REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Sīrijā
21.11.2016 - (2016/2933(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Cristian Dan Preda, Elmar Brok, Lorenzo Cesa, Traian Ungureanu, Tunne Kelam, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Antonio Tajani, Fernando Ruas, Ivo Belet, Daniel Caspary, Anna Maria Corazza Bildt, László Tőkés, Eduard Kukan PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1249/2016
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,
– ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces/ Augstās pārstāves (PV/AP) un humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra 2016. gada 28. jūlija, 2016. gada 20. septembra, 2016. gada 24. septembra, 2016. gada 2. oktobra, 2016. gada 25. oktobra un 2016. gada 31. oktobra paziņojumu par Sīriju,
– ņemot vērā Amerikas Savienoto Valstu, Apvienotās Karalistes, Francijas, Itālijas un Vācijas ārlietu ministru un PV/AP 2016. gada 24. septembra kopīgo paziņojumu par Sīriju,
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 20. un 21. oktobra secinājumus par Sīriju,
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 14. novembra secinājumus par Irānu,
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 27. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2016/1893, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā[1],
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 27. oktobra Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2016/1897, ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju[2],
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 14. novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2016/1984, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā[3],
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 14. novembra Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2016/1985, ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju[4],
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada 27. septembra un 2016. gada 20. oktobra rezolūcijas par Sīrijas Arābu Republiku,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2268, Nr. 2258 un Nr. 2254,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2016. gada aprīlī ANO īpašais sūtnis Sīrijā (UNSE) Staffan de Mistura norādīja, ka Sīrijas pilsoņu karā bojā ir gājuši 400 000 cilvēki; tā kā saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos teikto 13,5 miljoniem cilvēku ir nepieciešama humānā palīdzība, 8,7 miljoni cilvēku varētu būt pārvietoti Sīrijā 2016. gadā un 4,8 miljoni cilvēku ir aizbēguši no valsts;
B. tā kā Sīrijā ir pastiprinājusies karadarbība un īpaši Alepo pilsēta ir smagi bombardēta, tostarp ir notikuši uzbrukumi medicīnas iestādēm; tā kā Sīrijas un Krievijas gaisa spēki izmanto smagos ieročus, tostarp bumbas bunkuru spridzināšanai dzīvojamos rajonos; tā kā Alepo austrumos simtiem tūkstoši cilvēku ir iesprostoti un simtiem bērnu ir nogalināti;
C. tā kā 2016. gada 10. novembrī UNSE īpašais padomnieks Jan Egeland mudināja veikt pasākumus, lai novērstu masveida bada draudus Alepo austrumos pirms ziemas iestāšanās, kas, viņaprāt, varētu būt reāls iemesls ceturtdaļmiljona iesprostoto cilvēku bojāejai; tā kā pēc J. Egeland teiktā ievērojama apjoma humānās palīdzības piegādes Alepo pēdējo reizi tika saņemtas jūlija sākumā;
D. tā kā situācija ir dramatiski un strauji pasliktinājusies, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības centieniem panākt karadarbības izbeigšanu;
E. tā kā tīši uzbrukumi civiliedzīvotājiem, tostarp humānās palīdzības un veselības aprūpes darbiniekiem, un civilajai un medicīniskajai infrastruktūrai ir skaidri starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi un var būt kara noziegumi;
F. tā kā spīdzināšana un slikta izturēšanās tiek masveidā izmantota Sīrijas valdības pārziņā esošajās apcietinājuma vietās; tā kā aizturēšanas iestādēs notiek pārkāpumi, kas ir saistīti ar cilvēktiesību situācijas dramatisku pasliktināšanos Sīrijā, kur iestādes turpina patvaļīgi arestēt un aizturēt ikvienu, kas nostājas pret valdību, tostarp civiliedzīvotājus;
