Procedūra : 2016/3001(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-1315/2016

Iesniegtie teksti :

B8-1315/2016

Debates :

PV 01/12/2016 - 3
CRE 01/12/2016 - 3

Balsojumi :

PV 01/12/2016 - 6.24
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 422kWORD 55k
28.11.2016
PE593.752v01-00
 
B8-1315/2016

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā (2016/3001(RSP))


Maria Lidia Senra Rodríguez, Marie-Christine Vergiat, Dimitrios Papadimoulis, Kostadinka Kuneva, Kostas Chrysogonos, Patrick Le Hyaric, Stelios Kouloglou, Lola Sánchez Caldentey, Tania González Peñas, Estefanía Torres Martínez, Xabier Benito Ziluaga, Miguel Urbán Crespo, Barbara Spinelli GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā (2016/3001(RSP))  
B8-1315/2016

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2010. gada 7. oktobra, 2015. gada 9. jūlija un 2016. gada 10. marta rezolūciju, kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas rezolūcijas, jo īpaši 2016. gada 15. jūnija rezolūciju,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Kongo Demokrātiskās Republikas konstitūciju un jo īpaši tās 56. pantu, kurā noteikts, ka „ikviens akts, nolīgums, konvencija, saistības vai cita veida darbība, kuras rezultātā tautai, fiziskām vai juridiskām personām atņem visus vai daļu savu iztikas līdzekļu, kas iegūti no tiem piederošiem resursiem vai dabas bagātībām, neskarot starptautiskās normas par ekonomiskajiem noziegumiem, tiek uzskatīta par noziedzīgu nodarījumu — laupīšanu, kas sodāma saskaņā ar likumu”,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Āfrikas Demokrātijas, vēlēšanu un pārvaldības hartu,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju 3. pantu un II protokolu, ar ko aizliegta beztiesas nāvessoda izpilde, izvarošana, piespiedu militārais dienests un citas represijas,

–  ņemot vērā 1989. gada 20. novembra Starptautisko konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Drošības padomes 2015. gada marta rezolūciju Nr. 2211, ar kuru ANO Stabilizācijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO) pilnvaras pagarinātas līdz 2016. gada 31. martam,

–  ņemot vērā to, ka 2014. gadā Saharova balvu piešķīra Kongo ginekologam Dr. Denis Mukwege par viņa cīņu, aizstāvot sieviešu tiesības Kongo,

–  ņemot vērā 2015. gada 20. maijā pieņemto nostāju attiecībā uz tādu atsevišķu derīgo izrakteņu un metālu importētāju sertifikāciju, kas ir iegūti konflikta vai paaugstināta riska zonās,

–  ņemot vērā ANO Vides programmas (PNUE) ietvaros 2015. gada 15. aprīlī pieņemto ziņojumu par dabas resursu nelegālu ieguvi un tirdzniecību, no kuras ienākumus gūst organizētās noziedzīgās grupas,

–  ņemot vērā Kotonū nolīgumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

 

A.  tā kā pieaug bruņoto grupējumu skaits, dezintegrējas un izzūd stabilas valsts vara, ANO nespēj saskaņoti reaģēt uz genocīdu un tā sekām un pagrimumu veicina arī valstis, kurām šajā reģionā ir savas intereses, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis un Francija, kā rezultātā situācija ir kļuvusi dramatiska, jo kopš 1996. gada esot gājuši bojā vairāki simti tūkstošu vai pat miljoni cilvēku — to liels vairākums ir civiliedzīvotāji, kuri jo īpaši miruši nepietiekama uztura, slimību un nabadzības dēļ, kas saasinājās pēc 1996. un 1998. gada kara; tā kā šī situācija joprojām ietekmē pašreizējo stāvokli valstī;

B.  tā kā saskaņā ar ANO Bērnu fonda (UNICEF) datiem nedzīvu dzimušu un pēc dzemdībām mirušu zīdaiņu mirstība laikposmā no 2007. līdz 2014. gadam ir kritusies par 30 % — no 148 mirušiem bērniem uz 1000 jaundzimušajiem 2007. gadā līdz 104 — 2014. gadā; tā kā jauno māšu mirstība ir pazeminājusies par 35 % (no 1289 mirušām mātēm 100 000 dzemdībās 2007. gadā līdz 846 — 2014. gadā);

C.  tā kā kopš 2012. gada Kongo Demokrātisko Republiku atkal raksturo nestabilitāte, kuras rezultātā vairāki tūkstoši cilvēku ir cietuši kauju un represiju dēļ, kas jo īpaši skar Ziemeļkivu provinci un Dienvidkivu provinci valsts austrumdaļā; tā kā saskaņā ar Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) datiem 2015. gada 31. jūlijā gandrīz 1,5 miljoni cilvēku jeb 7 % no visiem Kongo iedzīvotājiem bija iekšzemē pārvietotas personas; tā kā vairāk nekā 400 000 Kongo bēgļu joprojām dzīvo trimdā; tā kā Kongo Demokrātiskajā Republikā ierodas kaimiņvalsts bēgļi, kuri bēg no smagas humanitārās krīzes Centrālāfrikas Republikā;

D.  tā kā starp karojošajām pusēm ir Ruandas atbrīvošanas demokrātiskie spēki (hutu paramilitārie grupējumi), Ruandas atbalstītā Kongo Demokrātijas apvienība (Gomas RCD), kas cīnās pret Kongo Demokrātiskās Republikas valdību, Tā Kunga pretošanās armija (LRA), kas radusies pēc nemieriem Ugandā, Katangas grupējums „Mai Mai” un Tautas pašaizsardzības kustība (MPA); tā kā, lai arī atsevišķi grupējumi kopš 2010. gada ir demobilizēti un atsevišķos gadījumos daļēji integrēti Kongo armijā (FARDC), nestabilitāte saglabājas; tā kā etniskā jautājuma instrumentalizācijas dēļ šajā reģionā ievērojami saasinās konflikti un teritorija joprojām ir sašķelta;

E.  tā kā ir pastrādāti daudzi kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci, ir izdarīti masveida cilvēktiesību pārkāpumi, pastiprinās opozicionāru apspiešana, masveidā tiek izvarotas sievietes un jaunas meitenes, kā arī tiek īstenota iedzīvotāju masveida pārvietošana; tā kā Kongo Demokrātiskajā Republikā saskaņā ar oficiālajām ziņām par izvarošanas upuriem kopš 1996. gada ir kļuvuši vismaz 200 000 cilvēku un tā kā šis skaits faktiski noteikti ir ievērojami lielāks, jo daudzi izvarošanas gadījumi nav reģistrēti; tā kā izvarošana ir kara ierocis, ko izmanto visas konfliktā iesaistītās puses, tostarp oficiālās armijas spēki; tā kā piespiedu militārais dienests, jo īpaši bērnu iesaukšana armijā, lai viņus padarītu par kareivjiem, Kongo Demokrātiskajā Republikā ir izplatīta parādība;

F.  tā kā regulāro armiju (FARDC) sistemātiski apsūdz represiju veikšanā; tā kā valdība 2012. gada oktobrī pieņēma rīcības plānu, lai izbeigtu bērnu vervēšanu, seksuālo vardarbību un citus smagus bērna tiesību pārkāpumus, ko izdara militārie un drošības spēki; tā kā problēmas joprojām pastāv un ir izplatīta nesodāmība;

 

G.  tā kā 1999. gadā izveidotās ANO Stabilizācijas misijas Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUSCO) darbība ir cietusi pilnīgu neveiksmi, jo ar tās palīdzību nav izdevies uzlabot to civiliedzīvotāju stāvokli, kuri ir smagi cietuši karadarbības rezultātā, un tā kā tās atbalsts Kongo Nacionālajai armijai (FARDC) ir tikai palīdzējis šai armijai izdarīt noziedzīgus nodarījumus; tā kā pēc tam, kad 2015. gada februārī tika apturēta MONUSCO militārā sadarbība ar FARDC, ANO 2016. gada 2. martā nolēma atjaunot militāro atbalstu valdības spēkiem;

H.  tā kā saskaņā ar konstitūciju nākamajām prezidenta vēlēšanām jānotiek 2016. gada decembrī; tā kā Kongo Demokrātiskās Republikas prezidenta pilnvaras Kongo konstitūcijā ir ierobežotas līdz diviem pilnvaru termiņiem; tā kā prezidents Joseph Kabila ir vēlējies pārskatīt vēlēšanu likumu, lai vēlēšanas pārceltu uz laiku pēc 2016. gada, un tas ir izraisījis politisko spriedzi, protestus un vardarbības uzplaiksnījumus, kuros bojā gājuši vairāki desmiti cilvēku; tā kā Joseph Kabila nolēma valstī rīkot politisku dialogu, ko boikotēja opozīcijas partija, kura kā sine qua non nosacījumu savai līdzdalībai ir izvirzījusi atgriešanos pie starptautiskas mediācijas un stingru konstitūcijas ievērošanu;

I.  tā kā saskaņā ar 2016. gada 17. oktobra lēmumu, kas pieņemts pēc imitētā „politiskā dialoga” (jo tas notika bez opozīcijas līdzdalības), vēlēšanu datums ir pārcelts uz 2018. gada aprīli;

J.  tā kā opozīcija apsūdz prezidentu Joseph Kabila un viņa valdību par administrācijas un tehnisko līdzekļu izmantošanu, lai aizkavētu vēlēšanas un saglabātu varu pēc konstitūcijā noteiktā pilnvaru termiņa beigām;

K.  tā kā vairākas NVO ziņo, ka Kongo tiesu iestādes tiek izmantotas, lai apklusinātu tos, kuri nepiekrīt trešajam prezidenta Joseph Kabila pilnvaru termiņam;

L.  tā kā pēdējo mēnešu laikā cilvēktiesību aizsardzības apvienības ir vairākkārt ziņojušas par cilvēktiesību situācijas, kā arī vārda brīvības un pulcēšanās brīvības pasliktināšanos valstī, jo īpaši par pārmērīgu spēka izmantošanu pret mierīgiem protestētājiem, politiskajiem aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri iebilst pret mēģinājumiem ļaut prezidentam Joseph Kabila saglabāt amatu, neskatoties uz konstitūcijā noteikto divu pilnvaru termiņu ierobežojumu;

M.  tā kā 2016. gada 19. un 20. septembra protestos Kinšasā ir nogalināti vairāk nekā 30 cilvēku un vēl daudzi citi ir pazuduši bez vēsts; tā kā Gomā joprojām ir nelikumīgi ieslodzīti kustības LUCHA locekļi un tā kā ir slēgti preses aģentūru biroji, piemēram, RFI birojs;

N.  tā kā Kongo Demokrātiskā Republika ir bagāta ar vērtīgiem dabas resursiem (zeltu, kasiterītu, koltānu, metāna gāzi u. c.) un tā kā šo resursu — kurus, jo īpaši valsts austrumos, joprojām bieži vien kontrolē bruņoti paramilitārie grupējumi — pastāvīga nelikumīga izmantošana palīdz finansēt un atbalstīt konfliktu un turpina veicināt nestabilitāti visā reģionā;

 

O.  tā kā transnacionālie uzņēmumi finansē bruņoto konfliktu, lai turpinātu Kongo derīgo izrakteņu izmantošanu; tā kā ANO publicētajos ziņojumos šī prakse ir nosodīta vairākkārt; tā kā ANO Vides programmas (PNUE) izpilddirektora vietnieks Ibrahim Thiaw 2015. gada aprīlī norādīja, ka ikgadējie ieņēmumi no derīgo izrakteņu ieguves pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru un ka lielāko daļu (līdz 98 %) no tiem saņem starptautiskās korporācijas, savukārt atlikušie 2 % tiek izmantoti valsts iekšējo bruņoto grupējumu finansēšanai;

P.  tā kā starptautiskās finanšu iestādes, īstenojot savus strukturālo pielāgojumu plānus, valsti ir jo vairāk vājinājušas, tajā radot juridiskas un nodokļu privilēģijas daudznacionālajiem uzņēmumiem, jo īpaši derīgo izrakteņu jomā; tā kā Kongo ekonomikas pamatnozaru likvidēšana un tūkstošiem tādu darbinieku atlaišana, kas ir saistīti ar starptautiskajām iestādēm, pirmām kārtām ar Pasaules Banku, iedzīvotājiem ir atņēmusi iztikas līdzekļus un pasliktinājusi viņu dzīves apstākļus, ir izrādījusies izdevīga lielajiem, galvenokārt rietumu, rūpniecības uzņēmumiem, kas ir sagrābuši resursus un kontrolē ekonomiku;

Q.  tā kā pārtikas produktu cenas kopš konflikta sākuma ir ievērojami palielinājušās un tā kā šis pieaugums vēl vairāk padziļina vietējo iedzīvotāju nabadzību un saasina pārtikas trūkumu, kā arī vairo nestabilitāti reģionā; tā kā situāciju vēl vairāk pasliktina zemes sagrābšana, ko ar valdības līdzdalību īsteno daudznacionālie uzņēmumi;

R.  tā kā pieaug bezdarbnieku skaits, pasliktinās sociālā situācija un iedzīvotāji slīgst aizvien lielākā nabadzībā un tie ir noteicošie faktori, kas rada nestabilitāti, no kuras cieš viss reģions,

1.  nosoda jebkādus vardarbības aktus, jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus un jebkādu seksuālu vardarbību; apliecina savu solidaritāti ar visiem iedzīvotājiem, kuri ir cietuši gadiem ilgstošā konflikta laikā; atkārtoti nosoda etniskā jautājuma instrumentalizāciju, kā dēļ šajā reģionā rodas miljoniem upuru un kā vienīgās sekas ir sabiedrības sašķelšana;

2.  jo īpaši pauž bažas par vardarbības pieaugumu, tuvojoties vēlēšanām; nosoda jebkāda veida iebiedēšanu un aizskaršanu, tostarp tiesu iestādēs, pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem, politiskajiem opozicionāriem un citiem neatkarīgu vai kritisku viedokļu paudējiem; uzsver nepieciešamību ievērot un aizsargāt tiesības uz vārda, apvienošanās un mierīgas pulcēšanās brīvību;

3.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas patvaļīgi arestētās personas;

4.  nosoda aizsardzības un drošības spēku rīkotās represijas; uzsver, ka saskaņā ar ANO pamatprincipiem attiecībā uz spēka izmantošanu ir stingri aizliegts pret mierīgiem protestētājiem izmantot nāvējošus ieročus un ka par tiesībaizsardzību atbildīgās personas nedrīkst izmantot šaujamieročus;

5.  uzskata, ka cīņa pret nesodāmību gadījumos, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem un ekonomiska un finanšu rakstura pārkāpumiem, ir viens no priekšnosacījumiem miera atjaunošanai Kongo Demokrātiskajā Republikā;

6.  piekrīt ANO un Āfrikas Savienības uzskatam, ka tikai dialogs, kurā iesaistītas visas puses un Kongo sabiedrības pārstāvji, kurā tiek stingri ievērota konstitūcija un iedzīvotāju intereses un kura mērķis ir brīvu, taisnīgu, pārredzamu un ticamu vēlēšanu norise, ļaus mazināt valstī pašlaik esošo politisko spriedzi;

7.  pauž īpašas bažas par sieviešu stāvokli valstī un par noziegumiem un diskrimināciju pret sievietēm; uzskata, ka ir jāpastiprina iestāžu un starptautiskās sabiedrības centieni izbeigt masveida izvarošanas, kas tiek izmantotas kā kara paņēmiens, nodrošināt iespējas izmantot publiskus un bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumus, jo īpaši reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus, iegūt kontraceptīvos līdzekļus un iespēju veikt abortu un sekmēt īstenu dzimumu līdztiesību;

8.  tāpat uzskata, ka bērnu kareivju izmantošanas pārtraukšanai ir jābūt vienai no iestāžu un starptautiskās sabiedrības prioritātēm;

9.  nosoda to, ka daudznacionālu korporāciju un svešu lielvaru ekonomisko un ģeopolitisko interešu vārdā regulāri tiek upurētas Kongo iedzīvotāju pamatvajadzības;

10.  tāpēc uzskata, ka smago situāciju Kongo Demokrātiskās Republikas austrumos ilgtspējīgi var atrisināt tikai ar mērķtiecīgu rīcību, kas ļautu iedzīvotājiem beidzot gūt labumu no dabas resursiem; uzsver –– lai to panāktu, valstij jāatgūst suverenitāte pār saviem dabas resursiem, nodrošinot ārvalstu transnacionālo korporāciju darbības kontroli un veidojot valsts izejvielu ieguves, pārstrādes un tirdzniecības infrastruktūru, un tas nozīmē, ka valstij saskaņā ar Kongo konstitūcijas 56. pantu ir jāpārskata un jāatceļ visi nolīgumi derīgo izrakteņu ieguves un mežsaimniecības jomā un tādējādi jānodrošina, ka labumu no šiem resursiem gūst iedzīvotāju vairākums, nevis mazākums;

11.  atkārtoti apstiprina nepieciešamību nodrošināt Kongo Demokrātiskās Republikas tiesības uz uztursuverenitāti, tostarp lauksaimnieku tiesības ražot pārtiku savas valsts iedzīvotājiem, lai izbeigtu zemes sagrābšanu un nodrošinātu lauksaimnieku piekļuvi zemei, sēklām un ūdenim;

12.  prasa, lai starptautiskā sabiedrība, jo īpaši valstis, kuras ir Kongo Demokrātiskās Republikas kreditores (jo īpaši Beļģija), likvidētu šķēršļus, kas kavē Kongo Demokrātiskās Republikas attīstību un līdz ar to arī miera veidošanu, un šajā nolūkā dzēstu gan parādu, gan parāda procentus, kurus valsts turpina maksāt, un īstenotu nevis brīvās tirdzniecības nolīgumus un strukturālo pielāgojumu plānus, bet gan patiesu starptautisko sadarbību, ievērojot cilvēka pamattiesības un Kongo valsts suverenitāti; aicina Kongo Demokrātiskās Republikas iestādes pieprasīt, lai tiktu revidētas valsts parādsaistības un dzēsti visi nelikumīgie parādi, kas pienākas ārvalstu kreditoriem, un tādējādi panākt, ka parāds tiek pilnībā dzēsts un valsts iedzīvotājiem ir nodrošināta iespēja apmierināt cilvēka pamatvajadzības;

13.  prasa, lai ES un tās dalībvalstis palielinātu savu finanšu un humanitāro atbalstu nolūkā apmierināt šo iedzīvotāju steidzamās vajadzības; pieprasa, lai ES un dalībvalstu atbalsts tiktu piešķirts subsīdiju, nevis aizdevumu veidā, nepalielinot parādu nastu; pauž nožēlu, ka daudzas ES dalībvalstis nav sasniegušas mērķi šim nolūkam tērēt 0,7 % no NKP, bet dažas valstis ir samazinājušas attīstības palīdzības procentuālo īpatsvaru; pauž nožēlu par dalībvalstu mazāku iesaistīšanos pārtikas palīdzības programmās; uzstājīgi aicina neizmantot attīstības palīdzību kā līdzekli robežu slēgšanai un kontrolei vai migrantu atpakaļuzņemšanas priekšnoteikumu; prasa, lai ES un dalībvalstu sniegtā palīdzība Kongo Demokrātiskajai Republikai vispirms tiktu vērsta uz tādu problēmu risināšanu, kas saistītas ar dziļu nevienlīdzību, nabadzību, hronisku uztura nepietiekamību, piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem un iespēju izmantot sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši dzimumveselības un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu; papildus tam prasa, lai pārtikas palīdzība tiktu palielināta un vispirms tiktu paredzēta pārtikas iegādei vietējo zemnieku vajadzībām;

14.  vēlreiz apstiprina, ka Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas trešās valstīs, ir pilnībā jāievēro starptautiskās cilvēktiesību normas; šajā saistībā prasa dalībvalstīm nodrošināt, lai uzņēmumi, uz kuriem attiecas šo valstu tiesību akti, neizvairītos no to cilvēktiesību un sociālo, veselības un vides standartu ievērošanas, kas tiem ir jāievēro, uzsākot uzņēmējdarbību vai veicot savas darbības trešās valstīs; aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus pret Eiropas uzņēmumiem, kas neievēro šīs normas vai kas no cilvēktiesību pārkāpumiem cietušajām personām nepietiekami atlīdzina kaitējumu, par kura nodarīšanu šie uzņēmumi ir tieši vai netieši atbildīgi;

15.  jo īpaši prasa attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku veikt neatkarīgu izmeklēšanu par to, kā Eiropas uzņēmumi, jo īpaši tie, kas nodarbojas ar dabas resursu izmantošanu, ievēro sociālos un vides standartus, un par iespējamo šo uzņēmumu saistību ar bruņoto grupējumu finansēšanu; tāpat prasa veikt starptautisku izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai ir pamats uzskatīt, ka pastāv nevēlama saikne starp strukturālo pielāgojumu plāniem, finansiālo atbalstu, ko sniedz starptautiskās finanšu iestādes, un valstī pastrādātajiem noziegumiem;

16.  iebilst pret jebkādiem mēģinājumiem ES migrācijas politikas nostādnes eksternalizēt uz trešām valstīm; nosoda to, ka tā Rabātas procesa ietvaros, kurā piedalās arī Kongo Demokrātiskā Republika, nekādi nav iespējams risināt migrācijas pamatcēloņus, bet var tikai sekmēt atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politikas nostādņu īstenošanu; uzskata, ka šīs politikas nostādnes ir pretrunā tiesībām uz brīvu pārvietošanos un tiesībām uz patvērumu; šajā saistībā prasa, lai nekavējoties tiktu izbeigtas sarunas ar Kongo Demokrātisko Republiku, kas tiek risinātas Rabātas procesa ietvaros;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienībai, Lielo ezeru reģiona valstu valdībām, Kongo Demokrātiskās Republikas prezidentam, premjerministram un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, ANO Cilvēktiesību padomei un ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika