REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Komisijas 2016. gada 24. novembra deleģēto regulu, ar kuru groza Komisijas Deleģēto Regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības
13.12.2016 - (C(2016)07495 – 2016/3007(DEA))
Roberto Gualtieri Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā
Claude Moraes, Judith Sargentini Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā
B8-0001/2017
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Komisijas 2016. gada 24. novembra deleģēto regulu, ar kuru groza Komisijas Deleģēto Regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības (C(2016)07495 – 2016/3007(DEA))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas deleģēto regulu (C(2016)07495),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK[1], un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu un 64. panta 5. punktu,
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. jūlija Deleģēto regulu (ES) 2016/1675, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības[2], jo īpaši tās pielikumu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas 2016. gada 19. septembra kopīgo vēstuli par Komisijas deleģēto regulu (C(2016)4180) un komisāres V. Jourová 2016. gada 26. oktobra atbildi,
– ņemot vērā abu Īpašo komiteju nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE/TAXE 2) un Izmeklēšanas komitejas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA) veikto darbu un pieņemtos secinājumus,
– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz procedūru 2016/0208(COD), jo īpaši tā 3.8. punktu par sarakstu ar augsta riska trešām valstīm,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,
– ņemot vērā Reglamenta 105. panta 3. punktu,
A. tā kā deleģētā regula, tās pielikums un deleģētā regula, ar kuru tajā izdara grozījumus, ir paredzēta, lai noteiktu augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu, kas apdraud ES finanšu sistēmu un kas radījis nepieciešamību saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849 (4AMLD) ES struktūrās veikt pastiprinātus klientu uzticamības pārbaudes pasākumus;
B. tā kā visnesenāk pieņemtā Komisijas deleģētā regula (ES) 2016/1675, ar ko papildina Direktīvu (ES) 2015/849, norādot augsta riska trešās valstis, kurās ir stratēģiskas nepilnības, ir bijusi spēkā no 2016. gada 23. septembra;
C. tā kā Komisijas deleģētā regula (ES) 2016/1675 joprojām būs spēkā pat tad, ja noraidīs deleģēto regulu, ar kuru tajā izdara grozījumus;
D. tā kā valstu saraksts, tostarp tā grozījumi, kas ieviesti 2016. gada 24. novembrī pieņemtajā Komisijas deleģētajā regulā, ar kuru izdara grozījumus, atbilst valstu sarakstam, ko Finanšu darbību darba grupa (FATF) izveidoja savā 28. plenārsēdē 2016. gada 19.–21. oktobrī;
E. tā kā Komisijas veiktā novērtēšana ir autonoms process, kā norādīts 4AMLD 28. apsvērumā un atkārtoti minēts Komisijas deleģētajai regulai (ES) 2016/1675 pievienotajā paskaidrojuma rakstā; tā kā tādējādi Komisija var brīvi rīkoties, paplašinot FATF pieņemtos standartus, vai nu paturot valsti sarakstā, pat ja FATF to no saraksta ir svītrojusi, vai iekļaujot sarakstā citas trešās valstis, ja tas atbilst 4AMLD 9. panta 2. punktā noteiktajiem specifiskajiem kritērijiem;
F. tā kā Komisijas veiktā novērtēšana ir autonoms process, kas jāveic visaptveroši un objektīvi, visas trešās valstis vērtējot pēc tiem pašiem kritērijiem, kas definēti Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantā;
G. tā kā Komisijas veiktajai novērtēšanai jābūt pilnīgi neatkarīgai un to nedrīkst politizēt;
H. tā kā Komisija 2016. gada 26. oktobra vēstulē norādīja, ka augsta riska valstis tai jānosaka, vienīgi pamatojoties uz 4AMLD 9. panta 2. punktu, tikai tādā gadījumā, ja tas saistīts ar nepilnībām cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un cīņā pret teroristu finansēšanu;
I. tā kā pierādījumi, ko apkopojušas abas Īpašās komitejas nodokļu nolēmumu un rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgu pasākumu jautājumos (TAXE/TAXE 2) un Izmeklēšanas komiteja par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas (PANA), liecina, ka dažās valstīs, kas nav iekļautas pašreizējā augsta riska trešo valstu sarakstā, tik tiešām varētu būt nepilnības cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un cīņā pret teroristu finansēšanu attiecībā uz vairākiem 9. panta 2. punktā minētajiem aspektiem;
J. tā kā Parlaments turklāt uzskata, ka 4AMLD 9. panta 2. punktā minēto kritēriju saraksts nav izsmeļošs („jo īpaši”) un ka pārkāpumi, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, piemēram, noziegumi nodokļu jomā, ietilpst šajos kritērijos un būtu pienācīgi jāņem vērā Komisijas īstenotajā autonomajā novērtēšanas procesā;
K. tā kā Parlaments piekrīt Komisijas 2016. gada 26. oktobra vēstulē paustajam viedoklim par to, ka izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ne vienmēr ir savstarpēji saistītas, bet absolūti nepiekrīt iespējai pilnīgi nodalīt nodokļu jurisdikcijas, kas nesadarbojas, un nepilnības cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un cīņā pret teroristu finansēšanu, jo īpaši attiecībā uz prasībām ziņot par aizdomīgiem darījumiem;
L. tā kā Parlaments sagaida, ka Komisija veiks novērtēšanu pati un nepaļausies tikai uz ārējiem informācijas avotiem,
1. izsaka iebildumus pret Komisijas deleģēto regulu;
2. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un paziņot, ka deleģētā regula nevar stāties spēkā;
3. aicina Komisiju iesniegt jaunu deleģēto aktu, kurā būtu ņemti vērā iepriekš minētie ieteikumi;
4. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.