G. tā kā Da'esh/ISIL joprojām kontrolē plašas Sīrijas un Irākas daļas; tā kā Da'esh/ISIL īsteno genocīdu pret reliģiskām un etniskām minoritātēm; tā kā Brīvās Sīrijas armija, kuru atbalsta Turcijas gaisa spēki, šī gada 16. oktobrī ieņēma Sīrijas pilsētu Dabiq;
H. tā kā Al-Nusra fronti, kas ir Al-Qaeda sabiedrotais Sīrijā, ir teroristu organizācija, kas noraida sarunās panāktu politisko pāreju un iekļaujošu demokrātisko nākotni Sīrijā;
I. tā kā ES ir viens no galvenajiem humānās palīdzības piegādātājiem cilvēkiem, kas bēg no vēl nepieredzētas vardarbības un iznīcināšanas Sīrijā;
J. tā kā starptautiskās vienotības trūkuma dēļ ir ievērojami grūtāk sarunu ceļā panākt risinājumu Sīrijas karam; tā kā 2016. gada 8. oktobrī ANO Drošības padome nespēja pieņemt rezolūciju par to, lai pārtrauktu asinsizliešanu Alepo austrumos;
K. tā kā 2016. gada 3. oktobrī ASV paziņoja, ka pārtrauc savu dalību ar Krieviju izveidotajos divpusējos kanālos, kuru mērķis ir saglabāt karadarbības pārtraukšanu; tā kā šī gada 15. oktobrī Lozannā notika ASV, Ēģiptes, Irānas, Irākas, Jordānijas, Kataras, Krievijas, Saūda Arābijas un Turcijas ārlietu ministru sanāksme,
1. pauž dziļu sašutumu par vardarbību Sīrijā; stingri nosoda visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, visu aplenkumu turpināšanu Sīrijā un nespēju nodrošināt humānās palīdzības piekļuvi tiem Sīrijas iedzīvotājiem, kuriem tā ir nepieciešama;
2. pauž dziļas bažas par cilvēku ciešanām aplenktajās Alepo daļās un visā Sīrijā, kas skar daudzas sievietes un bērnus, kuriem nav piekļuves svarīgākajām humānās palīdzības precēm un kuriem ir izmisīgi nepieciešamas pārtikas, tīra ūdens un zāļu piegādes;
3. pauž dziļu nožēlu un viennozīmīgu nosodījumu par nesenajiem uzbrukumiem humānās palīdzības konvojam un Alepo tuvumā izvietotajai Sarkanā pusmēness noliktavai, kas ir smagi un satraucoši starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi un iespējams kara noziegums; piemin humānās palīdzības darbiniekus, kas gāja bojā, cenšoties palīdzēt Alepo un visas Sīrijas iedzīvotājiem, un izsaka visdziļāko līdzjūtību bojāgājušo ģimenēm un draugiem;
4. atkārto prasību, ka personām, kas ir vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, ir jāsaņem sods un viņas ir jāsauc pie atbildības; uzsver, ka pie atbildības ir jāsauc arī tie, kas izdarījuši noziegumus pret reliģiskajām, etniskajām un citām grupām un minoritātēm; uzskata, ka saistībā ar situāciju Sīrijā būtu jāvēršas Starptautiskajā Krimināltiesā; aicina ANO Drošības padomi rīkoties šajā jautājumā;
5. atzinīgi vērtē Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus par Sīriju un Eiropadomes 2016. gada 20. un 21. oktobra secinājumus par Sīriju; atbalsta ES prasību pārtraukt militāros uzlidojumus Alepo pilsētai, nekavējoties pārtraukt karadarbību, procesu uzraugot ar spēcīgu un pārredzamu mehānismu, izbeigt aplenkumus un nodrošināt, lai visas puses piešķirtu pilnīgu, netraucētu un ilgtspējīgu piekļuvi humānajai palīdzībai visā valstī;
6. uzsver, ka galvenā atbildība par Sīrijas iedzīvotāju aizsardzību ir Sīrijas režīmam; stingri nosoda režīma un tā sabiedroto pārmērīgos un nesamērīgos, tīšos un nekontrolētos uzbrukumus civiliedzīvotājiem, jo īpaši bērniem, humanitārajam un veselības aprūpes personālam un civilajai un humanitārajai infrastruktūrai;
7. prasa nekavējoties atbrīvot patvaļīgi aizturētās personas un izbeigt spīdzināšanas un citas nežēlīgas izturēšanās izmantošanu, kā arī piespiedu pazušanas piemērošanu saskaņā ar ANO Drošības padomes 2014. gada 22. februāra Rezolūciju Nr. 2139; prasa nekavējoties nodrošināt starptautisko aizturēšanas novērotāju netraucētu piekļuvi ieslodzītajiem Sīrijā;
8. uzsver, ka ES ir aicinājusi Krieviju, tostarp Starptautiskās Sīrijā atbalsta grupas (ISSG) līdzpriekšsēdētāju ar politikas pasākumiem un rīcību īstenot visus centienus, lai apturētu Sīrijas režīma veikto nekontrolēto bombardēšanu, atkārtoti nodrošinātu karadarbības izbeigšanu, nodrošinātu tūlītēju un paplašinātu humānās palīdzības pieejamību un radītu apstākļus ticamai un iekļaujošai politiskajai pārejai;
9. stingri nosoda to, ka bruņotās opozīcijas grupas ir nekontrolēti izšāvušas lielu skaitu raķešu, tās mērķējot uz civili apdzīvoto Alepo piepilsētas rietumu daļu; uzsver, ka ir ziņots par daudziem civiliedzīvotājiem, tostarp bērniem, kas tika ievainoti un nogalināti;
10. stingri nosoda cilvēktiesību pārkāpumus, kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, ko veikusi Da'esh/ISIL; atzinīgi vērtē piecu valstu grupas (ASV, Francija, Vācija, Itālija un Apvienotā Karaliste) un PV/AP apņemšanos sakaut Da'esh/ISIL Sīrijā un Irākā; atbalsta globālās koalīcijas centienus cīņā pret Da'esh/ISIL Sīrijā un Irākā; uzsver, ka ir svarīgi sniegt aizsardzību un atbalstu tiem, kas kļuvuši par Da'esh/ISIL mērķi;
11. stingri nosoda Al-Nusra fronti veiktās ļaunprātības; atbalsta piecu valstu grupas un PV/AP aicinājumu visām bruņotajām grupām, kas cīnās Sīrijā, pārtraukt jebkādu sadarbību ar Al-Nusra fronti;
12. prasa rīkoties, lai nepieļautu, ka materiālais un finansiālais atbalsts nonāk pie privātpersonām, grupām, uzņēmumiem un organizācijām, kas saistītas ar teroristu grupām, kuras par tādām noteikusi ANO;
13. prasa, lai visi ievērotu Sīrijā dzīvojošo reliģisko minoritāšu, tostarp kristiešu, tiesības turpināt savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē dzīvot cieņpilni, līdztiesīgi un drošībā un pilnībā praktizēt savu reliģiju un ticību bez jebkādas piespiešanas, vardarbības vai diskriminācijas; atbalsta starpreliģiju dialogu nolūkā veicināt savstarpējo sapratni un novērst fundamentālismu;
14. atzinīgi vērtē Alepo paredzēto ES ārkārtas humanitāro iniciatīvu, kas papildus līdzekļu piešķiršanai steidzamām humanitārām vajadzībām paredz nodrošināt arī ievainoto un slimo iedzīvotāju medicīnisko evakuāciju no Alepo austrumu daļas, galvenokārt palīdzot sievietēm, bērniem un vecākiem cilvēkiem; norāda, ka Eiropadome ir aicinājusi PV/AP kopā ar Komisiju turpināt ārkārtas humanitāro iniciatīvu un medicīniskās evakuācijas pasākumus sadarbībā ar ANO;
15. atzinīgi vērtē partnerības prioritātes un ar Jordāniju noslēgto paktu par 2016.–2018. gada periodu un ar Libānu noslēgto paktu par 2016.–2020. gada periodu; norāda, ka šādi pakti veido satvaru, saskaņā ar kuru savstarpējās apņemšanās, ko puses pauda Londonas konferencē 2016. gada 4. februārī kā “Atbalstu Sīrijai un reģionam”, tiek īstenotas rīcībā;
16. mudina visus Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas dalībniekus atsākt sarunas, lai atvieglotu stabila pamiera noslēgšanu un pastiprinātu darbu pie ilgstoša politiskā noregulējuma panākšanas Sīrijā; uzsver, ka reģionālajiem dalībniekiem, jo īpaši kaimiņvalstīm, ir īpaša atbildība; pilnībā atbalsta UNSE Staffan de Mistura centienus šajā ziņā;
17. atkārtoti aicina AP/PV atjaunot centienus, lai panāktu vienotu ES Sīrijas stratēģiju, kuras mērķim vajadzētu būt sekmēt politiskā noregulējuma panākšanu Sīrijā un kura paredzētu uzraudzības un izpildes nodrošināšanas rīkus, lai stiprinātu Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupā panākto vienošanos un saistību ievērošanu; uzsver, ka Eiropadome ir aicinājusi PV/AP vērsties pie reģiona svarīgākajiem dalībniekiem saistībā ar politisko pāreju un gatavošanos pēckonflikta izlīgumam un rekonstrukcijai; norāda, ka pēc Eiropadomes sanāksmes PV/AP apmeklēja Irānu un Saūda Arābiju, lai reģiona galvenos dalībniekus iesaistītu Sīrijas nākotnes veidošanā; uzsver, ka Padome ir aicinājusi PV/AP turpināt šo darbu ar galvenajiem reģiona dalībniekiem, atbalstot UNSE Staffan de Mistura centienus;
18. uzskata, ka ES un tās dalībvalstīm var būt svarīga nozīme Sīrijas konflikta politiskā risinājuma panākšanā; atzinīgi vērtē to, ka ES un tās dalībvalstis centīsies izpētīt saskaņotas rīcības iespējas, cita starpā, ar ANO Ģenerālās asamblejas starpniecību;
19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ģenerālsekretāra īpašajam sūtnim Sīrijā, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.