Rezolūcijas priekšlikums - B8-1252/2016Rezolūcijas priekšlikums
B8-1252/2016

    REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Sīrijā

    21.11.2016 - (2016/2933(RSP))

    iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
    saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,

    Marietje Schaake, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Marielle de Sarnez, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, José Inácio Faria, María Teresa Giménez Barbat, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Louis Michel, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Frédérique Ries, Jasenko Selimovic, Hannu Takkula, Pavel Telička, Ramon Tremosa i Balcells, Hilde Vautmans, Cecilia Wikström ALDE grupas vārdā

    Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1249/2016

    Procedūra : 2016/2933(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    B8-1252/2016
    Iesniegtie teksti :
    B8-1252/2016
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    B8-1252/2016

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Sīrijā

    (2016/2933(RSP))

    Eiropas Parlaments,

    –  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par stāvokli Sīrijā[1], 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par situāciju Vidusjūras reģionā un nepieciešamību pēc holistiskas ES pieejas migrācijai[2], 2016. gada 4. februāra rezolūciju par tā dēvētās ISIS/Daesh veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu[3] un 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2016. gada sesijās[4],

    –  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Frederikas Mogerīni 2016. gada 12. augusta paziņojumu par nesenajiem teroraktiem Sīrijā un 2016. gada 16. septembra paziņojumu par stāvokli Alepo,

    –  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni un humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Hrista Stiljanida kopīgos paziņojumus, proti, 2016. gada 16. septembra paziņojumu par Sīriju, 2016. gada 20. septembra paziņojumu par aviācijas uzlidojumiem ANO/ Sīrijas Sarkanā Pusmēness humānās palīdzības autokolonnai, 2016. gada 24. septembra paziņojumu par stāvokli Alepo, 2016. gada 2. oktobra paziņojumu par Alepo paredzēto ārkārtas humanitāro iniciatīvu, un 2016. gada 25. oktobra paziņojumu par steidzamo vajadzību piegādāt Alepo humāno palīdzību,

    –  ņemot vērā Padomes 2016. gada 17. oktobra secinājumus un Eiropadomes 2016. gada 18. un 19. februāra un 2016. gada 20. un 21. oktobra secinājumus,

    –  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2118, Nr. 2139, Nr. 2165, Nr. 2209, Nr. 2235, Nr. 2268, Nr. 2254 un Nr. 2258,

    –  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna 2016. gada 21. septembra piezīmes Drošības padomei par stāvokli Sīrijā un 2016. gada 24. septembra piezīmes par stāvokli Alepo, un viņa runaspersonas 2016. gada 30. septembra paziņojumu par izmeklēšanas padomi Sīrijas jautājumā,

    –  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotās neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas Arābu Republikas jautājumā ziņojumus,

    –  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

    A.  tā kā, neraugoties uz vienpusējiem humanitārajiem karadarbības pārtraukumiem Alepo, kurus sadarbībā ar Asada režīmu pasludināja Krievijas prezidenta Putina valdība, un pašreizējām diplomātiskajām sarunām Ženēvā, Sīrijas iedzīvotāju ciešanas joprojām nebeidzas; tā kā vairāk nekā četri miljoni cilvēku dzīvo aplenktās pilsētās un grūti sasniedzamos apvidos, kur iznīcināta ļoti svarīga ūdensapgādes un elektrības infrastruktūra; tā kā Alepo un visur Sīrijā ir radusies pastāvīga veselības aizsardzības krīze; tā kā pēc UNICEF rīcībā esošajiem datiem vairāk nekā divām trešdaļām Sīrijas valstspiederīgo, kuri uzturas reģionā, nav regulāri pieejams ūdens, un gandrīz 6 miljoniem bērnu ir steidzami vajadzīga palīdzība dzīvības glābšanai;

    B.  tā kā ANO neizdevās no Alepo evakuēt dzīvībai bīstamus ievainojumus guvušus civiliedzīvotājus, ko tā bija plānojusi izdarīt Putina un Asada pasludināto vienpusējo humanitāro karadarbības pārtraukumu laikā, un tā kā aplenktajām Alepo austrumdaļas apkaimēm nav bijis iespējams piegādāt humāno palīdzību kopš 2016. gada jūlija; tā kā nevar uzskatīt, ka ar šiem pārtraukumiem varētu aizstāt neierobežotu un taisnīgu humānās palīdzības piekļuvi un civiliedzīvotāju aizsardzības nodrošināšanu ilgtermiņā; tā kā visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir bez ierobežojumiem jāatļauj glābties civiliedzīvotājiem, kuri to vēlas;

    C.  tā kā ir nepieciešams atgādināt konfliktā iesaistītajām valstīm un pusēm to pienākumus, kas izriet no ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2254, jo īpaši pienākums izbeigt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, un pienākums nodrošināt humānās palīdzības piekļuvi visā valsts teritorijā; tā kā, lai nodrošinātu to, ka visas puses pilnībā ievēro šo rezolūciju, Eiropas Savienībai ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie instrumenti, tostarp sankcijas;

    D.  tā kā kopš Sīrijas konflikta sākuma 2011. gadā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 400 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir civiliedzīvotāji; tā kā visas konfliktā iesaistītās puses ir masveidā un vairākkārt izdarījušas cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, tostarp prettiesisku nogalināšanu, spīdzināšanu un sliktu izturēšanos, plašus un patvaļīgus arestus, gan mērķtiecīgus, gan neselektīvus uzbrukumi civiliedzīvotājiem, kolektīvu sodīšanu un uzbrukumus medicīnas personālam, kā arī pārtikas un ūdensapgādes liegšanu; tā kā Asada un Putina režīmi izmanto badā mērdēšanu kā karadarbības taktiku, tostarp liedzot piekļuvi iedzīvotājiem, kuriem vajadzīga palīdzība, un neļaujot piegādāt ārkārtējām situācijām paredzētas preces;

    E.  tā kā neatkarīgā starptautiskā izmeklēšanas komisija Sīrijas Arābu Republikas jautājumā, kura darbojas ar ANO mandātu, un cilvēktiesību aizstāvju grupas ir ievākušas pierādījumus tam, ka Sīrijas valdība necilvēcīgos apstākļos apcietinājumā tur vismaz 200 000 cilvēku; tā kā Sīrijas valdības ieslodzījuma vietās pēdējos gados no spīdzināšanas un slimībām ir miruši tūkstošiem tur apcietinājumā turēto Sīrijas iedzīvotāju; tā kā ir plaši izplatīta piespiedu pazušanas prakse un šausminoša vardarbība pret ieslodzītajiem; tā kā Sīrijas iestādes ir mēģinājušas paturēt slepenībā informāciju par savām ieslodzījuma vietām, liedzot tām piekļūt starptautiski atzītiem aizturēšanas apstākļu uzraudzītājiem; tā kā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) kopš 2011. gada ir saņēmusi atļauju apmeklēt tikai dažus cietumus;

    F.  tā kā Sīrijas režīms nolūkā mainīt Sīrijas pilsētu demogrāfisko sastāvu izmanto ilgstošus aplenkumus, blokādes, piespiedu evakuācijas un prezidenta Putina un Asada režīma noteiktos humanitāros karadarbības pārtraukumus; tā kā šādi aplenkumi un evakuācijas paši par sevi ir starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi; tā kā Sīrijas režīms ir piespiedis iepriekš opozīcijas spēku kontrolē esošo Damaskas un Homsas priekšpilsētu iedzīvotājus pārcelties uz Idlibas provinci; tā kā Sīrijas režīms izmanto palīdzības, pārtikas un pirmās nepieciešamības preču sūtījumu blokādes, kā arī civilo objektu, tostarp slimnīcu, bombardēšanu, lai piespiedu kārtā pārvietotu Alepo austrumdaļas iedzīvotājus; tā kā šāda iedzīvotāju piespiedu pārvietošana valstī izraisīs tikai vēl lielāku šķelšanos;

    G.  tā kā Sīrijas civiliedzīvotāji bēg no savām dzīvesvietām tādu iemeslu dēļ kā vardarbība un noziegumi pret civiliedzīvotājiem, pārtikas, ūdens, medicīniskās aprūpes un pirmās nepieciešamības preču nepieejamība, šausminoša izturēšanās pret cietumos un aizturēšanas centros ieslodzītajiem cilvēkiem un ekstrēmisma un džihādisma pieaugums; tā kā savas mājas ir pametuši 50 % Sīrijas iedzīvotāju; tā kā Sīrijā pašlaik ir vairāk nekā 6,5 miljoni iekšzemē pārvietotu personu; tā kā no Sīrijas uz Turciju, Libānu, Jordāniju, Ēģipti un Irāku bēgļu gaitās ir devušies 4,5 miljoni cilvēku; tā kā aptuveni 1 miljons bēgļu no Sīrijas ir devušies uz Eiropas Savienību;

    H.  tā kā ANO kopīgā izmeklēšanas mehānisma (KIM) izveidota neatkarīga un neitrāla ekspertu grupa 2016. gada 28. oktobrī publiskoja savu trešo ziņojumu, kurā konstatēts, ka Sīrijas valdības spēki ir trešo reizi karadarbībā izmantojuši toksiskas ķīmiskas vielas, šoreiz no helikoptera nometot ar toksiskām ķīmiskām vielām pildītas tvertņveida bumbas, norādot, ka ir pierādījumi par toksisku ķīmisku vielu izmantošanu divos iepriekšējos gadījumos;

    I.  tā kā Sīrijas valdība 2013. gada 14. oktobrī pievienojās Ķīmisko ieroču konvencijai; tā kā Sīrijas režīms apgalvo, ka 2013. gada septembrī ir iesniedzis savu ķīmisko ieroču krājumu pilnīgu sarakstu; tā kā šie ķīmiskie ieroči pēc tam Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) vadītā misijā tika iznīcināti; tā kā 2015. gada aprīlī un 2016. gada augustā no slimnīcām ir saņemta informācija, ka Asada režīms karadarbībā, tostarp Alepo, ir izmantojis gāzveida hloru; tā kā OPCW laboratorijās un militārajos objektos ir atkārtoti konstatējusi tādu ķīmisko ieroču un attiecīgo vielu paliekas, kurus Asada režīms nebija darījis zināmus OPCW; tā kā OPCW rīcībā ir pierādījumi par to, ka tā dēvētā organizācija “Islāma valsts” uzbrukumā Māri pilsētai 2015. gada augustā ir izmantojusi sinepju gāzi;

    J.  tā kā tā dēvētā organizācija “Islāma valsts” joprojām kontrolē lielu daļu Sīrijas teritorijas, tostarp savu pašpasludināto galvaspilsētu Raku; tā kā tā dēvētās “Islāma valsts” kaujinieki pastrādā smagus kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, tostarp genocīdu pret etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, ārkārtīgi cietsirdīgu spīdzināšanu, kultūras mantojuma iznīcināšanu, paverdzināšanu, smagu seksuālo vardarbību pret sievietēm un meitenēm, piespiedu laulības, bērnu kareivju vervēšanu un cilvēku tirdzniecību; tā kā tā dēvētās “Islāma valsts” starptautiskie darbības mērogi apdraud visu reģionu un starptautisko drošību;

    K.  tā kā visi šie noziegumi līdz šim ir palikuši nesodīti; tā kā ir jāsauc pie atbildības visi, kas pārkāpj starptautiskos tiesību aktus; tā kā atbildība par izdarīto, taisnīgums, tiesiskums un cīņa pret nesodāmību ir būtiski elementi, kas nostiprina mieru un konfliktu risināšanas, samierināšanās un atjaunošanas centienus;

    L.  tā kā 2016. gada 16. novembrī Krievija nolēma atsaukt savu parakstu Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos;

    M.  tā kā Sīrijas Demokrātisko spēki ar ASV vadītās koalīcijas atbalstu gatavo jaunas militārās operācijas ar mērķi atbrīvot Sīrijas ziemeļdaļu, jo īpaši Raku, no tā dēvētās “Islāma valsts”; tā kā šo operāciju ilgtermiņa panākumi ir atkarīgi no visu pret tā dēvēto “Islāma valsti” karojošo partneru darbības koordinācijas uzlabošanas, minētajā reģionā dzīvojošo civiliedzīvotāju cilvēka pamattiesību ievērošanas un no vietējās pārvaldes struktūru atjaunošanas un pēckonflikta samierināšanas centieniem;

    N.  tā kā citiem reģionāla mēroga dalībniekiem joprojām ir destabilizējoša ietekme uz konfliktu Sīrijā, jo tie sniedz politisko un apgādes atbalstu bruņotiem grupējumiem, kaujiniekiem un to grupējumiem un teroristu organizācijām un apbruņo tos; tā kā Asada režīma brutālos uzbrukumus Sīrijas iedzīvotājiem turpināt ļauj gan tiešs, gan pastarpināts Irānas atbalsts; tā kā Irānas atbalstīti kaujinieki un teroristu grupējumi, tostarp organizācija “Hezbollah”, turpina cīnīties pret starptautiskās koalīcijas atbalstītām opozīcijas grupējumiem;

    O.  tā kā ES ir galvenais humānās palīdzības piegādātājs Sīrijai; tā kā kopējas nostājas trūkums neļauj ES izlēmīgāk uzņemties vadošo lomu virzībā uz Sīrijas kara atrisināšanu sarunu ceļā; tā kā ES šajā ziņā būtu jāuzņemas aktīvāka loma un jāpalielina sava ietekme, un jāierosina jaunas pieejas, ar kurām veicināt pašreizējās miera sarunas; tā kā PV/AP un Komisija ir apņēmušās 2017. gada pirmajā ceturksnī īstenot ES stratēģiju Sīrijai; tā kā pēc Eiropadomes sanāksmes PV/AP, īstenojot minēto stratēģiju, apmeklēja Irānu un Saūda Arābiju, lai reģiona galvenos dalībniekus iesaistītu Sīrijas nākotnes veidošanā;

    P.  tā kā visām pusēm vēlreiz jāatgādina, ka konflikts Sīrijā ir jāatrisina miermīlīgā dialogā un ka ir vajadzīgs Sīrijas vadīts politiskais process, kas noslēgtos ar pāreju, kura atbilstu Sīrijas tautas leģitīmajām vēlmēm,

    1.  pauž ārkārtīgas bažas par humāno katastrofu Sīrijā un miera sarunu nonākšanu strupceļā; atkārto, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm ir morāls pienākums vienmēr pilnībā nodrošināt humānās palīdzības darbinieku un civiliedzīvotāju aizsardzību; aicina visas puses nodrošināt netraucētu un nepārtrauktu humanitāro piekļuvi un ārkārtējām situācijām paredzēto preču piegādi, jo īpaši aplenktās un grūti sasniedzamās teritorijās; aicina gaisa telpu virs Alepo pasludināt par lidojumu aizlieguma zonu, lai būtu iespējams piegādāt humāno palīdzību un evakuēt ievainotos civiliedzīvotājus;

    2.  mudina visas konfliktā iesaistītās puses pēc iespējas ātrāk atsākt un padziļināt politiskās sarunas, sagaidot, ka tiks panākts jauns un noturīgs pamiers, kurā būtu paredzētu noteikumi, kas nodrošinātu pārejas perioda tiesiskumu pēckonflikta Sīrijā; uzsver, ka šo miera sarunu rezultātā būtu jāizbeidz karadarbība un jāsāk politiska pāreja, kuru vadītu un par kuru atbildētu pati Sīrija; pilnībā atbalsta miera sarunas un ANO īpašā sūtņa Stafana de Misturas centienus;

    3.  aicina Asada režīmu un prezidentu Putinu nekavējoties izbeigt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, un pārtraukt aplenkumu un humānās palīdzības piekļuves bloķēšanu Sīrijas iedzīvotājiem, kuriem tā ir vajadzīga; aicina prezidentu Putinu īpaši atturēties no jebkādām militārām darbībām un neselektīviem uzbrukumiem, kurus veic Krievijas karakuģi no Vidusjūras un kas vērsti pret civiliedzīvotājiem Sīrijā; atgādina, ka militārās ofensīvas nevar panākt uzvaru vai piespiedu kārtā panākt mieru, bet tikai paildzina asinsizliešanu;

    4.  aicina piemērot sankcijas Putina režīmam Krievijā, ja tas turpinās pārkāpt ANO Drošības padomes rezolūcijas un nepārtrauks pastrādāt kara noziegumus Sīrijā; pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropadomes 2016. gada 20. oktobra sanāksmē neizdevās panākt vienošanos par sankcijām pret Putina režīmu Krievijā pēc tam, kad tas veica uzbrukumus Sīrijas iedzīvotājiem;

    5.  aicina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt pilnīgu atbalstu ANO un OPCW, lai turpinātu izmeklēt ķīmisko ieroču lietošanas un iznīcināšanas gadījumus saistībā ar visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm;

    6.  steidzami aicina PV/AP, Komisiju un Eiropadomi nepārprotami izmantot visus to rīcībā esošos līdzekļus, lai panāktu, ka Irāna pārtrauc savu graujošo iesaisti Sīrijas konfliktā;

    7.  aicina visas Sīrijas konfliktā iesaistītās puses, kuras kontrolē cietumus un ieslodzījuma vietas, piešķirt starptautiskajām organizācijām, tostarp SSKK, neierobežotu piekļuvi šiem objektiem un tajos ieslodzījumā vai apcietinājumā turētajām personām;

    8.  atgādina, ka stingri nosoda zvērības, kuras pastrādājis Asada režīms, tā dēvētā “Islāma valsts”, al-Nusra un citas teroristu organizācijas un kuras var uzskatīt par smagiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; prasa to, lai digitāla un citāda formāta pierādījumu par visu pušu pastrādātajiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci saglabāšana tiktu uzskatīta par vienu no svarīgākajām prioritātēm nolūkā nodrošināt atbildību par padarīto un nodot tiesai vainīgos; uzsver steidzamo vajadzību nekavējoties sākt vākt pierādījumus;

    9.  aicina visas puses, kas iesaistītas militārās darbībās, ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības, kā arī proporcionalitātes un nošķiršanas principu, lai samazinātu bojāgājušo un ievainoto skaitu;

    10.  pauž dziļu līdzjūtību sīriešiem, kuri dzīvo aplenktajās Alepo daļās un visā Sīrijā un starp kuriem ir daudzi bērni, kuriem nav piekļuve svarīgākajām humānās palīdzības precēm un kuriem ir izmisīgi nepieciešama pārtika, tīrs ūdens un zāles; uzsver, ka galvenā atbildība par Sīrijas iedzīvotāju aizsardzību ir Sīrijas režīmam;

    11.  stingri nosoda nesodāmības gaisotni attiecībā uz tiem, kas Sīrijas karadarbības laikā veikuši smagus noziegumus; uzskata, ka nesaukšana pie atbildības vēl vairāk pastiprina ļaunprātības un upuru ciešanas; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka Ķīna un Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles noteica veto lēmumam nodot situāciju Sīrijā izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai; aicina ES un tās dalībvalstis veikt jaunus pasākumus, lai risinātu šo nesodāmības problēmu, vajadzības gadījumā izveidojot kara noziegumu tribunālu;

    12.  saglabā pārliecību, ka efektīva konflikta noregulēšana, samierināšana un ilgtspējīgs miers Sīrijā nav iespējami, ja nenotiek saukšana pie atbildības par visu pušu konflikta laikā veiktajiem noziegumiem; mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai sauktu pie atbildības iespējamos vainīgos, proti, piemērojot universālas jurisdikcijas principu un veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pret ES valstu valstspiederīgajiem, kuri izdarījuši kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci Sīrijā;

    13.  mudina ES un tās dalībvalstis izdarīt spiedienu uz visām konfliktā iesaistītajām pusēm Sīrijā, prasot efektīvi īstenot cilvēktiesību un humanitāro tiesību noteikumus, kas paredzēti ANO Drošības padomes rezolūcijā Nr. 2139, tostarp pārtraucot spīdzināšanu un cita veida sliktu apiešanos, un aicina nekavējoties nodrošināt starptautiski atzītu aizturēšanas apstākļu uzraudzītāju netraucētu piekļuvi visām personām, kam Sīrijā atņemta brīvība;

    14.  atzinīgi vērtē to, ka 17 ministri un Sīrijas Centrālās bankas vadītājs ir pievienoti to personu sarakstam, kurām piemēro ES ierobežojošus pasākumus, jo arī šīs personas ir daļēji atbildīgas par represijām pret valsts civiliedzīvotājiem;

    15.  atzinīgi vērtē un uzsver vietējo un starptautisko pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķiroši svarīgo darbu, dokumentējot pierādījumus par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kā arī citiem pārkāpumiem; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt pilnīgu atbalstu šiem dalībniekiem;

    16.  atzinīgi vērtē ar Libānu noslēgtās partnerības prioritātes un paktus par 2016.–2020. gada periodu un partnerības prioritātes un paktu ar Jordāniju par 2016.–2018. gada periodu, kuri vēl ir jānoslēdz; norāda, ka šādi pakti veido satvaru, saskaņā ar kuru rīcībā tiek īstenotas savstarpējās apņemšanās, kas paustas 2016. gada 4. februārī Londonā notikušajā konferencē “Atbalsts Sīrijai un reģionam”;

    17.  uzsver, cik ES un tās dalībvalstīm ir svarīgi plānot ilgtermiņa atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus Sīrijā, tostarp ar finanšu līdzekļiem un pasākumiem, kuru nolūks ir veicināt izlīgumu, sekmēt uzticēšanos un stiprināt tiesiskumu; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu humanitārajai iniciatīvai, ko Alepo īsteno Eiropas Savienība, un mudina visas puses sekmēt tās īstenošanu;

    18.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt spēju un pilsoniskās sabiedrības veidošanu Sīrijā, tostarp ar dalībniekiem, kuri veicina cilvēktiesības, vienlīdzību, demokrātiju un spēju nodrošināšanu, un ar šādu dalībnieku palīdzību, ja iespējams, jau sākot šo procesu Sīrijas atbrīvotajās teritorijās, kā arī strādājot ar bēgļiem no Sīrijas, kuri atrodas trimdā šajā reģionā vai Eiropā; uzsver, ka ar šādu spēju veidošanu būtu jāveicina sīriešu vadīta pāreja;

    19.  mudina Eiropadomi veikt jaunus pasākumus nolūkā veidot iedarbīgu Eiropas aizsardzības savienību, lai risinātu problēmas ES kaimiņreģionos;

    20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.