējošas pēckonflikta struktūras veidošanai reģionā, jo īpaši attiecībā uz iespēju veidot autonomu provinci, kurā ietilptu Ninavas līdzenums, Sindžāra un Tall Afara, kuru politiski pārstāvētu attiecīgo reģionu autohtonie dzīvotāji;
18. aicina EĀDD piedāvāt vidutāja pakalpojumus sarunās starp KRG un Irākas valdību pēc valsts atbrīvošanas, lai nodrošinātu, ka etnisko minoritāšu grupām reģionā, jo īpaši kristiešiem (haldiešiem/sīriešiem/asīriešiem), jezīdiem, turkmēņiem, šabakiem un kakajiem, tiek piešķirtas viņu likumīgās tiesības un viņi tiek iekļauti jaunajā administratīvajā struktūrā, tādējādi cerot novērst jaunus konfliktu uzliesmojumus starp šīm grupām;
19. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irākas valdībai un Pārstāvju padomei, Kurdistānas reģionālajai valdībai, Turcijas valdībai, ANO ģenerālsekretāram un ANO Cilvēktiesību padomei.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0040.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0066.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0027.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2014)0011.