Rezolūcijas priekšlikums - B8-1254/2016Rezolūcijas priekšlikums
B8-1254/2016

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Sīrijā

21.11.2016 - (2016/2933(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Barbara Lochbihler, Alyn Smith, Bodil Valero, Igor Šoltes, Yannick Jadot, Bart Staes, Judith Sargentini, Rebecca Harms, Helga Trüpel Verts/ALE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1249/2016

Procedūra : 2016/2933(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-1254/2016
Iesniegtie teksti :
B8-1254/2016
Debates :
Pieņemtie teksti :

B8-1254/2016

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Sīrijā

(2016/2933(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, tostarp 2016. gada 6. oktobra rezolūciju[1],

–  ņemot vērā Parlamenta 2011. gada 17. novembra rezolūciju par ES atbalstu Starptautiskajai Krimināltiesai — problēmu risināšana un grūtību pārvarēšana[2],

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 15. marta secinājumus par ES reģionālo stratēģiju attiecībā uz Sīriju un Irāku, kā arī Daesh apdraudējumu, un šo secinājumu atjaunināšanu 2016. gada 23. maijā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra un ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos paziņojumus un ziņojumus par konfliktu Sīrijā,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes izveidotās Neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas jautājumā ziņojumus,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 2139 (2014), Nr. 2165 (2014) un Nr. 2258 (2015),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā kopš Sīrijas konflikta sākuma 2011. gadā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 400 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir civiliedzīvotāji; tā kā visas konflikta puses ir pastrādājušas masveida un atkārtotus cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus; tā kā par lielāko daļu šo noziegumu ir atbildīgs Sīrijas režīms un tā sabiedrotie, jo īpaši Krievija;

B.  tā kā stāvoklis Alepo pēdējo nedēļu laikā ir krasi pasliktinājies, pieaugot šokējošai asinsizliešanai civiliedzīvotāju vidū, ko izraisa gan Asada režīma un Krievijas īstenotā plašā bombardēšana, gan mazākā mērā arī neselektīvā apšaude, ko veic ar nevalstiski bruņoti grupējumi; tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām konflikta pusēm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu civiliedzīvotājus un civilo infrastruktūru;

C.  tā kā Sīrijas konflikta laikā izdarītie pārkāpumi ir prettiesiska nogalināšana, spīdzināšana un slikta izturēšanās, plaši un patvaļīgi aresti, gan mērķtiecīgi, gan neselektīvi uzbrukumi civiliedzīvotājiem, kolektīva sodīšana un uzbrukumi medicīnas personālam, kā arī pārtikas un ūdensapgādes liegšana; tā kā šie noziegumi līdz šim ir palikuši nesodīti;

D.  tā kā ANO izmeklēšanas komisija, ANO ģenerālsekretārs un ANO Augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos ir apliecinājuši, ka Sīrijā ir izdarīti noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi;

E.  tā kā ANO izmeklēšanas komisijas par Sīriju 9. un 10. ziņojumā, kā arī Apvienoto Nāciju Drošības Padomes Rezolūcijās Nr. 2139 (2014) un Nr. 2258 (2015) ir uzsvērta nepieciešamība izbeigt nesodāmību Sīrijā un saukt vainīgos pie atbildības;

F.  tā kā taisnīgums, tiesiskums un cīņa pret nesodāmību ir būtiski elementi, kas nostiprina mieru un konfliktu risināšanas centienus;

G.  tā kā ANO izmeklēšanas komisija ir secinājusi, ka Sīrijas tiesas nav efektīvs mehānisms, ar kura palīdzību varētu saukt pie atbildības par starptautiskiem noziegumiem;

H.  tā kā Sīrija ir parakstījusi, bet nav ratificējusi Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Romas statūtus;

I.  tā kā visi ANO Drošības padomes locekļi, izņemot Krieviju un Ķīnu, kā arī 65 citas ANO dalībvalstis un vairāk nekā 100 arābu un starptautisko NVO 2014. gada maijā atbalstīja Francijas priekšlikumu nodot situāciju Sīrijā izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai;

J.  tā kā 2015. gada 30. aprīļa rezolūcijā par stāvokli Jarmukas bēgļu nometnē Sīrijā Parlaments aicināja ES un tās dalībvalstis nopietni apsvērt ANO izmeklēšanas komisijas neseno ieteikumu izpētīt iespēju izveidot īpašu tribunālu Sīrijā pastrādāto noziegumu izmeklēšanai[3];

K.  tā kā 2016. gada 6. oktobra rezolūcijā Parlaments aicināja saukt pie atbildības personas, kas ir vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci;

L.  tā kā reģionālajā stratēģijā attiecībā uz Sīriju un Irāku un Daesh apdraudējumu ES ir aicināta sagatavoties t. s. nākamajai dienai, proti, gatavoties pēckonflikta situācijai vēl pirms karadarbība ir beigusies,

1.  visstingrākajā veida nosoda ļaunprātības un plašos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko pieļāvuši Asada režīma spēki ar Krievijas un Irānas atbalstu, kā arī cilvēktiesību pārkāpumus un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, ko izdara nevalstiski bruņoti grupējumi, jo īpaši ISIS/Daesh un Jabhat Fateh al-Sham;

2.  stingri nosoda nesodāmības gaisotni attiecībā uz tiem, kas Sīrijas karadarbības laikā veikuši smagus noziegumus; uzskata, ka nesaukšana pie atbildības vēl vairāk pastiprina ļaunprātības un upuru ciešanas;

3.  mudina ES un tās dalībvalstis izdarīt spiedienu uz visām konfliktā iesaistītajām pusēm Sīrijā, prasot efektīvi īstenot cilvēktiesību un humanitāro tiesību noteikumus, kas paredzēti ANO Drošības padomes rezolūcijās par Sīriju, tostarp pārtraucot spīdzināšanu un cita veida sliktu apiešanos, un aicina nekavējoties nodrošināt starptautiski atzītu aizturēšanas apstākļu uzraudzītāju netraucētu piekļuvi visām personām, kam Sīrijā atņemta brīvība;

4.  turpina paust pārliecību, ka efektīva konflikta noregulēšana un ilgtspējīgs miers Sīrijā nav iespējami, ja pie atbildības par konflikta laikā pastrādātajiem noziegumiem netiek sauktas visas iesaistītās puses, tostarp Asada režīms un tā sabiedrotie, kā arī t. s. Islāma valsts un citi bruņotie grupējumi, piemēram, Jabhat Fateh al-Sham;

5.  pauž nožēlu par to, ka Ķīna un Krievija kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles noteica veto lēmumam nodot situāciju Sīrijā izskatīšanai Starptautiskajai Krimināltiesai, un aicina pielikt papildu pūles, lai tas tomēr notiktu;

6.  prasa īstenot vienotu ES politiku par saskaņotu atbildības stratēģiju attiecībā uz Sīrijā pastrādātiem kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi uzņemties aktīvu lomu šajā jautājumā;

7.  atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis ciešā sadarbībā ar līdzīgi noskaņotām valstīm izpētīt iespēju izveidot Sīrijas kara noziegumu tribunālu, līdz veiksmīgi izdodas attiecīgo lietu nodot Starptautiskajai Krimināltiesai;

8.  mudina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai sauktu pie atbildības iespējamos vainīgos, proti, piemērojot universālas jurisdikcijas principu un veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu pret ES valstu valstspiederīgajiem, kuri izdarījuši kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci Sīrijā;

9.  aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt centienus, lai pieņemtu mērķtiecīgus pasākumus, tostarp sankcijas, pret personām un grupām, tostarp no trešām valstīm, kā arī pret valstīm, kuras iespējams, iesaistītas smagos pārkāpumos, tādos kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci;

10.  aicina valstu tiesu iestādes veikt starptautisku apmaiņu ar aizdomās turētu noziedznieku vārdiem un ar esošajiem pierādījumiem, lai atvieglotu kriminālizmeklēšanu un saukšanu pie atbildības;

11.  aicina dalībvalstis nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības saistībā ar to dalību starptautiskās koalīcijas darbībās, kā arī valstu militārajā sadarbībā ar konfliktā iesaistītajām pusēm;

12.  atzinīgi vērtē un uzsver vietējo un starptautisko pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķiroši svarīgo darbu, dokumentējot pierādījumus par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, kā arī citiem pārkāpumiem; aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt atbalstu šiem dalībniekiem;

13.  mudina visus Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas dalībniekus atsākt sarunas, lai atvieglotu stabila pamiera noslēgšanu, un pastiprināt darbu pie ilgstoša politiskā noregulējuma panākšanas šajā valstī, kas paredzētu arī noteikumus par pārejas tiesiskuma nodrošināšanu pēckonflikta Sīrijā; pilnībā atbalsta ANO īpašā sūtņa Staffan de Mistura centienus; atkārto aicinājumu priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei atjaunot centienus panākt vienotu ES stratēģiju Sīrijai;

14.  uzsver, cik ES un tās dalībvalstīm ir svarīgi plānot ilgtermiņa atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus Sīrijā, tostarp ar pasākumiem, lai veicinātu izlīgumu, sekmētu uzticēšanos un stiprinātu tiesiskumu;

15.  aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt Sīrijas iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības spēju veidošanu, tostarp ar dalībniekiem, kuri veicina cilvēktiesības, vienlīdzību (tostarp dzimumu līdztiesību un minoritāšu tiesības), demokrātiju un spēju nodrošināšanu un ar šādu dalībnieku palīdzību, darot to, ja iespējams, Sīrijas atbrīvotajās teritorijās, kā arī strādājot ar bēgļiem no Sīrijas, kuri atrodas trimdā šajā reģionā vai arī Eiropā; uzsver, ka ar šādu spēju atbalstīšanu būtu jāveicina sīriešu vadīta pāreja (tādās jomās kā plašsaziņas līdzekļu regulējums, decentralizācija, pašvaldību pārvaldība un konstitūcijas izstrāde), pienācīgi ņemot vērā sieviešu vajadzības un lomu;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/augstajai pārstāvei, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, ANO un Arābu valstu līgas īpašajam sūtnim Sīrijā un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.