REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS Eiropas Parlamenta rezolūcija par žurnālistu stāvokli Turcijā
24.10.2016 - (2016/2935(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Rebecca Harms, Bodil Valero, Ernest Maragall, Ska Keller, Barbara Lochbihler, Benedek Jávor, Ulrike Lunacek, Ernest Urtasun Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1162/2016
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paziņojumu pēc vizītes Turcijā 2016. gada 1. septembrī,
– ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par 2015. gada ziņojumu par Turciju[1],
– ņemot vērā Eiropadomes priekšsēdētāja, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja un ES augstās pārstāves 2016. gada 16. jūlija paziņojumu to ES dalībvalstu vārdā, kuras piedalās ASEM samitā, par stāvokli Turcijā,
– ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 18. jūlija secinājumus,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves Federica Mogherini un komisāra Johannes Hahn paziņojumus par Turciju, jo īpaši 2016. gada 21. jūlija un 2016. gada 21. augusta paziņojumus,
– ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves Federica Mogherini 2016. gada 15. septembra paziņojumu saistībā ar Starptautisko demokrātijas dienu,
– ņemot vērā ES delegācijas Turcijā un ES dalībvalstu pārstāvju tikšanos ar cilvēktiesību aizstāvjiem 2016. gada 23. septembrī saistībā ar ES vietējo stratēģiju attiecībā uz cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā ieteikumus, kas ietverti atzinumā par Turcijas Kriminālkodeksa 216., 299., 301. un 314. pantu, kuru pieņēma Venēcijas komisija savā 106. plenārsēdē (Venēcija, 2016. gada 11.–12. marts),
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc 2016. gada 15. jūlijā notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijas valdība izsludināja ārkārtas stāvokli, kas tika pagarināts līdz gada beigām;
B. tā kā spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem bija būtisks jau pirms neveiksmīgā valsts apvērsuma, jo īpaši kopš 2009. gada, kad prese sāka atspoguļot iespējamus korupcijas gadījumus R. T. Erdogan valdībā un prezidenta iekšējā lokā, tostarp attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu īpašumtiesībām, finansiālo spiedienu, tīmekļa vietņu bloķēšanu, pārraides aizliegumu piemērošanu par teroristu uzbrukumiem, kriminālapsūdzībām par neslavas celšanu, kritisku plašsaziņas līdzekļu slēgšanu un plašu pretterorisma tiesību aktu izmantošanu pret žurnālistiem;
C. tā kā tomēr kopš 2016. gada 15. jūlija iestāžu represijas pret plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem un uzņēmumiem ir ievērojami pastiprinājušās, lielākajā daļā gadījumu pamatojoties uz iespējamu saikni ar Hizmet kustību, kuras iedvesmas avots ir reliģiskais filozofs Fethullah Gülen un kuru valdība ir pasludinājusi par teroristisku organizāciju (Fethullah teroristiskā organizācija – FETÖ), un kuru tā vaino par valsts apvērsumu;
D. tā kā tas attiecas uz gandrīz visiem plašsaziņas līdzekļiem, kas neieņem valdību atbalstošu nostāju, tostarp neatkarīgiem, opozīcijas un minoritāšu (it īpaši kurdu) plašsaziņas līdzekļiem; tā kā pat bērnu kanāls kurdu valodā ir slēgts pēc apsūdzības par kūdīšanu uz terorismu un spiediens no Turcijas iestādēm paplašinās vēl vairāk, skarot arī turku un kurdu plašsaziņas līdzekļu ārvalstīs; tā kā lielākajā daļā gadījumu apsūdzības ir balstītas uz pieņēmumiem, kas labākajā gadījumā ir absurdi un sliktākajā gadījumā tiek izmantoti kā iegansts izskaust leģitīmu opozīciju un pretestību;
E. tā kā saskaņā ar organizācijas „Žurnālisti bez robežām” (RSF) ziņojumiem ārkārtas stāvokļa pirmajās sešās nedēļās tika slēgti vairāk nekā 100 plašsaziņas līdzekļi, atstājot bez darba vairāk nekā 2300 žurnālistu un plašsaziņas līdzekļu darbinieku; tā kā ir arestēti vismaz 89 žurnālisti, saskaņā ar oficiālu apsūdzību aizturēto plašsaziņas līdzekļu darbinieku kopējam skaitam sasniedzot 121 cilvēku, par kuriem tiek uzskatīts, ka viņi ir apcietināti par savu tiesību uz vārda brīvību īstenošanu;
F. tā kā šie skaitļi jāpievieno statistikai par neskaitāmiem citiem žurnālistiem, kuri pašlaik atrodas apcietinājumā policijas kamerās vai tikuši aizturēti bez apsūdzības un atbrīvoti ārkārtas stāvokļa laikā, kā arī par tiem, kuriem ir izdoti apcietināšanas orderi, bet kuri vēl nav apcietināti; tā kā žurnālisti tiek arestēti uz ilgu laiku bez apsūdzības uzrādīšanas un bez juridiskās palīdzības un tā kā ziņojumi par iespējamu spīdzināšanu un sliktu apiešanos ir plaši izplatīti;
G. tā kā tūkstošiem cilvēku Turcijā saskaras ar ceļošanas ierobežojumiem un daudziem, tostarp lielam skaitam to cilvēku ģimenes locekļiem, uz kuriem attiecas “terorisma apkarošanas pasākumi”, ir konfiscētas pases;
H. tā kā joprojām katru dienu tiek saņemtas jaunas ziņas par vajāšanas un apcietināšanas gadījumiem un represijas ir sasniegušas tādu līmeni, ka neatkarīgi drukāti un apraides plašsaziņas līdzekļi Turcijā vairs nepastāv;
I. tā kā joprojām nav atrisināti daudzi jautājumi par precīzu notikumu norisi 15. jūlijā, un tūkstošiem Turcijas pilsoņu lietu izmeklēšanā nav sniegti nekādi pierādījumi par saikni ar neizdevušos valsts apvērsuma mēģinājumu;
J. tā kā ārkārtas stāvokļa ieviešanu uz ierobežotu laiku pēc apvērsuma mēģinājuma var pamatot ar mērķi saglabāt demokrātiskās iestādes, atjaunot stabilitāti un drošību šajā valstī un panākt to, lai valsts apvērsuma veicēji tiktu saukti pie atbildības;
K. tā kā tomēr Turcijā ieviestie ierobežojumi pārsniedz to, kas ir pieļaujams saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā, un notiek atklāta ārkārtas tiesību aktu ļaunprātīga izmantošana, jo īpaši laikposma pagarināšana līdz 30 dienām, kuru laikā cilvēkus var turēt apcietinājumā bez apsūdzības, un laikposma pagarināšana līdz piecām dienām, pēc kura ieslodzītajam jābūt piekļuvei advokātam, iestāžu tiesības slēgt jebkādas plašsaziņas līdzekļu organizācijas, apturēt un pārmeklēt personas bez tiesu iestāžu atļaujas un konfiscēt ikvienas izmeklējamās personas pasi;
L. tā kā Turcija organizācijas “Reportieri bez robežām” 2016. gada pasaules preses brīvības indeksā tagad ierindojas 151. vietā no 180 valstīm, un stāvoklis šajā valstī turpina pasliktināties;
M. tā kā plašsaziņas līdzekļu situācija Turcijā liecina par plašām tīrīšanām, kas ir veiktas visās sabiedrības jomās, un ir atbrīvoti no darba vai uz laiku atstādināti no pienākumu pildīšanas aptuveni 100 000 policistu, karavīru, tiesnešu un civildienesta ierēdņu, slēgtas desmitiem augstskolu un skolu, atņemtas uzņēmumu īpašumtiesības un to īpašnieki apcietināti un parlamenta deputātiem ir atcelta imunitāte,
1. atkārtoti nosoda valsts apvērsuma mēģinājumu, izsaka līdzjūtību upuriem un pauž pilnīgu atbalstu demokrātiskajām iestādēm Turcijā;
2. prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus žurnālistus, plašsaziņas līdzekļu darbiniekus un citas personas, par kurām nav nekādu pierādījumu attiecībā uz teroristisku darbību veikšanu vai līdzdalību noziegumos;
3. atgādina Turcijai, ka vienādi pamatstandarti būtu jāpiemēro gan ES kandidātvalstīm, gan ES dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu, tostarp tiesībām uz taisnīgu tiesu, un mudina Turcijas iestādes atgriezties pie nevainīguma prezumpcijas principa ievērošanas;
4. uzsver, ka atkāpes no dažām starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā ir pieļaujamas tikai ārkārtas gadījumos, kas apdraud nācijas pastāvēšanu, un ka saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19. panta 3. punktu vārda brīvības ierobežojumiem ir jābūt samērīgiem un tie var tikt noteikti vienīgi būtiskas nepieciešamības gadījumos;
5. nosoda gandrīz visu neatkarīgo radio staciju, televīzijas kanālu un laikrakstu straujo slēgšanu un pauž satraukumu par sistemātiskumu, ar kādu iestādes iznīcina plašsaziņas līdzekļu plurālismu Turcijā; prasa atjaunot to plašsaziņas līdzekļu darbību, kuri tika slēgti, pamatojoties uz nepatiesām apsūdzībām;
6. pauž dziļas bažas par patvaļīgiem lēmumiem, kurus pieņēmušas tiesu un izpildvaras iestādes, pret žurnālistiem un daudziem citiem profesionāļiem, novedot pie masveida izraidīšanas no publiskajām iestādēm un apcietināšanas gadījumiem, kā arī pauž dziļas bažas par cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp iespējamiem spīdzināšanas un sliktas izturēšanās gadījumiem, problēmām saistībā ar piekļuvi advokātiem un tiesiskās aizsardzības neesamību;
7. prasa veikt izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par iesaistīšanos apvērsuma mēģinājumā, lietu izskatot pienācīgi, neitrāli un balstoties uz pārliecinošiem pierādījumiem, nevis tikai saikni ar Hizmet/Gülen kustību;
8. uzsver, ka bez neatkarīgas un objektīvas tiesu iestāžu darbības tiesiskums šajā valstī ir apdraudēts; prasa steidzami īstenot Venēcijas komisijas 2016. gada marta ieteikumus un veikt pretterorisma tiesību aktu reformu;
9. aicina parlamentu un visas valsts demokrātisko iestāžu struktūras pildīt savu konstitucionālo lomu;
10. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un dalībvalstis turpināt cieši uzraudzīt ārkārtas stāvokļa praktisko ietekmi un nosūtīt cik vien iespējams daudz novērotāju uz tiesas prāvām pret žurnālistiem un citām prāvām aizdomu gadījumos par to, ka tiek pārkāptas tiesības uz vārda brīvību saskaņā ar Kriminālkodeksa 324. un 220. pantu;
11. aicina Eiropas Padomi sākt izmeklēšanu par ārkārtas stāvokli Turcijā, lai noskaidrotu, ciktāl situācijas raksturs prasa piemērot tiesību ierobežojumus;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un Turcijas valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0133.