REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Sīrijā
21.11.2016 - (2016/(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Angel Dzhambazki, Branislav Škripek, Ryszard Antoni Legutko, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Karol Karski, Anna Elżbieta Fotyga, Ruža Tomašić, Raffaele Fitto, Jana Žitňanská, Valdemar Tomaševski, Zdzisław Krasnodębski ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1249/2016
B8-1249/2016
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Sīrijā
(2016/(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Sīrijā, jo īpaši 2016. gada 6. oktobra rezolūciju[1],
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1989. gada Konvenciju par bērna tiesībām un tās 2000. gada fakultatīvo protokolu par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos;
– ņemot vērā ANO 1981. gada Deklarāciju par jebkādas uz reliģiju vai ticību balstītas neiecietības un diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ANO 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,
– ņemot vērā Londonā 2016. gada februārī notikušās konferences par Sīriju secinājumus,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši Rezolūciju Nr. 2254 (2015),
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni un humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Hrista Stiljanida 2016. gada 2. oktobra kopīgo paziņojumu par stāvokli Alepo,
– ņemot vērā ārlietu ministru sanāksmi 2016. gada 16. oktobrī Londonā,
– ņemot vērā Padomes lēmumus par ES ierobežojošiem pasākumiem pret personām, kuras ir atbildīgas par vardarbīgajām represijām Sīrijā, tostarp tām, kas notika 2016. gada 14. novembrī,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā sešus gadus ilgajā galējas vardarbības un nežēlības konfliktā Sīrijā ir nogalināti vairāk nekā 400 000 cilvēku un vairāk nekā 13 miljoniem cilvēku ir vajadzīga humānā palīdzība;
B. tā kā karš Sīrijā pakāpeniski ir iesaistījis galvenās reģionālās un globālās lielvaras, radījis dziļas nesaskaņas un plašākā mērā apdraudējis reģionālo un starptautisko drošību;
C. tā kā asiņaino konfliktu rezultātā Sīrijas izglītības, veselības un sociālās aizsardzības sistēmas ir uz sabrukuma robežas;
D. tā kā kopš konflikta sākuma Sīrijā paredzamais mūža ilgums ir samazinājies par aptuveni 15 gadiem, gandrīz puse no visiem bērniem vairs neapmeklē skolu, puse no visām slimnīcām ir daļēji vai pilnīgi sagrautas, kopējais ekonomiskais zaudējums ir līdzvērtīgs 468 % no valsts IKP 2010. gadā un četri no pieciem sīriešiem tagad dzīvo nabadzībā, no tiem 30 % — galējā nabadzībā;
E. tā kā ANO 2015. gada marta ziņojumā aplēsts, ka kopējais ekonomiskais zaudējums kopš konflikta sākuma ir USD 202 miljardi;
F. tā kā Krievija ir viena no Sīrijas prezidenta Bashar al-Assad svarīgākajām starptautiskajām atbalstītājām un režīma izdzīvošanai ir izšķirīga nozīme, lai tiktu saglabātas Krievijas intereses šajā valstī; tā kā Krievija ar veto balsojumu ANO Drošības padomē ir bloķējusi rezolūcijas, kas kritizē prezidentu Bashar al-Assad, un turpina sniegt militāru atbalstu Sīrijas režīmam, neraugoties uz starptautisko kritiku;
G. tā kā tiek uzskatīts, ka arī Irāna nodrošina būtisku militāro un finansiālo palīdzību, lai atbalstītu Bashar al-Assad režīmu un aizsargātu savas reģionālās intereses;
H. tā kā starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību akti aizliedz vērsties pret atsevišķiem cilvēkiem vai grupām, pamatojoties uz reliģisko vai etnisko identitāti, un uzbrukt civiliedzīvotājiem, kuri nepiedalās vardarbībā, un personām, kuras sniedz humāno palīdzību cilvēkiem, kas kļuvuši par konflikta ķīlniekiem; tā kā šāda rīcība var būt pieskaitāma pie kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
I. tā kā 2016. gada 19. septembrī vismaz 18 no 31 kravas automašīnas, kas piegādāja humāno palīdzību 78 000 cilvēku kaujinieku kontrolētajos Alepo apgabalos, cieta gaisa uzbrukumā un tika nogalināti vismaz 12 cilvēki; tā kā šādi uzbrukumi apdraud drošu humānās palīdzības piegādi citviet Sīrijā;
J. tā kā Romas Starptautiskās Krimināltiesas statūtos, ko parakstījušas un ratificējušas visas ES dalībvalstis, ir atzīts, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, īpaši genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, nedrīkst palikt nesodīti;
K. tā kā dramatiski ir palielinājusies spīdzināšanas izmantošana, masveida apcietināšana un apdzīvotu teritoriju iznīcināšana lielā mērogā un liels skaits Sīrijas iedzīvotāju ir pārvietoti, un daudzi citi spiesti doties prom, nesaņemot tik nepieciešamo humāno palīdzību;
L. tā kā 2016. gada 14. novembrī Padome vienojās, ka 17 ministri un Sīrijas Centrālās bankas vadītājs ir iekļaujami to personu sarakstā, kurām piemēro pret Sīrijas režīmu vērstos ES ierobežojos pasākumus,
1. nosoda nevainīgu civiliedzīvotāju pakļaušanu ciešanām, ko rada apšaude, bombardēšana un citas militāras darbības, kā arī humānās palīdzības liegšana, un uzskata, ka degbumbu un citas munīcijas izmantošana pret civiliedzīvotājiem un infrastruktūras objektiem ir pielīdzināma kara noziegumiem;
2. prasa nekavējoties pārtraukt bombardēšanu un ļaunprātīgus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, palīdzības sniedzējiem un veselības aprūpes objektiem, un ļaut no Alepo un citām aplenktajām teritorijām evakuēt tos, kam nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, un veicināt steidzamas un jēgpilnas sarunas, kuru mērķis ir panākt mieru Sīrijā;
3. atzinīgi vērtē humānās palīdzības darbinieku centienus nodrošināt tik nepieciešamo atbalstu, pārtiku, ūdeni un medikamentus tiem, kuri kļuvuši par konflikta ķīlniekiem, un mudina visas konfliktā iesaistītās puses nodrošināt drošu un netraucētu humānās palīdzības aģentūru piekļuvi kara skartajiem civiliedzīvotājiem;
4. kategoriski nosoda gaisa uzbrukumu humānās palīdzības kravas automašīnu konvojam 2016. gada 19. septembrī pie Alepo un sēro par visiem nogalinātajiem; turklāt prasa rūpīgi izmeklēt gaisa uzbrukumu un uzskata, ka šādi uzbrukumi apdraud centienus panākt miermīlīgu konflikta atrisinājumu;
5. uzsver, ka steidzami ir nepieciešami mērķorientēti starptautiskie un reģionālie centieni noregulēt Sīrijas krīzi; turpina mudināt visus ANO Drošības padomes locekļus ievērot savas saistības attiecībā uz krīzi; mudina visas valstis aktīvi veicināt krīzes noregulējumu, lai tādējādi atbalstītu šos centienus; turklāt nosoda Krievijas veto balsojumu, kas bloķēja vairākas ANO Drošības padomes rezolūcijas par konfliktu Sīrijā;
6. pauž dziļas bažas par ziņojumiem, ka, neraugoties uz Sīrijas deklarēto ķīmisko ieroču krājumu iznīcināšanu, Idlibā un Alepo uzbrukumos no jauna ir izmantota hlora gāze;
7. atbalsta to personu saukšanu pie atbildības Starptautiskajā Krimināltiesā, kas apvainoti ļaunprātīgos uzbrukumos civiliedzīvotājiem, apzinātā humānās palīdzības nesniegšanā badacietējiem, ķīmisko ieroču izmantošanā pret nevainīgiem cilvēkiem un spīdzināšanas un seksuālas vardarbības organizēšanā, un apņemas turpināt darbu, lai panāktu pārskatatbildību Sīrijā;
8. stingri mudina ES un tās dalībvalstis paplašināt sankcijas pret režīmu, apzinot vairāk fizisko un juridisko personu, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem Sīrijā;
9. prasa Krievijai izmantot savu ietekmi uz Bashar al-Assadrežīmu, lai pārtrauktu visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem Sīrijā;
10. mudina pēc iespējas drīzāk atsākt politiskas sarunas Apvienoto Nāciju Organizācijas paspārnē Ženēvā, lai izbeigtu konfliktu un mazinātu Sīrijas tautas ciešanas; šajā sakarībā pauž dziļu nožēlu, ka pārtrūkušas konflikta atrisināšanas sarunas starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju, un mudina abas puses atsākt sarunas pēc iespējas drīzāk;
11. uzteic Sīrijas kaimiņvalstu dāsnumu, sniedzot patvērumu tiem, kas bēg no konflikta; turklāt atzinīgi vērtē atbalstu no ES, tās dalībvalstīm un trešām valstīm, kas mobilizē līdzekļus, lai sniegtu neatliekamu humāno palīdzību;
12. atzīst, ka karš ir uzlicis lielu slogu kopienām un Sīrijas kaimiņvalstu finansēm, un vēl vairāk mudina starptautisko sabiedrību pildīt saistības, ko tās uzņēmās 2016. gada februāra Sīrijas atbalsta konferencē Londonā, un sniegt atbalstu kara skartajiem;
13. atzinīgi vērtē darbu, ko veic ANO īpašais sūtnis Sīrijā Staffan de Mistura, un visi tie, kas apņēmušies panākt ilgstošu un miermīlīgu risinājumu pašreizējai krīzei;
14. stingri mudina Padomi un plašākā mērogā — starptautisko sabiedrību turpināt pēc iespējas smagākas sankcijas pret visiem tiem, kas atbildīgi par vardarbīgajām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem, kā arī turpināt sankcijas pret tiem, kas gūst labumu no režīma vai atbalsta to, un/vai ir saistīti ar šādām personām; turklāt atzīmē, ka ar Padomes 2016. gada 14. novembra lēmumu pavisam ir apzinātas 234 personas, uz kurām attiecas ceļošanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana par šo personu vardarbīgām represijām pret Sīrijas civiliedzīvotājiem;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam, kā arī Sīrijas kaimiņvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0382.