Procedūra : 2016/2935(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1170/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1170/2016

Debates :

PV 26/10/2016 - 15

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2016)0423

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 495kWORD 81k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1162/2016
24.10.2016
PE593.596v01-00
 
B8-1170/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par žurnālistu stāvokli Turcijā (2016/2935(RSP))


Alexander Graf Lambsdorff, Marietje Schaake, Pavel Telička, Izaskun Bilbao Barandica, María Teresa Giménez Barbat, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Gérard Deprez, José Inácio Faria, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Valentinas Mazuronis, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Carolina Punset, Jasenko Selimovic, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Paavo Väyrynen, Cecilia Wikström, Hannu Takkula ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par žurnālistu stāvokli Turcijā (2016/2935(RSP))  
B8-1170/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Turciju, jo īpaši 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par 2015. gada ziņojumu par Turciju(1), rezolūcijas par tās iepriekšējiem progresa ziņojumiem un 2015. gada 15. janvāra rezolūciju par vārda brīvību Turcijā(2),

–  ņemot vērā Turcijā 2016. gada 15. jūlijā notikušo neveiksmīgo militāro apvērsumu un pēc šiem notikumiem īstenotos Turcijas valdības pasākumus, tostarp žurnālistu, plašsaziņas līdzekļu vadošo darbinieku un citu personu aizturēšanu visā Turcijas teritorijā un vairāku laikrakstu, televīzijas kanālu, radiostaciju un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļu slēgšanu,

–  ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eiropadomes 2006. gada decembra sanāksmes secinājumiem Turcijas pievienošanās ES ir atkarīga no pilnīgas atbilstības Kopenhāgenas kritērijiem un ES integrācijas kapacitātes,

–  ņemot vērā Komisijas apņemšanos uz laiku apturēt paplašināšanās procesu,

–  ņemot vērā to, ka sarunu procesa pamatjautājumi ir tiesiskuma un tostarp īpaši varas dalījuma, demokrātijas, vārda brīvības, cilvēktiesību, minoritāšu tiesību un reliģijas brīvības ievērošana;

–  ņemot vērā vārda brīvību, kas noteikta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECHR) un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuriem ir pievienojusies arī Turcija,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pēc 2016. gada 15. jūlijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijas varas iestādes ir īstenojušas vairākus papildu pasākumus, ar kuriem ierobežo vārda brīvību, kas ir vispārējās tiesības un nebūtu jāsaista ar neveiksmīgu valsts apvērsuma mēģinājumu, tostarp žurnālistu, redaktoru, izdevēju un plašsaziņas līdzekļu darbinieku aizturēšanu un to plašsaziņas līdzekļu organizāciju slēgšanu, kuras tika apsūdzētas par saistību ar Fethullah Gülen kustību, ko valdība uzskata par atbildīgu par neveiksmīgo valsts apvērsuma mēģinājumu; tā kā personas ir tikušas tiesātas, pamatojoties uz viņu nosūtītajiem tvītiem, un ir ierobežotas digitālās brīvības;

B.  tā kā Eiropas Parlaments ir sistemātiski izskatījis preses brīvības, plašsaziņas līdzekļu plurālisma un digitālo brīvību ierobežojumus un plašāku tiesiskuma un cilvēktiesību neievērošanu; tā kā saistībā ar ārkārtas stāvokli un ar to saistītajiem ārkārtas dekrētiem, kas tika izsludināti laikā pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma, ir pastiprinājusies pēc valsts apvērsuma mēģinājuma īstenotā kampaņa pret plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem; tā kā ārkārtas stāvoklis un ar to saistītie noteikumi ir pagarināti vēl par 90 dienām sākot no 2016. gada 19. oktobra;

C.  tā kā pēc neveiksmīgā valsts apvērsuma konkrēti notiek vēršanās pret sociālajiem un alternatīvajiem interneta plašsaziņas līdzekļiem; tā kā daudzi Turcijas iedzīvotāji tagad šajos sociālajos plašsaziņas līdzekļos baidās izmantot savus īstos vārdus; tā kā iedzīvotāji tiek mudināti ziņot par tiešsaistē publicētiem kritiskiem komentāriem par valdību, kas sabiedrībā sekmē iedzīvotāju savstarpēju neuzticēšanos un ierobežo domas, apziņas un vārda brīvību;

D.  tā kā pēc daudzu nevalstisko organizāciju (NVO), tostarp “Amnesty International”, „Reportieri bez robežām” un “Human Rights Watch”, ziņām varas iestādes ārkārtas stāvokļa pirmajos divarpus mēnešos ir slēgušas ap 150 plašsaziņas līdzekļu un izdevniecību, atstājot bez darba vairāk nekā 2300 žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku, un aizturējušas vismaz 99 žurnālistu un rakstnieku, dažkārt bez apsūdzību izvirzīšanas, kas nozīmē, ka laikā līdz 2016. gada 19. oktobrim par vārda brīvības izmantošanu ir apcietināti vismaz 130 plašsaziņas līdzekļu darbinieku; tā kā šajā skaitā nav iekļauti citi žurnālisti, kas patlaban atrodas policijas īstermiņa aizturēšanas kamerās vai kas ir aizturēti un atbrīvoti bez apsūdzību izvirzīšanas ārkārtas stāvokļa laikā;

E.  tā kā pēc organizācijas “Human Rights Watch” ziņām daudzos gadījumos tiesvedība tika ierosināta bez pierādījumiem, ka apsūdzētās personas būtu piedalījušās neveiksmīgajā valsts apvērsuma mēģinājumā; tā kā ir jānodrošina tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī tiesu iestāžu objektivitāte un neatkarība; tā kā daudzas NVO, tostarp “Amnesty International”, ir ziņojušas, ka tās ir ievākušas ticamus pierādījumus par to, ka apcietinātie Turcijā tiek piekauti un spīdzināti;

F.  tā kā ir ļoti lielas bažas par šo tiesvedību un izturēšanos pret apcietinātajiem, pat ņemot vērā ārkārtas stāvokli, un tā kā valsts apvērsuma mēģinājumu nevar izmantot, lai attaisnotu sistemātiskus paņēmienus, kas žurnālistiem, kuru pienākums ir informēt iedzīvotājus, neļauj darīt savu darbu un rada tiesvedības un aizturēšanas risku;

G.  tā kā pašreiz īstenotā kritiķu un žurnālistu apspiešana ir novedusi pie pašcenzūras un preventīvas žurnālistu atlaišanas no darba; tā kā šī atturoša iedarbība kaitē vārda un preses brīvībai un informācijas pieejamībai;

H.  tā kā pat pirms 2016. gada 15. jūlijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājumā Turcija bija novērtēta kā viena no preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības ziņā sliktākajām valstīm, jo īpaši attiecībā uz ieslodzījumā esošajiem žurnālistiem, aizliegto grāmatu skaitu, pašcenzūras rādītājiem un svarīgiem plašsaziņas līdzekļiem uzliktajiem nodokļu sodiem; tā kā Turcija organizācijas „Reportieri bez robežām” publicētajā pasaules preses brīvības indeksā ir ierindojusies 151. vietā no 180 valstīm; atgādina, ka saskaņā ar pašu Turcijas iestāžu datiem Turcija ir vadošā valsts ieslodzījumā esošo žurnālistu skaita ziņā;

I.  tā kā Eiropas Savienība ir vairākkārt aicinājusi Turciju nodrošināt, ka tās spēkā esošie tiesību akti atbilst Eiropas standartiem un tiek īstenoti tādā veidā, kas nodrošina samērīgumu un vienlīdzību likuma priekšā atbilstīgi ECHR 10. pantam un Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai;

J.  tā kā Turcijai ir jāievēro tādi pamatprincipi kā tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp, bet ne tikai vārda brīvība un tiesības uz taisnīgu tiesu; tā kā tas ir neapspriežams jautājums;

K.  tā kā Turcijai ir arī jāievēro tās 2003. gadā ratificētajā ICCPR paredzētās saistības; tā kā 4. pantā paredzētā atkāpe neattaisno nesamērīgo situācijas pasliktināšanos preses brīvību jomā, jo īpaši attiecībā uz žurnālistu, redaktoru un plašsaziņas līdzekļu darbinieku brīvību,

