REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Sīrijā
21.11.2016 - (2016/2933(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Javier Couso Permuy, João Pimenta Lopes, João Ferreira, Miguel Viegas GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Sīrijā un ISIS ofensīvu, jo īpaši 2015. gada 11. jūnija rezolūciju par Sīriju — stāvokli Palmīrā un Mazen Darwish lietu[1], 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par stāvokli Jarmukas bēgļu nometnē Sīrijā[2] un 2015. gada 12. februāra rezolūciju par humanitāro krīzi Irākā un Sīrijā, jo īpaši saistībā ar „Islāma valsti” (IS)[3],
– ņemot vērā attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas,
– ņemot vērā ANO Statūtus,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Ženēvas konvencijas par bēgļiem,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc tam, kad Sīrijas konfliktā iejaucās konkrēti ārvalstu spēki, kas atbalstījuši, apbruņojuši un finansējuši ekstrēmistu grupējumus, tas ir kļuvis par asiņainu karu;
B. tā kā Sīrijā jau piekto gadu rit karš, kas prasījis 470 000 upuru, vēl 860 000 cilvēkus lēmis dzīvei aplenkumā un novedis pie tā, ka pārvietota puse Sīrijas iedzīvotāju, tostarp gandrīz 4,8 miljoni kļuvuši par bēgļiem; tā kā karš Sīrijā ir izraisījis lielāko un sarežģītāko mūsu laika humanitāro krīzi un situācija joprojām pasliktinās; tā kā Alepo joprojām ir Sīrijas krīzes epicentrs, bet kaujas turpinās arī Hamā, Idlibā, Sīrijas ziemeļrietumos, Damaskas piepilsētās un Deir ez Zorā;
C. tā kā 2016. gada 26. septembra vienošanās par pamieru Sīrijā, ko panāca Krievija un ASV, proti, valstis, kuras vada Starptautisko Sīrijas atbalsta grupu, neīstenojās vajadzīgajā faktiskajā deeskalācijā; tā kā Krievija izsludināja vienpusēju dažu dienu karadarbības izbeigšanu, lai civiliedzīvotājiem aplenktajā Alepo sektorā varētu sniegt humāno palīdzību;
D. tā kā saskaņā ar Ženēvas paziņojumu un ANO Drošības padomes rezolūcijām visām pusēm jāatgādina, ka konflikts Sīrijā ir jāatrisina Sīrijas vadītā politiskajā procesā, kas noslēgtos ar miera līgumu, kurš atbilstu Sīrijas tautas leģitīmajām vēlmēm;
E. tā kā Eiropas Savienība un ASV piemēro ekonomiskas un diplomātiskas sankcijas, kas lielākoties skar Sīrijas iedzīvotājus;
F. tā kā Sīrijas valdība, cenšoties dialoga ceļā panākt taisnīgu mieru, ir izveidojusi Nacionālā izlīguma komiteju, veikusi konstitucionālo reformu un šā gada aprīlī organizēja brīvas parlamenta vēlēšanas,
1. stingri nosoda visus noziegumus, kas izdarīti pret Sīrijas civiliedzīvotājiem; visasākajā veidā nosoda tā sauktās „Islāma valsts” (ISIL) un citu radikālu bruņoto grupējumu terora aktu izraisītos sistemātiskos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, kas vērsti pret Sīrijas iedzīvotājiem un kas var būt atzīstami par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci;
2. asi nosoda to, ka ASV armija, savā uzbrukumā nogalinādama gandrīz 100 Sīrijas kareivju, kuri aizsargāja ISIL aplenkto Deir ez Zoru, pārkāpa pamieru, par ko bija vienojušies Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kurš šo uzbrukumu nosauca par „kļūdu”;
3. ir ļoti nobažījies par to, ka smagā humanitārā situācija Sīrijā joprojām pasliktinās un pašlaik vairāk nekā 13,5 miljoniem cilvēku vajadzīga humānā palīdzība, valstī ir aptuveni 6,1 miljons iekšzemē pārvietotu personu (līdztekus pusmiljonam palestīniešu bēgļu, kas bija apmetušies Sīrijā) un vairāki simti tūkstoši cieš no aplenkuma;
4. pieprasa visām konflikta pusēm veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai saskaņā ar starptautiskajām tiesībām aizsargātu civiliedzīvotājus, tostarp — izbeidzot uzbrukums civilobjektiem, piemēram, medicīnas iestādēm, skolām un ūdens stacijām, nekavējoties demilitarizējot šādus objektus, izvairoties no militāro pozīciju izveides blīvi apdzīvotās vietās un ļaujot evakuēt ievainotos un visus civiliedzīvotājus, kas vēlas pamest aplenktās teritorijas;
5. vēlreiz aicina visas konflikta puses nekavējoties ļaut ANO pārraudzībā veikt humanitāro intervenci, nodrošināt Sīrijā ātru, drošu un netraucētu piekļuvi pa vistiešākajiem ceļiem, kas ļautu nekavējoties sniegt humanitāro palīdzību visiem, kuriem tā vajadzīga, it īpaši visās aplenktajās un grūti sasniedzamajās teritorijās, un nekavējoties ievērot visas savas saistības, kas paredzētas starptautiskajās tiesībās, tostarp piemērojamās starptautiskajās humanitārajās tiesības un starptautiskajās cilvēktiesībās;
6. bez ierunām noraida domu, ka Sīrijas konflikta ilgtermiņa risinājumu varētu panākt ar militārām darbībām;
7. aicina steidzami panākt ilgtspējīgu un noturīgu pamieru, kas vajadzīgs, lai konfliktu Sīrijas Arābu Republikā atrisinātu politiskā ceļā un izbeigtu sistemātiskos, plaši izplatītos un smagos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus;
8. uzsver, ka bez politiska krīzes atrisinājuma humanitārā situācija Sīrijā turpinās pasliktināties; stingri atbalsta miermīlīgu politisko dialogu un to, ka vajadzīgs Sīrijas vadīts process, kas atbilstu Sīrijas tautas leģitīmajām vēlmēm un gribai, tostarp tiesībām uz demokrātiju, suverenitāti un Sīrijas teritoriālo neaizskaramību; nosoda ieilgušo vispusīga Sīrijas politiskā procesa kavēšanos un pieprasa vairs neatlikt iekļaujošas sarunas;
9. asi nosoda visus noziegumus, kas izdarīti pret Sīrijas civiliedzīvotājiem un kas var būt atzīstami par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci; pauž bažas par to, ka Alepo pilsētā ISIL cilvēkus izmanto par dzīvo aizsegu; pauž nopietnas bažas un asu nosodījumu par to, ka notiek aizvien vairāk terora aktu — tostarp ķīmiski uzbrukumi un vēršanās pret civiliedzīvotāju protestiem pret šiem teroristu grupējumiem —, kuri prasījuši lielus upurus un nodarījušus lielus postījumus, pie kā vainojama ISIL (ko sauc arī par Da’esh), grupējums „Jabhat al Nusrah”, citas personas, grupējumi, apvienības un struktūras, kas saistītas ar „Al Qaeda” vai ISIL un citiem teroristu grupējumiem;
10. uzsver, ka iekļaujoša un uzticama dialoga apstākļos Sīrijas tautai būtu jānosaka pareizais process un mehānismi, kā panākt taisnīgumu, izlīgumu, patiesību un atbildību par smagiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, kā arī reparācijas un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus cietušajiem;
11. uzsver, ka konfliktu saasinājusi ieroču tirdzniecība un piegāde; asi nosoda lomu, kāda pēdējos gadus dažādām Rietumu intervencēm ir bijusi cilvēku radikalizācijā, jo īpaši Tuvajos Austrumos un dienvidu kaimiņvalstīs; uzsver, ka šāda politika terorismu tikai veicina, nevis pret to vēršas, un tāpēc tā ir jāizbeidz;
12. asi nosoda to, ka ASV, ES, Turcija un Persijas līča monarhijas sniegušas tiešu un netiešu atbalstu (finansējumu, ieročus, apmācību utt.) teroristu grupējumiem; īpaši aicina ASV, ES dalībvalstis un reģionālos dalībniekus, sevišķi Saūda Arābiju un Turciju, izbeigt bruņoto grupējumu finansēšanu un it īpaši izbeigt pirkt naftu, ko iegūst ISIL kontrolētajās atradnēs un ar kravas automobiļiem transportē caur Turciju; uzskata, ka ir nepieciešami mehānismi, ar ko apturēt terorisma finansēšanu ar ārzonu struktūrām, kurās iesaistītas valstis un finanšu iestādes, kā arī izbeigt ieroču nelikumīgu tirdzniecību un energoresursu un izejvielu pirkšanu un pārdošanu, no kā gūst labumu teroristu grupējumi;
13. uzsver, ka terorisma apkarošanu nedrīkstētu izmantot par ieganstu vardarbībai pret civiliedzīvotājiem un ka starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi, piemēram, uzbrukumi civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai un ekstrēmistu grupējumu vēršanās pret humānās palīdzības piekļuvi Sīrijas iedzīvotājiem, kuriem tā vajadzīga, ir nepieņemami; atkārto, ka terorismu var izskaust, tikai novēršot tā cēloņus, t. i., nabadzību, ekspluatāciju un sabiedrības nespēju reaģēt uz cilvēku vajadzībām; uzskata, ka vienīgais veids, kā novērst ISIL izplešanos un iedzīvotāju ciešanas tādās valstīs kā Sīrija, ir pilnībā ievērot šo valstu neatkarību, suverenitāti un teritoriālo neaizskaramību, kā arī respektēt šo valstu sabiedrību multikulturālo dabu;
14. pauž nopietnas bažas par to, ka no vardarbības Sīrijas Arābu Republikā bēg aizvien vairāk bēgļu un iekšzemē pārvietotu personu; atzinīgi vērtē centienus, ko Sīrijas bēgļu uzņemšanas nolūkā īsteno kaimiņvalstis, un atzīst sociālekonomiskās sekas, kuras rada liela skaita bēgļu uzturēšanās šajās valstīs; mudina arī citas valstis ārpus šā reģiona, īpaši ES dalībvalstis, apsvērt līdzīgu pasākumu un politikas ieviešanu nolūkā Sīrijas bēgļiem nodrošināt aizsardzību un humāno palīdzību;
15. norāda, ka attiecībā uz humāno palīdzību Sīrijas kaimiņvalstīm palielinās finansiālās vajadzības un pastāv finansējuma nepietiekamība; aicina ES dalībvalstis pildīt savus solījumus un sniegt ANO, tās īpašajām aģentūrām un citiem humānās palīdzības sniedzējiem tik ļoti nepieciešamo atbalstu humānās palīdzības sniegšanā miljoniem sīriešu, kas ir pārvietoti iekšzemē vai nonākuši uzņēmējvalstīs un kopienās;
16. aicina ES vēstniecības un konsulātus nekavējoties piešķirt humanitārās vīzas Sīrijas patvēruma meklētājiem un pildīt starptautiskās saistības, ko ES un tās dalībvalstis uzņēmušās migrācijas jomā, proti, ES līmeņa pārmitināšanas programmās; aicina visas ES dalībvalstis, kas piedalās šādās programmās, pilnībā sadarboties;
17. mudina ES nekavējoties atcelt ekonomiskās un diplomātiskās sankcijas pret Sīrijas Arābu Republiku un veicināt iekļaujošu, Sīrijas vadītu politisko procesu, lai panāktu taisnīgu un miermīlīgu konflikta atrisinājumu;
18. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem, Sīrijas Arābu Republikas valdībai un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, Savienības Vidusjūrai ģenerālsekretāram un Arābu valstu līgai.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0229.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0187.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0040.