REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES un Turcijas attiecībām
22.11.2016 - (2016/2993(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Gianni Pittella, Kati Piri, Knut Fleckenstein, Nikos Androulakis, Zigmantas Balčytis, Brando Benifei, José Blanco López, Vilija Blinkevičiūtė, Nicola Caputo, Nicola Danti, Isabella De Monte, Jean-Paul Denanot, Doru-Claudian Frunzulică, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Sylvie Guillaume, Liisa Jaakonsaari, Agnes Jongerius, Eva Kaili, Miapetra Kumpula-Natri, Cécile Kashetu Kyenge, Marju Lauristin, Krystyna Łybacka, Costas Mavrides, Alessia Maria Mosca, Demetris Papadakis, Emilian Pavel, Pina Picierno, Miroslav Poche, Gabriele Preuß, Monika Smolková, Tibor Szanyi, Paul Tang, Marc Tarabella, Elena Valenciano S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1276/2016
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par žurnālistu stāvokli Turcijā[1] un 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par 2015. gada ziņojumu par Turciju[2],
– ņemot vērā 2005. gada 3. oktobra ES sarunu programmu Turcijai,
– ņemot vērā 2016. gada progresa ziņojumu par Turciju, ko Komisija publicēja 2016. gada 9. novembrī (SWD(2016)0366),
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 18. jūlija secinājumus par Turciju,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regulu (ES) Nr. 231/2014, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)[3],
– ņemot vērā vārda brīvību, kas noteikta Eiropas Cilvēktiesību konvencijā (ECHR) un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuriem ir pievienojusies arī Turcija,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība un Eiropas Parlaments ir stingri nosodījuši neveiksmīgo militāro apvērsumu Turcijā un atzinuši, ka Turcijas iestādēm ir leģitīmas pilnvaras saukt pie atbildības tos, kuri ir vainojami un bija iesaistīti šajā apvērsuma mēģinājumā;
B. tā kā Turcija ir Eiropas Savienības kandidātvalsts; tā kā Turcijas valdības represīvie ārkārtas stāvokļa pasākumi ir nesamērīgi un pārkāpj pamattiesības un brīvības, kas ir aizsargātas ar Turcijas konstitūciju, demokrātijas vērtības, kuras ir Eiropas Savienības pamatā, un ICCPR; tā kā kopš apvērsuma varas iestādes ir apcietinājušas 10 Turcijas Lielās nacionālās asamblejas locekļus un aptuveni 150 žurnālistus, kas ir lielākais šādu arestu skaits visā pasaulē; tā kā ir apcietināti 2386 tiesneši un prokurori, kā arī 40 000 citu cilvēku, no kuriem vairāk nekā 31 000 joprojām atrodas apcietinājumā; tā kā 129 000 valsts ierēdņu ir vai nu atcelti no amata (66 000), vai arī atlaisti (63 000), un pret viņiem līdz šim brīdim lielākā daļā gadījumu nav izvirzītas apsūdzības;
C. tā kā prezidents Erdogans un Turcijas valdība vairākkārt ir snieguši paziņojumus par nāvessoda atjaunošanu; tā kā Padome 2016. gada 18. jūlija secinājumos par Turciju atgādināja, ka nāvessoda vienprātīga noraidīšana ir būtisks Savienības acquis elements;
D. tā kā pastāv nopietnas bažas par apstākļiem, kādos pēc apvērsuma tiek turētas aizturētās un apcietinātās personas, jo ir aizdomas par spīdzināšanu un sliktu apiešanos, par liela mēroga valsts ierēdņu atlaišanu, kuri joprojām gaida taisnīgu tiesu, kā arī par stingrajiem ierobežojumiem attiecībā uz vārda brīvību un preses un plašsaziņas līdzekļiem Turcijā, kā rezultātā nav palicis gandrīz neviens neatkarīgs plašsaziņas līdzeklis;
E. tā kā Turcijas pievienošanās sarunu programmas 5. punktā ir paredzēts, ka gadījumā, ja nopietni un ilgstoši tiek pārkāpti brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas, kā arī tiesiskuma principi, Komisija ieteiks apturēt sarunas un ierosinās nosacījumus to atsākšanai; tā kā Turcija vairs pietiekami lielā mērā neatbilst Kopenhāgenas kritērijiem, jo tā neievēro Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā noteiktās vērtības; tā kā sarunu pagaidu pārtraukums nozīmētu, ka pašreizējās sarunas tiek iesaldētas, netiek atvērtas jaunas sarunu sadaļas un netiek īstenotas nekādas jaunas iniciatīvas saistībā ar Turcijas pievienošanos ES,
1. stingri nosoda nesamērīgos represīvos pasākumus, kas Turcijā veikti kopš neveiksmīgā militārā apvērsuma mēģinājuma jūlijā; aicina Komisiju un dalībvalstis sākt pašreizējo pievienošanās sarunu pagaidu iesaldēšanu līdz brīdim, kad Turcijas valdība būs atgriezusies uz tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas ceļa; tomēr joprojām ir apņēmības pilns saglabāt Turcijas saikni ar ES un pauž pārliecību, ka demokrātijas Turcijas vieta ir Eiropas Savienībā; atkārto ES vēlmi veidot pozitīvu un stratēģisku sadarbību ar Turciju;
2. apņemas pārskatīt savu nostāju par pievienošanās sarunu pagaidu iesaldēšanu, kad ārkārtas stāvoklis Turcijā tiks atcelts;
3. uzsver, ka gadījumā, ja Turcijas valdība atjaunos nāvessodu, pievienošanās process tiktu oficiāli apturēts;
4. uzsver, ka darbs pie vīzu režīma liberalizācijas notiks tikai tad, ja Turcija pienācīgi izpildīs visus vīzu režīma liberalizācijas programmā izklāstītos nosacījumus;
5. aicina Komisiju apsvērt sekas, ko radītu Turcijai sniegtā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) finansējuma apturēšana, ņemot vērā šā lēmuma ietekmi uz valsts pilsonisko sabiedrību; aicina Komisiju jaunākos notikumus Turcijā apskatīt arī vidusposma novērtēšanas ziņojumā par IPA, kuru paredzēts publicēt 2017. gadā;
6. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Turcijas valdībai un parlamentam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Ārējās darbības dienestam.
- [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0423.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0133.
- [3] OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.