REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Itālijā pēc zemestrīcēm
23.11.2016 - (2016/2988(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu,
Rosa D’Amato, Laura Agea, Isabella Adinolfi, Daniela Aiuto, Fabio Massimo Castaldo, Piernicola Pedicini EFDD grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-1285/2016
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. pantu, 175. panta trešo daļu un 212. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2016. gada 15. marta Regulu (ES) Nr. 2016/369 par ārkārtas atbalsta sniegšanu Savienībā[1],
– ņemot vērā Padomes 2002. gada 11. novembra Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[2], un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu[3],
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Eiropas Savienības Solidaritātes fonda 2014. gada ziņojums” (COM(2015)0502),
– ņemot vērā 2007. gada 14. novembra rezolūciju par zemestrīču reģionālo ietekmi[4],
– ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc postošās zemestrīces, kas 2016. gada 24. augustā skāra Itālijas centrālo daļu, Itālijas centrālajos reģionos bija vēl vairāki zemes satricinājumi, no kuriem trīs bija spēcīgas zemestrīces, proti, 26. oktobrī 5,5 un 6,1 magnitūdu zemestrīce un 30. oktobrī 6,5 magnitūdu zemestrīce;
B. tā kā nesenākā zemestrīce, kas notika 30. oktobrī, bija spēcīgākais satricinājums, kas valsti skāris vairāk nekā trīsdesmit gadu laikā, pilnībā sagraujot veselus ciematus, novedot izmisumā lielu skaitu skarto reģionu iedzīvotāju un izraisot dažādus netiešus kaitējuma veidus kaimiņu reģionos;
C. tā kā ir ziņots, ka nesenajās zemestrīcēs ievainojumus guvuši vairāk nekā 400 cilvēku un 290 cilvēki ir gājuši bojā;
D. tā kā šīs postošas zemestrīces rada „domino efektu” un to dēļ nāksies pārvietot 100 000 iedzīvotāju;
E. tā kā neseno zemestrīču dēļ ir sagruvušas pilsētas, nopietni bojāta vietējā un reģionālā infrastruktūra, iznīcināts vēsturiskais un kultūras mantojums, traucēta saimnieciskā darbība, kā arī radīti dažādi zaudējumi lauksaimniecības un tūrisma nozarēm, jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU;
F. tā kā attiecīgās teritorijas cieš no deformācijas, kas skārusi vairāk nekā 130 kvadrātkilometru lielu platību, kurā vērojama zemes virsmas pārvietošanās par vismaz 70 centimetriem;
G. tā kā ir pienācīgi jākoordinē plaši atjaunošanas centieni, lai novērstu ekonomiskos un sociālos zaudējumus, un tā kā īpaša uzmanība ir jāpievērš arī nenovērtējamajam Itālijas kultūras mantojumam, atbalstot starptautiskus un Eiropas projektus, kas ir vērsti uz vēsturisko ēku un objektu atjaunošanu;
H. tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) tika izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2012/2002, reaģējot uz postošajiem plūdiem, kas skāra Centrāleiropu 2002. gada vasarā;
I. tā kā ESSF, kas nav iekļauts ES budžetā, nodrošina līdz EUR 500 miljoniem (2011. gada cenās), ko katru gadu iespējams piešķirt, lai papildinātu attiecīgas/-o dalībvalsts/-u piešķīrumus ārkārtas pasākumiem;
J. tā kā, īstenojot 2014. gada ESSF reformu, tika ieviesta iespēja dalībvalstīm pieprasīt avansa maksājumus, par kuru piešķiršanu lemj Komisija, ja ir pieejami pietiekami resursi; tā kā avansa apmērs nedrīkst pārsniegt 10 % no paredzamā ESSF finansiālā ieguldījuma kopējās summas un nekādā gadījumā nedrīkst būt lielāks par EUR 30 miljoniem;
K. tā kā katastrofas skartajai valstij ir jāiesniedz Komisijai pieteikums palīdzības saņemšanai no ESSF ne vēlāk kā 12 nedēļas pēc tam, kad ir noskaidroti pirmie katastrofas izraisītie postījumi; tā kā saņēmējvalsts ir atbildīga par dotācijas izlietojumu un tā revīziju, tomēr Komisija drīkst veikt ESSF finansēto darbību pārbaudes uz vietas;
L. tā kā ir konstatēts, ka Itālijā tūkstošiem ēku būvniecība nav veikta saskaņā ar standartiem, kas ir paredzēti 1974. gadā pieņemtajā valsts likumā par seismiskās iedarbības novēršanu un nosaka, ka ēkas ir jāizbūvē vai jāatjauno tā, lai tās būtu noturīgas pret zemestrīcēm; tā kā kopš tā laika puse no ēku kopējā fonda ir uzceltas no jauna un, standartiem laika gaitā mainoties, tiek lēsts, ka aptuveni 70 % no pašreizējām ēkām seismiskajās zonās nav noturīgas pret zemestrīcēm;
M. tā kā saskaņā ar Itālijas civilās aizsardzības dienestu sniegto informāciju Itālijas reģionos, kas tiek uzskatīti par apgabaliem ar „augstu seismisko risku”, dzīvo 3 miljoni iedzīvotāju, savukārt plašāks riskam pakļauts apgabals ir daudz lielāks — to apdzīvo gandrīz 20 miljoni iedzīvotāju,
1. pauž visdziļāko solidaritāti un līdzjūtību visām personām un ģimenēm zemestrīču skartajos apgabalos, kā arī Itālijas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kas piedalās palīdzības pasākumos pēc katastrofas;
2. uzsver, ka nākamā ziema ar skarbiem laika apstākļiem rada lielas bažas daudzām pārvietotajām personām, tāpēc šī situācija jārisina ātri un efektīvi, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus bez pajumtes palikušajiem;
3. novērtē glābšanas vienību, civilās aizsardzības dienestu, brīvprātīgo un pilsoniskās sabiedrības organizāciju neatlaidīgo darbu izpostītajos apgabalos, lai glābtu dzīvības un ierobežotu postījumus;
4. pauž bažas par daudzajām pārvietotajām personām, kurām būs jāsaskaras ar nākamās ziemas skarbajiem laika apstākļiem; aicina Komisiju piedāvāt Itālijas iestādēm visu vajadzīgo palīdzību, lai cilvēkiem, kuri ir zaudējuši savas mājas, nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus;
5. atzīst īpašo Vidusjūras reģiona dabu un aicina dalībvalstis pastiprināt izpēti, lai novērstu kaitējumu, pārvaldītu krīzes un samazinātu katastrofu mērogu, īstenojot šo izpēti kopā ar pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” ietvaros paredzētajiem pasākumiem;
6. uzsver, ka ir svarīgi apmainīties ar starptautiskām paraugpraksēm, kuru mērķis ir atbalstīt tiešus novēršanas pasākumus, kas ietver struktūru seismisku modernizēšanu, lai nekavējoties samazinātu neaizsargātu ēku un infrastruktūru seismisko risku lielu seismisko draudu apgabalos, kā arī netiešus pasākumus, proti, informētības uzlabošanu par vietējiem seismiskajiem draudiem un pilsētu sistēmu seismisko noturību;
7. ņem vērā pieteikumu, ko Itālijas valdība ir iesniegusi Eiropas Savienības Solidaritātes fondā, un aicina Komisiju nekavējoties to novērtēt un mobilizēt atbalstu, lai palīdzētu Itālijas valsts un reģionālajām iestādēm, kas piedalās palīdzības pasākumos pēc katastrofas;
8. šajā saistībā pauž nožēlu par to, ka ESSF tiek finansēts ārpus ES budžeta ar maksimālo piešķīrumu EUR 500 miljonu apmērā (2011. gada cenās), tādējādi, neraugoties uz atsevišķiem uzlabojumiem pēdējās reformas ietvaros 2014. gadā, nekļūstot par stabilu un elastīgu instrumentu solidaritātes apliecināšanai, kā arī pienācīga un ātra atbalsta sniegšanai cilvēkiem, kurus ir skārušas lielas dabas katastrofas;
9. uzskata, ka ESSF regulā varētu iekļaut prasību par obligāti atjaunināmiem valstu katastrofu pārvaldības plāniem, konkrēta rīcības plāna ieviešanu un vienošanos sagatavošanu par ārkārtas līgumiem; uzsver, ka atbilstības kritērija vajadzībām reģionālo dabas katastrofu gadījumā ir svarīgi paredzēt jaunus rādītājus, kas neaprobežojas ar IKP, piemēram, tautas attīstības indeksu vai reģionālā sociālā progresa indeksu;
10. uzsver to, cik svarīgi, lai dalībvalstis, reaģējot uz dabas katastrofām, ievērotu publiskā iepirkuma procedūras ar mērķi noteikt un izplatīt paraugpraksi un pieredzi, kas gūta saistībā ar līgumiem ārkārtas situācijās;
11. mudina Komisiju apsvērt iespēju izslēgt no Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros veiktā valstu budžeta deficīta aprēķina ieguldījumus ilgtspējīgas atjaunošanas un seismiskā riska novēršanas jomā, tostarp ieguldījumus, kas ir līdzfinansēti, izmantojot ESI fondus, un piešķirti 5. tematiskā mērķa īstenošanai („veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību”);
12. uzsver Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisma nozīmi, lai visā Eiropā veicinātu valstu civilās aizsardzības iestāžu sadarbību nelabvēlīgos apstākļos un ierobežotu ārkārtēju notikumu radītās sekas; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt mehānisma aktivizēšanas procedūru vienkāršošanu, lai nodrošinātu, ka tas ir ātri un efektīvi pieejams tūlīt pēc katastrofas;
13. aicina Komisiju nodrošināt, lai visi kohēzijas un reģionālo fondu ietvaros pieejamie instrumenti tiktu efektīvi izmantoti atjaunošanas pasākumu un visu pārējo nepieciešamo darbību veikšanai, pilnībā sadarbojoties ar Itālijas valsts un reģionālajām iestādēm; aicina Komisiju apsvērt Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai izmantošanas iespēju, lai atbalstītu lauku apvidus un lauksaimniecības darbības, kuras ir smagi ietekmējušas zemestrīces;
14. aicina Itālijas valdību un Komisiju apsvērt grozījumu veikšanas iespēju Itālijas valsts un reģionālajās darbības programmās, lai labāk risinātu 5. tematiskajā mērķī („veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību”) paredzētos jautājumus saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas 30. pantu;
15. ņem vērā pēc Itālijas valdības pieprasījuma veikto ES Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojuma aktivizēšanu, lai nodrošinātu uz satelītdatiem pamatotu postījumu novērtējumu skartajās teritorijās; mudina īstenot starptautisko izpētes centru sadarbību un atzinīgi vērtē faktu, ka tiek izmantots sintētiskais diafragmas radars (SAR), kas caur mākoņiem dienas un nakts laikā var novērtēt un izmērīt centimetra līmeņa zemes kustības, tostarp novēršanas un riska pārvaldības nolūkos;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Itālijas valdībai un skarto teritoriju reģionālajām un vietējām iestādēm.