1.  pauž nosodījumu par 2016. gada 15. jūlijā notikušo militārā apvērsuma mēģinājumu un centienus nelikumīgi un nekonstitucionāli mainīt un apdraudēt Turcijas valdību un brīvi ievēlēto Lielo nacionālo asambleju; uzsver, ka visas Turcijas politiskās partijas un ES vadītāji nekavējoties pauda nosodījumu par militārā apvērsuma mēģinājumu un izteica atbalstu šīs valsts demokrātiskajām iestādēm un konstitucionālajai kārtībai;

2.  tomēr uzsver, ka neveiksmīgo militāro apvērsumu nevar izmantot par attaisnojumu tam, lai Turcijas valdība un politiskā partija “AK Parti” ar nesamērīgām un nelikumīgām darbībām un pasākumiem valstī nepamatoti ieviestu stingrāku kārtību un paralizētu leģitīmu un miermīlīgu opozīciju, kā arī neļautu žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļiem miermīlīgi īstenot vārda brīvību;

3.  atgādina Turcijas varas iestādēm, ka ārkārtas stāvokļa izsludināšana tās neatbrīvo no pienākuma ievērot cilvēktiesības, tostarp aizsargāt tiesības uz vārda brīvību;

4.  atgādina Turcijas varas iestādēm, ka attiecībās ar plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem ir jāievēro vislielākā uzmanība, jo vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvībai joprojām ir centrālā loma, lai varētu pastāvēt demokrātiska un atvērta sabiedrība; atkārto, ka uzskatu un vārda brīvība, tostarp neatkarīgu tiešsaistes un bezsaistes plašsaziņas līdzekļu brīvība, ir Eiropas pamatvērtības;

5.  pauž nožēlu par žurnālistu masveida aizturēšanu un valdības izvērsto kampaņu pret plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem un aicina varas iestādes steidzami sniegt ticamus pierādījumus, kas pamatotu pret aizturētajām personām izvirzītās apsūdzības attiecīgajos kriminālnoziegumos, un īstenot ātru tiesvedības procesu, nodrošinot pilnīgu pārredzamību, pienācīgu juridisko aizsardzību un taisnīgu tiesu; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu biežāk apmeklēt žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju tiesas prāvas;

6.   aicina Turcijas varas iestādes atsaukt pret žurnālistiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem izvirzītās apsūdzības, kurām nav juridiska pamatojuma, un izbeigt nepamatotu tiesvedības ierosināšanu pret rakstniekiem un žurnālistiem, kas ir iesaistījušies leģitīmā politiskajā diskursā; aicina Turcijas varas iestādes ātri atbrīvot ar nepamatotām apsūdzībām apcietinātās personas;

7.  pauž satraukumu par dažu aizturēto personu apgalvojumiem par sliktu izturēšanos un spīdzināšanu; pauž nosodījumu par plašsaziņas līdzekļu darbinieku nepamatotu atlaišanu un valstisko un nevalstisko struktūru augošo vardarbību pret žurnālistiem un žurnālistu aizskaršanu un iebiedēšanu; pauž bažas par to žurnālistu skaitu, kas pret žurnālistiem pieņemto pasākumu dēļ faktiski nevar veikt savu darbu, kā arī īstenoto iebiedēšanu un nelikumīgu sarunu noklausīšanos, kas noved pie pašcenzūras;

8.  aicina Turcijas varas iestādes pilnībā ievērot spēkā esošos Turcijas tiesību aktus, Turcijas konstitūciju, kā arī Eiropas un starptautiskās konvencijas un juridiskās saistības, jo īpaši pienākumu ievērot vārda brīvību, kas noteikta ECHR un ICCPR, kuriem tā ir pievienojusies;

9.  aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis sniegt Turcijai visu iespējamo juridisko un tiesisko palīdzību, lai nodrošinātu, ka gaidāmajās tiesas prāvās pret apvērsuma plānošanā apsūdzētajiem tiek piemēroti augstākie standarti, un valstī stiprinātu tiesiskumu;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Turcijas Republikas valdībai un parlamentam.

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0133.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0014.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika